Eiropas Komisija > ETST > Kompensācija noziedzīgos nodarījumos cietušajiem > Polija

Pēdējo reizi atjaunots: 28-02-2008
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Kompensācija noziedzīgos nodarījumos cietušajiem - Polija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Kompensācijas saņemšana zaudējumu atlīdzības veidā no likumpārkāpēja 1.
1.1. Kādi ir nosacījumi prasību iesniegšanai par zaudējumu atlīdzību tiesas procesā pret likumpārkāpēju? 1.1.
1.2. Kā man jāizvirza prasība par zaudējumu atlīdzību un kam? 1.2.
1.3. Kad man tas jādara? 1.3.
1.4. Vai es varu saņemt juridisku palīdzību pirms procesa un/vai tā laikā? 1.4.
1.5. Kā man jāiesniedz prasība? Kādi pierādījumi man būs jāsniedz, lai pamatotu savu prasību? 1.5.
1.6. Vai ir citas iespējas saņemt zaudējumu atlīdzību no likumpārkāpēja (kompensācijas rīkojums)? 1.6.
1.7. Ja tiesa man piespriež zaudējumu atlīdzību, vai man kā noziegumā cietušajam ir pieejama kāda īpaša palīdzība sprieduma izpildei pret likumpārkāpēju? 1.7.
2. Kompensācijas saņemšana no valsts 2.

 

1. Kompensācijas saņemšana zaudējumu atlīdzības veidā no likumpārkāpēja

Krimināltiesību un kriminālprocesa reforma 1997. gadā būtiski izmainīja cietušā statusu kriminālprocesā un sagatavošanas procesā. Tā ietvēra jaunu krimināltiesību filozofiju, kuru var izteikt, sakot, ka viens no svarīgākajiem kriminālprocesa mērķiem ir atrisināt konfliktu starp likumpārkāpēju un cietušo, kas radies pret cietušo izdarīta noziedzīga nodarījuma rezultātā. Šo konfliktu var atrisināt vai ievērojami atvieglot, ja atlīdzina cietušajam nodarītos zaudējumus.

1.1. Kādi ir nosacījumi prasību iesniegšanai par zaudējumu atlīdzību tiesas procesā pret likumpārkāpēju?

Polijas Kriminālkodeksa 39. panta 5. punktā paredzēts zaudējumu atlīdzināšanas pienākums, kas ir viens no iespējamiem sodiem. Šis pienākums attiecas gan uz zaudējumiem (damnum emergens), gan zaudētām priekšrocībām (lucrum cessans). Tas, ka cietušajam ir nodarīti zaudējumi, ir pamatnosacījums zaudējumu atlīdzības pieprasīšanai. Turklāt ir iespējama arī kompensācija par morālo kaitējumu, t.i., nemateriāliem zaudējumiem.

Kā zināms, saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 299. pantu cietušais ir sagatavošanas procesa puse. Šis noteikums nozīmē vairākas būtiskas sekas atsevišķu pierādījumu sniegšanas pieprasīšanai, dalībai sniegtajos pierādījumos un jebkuru likumā paredzēto pieprasījumu iesniegšanai, kuri ir labvēlīgi cietušajam. Tas ir svarīgi procesa pienācīgai norisei turpmākos posmos.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Lai pamatotu savas tiesības tiesas procesā, cietušais var uzņemties privātā apsūdzības uzturētāja lomu (Kriminālprocesa kodeksa 53. – 58. pants) līdzās valsts prokuroram (līdzapsūdzība) vai valsts prokurora vietā (papildu apsūdzība). Attiecībā uz privāti iesniegtām prasībām par noziegumiem cietušais var rīkoties kā privāts apsūdzības uzturētājs (Kriminālprocesa kodeksa 59. – 61. pants). Visbeidzot, lai iesniegtu finanšu prasības, cietušais kriminālprocesam var pievienot civilprasību.

Zaudējumu atlīdzības civilprasība pret likumpārkāpēju ir atsevišķs jautājums. Būtiskie iemesli šā veida procesam ir Polijas Civilkodeksa noteikumi par civilatbildību (415. – 449. pants).

Noteikums, ka personai, kas ir vainīga zaudējumu nodarīšanā otrai personai, ir pienākums atlīdzināt šos zaudējumus (Civilkodeksa 415. pants), ir vispārējs noteikums. Noteikumos par civiltiesību pārkāpumiem ir sīki izstrādātas normas par nepilngadīgo atbildību alkohola vai toksisko vielu iespaidā. Tajos ir arī normas par to personu atbildību, kuras uzrauga savus padotos vai ir atbildīgas par viņiem utt. Civilkodeksa 444. pants reglamentē atbildību par miesas bojājumiem vai kaitējumu veselībai. Kompensāciju var pieprasīt par nodarītiem zaudējumiem (Civilkodeksa 445. pants) un par cietušā nāvi (Civilkodeksa 446. pants). Civilkodeksa 448. pantā ir sīki izstrādāta procedūra kompensācijas pieprasīšanai par personīgo interešu aizskaršanu, kas minēta Civilkodeksa 23. pantā.

Jāpiebilst, ka nodarītāja vainai, kas ir nosacījums prasību iesniegšanai par zaudējumu atlīdzību, ir nedaudz atšķirīga darbības joma civiltiesībās un krimināltiesībās; tas var ietekmēt tās metodes izvēli, ko izmanto zaudējumu atlīdzības pieprasīšanai. Arī noilgumi prasībām ir atšķirīgi civiltiesībās (daudz ilgāki) un krimināltiesībās.

Lapas augšmalaLapas augšmala

1.2. Kā man jāizvirza prasība par zaudējumu atlīdzību un kam?

Sīki izstrādāti noteikumi par šo kriminālsodu ir Kriminālkodeksa 46. pantā. Likumdevējs uzskata kompensāciju par zaudējumiem nozieguma rezultātā, kas izraisa nāvi, būtisku kaitējumu veselībai, ķermeņa orgāna darbības traucējumu vai veselības traucējumu, noziegumu pret satiksmes drošību vai noziegumu pret vidi, īpašumu vai saimnieciskiem darījumiem, par sprieduma neatņemamu daļu par likumpārkāpēja kriminālatbildību. Spriedumu, kas nosaka kompensāciju par zaudējumiem, kas nodarīti nozieguma rezultātā, uzskata par tiesas pienākumu, ja cietušais vai cita tiesīga persona (piemēram, tuvākais radinieks saskaņā ar Kriminālkodeksu) iesniedz priekšlikumu par šā veida sprieduma izdošanu. Šis priekšlikums jāiesniedz tieši tiesā iztiesāšanas laikā. Nav problēmu, ja cietušais vēlas iesniegt priekšlikumu jau sagatavošanas procesā, tomēr tiesa lemj par tā apstiprināšanu galīgajā spriedumā.

Tādā gadījumā tiesa lemj (obligāti) par pienākumu atlīdzināt zaudējumus pilnīgi vai daļēji. Tiesa nevar atteikties uzlikt šo pienākumu, ja ir pierādīta gan likumpārkāpēja vaina, gan nodarītie zaudējumi. Šaubu gadījumā par nodarīto zaudējumu apmēru tiesai jāveic pienācīgi pasākumi šajā ziņā.

Saskaņā ar Kriminālkodeksa 46. pantu uz pienākumu atlīdzināt zaudējumus neattiecas civiltiesību noteikumi par prasību noilgumu un iespēju piespriest pabalstu. Šis risinājums uzskatāms par labvēlīgu cietušajam, paturot prātā, ka noilgums notiesāšanai, īpaši attiecībā uz minēto pārkāpumu sarakstu, ir ilgāks nekā civiltiesībās.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Bieži, īpaši pēc ilgāka laikposma, nav iespējams precīzi novērtēt zaudējumu apmēru nozieguma rezultātā. Kriminālkodeksa 46. panta 2. punktā ir paredzēta iespēja lemt par papildu maksājumu, lai cietušajam kompensētu būtisku kaitējumu veselībai, ķermeņa darbības traucējumu vai veselības traucējumu. Lēmums par papildu maksājumu ir atkarīgs arī no cietušā priekšlikuma.

Attiecībā uz turpmāko kompensāciju cietušajam ir svarīgi, lai valsts prokurors informētu cietušo, ka tiek iesniegta apsūdzība. Cietušais jāinformē par tiesībām attiecībā uz finanšu prasībām un attiecīgos gadījumos par tiesībām paziņot, ka viņš rīkojas kā palīgprokurors. Tādējādi izmeklēšanas iestādēm pietiekami jāinformē cietušie par viņu tiesībām.

Pastāv nesaraujama saikne starp šiem noteikumiem un Kriminālprocesa kodeksa 415. panta 6. punktu, kurā paredzēts, ja apsūdzēto notiesā vai procesu nosacīti pārtrauc likumā paredzētajos gadījumos, tiesa lemj par papildu maksājumu vai nosaka pienākumu atlīdzināt zaudējumus. Šā panta 5. punkts piešķir vēl lielākas iespējas tiesai; ja apsūdzēto notiesā vai procesu nosacīti pārtrauc, tiesa var lemt arī ex officio par zaudējumu atlīdzību cietušajam, ja vien likumā nav noteikts citādi.

Zaudējumu atlīdzināšana ir obligāta, ja piemēro procesa nosacītas pārtraukšanas pārbaudes līdzekli. Saskaņā ar Kriminālkodeksa 67. panta 3. punktu kriminālprocesa nosacītas pārtraukšanas gadījumā tiesai ir jānosaka likumpārkāpējam pienākums atlīdzināt zaudējumus.

Zaudējumu atlīdzināšana ir fakultatīva, ja aizbildniecības sprieduma vai soda izpildi nosacīti atliek. Tādā gadījumā saskaņā ar Kriminālkodeksa 71. panta 2. punktu tiesa var paredzēt notiesātās personas pienākumu atlīdzināt zaudējumus, ja vien tā nepieņem Kriminālkodeksa 46. pantā paredzēto spriedumu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Likumdevēja mērķis ir atrisināt nozieguma rezultātā radušos konfliktu. Apsūdzības un tiesas procesa mērķis ir atrisināt prāvu miermīlīgā ceļā, cita starpā, ar starpniecības procedūru palīdzību. Ja cietušo un likumpārkāpēju samierina vai zaudējumus kompensē, vai cietušais un likumpārkāpējs vienojas par to kompensēšanas veidu, tiesa var piemērot soda ārkārtēju mīkstināšanu. Pat tad, ja tiesa atsakās pieņemt spriedumu, tā var izdot kriminālrīkojumu par kompensāciju, ja tādā veidā var sasniegt mērķi.

Ja Kriminālkodeksa 46. pants nav piemērojams un prokurors iesniedz priekšlikumu par disciplināru notiesāšanu, tiesa var padarīt priekšlikuma pieņemšanu atkarīgu no zaudējumu kompensēšanas pilnībā vai daļēji (sal. Kriminālprocesa kodeksa 335. pantu).

Kā zināms, saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 299. pantu cietušais ir sagatavošanas procesa puse. Šis noteikums nozīmē vairākas būtiskas sekas atsevišķu pierādījumu sniegšanas pieprasīšanai, dalībai sniegtajos pierādījumos un jebkuru likumā paredzēto pieprasījumu iesniegšanai, kuri ir labvēlīgi cietušajam. Tas ir svarīgi procesa pienācīgai norisei turpmākos posmos.

Cietušais var uzņemties privātās apsūdzības uzturētāja lomu (Kriminālprocesa kodeksa 53. – 58. pants) līdzās valsts prokuroram (līdzapsūdzība) vai valsts prokurora vietā (papildu apsūdzība). Attiecībā uz privāti iesniegtām prasībām par noziegumiem cietušais var rīkoties kā privāts apsūdzības uzturētājs (Kriminālprocesa kodeksa 59. – 61. pants). Lai iesniegtu finanšu prasības, cietušais kriminālprocesam var pievienot civilprasību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 12. pantu prasības noziedzīga nodarījuma rezultātā var piedzīt vai nu civilprocesā, vai likumā (t.i., Kriminālprocesa kodeksā) paredzētajos gadījumos – kriminālprocesā. Vienpusējs process, kas ir līdzvērtīgs Francijas „partie civile” procesam, ir līdzeklis kriminālprocesā un darbojas saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksu, bet tā mērķis ir lemt par civilprasītāja civiltiesiskajām prasībām pret apsūdzēto. Civilprasības iesniegšana kriminālprocesā rada neiztiesātas prāvas (lis pendens) situāciju un ir nosacījums, kas nepieļauj civilprocesu. Un otrādi, neiztiesāta prāva civiltiesā rada šķērsli civilprasības izskatīšanai kriminālprocesā, un tādēļ lieta netiks iztiesāta vai tiks izbeigta.

Tāpat spēkā esošs tiesas spriedums par cietušā prasībām kriminālprocesā rada res judicata situāciju, ko nevar atkārtoti iztiesāt un kas ir nosacījums, kurš nepieļauj lietas atkārtotu izskatīšanu civilprocesā. Tomēr, ja piespriestā zaudējumu atlīdzība nesedz visus zaudējumus vai pietiekami nekompensē nodarījumu, cietušais var lūgt papildu zaudējumu atlīdzību civilprocesā (Kriminālprocesa kodeksa 415. pants).

1.3. Kad man tas jādara?

Priekšlikumu atlīdzināt zaudējumus saskaņā ar Kriminālkodeksa 46. pantu cietušais var iesniegt kopā ar paziņojumu par noziegumu sagatavošanas procesā vai pēc tam, kad prokurors ir iesniedzis apsūdzību. Kad cietušais ir identificēts, viņš var iesniegt šā veida priekšlikumu tiesā; iestādēm, kas vada procesu, viņš ir jāinformē par šo iespēju.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Attiecībā uz civilprasības iesniegšanas laiku kriminālprocesā cietušais var iesniegt civilprasību pret apsūdzēto, lai celtu finansiālus prasījumus, kas tieši izriet no nozieguma, līdz tiesas procesa sākumam galvenajā iztiesāšanā. Šeit jāuzsver, ka tiesas process sākas apsūdzības nolasīšanas brīdī.

Prasība ir jāiesniedz tiesā, kuras jurisdikcijā ir krimināllietas. Civilprasību var iesniegt jau sagatavošanas procesa laikā. Tādā gadījumā par procesu atbildīgā iestāde pievieno prasību lietai, un tiesa lemj par tās pieņemšanu. Par prasības iesniegšanas dienu tad uzskata dienu, kurā prasība tika iesniegta. Paralēli prasības iekļaušanai sagatavošanas procesā cietušais var pieprasīt prasības nodrošinājumu. Prokuroram ir jālemj par šo jautājumu, un viņa lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Līdz tiesas procesa sākumam tuvākie radinieki var iesniegt prasību cietušā nāves gadījumā. Ja cietušais ir miris pēc prasības iesniegšanas (tādējādi ir miris arī civilprasītājs), tuvākie radinieki var uzņemties mirušā tiesības un piedzīt viņam pienākošās prasības (sal. Kriminālprocesa kodeksa 63. pants).

Ja krimināltiesa atsakās pieņemt prasību, cietušais 30 dienu laikā no atteikuma dienas var iesniegt pieteikumu par prasības nodošanu civiltiesai.

Tikai notiesāšanas vai procesa nosacītas pārtraukšanas gadījumos tiesai ir jālemj par prasījumiem civilprasībā, pieņemot vai noraidot prasību pilnībā vai daļēji. Atšķirīga lēmuma gadījumā tiesai ir jāatstāj prasība neizskatīta. Tādā gadījumā cietušais var iesniegt prasību civiltiesās.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesa var atteikties spriest par pienākumu atlīdzināt zaudējumus. Tādā gadījumā nodrošinājumu anulē, bet cietušais var iesniegt prasību civiltiesā trīs mēnešu obligātajā termiņā no sprieduma apstiprināšanas. Ja iesniedz prasību par zaudējumu kompensāciju, nodrošinājums paliek spēkā, ja vien tiesa nelemj citādi civilprocesā (Kriminālprocesa kodeksa 294. pants).

Privātās apsūdzības uzturētāja loma ļauj cietušajam arī aizstāvēt savas likumīgās tiesības (tostarp finanšu un kompensācijas), palīdzot prokuroram, kas, kā liecina pats nosaukums, pirmkārt un galvenokārt pārstāv valsts intereses.

Ja apsūdzību iesniedza valsts prokurors, cietušais var sniegt paziņojumu (rakstiski vai mutiski ar protokolu), ka viņš uzņemas privātās apsūdzības uzturētāja lomu, līdz procesa sākuma brīdim galvenajā iztiesāšanā. Pārējie tajā pašā noziegumā cietušie var pievienoties procesam līdz procesa sākumam galvenajā iztiesāšanā (tādējādi tajā pašā termiņā).

Ja valsts prokurors nolemj neierosināt lietu, privātās apsūdzības uzturētājs tādējādi nezaudē savas tiesības.

Privātās apsūdzības uzturētāja nāve neliedz turpmāku procesu. Tuvinieki var pievienoties procesam līdzapsūdzētāju lomā jebkurā procesa posmā. Attiecībā uz papildu apsūdzību tuvākā persona var pievienoties trīs mēnešu laikā.

Cietušais var aizstāvēt savas tiesības, iesniedzot privātu apsūdzību to noziegumu gadījumā, kuros celta privāta apsūdzība. Pārējie tajā pašā noziegumā cietušie var pievienoties neizšķirtajam procesam līdz tiesas procesa sākumam galvenajā iztiesāšanā. Ja tas ir valsts interesēs, prokurors var sākt procesu vai pievienoties neizšķirtam procesam. Praktiski tas attiecas uz situācijām, kurās pašā procesa sākumā nav zināms, vai noziegumā ir jāapsūdz ar valsts vai privātu apsūdzību (piemēram, vai nodarījums ir noziegums, kam piemēro Kriminālkodeksa 156. pantu, vai tikai cita indivīda personas neaizskaramības pārkāpums).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Kompensācija par zaudējumiem var būt cieši saistīta ar Kriminālprocesa kodeksā paredzētajiem preventīvajiem pasākumiem, ja apsūdzētais vai cita persona iesniedz noteikto galvojumu naudas summai skaidras naudas, vērtspapīru, obligācijas vai hipotēkas veidā (galvojums par īpašumu ir paredzēts kā preventīvs pasākums, ko piemēro, lai garantētu procesa pienācīgu gaitu). To konfiscēto īpašumu vai iekasēto naudas summu, kas veido galvojumu, nodod vai iemaksā Valsts kasē. Cietušajam tad ir priekšrocība viņa prasību apmierināšanā, kas radušies nozieguma rezultātā, ja zaudējumus nevar kompensēt ar citiem līdzekļiem.

Ja cietušais pieprasa kompensāciju par zaudējumiem, kas nodarīti ar nelikumīgu darbību, iepriekšējs nodrošinājums par īpašumu turpmākajam pienākumam kompensēt zaudējumus ir tikpat svarīgs kā pati kompensācijas prasības iesniegšanas darbība saskaņā ar Kriminālkodeksa 46. pantu.

1.4. Vai es varu saņemt juridisku palīdzību pirms procesa un/vai tā laikā?

Civilprasītāja advokātu var iecelt saskaņā ar civilprocesā paredzētajiem noteikumiem. Procesā var piedalīties privātās apsūdzības uzturētāja (līdzapsūdzētāja un papildu apsūdzētāja) advokāts.

Nozieguma gadījumā, kas pakļauts sodam vai materiāla īpašuma konfiskācijai, vai pienākuma noteikšanai kompensēt zaudējumus vai veikt papildu maksājumu, šos sodus var nodrošināt ex officio, piedzenot no apsūdzētā īpašuma (Kriminālprocesa kodeksa 291. pants). Nodrošinājumu saņem, kā paredzēts Civilprocesa kodeksā. Pastāv iespēja apķīlāt kustamo īpašumu vai citas īpašumtiesības un noteikt aizliegumu pārdot un apgrūtināt nekustamo īpašumu. Šis aizliegums ir jānorāda zemes un hipotēku reģistrā vai, ja šāda reģistra nav, – dokumentu komplektā. Iespēju robežās apsūdzētajam piederošu nekustamo īpašumu vai uzņēmumu var nodot tiesu izpildītājam.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesa var atteikties lemt par pienākumu kompensēt zaudējumus. Tādā gadījumā nodrošinājumu anulē, bet cietušais var iesniegt prasību civiltiesā trīs mēnešu obligātajā termiņā no sprieduma apstiprināšanas. Ja iesniedz prasību par zaudējumu kompensāciju, nodrošinājums paliek spēkā, ja vien tiesa nelemj citādi civilprocesā (Kriminālprocesa kodeksa 294. pants).

Kriminālprocesa kodeksā paredzēta iespēja nodrošināt noziegumā cietušā materiālās prasības pat agrākā procesa posmā (295. pants). Tādējādi policija var veikt aizdomās turamai personai piederošā kustamā īpašuma pagaidu apķīlāšanu, ja ir pamats bažām, ka viņa varētu to pārvietot tādā veidā, kas nav izdevīgs noziegumā cietušajam. Pagaidu apķīlāšanai ir nepieciešams apstiprinājums ar valsts prokurora rīkojumu, kas izdots piecu dienu laikā.

1.5. Kā man jāiesniedz prasība? Kādi pierādījumi man būs jāsniedz, lai pamatotu savu prasību?

Attiecībā uz kriminālrīkojumu par zaudējumu atlīdzību (Kriminālkodeksa 46. pants) cietušajam jāiesniedz priekšlikums par to, un tiesai jāizskata priekšlikums un jānonāk pie saviem secinājumiem par cietušajam nodarīto zaudējumu novērtējumu; tomēr tas nenozīmē, ka cietušajam procesā nav jāpiedalās, cietušā paziņojumiem šajā sakarā ir nozīme.

Civilprasības gadījumā tiesvedības priekšmeta vērtība jānovērtē saskaņā ar Civilprocesa kodeksu. Tiesai ir jālemj par procesa apturēšanu par civilprasību, kas pievienota kriminālprocesam, ja iztiesāšanas laikā sniegtie pierādījumi nav pietiekami spriedumam par prasību un papildu pierādījumu iegūšana ievērojami pagarinātu procesu. Civilprasībā cietušajam ir jāpiedalās aktīvāk.

Lapas augšmalaLapas augšmala

1.6. Vai ir citas iespējas saņemt zaudējumu atlīdzību no likumpārkāpēja (kompensācijas rīkojums)?

Attiecībā uz noziegumiem, kas izskatāmi saskaņā ar disciplinārprocesu (Kriminālprocesa kodeksa 469. pants), t.i., aptuveni runājot, nenozīmīgiem nodarījumiem, tiesa, pamatojoties uz iepriekšējā procesā savāktajiem materiāliem, var izdot kriminālrīkojumu (Kriminālprocesa kodeksa 500. pants un turpmākie panti). Izdodot kriminālrīkojumu, tiesai ir jālemj kopumā par prasību, kas tika iesniegta civillietā, vai zaudējumu atlīdzību saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 415. panta 5. punktu.

1.7. Ja tiesa man piespriež zaudējumu atlīdzību, vai man kā noziegumā cietušajam ir pieejama kāda īpaša palīdzība sprieduma izpildei pret likumpārkāpēju?

Tiesai, kas ir lēmusi par prasību par kaitējumu īpašumam, pēc tiesīgās personas pieprasījuma ir jāpievieno izpildes noteikums izpildāmajam lēmumam (Kriminālprocesa kodeksa 107. pants). Lēmumu, kurā noteikts pienākums kompensēt zaudējumus, ņem vērā, kā arī lēmumu par prasībām par kaitējumu īpašumam, ja to var izpildīt ar izpildi saskaņā ar Civilprocesa kodeksu. Izpildes noteikumu var pievienot arī izlīgumam, ko panāk tiesā.

2. Kompensācijas saņemšana no valsts

2005. gada 21. septembrī stājās spēkā likums Par valsts kompensāciju atsevišķos tīšos nodarījumos cietušajiem. Kompensācija ir finanšu atlīdzība, ko maksā no valsts budžeta dažos tīšos noziegumos cietušajiem vai viņu tuvākajiem radiniekiem. „Cietušais” ir fiziska persona (Polijas Republikas vai jebkuras citas dalībvalsts pilsonis), kura tāda tīša nozieguma rezultātā, kas izdarīts, izmantojot vardarbību, miris vai cietis no ķermeņa orgāna darbības traucējuma vai veselības traucējuma, kā paredzēts Kriminālkodeksa 156. panta 1. punktā un 157. panta 1. punktā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Likums attiecas uz tīšiem noziegumiem, kas izdarīti tikai Polijas Republikas teritorijā. Likums ieviesa valsts kompensācijas subsidiaritātes principu, kas nozīmē, ka kompensāciju piešķir tikai tad, ja tiesīgā persona to nevar saņemt no cita avota.

Kompensāciju var piešķirt neatkarīgi no tā, vai likumpārkāpēji ir identificēti, apsūdzēti un/vai notiesāti.

Valsts kompensācijas piešķiršana neatbrīvo likumpārkāpēju no pienākuma kompensēt zaudējumus un neierobežo cietušā tiesības pieprasīt kompensāciju no likumpārkāpēja tiesas procesā.

Likuma 3. pantā ir stingri noteikts atlīdzināmo izmaksu katalogs: tie var būt tikai zaudēti ieņēmumi vai citi iztikas līdzekļi, ārstniecības izdevumi vai bēru izdevumi. Peļņas zaudējumi un kompensācija par morālo kaitējumu nav ietverta. Maksimālā iespējamā kompensācijas summa tika noteikta PLN 12 000 apmērā.

Pieteikumi par kompensāciju ir jāiesniedz divu gadu laikā no nozieguma izdarīšanas.

Otrs nosacījums kompensācijas saņemšanai ir kriminālprocesa ierosināšana. Situācijas, kurās kriminālprocess nav ierosināts sakarā ar notikumu, kas to liedza, piemēram, likumpārkāpēja nāve, uzskata par izņēmumu. Tomēr kompensācija nepienākas, ja ierosinātais kriminālprocess ir pārtraukts šādu iemeslu dēļ:

  • nodarījums nav veikts vai ir nepietiekami pierādījumi, lai pierādītu, ka nodarījums ir veikts;
  • saskaņā ar likumu attiecīgā darbība nav nodarījums vai atbildīgā persona nav izdarījusi noziegumu;
  • attiecīgās darbības ietekme uz sabiedrību ir nenozīmīga;
  • ir likumīgi izbeigts kriminālprocess par to pašu nodarījumu, kuru veikusi tā pati persona, vai iepriekš ierosinātais process nav iztiesāts;
  • pilnvarotais prokurors nav iesniedzis sūdzību;

vai ja pēc tiesas procesa ierosināšanas tiesa, konstatējusi apstākļus, kas paredzēti Kriminālprocesa kodeksa 17. panta 1. punkta 1. un 2. daļā, attaisno apsūdzēto.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja konstatē, ka nebija iemeslu kompensācijai, kas ir izmaksāta, kad kriminālprocess ir pārtraukts vai apsūdzētais ir attaisnots, likuma 13. panta 1. punktā ir paredzēts pienākums atmaksāt kompensāciju.

Iestāde, kas lemj par kompensācijas piešķiršanu un tajā pašā laikā izmaksā finanšu līdzekļus no valsts budžeta, ir apgabaltiesa.

Pieteikuma iesniedzēja ērtībai ir pieejamas kompensācijas pieteikuma veidlapas.

Palīdzības iestāde Polijas teritorijā ir apgabala valsts prokurors.

Nodarījumā cietušais var pieprasīt kompensāciju par zaudējumiem, kurus nodarījusi valsts vai pašvaldības amatpersona, pildot savus pienākumus (Civilkodeksa 415. – 421. pants). Dažos gadījumos atbildīga ir Valsts kase un pašvaldība, ja nodarījums tika veikts, pildot centrālās valdības deleģētus pienākumus. Konstitucionālā tiesa 2001. gada 18. decembrī nolēma, ka Civilkodeksa 418. pants, kas ievērojami ierobežoja iespēju pieprasīt zaudējumu atlīdzību no valsts, nav spēkā, jo neatbilst Konstitūcijai.

Polijas Soda izpildes kodeksā (43. panta 1., 2. un 3. punkts) ir paredzēta iespēja piešķirt palīdzību noziegumos cietušajiem un viņu ģimenēm no Pēclabošanas palīdzības fonda, kuru pārvalda tieslietu ministrs. Tā ir sui generis neatmaksājama valsts palīdzība, kas nav iekļauta turpmākās kompensācijās. Šo palīdzību piešķir tieši kompetentās tiesas priekšsēdētājs vai pilnvarotie tiesneši un profesionālas pārbaudes un uzraudzības amatpersonas. Netieši šo palīdzību var piešķirt nevalstiska organizācija, kas saņēma līdzekļus no fonda noziegumos cietušo un viņu ģimeņu atbalstam. Palīdzība īpaši ir naudas pabalstu piešķiršana, izdevumu segšana par pārtikas, medikamentu, apģērba iegādi, īres maksājumi vai specializētas juridiskas vai psiholoģiskas konsultācijas izmaksu segšana.

« Kompensācija noziedzīgos nodarījumos cietušajiem - Vispārīgas ziņas | Polija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 28-02-2008

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste