Eiropas Komisija > ETST > Kompensācija noziedzīgos nodarījumos cietušajiem > Itālija

Pēdējo reizi atjaunots: 08-10-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Kompensācija noziedzīgos nodarījumos cietušajiem - Itālija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Kompensācijas saņemšana par radīto kaitējumu no likumpārkāpēja 1.
1.1. Kādi ir nosacījumi, lai es varētu pieprasīt kaitējuma atlīdzināšanu kriminālprocesā pret likumpārkāpēju? 1.1.
1.2. Kurā tiesvedības brīdī man ir jāizvirza prasība? 1.2.
1.3. Kā man ir jāizvirza prasība, un kam? 1.3.
1.4. Kā man jānoformē prasība (jānorāda kopsumma un/vai konkrēti zaudējumi)? 1.4.
1.5. Vai es varu saņemt juridisku palīdzību pirms tiesvedības un/vai tās laikā? 1.5.
1.6. Kādi pierādījumi man jāiesniedz, lai pamatotu prasību? 1.6.
1.7. Ja tiesa nospriež, ka man ir piešķirama atlīdzība par kaitējumu, vai man kā noziegumā cietušajam ir pieejama īpaša palīdzība, lai izpildītu spriedumu pret likumpārkāpēju? 1.7.
2. Kompensācijas saņemšana no valsts vai ar valsts iestādes starpniecību 2.
2.1. Vai ir iespējams saņemt kompensāciju no valsts vai ar valsts iestādes starpniecību? 2.1.
2.2. Vai šī iespēja attiecas tikai uz tiem cietušajiem, kuri cietuši noteikta veida noziegumā? 2.2.
2.3. Vai šī iespēja attiecas tikai uz tiem cietušajiem, kuriem radušies noteikta veida ievainojumi? 2.3.
2.4. Vai nozieguma rezultātā mirušo upuru radinieki vai apgādājamie var saņemt kompensāciju? 2.4.
2.5. Vai iespēja saņemt kompensāciju ir tikai personām, kurām ir noteikta pilsonība, vai tikai personām, kuras dzīvo noteiktā valstī? 2.5.
2.6. Vai es varu iesniegt pieteikumu par kompensācijas saņemšanu no [dalībvalsts], ja noziegums izdarīts citā valstī? Ja jā, tad ar kādiem nosacījumiem? 2.6.
2.7. Vai par noziegumu ir jābūt informētai policijai? 2.7.
2.8. Vai pirms pieteikuma iesniegšanas ir jāsagaida policijas izmeklēšanas vai krimināllietas rezultāti? 2.8.
2.9. Ja noziedznieks ir identificēts, vai vispirms ir jāmēģina saņemt kompensāciju no noziedznieka? 2.9.
2.10. Ja noziedznieks nav identificēts vai notiesāts, vai joprojām ir iespējams pretendēt uz kompensāciju? Ja jā, tad kādi pierādījumi man jāiesniedz, pamatojot pieteikumu? 2.10.
2.11. Vai ir noteikts termiņš, kādā jāiesniedz pieteikums saņemt kompensāciju? 2.11.
2.12. Par kādiem zaudējumiem es varu saņemt kompensāciju? 2.12.
2.13. Kā tiks aprēķināta kompensācija? 2.13.
2.14. Vai ir noteikta minimālā un/vai maksimālā summa, ko var piešķirt? 2.14.
2.15. Vai kompensācija, ko es esmu saņēmis vai varu saņemt par tiem pašiem zaudējumiem, bet no citiem avotiem (piemēram, apdrošināšana), tiks atskaitīta no valsts izmaksātās kompensācijas? 2.15.
2.16. Vai ir citi kritēriji, kas var ietekmēt manas izredzes saņemt kompensāciju vai to, kā tiek aprēķināta kompensācija, piemēram, manis paša rīcība attiecībā uz negadījumu, kurā nodarīti ievainojumi? 2.16.
2.17. Vai es varu saņemt kompensācijas avansa maksājumu? Ja jā, tad ar kādiem nosacījumiem? 2.17.
2.18. Kur es varu saņemt vajadzīgās veidlapas un papildu informāciju par to, kā pieteikties? Vai ir izveidota īpaša palīdzības līnija vai tīmekļa vietne, ko es varu izmantot? 2.18.
2.19. Vai es varu saņemt juridisku palīdzību pieteikuma iesniegšanā? 2.19.
2.20. Uz kurieni man jānosūta pieteikums? 2.20.
2.21. Vai ir kādas cietušo atbalsta organizācijas, kas var sniegt papildu palīdzību? 2.21.

 

1. Kompensācijas saņemšana par radīto kaitējumu no likumpārkāpēja

1.1. Kādi ir nosacījumi, lai es varētu pieprasīt kaitējuma atlīdzināšanu kriminālprocesā pret likumpārkāpēju?

Iesniedzot prasību civillietā: saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem civilprasības iesniegšanai, kas pievienota kriminālprocesam, piemērojama Kriminālprocesa kodeksa I grāmatas V sadaļa (74. un 75. iedaļa), kas ir piemērojama lietās iesaistītām pusēm.

Konkrēti Kriminālprocesa kodeksa 74. iedaļa paredz, ka cietušajiem, kuriem nodarīts kaitējums, vai viņu mantiniekiem un tiesību pārņēmējiem ir tiesības krimināllietā iesniegt civilprasību par kompensāciju un zaudējumu atlīdzību pret apsūdzēto vai civiltiesiski atbildīgo personu (personu, kura saskaņā ar civiltiesībām ir atbildīga par otras personas darbībām).

Personas, kurām saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 74. iedaļu ir tiesības iesniegt civilprasību krimināllietā, ir fiziskas vai juridiskas personas.

Šīs tiesības drīkst izmantot neatkarīgi no jebkādām prasībām par kompensāciju, kas iesniegtas civiltiesās.

Tiesības iesniegt civilprasību krimināllietā, pamatojoties uz īpašām tiesību normām, ir arī personām, kurām ar likumpārkāpumu nav nodarīts tiešs kaitējums; šādas tiesības ir piešķirtas ņemot vērā viņu intereses (piemēri varētu būt īpašs aizbildnis, tiesas ierēdnis, maksātnespējas procesa administrators un dažādu veidu apvienības un konsorciji).

Nav pieļaujama civilprasība kriminālprocesā pret nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem, kā noteikts Prezidenta dekrēta 448/98 10. iedaļā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Nosacījumi civilprasības iesniegšanai krimināllietā paredzēti Kriminālprocesa kodeksa I grāmatas V sadaļā (76.-82. iedaļa), kas ir piemērojama lietās iesaistītām pusēm.

Iesniegt un uzturēt civilprasību var tikai personas, kuras var brīvi realizēt savas civilās tiesības un kuru civilprocesuālā rīcībspēja nav ierobežota.

Ja personai minētās īpašības nepiemīt, ieinteresētās personas drīkst uzsākt civilo tiesvedību ar tādu personu starpniecību, kuras ir atbilstoši pilnvarotas saskaņā ar Civilprocesa kodeksu, kā to skaidri paredz Kriminālprocesa kodeksa 77. iedaļa.

1.2. Kurā tiesvedības brīdī man ir jāizvirza prasība?

Civilprasība, lai to pieņemtu, jāiesniedz pirms tiesa ir pieņēmusi lēmumu krimināllietā (t. i., pirms pirmstiesas noklausīšanās vai prāvas). Ja prasību iesniedz vēlāk, civilprasītājs nevar izmantot iespēju pieaicināt lieciniekus, ekspertus vai tehniskos konsultantus.

Ja prasība ir iesniegta civiltiesā, civilo tiesvedību var pievienot kriminālprocesam, ar nosacījumu, ka civilprasībā nav pasludināts spriedums – tādā gadījumā ieinteresētā persona aptur tiesvedību civillietā, un krimināltiesa lemj par izmaksām civillietā. Civillietu iekļaujot krimināltiesvedībā, tiek apturēta civilā tiesvedība, kas turpinās pēc tam, kad krimināltiesa ir piespriedusi sodu (Kriminālprocesa kodeksa 75. iedaļa).

1.3. Kā man ir jāizvirza prasība, un kam?

Paziņojumam par civilprasību, lai to pieņemtu, jāatbilst visām subjektīvajām un objektīvajām prasībām attiecīgajā lietā, kas pilnībā uzskaitītas Kriminālprocesa kodeksa 78. iedaļā, un to var iesniegt vai nu tā tiesneša kancelejā, kurš izskata lietu, vai tieši tiesā. Ja paziņojumu par civilprasību sniedz ārpus tiesas, civilprasītājam tas ir jānosūta pārējām pusēm, un attiecībā uz katru pusi paziņojums stājas spēkā dienā, kad tas ir nosūtīts.

Lapas augšmalaLapas augšmala

1.4. Kā man jānoformē prasība (jānorāda kopsumma un/vai konkrēti zaudējumi)?

Paziņojuma par civilprasību deklarācija jāiesniedz tā tiesneša kancelejā, kurš izskata lietu, vai tiesā, un, lai tā būtu derīga, tajā jāiekļauj:

  1. sīkas ziņas par fizisko personu vai tās apvienības vai organizācijas nosaukums, kura ir civilprasītājs, un sīkas ziņas par to likumīgajiem pārstāvjiem,
  2. sīkas ziņas par apsūdzētajiem, pret kuriem vērsta civilprasība vai cita personas informācija, pēc kuras viņi tiks identificēti,
  3. pilns pārstāvja vārds un uzvārds vai nosaukums un viņam piešķirtās pilnvaras,
  4. prasības pamatojuma izklāsts,
  5. pārstāvja paraksts.
1.5. Vai es varu saņemt juridisku palīdzību pirms tiesvedības un/vai tās laikā?

Jā. Saskaņā ar jauno 2004. gada 3. augusta Likumu Nr. 206 terorismā vai līdzīgās darbībās cietušie un viņu ģimenes ir tiesīgas saņemt valsts palīdzību kriminālprocesos, civilprocesos, administratīvajos procesos un grāmatvedības procedūrās.

1.6. Kādi pierādījumi man jāiesniedz, lai pamatotu prasību?

Jebkādi pierādījumi par to, ka apsūdzētā uzvedības dēļ ir nodarīts kaitējums.

1.7. Ja tiesa nospriež, ka man ir piešķirama atlīdzība par kaitējumu, vai man kā noziegumā cietušajam ir pieejama īpaša palīdzība, lai izpildītu spriedumu pret likumpārkāpēju?

Nē.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2. Kompensācijas saņemšana no valsts vai ar valsts iestādes starpniecību

2.1. Vai ir iespējams saņemt kompensāciju no valsts vai ar valsts iestādes starpniecību?

Jā.

2.2. Vai šī iespēja attiecas tikai uz tiem cietušajiem, kuri cietuši noteikta veida noziegumā?

Tas attiecas uz dažiem īpaši smagiem noziegumiem (piemēram, terorismu vai līdzīgām darbībām, organizēto noziedzību, augļošanu, cilvēku tirdzniecību). Jo īpaši attiecībā uz terora aktos cietušajiem saskaņā ar 2004. gada 3. augusta Likumu Nr. 206, ar ko tika novērstas nepilnības tiesību aktos, jauni pasākumi ir piemērojami visiem, kuri cietuši terora aktos vai līdzīgās darbībās, kas veiktas Itālijā vai ārvalstīs, ja tajos kā cietušie bijuši iesaistīti Itālijas pilsoņi, kā arī viņu izdzīvojušās ģimenes, tādējādi paplašinot tiesību aktu darbības jomu, to attiecinot arī uz cietušajiem, kuri izdzīvojuši terora aktos pat ārpus Itālijas.

2.3. Vai šī iespēja attiecas tikai uz tiem cietušajiem, kuriem radušies noteikta veida ievainojumi?

Jā, piemēram, attiecībā uz terora aktos cietušajiem ikvienam, kurš neatgriezeniski zaudējis mazāk nekā 80% darbaspēju terora aktos vai līdzīgās darbībās, ir tiesības desmit gadus saņemt iemaksas, kas jāmaksā viņu pensiju fondā, lai paaugstinātu viņu pensijas līmeni par tādu pašu summu iemaksu termiņa beigās un atlaišanas pabalstu fondu vai līdzīgu sistēmu palielinātu par tādu pašu summu. Ikvienu, kurš neatgriezeniski zaudējis 80% vai vairāk darbspēju terora aktā vai līdzīgā darbībā, juridiski uzskata par smagi ievainotu kara veterānu 1978. gada 23. decembra Prezidenta dekrēta Nr. 915 14. iedaļas nozīmē.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ikvienam, kurš neatgriezeniski zaudējis 80% vai vairāk darbspēju terora aktā vai līdzīgā darbībā, ir arī tiesības tūlīt saņemt pensiju, ko aprēķina, ņemot vērā šīs personas pēdējo saņemto algu un pārrēķina atbilstoši 2. iedaļas 2. punktam. Tos pašus 2. iedaļas 2. punktā noteiktos kritērijus izmanto, lai noteiktu izdzīvojušā pensiju vai netiešo pensiju, kas izmaksājama izdzīvojušajiem, ja upuris mirst terora aktā vai līdzīgā negadījumā, un turklāt šādām pensijām nedrīkst piemērot nekādus likumā noteiktos atvilkumus.

Ikviens, kurš terora aktā vai līdzīgās darbībās radušos savainojumu vai ievainojumu dēļ neatgriezeniski zaudē vai ir zaudējis ne mazāk kā vienu ceturtdaļu savu darbspēju, vai šādu upuru izdzīvojušie tuvinieki, tostarp bērni, kuri sasnieguši pilngadību, ir tiesīgi, sākot no attiecīgo tiesību aktu stāšanās spēkā, papildus iepriekš minētajiem maksājumiem saņemt īpašu neatmaksājamu iztikas pabalstu, kura summa ir EUR 1033 mēnesī, ko automātiski pārskata saskaņā ar grozījumiem 1992. gada 30. decembra Likumdošanas dekrēta Nr. 503 11. iedaļā. Ja upuris ir miris, tā izdzīvojušie tuvinieki, kuri ir tiesīgi saņemt pensiju kā izdzīvojušie, divus gadus saņem iepriekš minētās pensijas maksājumus, ieskaitot maksājumu par trīspadsmito mēnesi. Tas attiecas tikai uz upura izdzīvojušo laulāto, nepilngadīgajiem bērniem, bērniem, kuri sasnieguši pilngadību, kā arī vecākiem, brāļiem un māsām, ja viņi iepriekš dzīvojuši kopā ar konkrēto personu un ir bijuši no tās atkarīgi. Atzīto darbnespējas procentuālo daļu, par ko piešķirta kompensācija, pamatojoties uz kritērijiem un noteikumiem, kas bija piemērojami brīdī, kad stājās spēkā attiecīgie tiesību akti, drīkst pārskatīt fiziskā stāvokļa pasliktināšanās gadījumā vai ja tiek atzīts, ka ir nodarīts bioloģisks kaitējums vai kaitējums psihei.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Visi terora aktos un līdzīgās darbībās cietušie un viņu ģimenes locekļi ir tiesīgi saņemt arī valsts finansētas psihologa konsultācijas. Pensionāri, kuri cietuši terora aktos vai līdzīgās darbībās, un viņu izdzīvojušie tuvinieki ir tiesīgi pieprasīt, lai viņu pensijas tiktu pielāgotas spēkā esošajiem līdzvērtīgajiem līmeņiem atbilstoši viņu amatam un darba stāžam.

2.4. Vai nozieguma rezultātā mirušo upuru radinieki vai apgādājamie var saņemt kompensāciju?

Jā. Sk. iepriekšējo atbildi.

2.5. Vai iespēja saņemt kompensāciju ir tikai personām, kurām ir noteikta pilsonība, vai tikai personām, kuras dzīvo noteiktā valstī?

Gan Itālijas pilsoņi, gan ārvalstu pilsoņi, gan bezvalstnieki ir tiesīgi saņemt kompensāciju.

2.6. Vai es varu iesniegt pieteikumu par kompensācijas saņemšanu no [dalībvalsts], ja noziegums izdarīts citā valstī? Ja jā, tad ar kādiem nosacījumiem?

Saskaņā ar 2004. gada 3. augusta Likumu Nr. 206, ar ko tika novērstas nepilnības tiesību aktos konkrētajā jomā, jaunie pasākumi ir piemērojami visiem, kuri cietuši terora aktos vai līdzīgās darbībās, kas veiktas Itālijā vai ārvalstīs, ja tajos kā cietušie bijuši iesaistīti Itālijas pilsoņi, kā arī viņu izdzīvojušās ģimenes, tādējādi paplašinot tiesību aktu darbības jomu, to attiecinot arī uz cietušajiem, kuri izdzīvojuši terora aktos pat ārpus Itālijas.

2.7. Vai par noziegumu ir jābūt informētai policijai?

Jā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2.8. Vai pirms pieteikuma iesniegšanas ir jāsagaida policijas izmeklēšanas vai krimināllietas rezultāti?

Nē.

2.9. Ja noziedznieks ir identificēts, vai vispirms ir jāmēģina saņemt kompensāciju no noziedznieka?

Nē.

2.10. Ja noziedznieks nav identificēts vai notiesāts, vai joprojām ir iespējams pretendēt uz kompensāciju? Ja jā, tad kādi pierādījumi man jāiesniedz, pamatojot pieteikumu?

Jā, ja uz konkrētajiem noziegumiem attiecas šie tiesību akti. Vajadzīgi pierādījumi par to, ka pieteikums par kompensācijas saņemšanu ir pamatots.

2.11. Vai ir noteikts termiņš, kādā jāiesniedz pieteikums saņemt kompensāciju?

Ja pieteikums ir iesniegts civilajā tiesvedībā, kas pievienota kriminālprocesam, termiņš ir tāds pats, kāds noteikts attiecīgajai tiesvedībai, kā izklāstīts iepriekš. Ja pieteikums iesniegts neatkarīgi no tiesvedības, ir piemērojams parastais likumā noteiktais termiņš.

2.12. Par kādiem zaudējumiem es varu saņemt kompensāciju?

Nāve un neatgriezeniska invaliditāte; kompensāciju aprēķina, izmantojot likumā noteiktās procentuālās attiecības.

2.13. Kā tiks aprēķināta kompensācija?

Sk. atbildi uz 2.3. jautājumu.

2.14. Vai ir noteikta minimālā un/vai maksimālā summa, ko var piešķirt?

Jā, bet tā ir atšķirīga atkarībā no nozieguma veida.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Saskaņā ar jauno 2004. gada 3. augusta Likumu Nr. 206, ar ko tika novērstas nepilnības tiesību aktos konkrētajā jomā, jaunie pasākumi ir piemērojami visiem, kuri cietuši terora aktos vai līdzīgās darbībās, kas veiktas Itālijā vai ārvalstīs, ja tajos kā cietušie bijuši iesaistīti Itālijas pilsoņi vai viņu izdzīvojušās ģimenes, tādējādi paplašinot tiesību aktu darbības jomu, to attiecinot arī uz cietušajiem, kuri izdzīvojuši terora aktos pat ārpus Itālijas.

Ar šo likumu tika atjauninātas arī iepriekšējās tiesību normas pabalstu jomā, kas bija piemērojamas terora aktos cietušajiem.

Pabalsti, kas tika ieviesti ar grozītā 1990. gada 20. oktobra Likuma Nr. 302 1. iedaļas 1. punktu, tagad ietver maksājumus līdz EUR 200 000, kas izmaksājami proporcionāli darbnespējas procentuālajai daļai (t. i., EUR 2000 par vienu procentu punktu).

Kompetentā valsts pārvaldes iestāde pat pirms tiesvedības vai administratīvās tiesvedības uzsākšanas drīkst pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas puses pieteikuma terora aktā vai līdzīgā negadījumā cietušajam vai šādas personas mantiniekiem un tiesību pārņēmējiem piedāvāt noteiktu summu kā galīgo izlīgumu, to pieņemot, izbeidzas tiesības uz jebkādu citu rīcību un tā ir uzskatāma par izlīgumu visos aspektos.

2.15. Vai kompensācija, ko es esmu saņēmis vai varu saņemt par tiem pašiem zaudējumiem, bet no citiem avotiem (piemēram, apdrošināšana), tiks atskaitīta no valsts izmaksātās kompensācijas?

Jā.

2.16. Vai ir citi kritēriji, kas var ietekmēt manas izredzes saņemt kompensāciju vai to, kā tiek aprēķināta kompensācija, piemēram, manis paša rīcība attiecībā uz negadījumu, kurā nodarīti ievainojumi?

Teroristiskos noziegumos cietušie šajā saistībā nevar griezties pēc palīdzības pie „Kaitējošas rīcības vai noziegumu komisijas” [commissione degli atti lesivi o dei reati].

Lapas augšmalaLapas augšmala

2.17. Vai es varu saņemt kompensācijas avansa maksājumu? Ja jā, tad ar kādiem nosacījumiem?

Attiecībā uz teroristiskos noziegumos cietušajiem saskaņā ar 2003. gada 4. februāra Likumdošanas dekrēta Nr. 13 grozījumiem, kas izdarīti ar 2003. gada 2. aprīļa Likumu Nr. 56, izdzīvošanas pabalsts tiesīgajām personām (saskaņā ar 1999. gada 28. jūlija Prezidenta dekrētu Nr. 510) ir paredzēts pat tad, ja lieta nav izskatīta tiesā, ar nosacījumu, ka apstākļi, pamatojoties uz kuriem piešķirams maksājums, ir skaidri un tie nepārprotami un kaitējums neapstrīdami izriet no terora akta, graujošas darbības vai faktiskas saistības ar organizēto noziedzību, un ja ir nepārprotama saistība starp darbību un negadījumu, kas izraisījis nāvi vai invaliditāti.

Tiesību aktos līdz 90% ir paaugstināts arī provizoriskais pabalsts, kas maksājams terora aktos cietušajiem vai organizētās noziedzības upuriem, un ir paredzēta iespēja paildzināt to izdzīvošanas pabalstu izmaksu, kuri jau bija paredzēti spēkā esošajos tiesību aktos un ir izmaksājami Itālijas pilsoņiem, ārvalstu pilsoņiem un bezvalstniekiem, kā arī viņu mantiniekiem pirms tiesas nolēmuma pieņemšanas, ja kaitējumu ir nepārprotami izraisījis terora akts, graujoša darbība vai organizētā noziedzība.

2.18. Kur es varu saņemt vajadzīgās veidlapas un papildu informāciju par to, kā pieteikties? Vai ir izveidota īpaša palīdzības līnija vai tīmekļa vietne, ko es varu izmantot?

Iekšlietu ministrijā.

2.19. Vai es varu saņemt juridisku palīdzību pieteikuma iesniegšanā?

Jā, bet pieteikuma iesniedzējiem savas izmaksas jāsedz pašiem.

2.20. Uz kurieni man jānosūta pieteikums?

Uz Iekšlietu ministriju.

2.21. Vai ir kādas cietušo atbalsta organizācijas, kas var sniegt papildu palīdzību?

Terora aktos vai līdzīgās darbībās cietušie un viņu ģimenes ir tiesīgas saņemt valsts finansētas psihologa konsultācijas.

Cita informācija

Vai ir citas iespējas, kā saņemt kompensāciju no noziedznieka (kompensācijas rīkojumi)?

Nē.

« Kompensācija noziedzīgos nodarījumos cietušajiem - Vispārīgas ziņas | Itālija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 08-10-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste