Tiesiskā kārtība
Tieslietu organizācija
Juridiskās profesijas
Juridiskā palīdzība
Lietu piekritība tiesām
Lietu iesniegšana tiesā
Procesuālie termiņi
Piemērojamās tiesības
Dokumentu nodošana
Pierādījumu iegūšana un pierādīšana
Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi
Spriedumu izpilde
Vienkāršotas un paātrinatas procedūras
Laulības šķiršana
Vecāku atbildība
Uzturlīdzekļu prasības
Maksātnespēja
Alternatīva strīdu izšķiršana
Kompensācija noziedzīgos nodarījumos cietušajiem
Automātiska apstrāde
Pēdējo precizēto tekstu lūdzu skatīt
Likumpārkāpumā cietušais, kas vēlas saņemt kompensāciju par nodarīto kaitējumu, obligāti un formāli jābūt prasītāja pusei civillietā. Šo formalitāti sauc par civillietas ierosināšanu. Nepietiek ar tiesību iestādēs vai policijas iecirknī iesniegtu apsūdzību.
Cietušā rīcībā ir divu veida iespējas: iesūdzēšana pēc nodarījuma un iesūdzēšana pēc būtības.
Iesūdzēšana pēc nodarījuma, tādējādi ierosinot lietu, var notikt divējādi: izmeklētājam iesniedzot civilprasību (Kriminālizmeklēšanas kodeksa 66. līdz 70. pants) un izsaukšana uz tiesu (Kriminālizmeklēšanas kodeksa 64. panta 2. punkts, 145, 182 un 183. pants).
Iesūdzēšana pēc būtības ir visizplatītākais un vislētākais procesa veids. Cietušais piedalās jau prokurora uzsāktajā tiesvedībā.
Iesūdzēšana pēc nodarījuma notiek, pirms lieta nodota tiesnesim, kas izskata lietu. Likumdošanā noteikts, ka cietušajam ir tiesības ierosināt krimināllietu, lai civillietu nodotu tiesību iestādēm, nestājoties valsts tiesneša priekšā.
Iesūdzēšana pēc būtības notiek, kad lieta nodota tiesnesim, kas izskata lietu pēc būtības. Tas ir pieļaujams, no brīža, kad uzsākta krimināllieta, līdz tiesas sēdēm, pirms tiesnesis, kas izskata lietu pēc būtības, slēdz lietu, par ko lemj pirmajā instancē (Kriminālizmeklēšanas kodeksa 67. pants).
Kā par to liecina pats nosaukums, izmeklēšanas tiesnesim nodoto civillietu ierosina neatkarīgi no tā, vai viņš jau ir vai nav iesaistīts iepriekšējas izmeklēšanas procesā. Attiecībā uz prasības, kas saistīta ar civillietu ierosināšanu, noformējumu nav nekādu noteiktu prasību. Izmeklēšanas tiesnesis iepazīstas ar to un sastāda protokolu. Taču cietušajam ir precīzi jānorāda visi fakti. Tiklīdz cietušais ierosina krimināllietu, tajā jānorāda summa, kas nepieciešama tiesas izdevumu segšanai.
Kas attiecas uz uzaicinājumu ierasties tiesā, cietusī persona vēršas pie tiesas izpildītāja, lai piegādātu uzaicinājumus ierasties maģistrāta vai policijas tiesas sēdē, saskaņā ar likumiem par kompetenci un termiņu ievērojot ierašanās tiesā termiņu. Uzaicinājumā uz tiesu jābūt norādītiem visiem faktiem. Dažos gadījumos nav iespējams uzaicināt ierasties tiesā (politiskie vai preses kriminālnoziegumi, Apelācijas tiesa, jauniešu tiesa).
Iesūdzēšana pēc būtības norit pie tiesneša, kas izskata lietu pēc būtības. Tā ir bezmaksas, un to var veikt mutiski.
Kas attiecas uz iesūdzēšanu pēc būtības, jāatzīmē, ka cietušais maģistrāta tiesā un policijas tiesā pēc protokola (Kriminālizmeklēšanas kodeksa 216quater un 216quinquies pants) sastādīšanas uzsākto krimināllietu var pārsūdzēt krimināltiesā, iesniedzot pieprasījumu tiesas sekretāram (Krimināllietu kodeksa preambulas 4. pants).
Pieteikumā ir sīki jānorāda kaitējumi. Pieteikumu var tiesas procesa laikā var papildināt.
Skatīt „Juridiskā palīdzība – Beļģija”.
Var piemērot visus likumā noteiktos līdzekļus, lai noteiktu kaitējuma apmēru un cēloņsakarību starp pārkāpumu (noziegumu) un kaitējumu.
Neeksistē īpaša palīdzība noziedzīgā nodarījumā cietušajiem, lai izpildītu tiesas spriedumu pret likumpārkāpēju. Taču, ja cietušā finanses nav pietiekamas, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar darbībām attiecībā uz spriedumu un nolēmumu izpildi, tas var saņemt juridisko palīdzību (Tiesas kodekss, 665. pants) (skatīt „Juridiskā palīdzība – Beļģija”).
Pastāv iespēja saņemt kompensāciju, vēršoties Tīšas vardarbīgas rīcības rezultātā cietušo palīdzības komisijā.
Piemērojamais likums ir 1985. gada 1. augusta likums, kas skar nodokļu un citu maksājumu pasākumus, turpmāk — likums, un jo īpaši tā III daļa, II sadaļa „Valsts palīdzība tīšas vardarbīgas rīcības rezultātā cietušajiem”.
Kompensācija pieejama personām, kas cietušas tīšu vardarbīgu rīcību rezultātā. Teorētiski tas attiecas uz vardarbīgiem noziegumiem. Taču komisija var brīvi interpretēt tīšas vardarbības terminu (likuma 31. panta 1. punkts).
Šī iespēja pieejama personām, kas guvušas būtiskus fizisku un morālu kaitējumu. (likuma 31. panta 1. punkts).
Palīdzību vēl var pieprasīt:
Ja pēc palīdzības sniegšanas kaitējumu apmērs ir būtiski palielinājies, komisija var sniegt papildu palīdzību (likuma 37. pants).
Tuvinieki un personas, kas ģimenes attiecībās ilgstoši dzīvojušas kopā ar personu, kuras nāve iestājusies vardarbīgas rīcības rezultātā, var saņemt palīdzību (likuma 31. panta 2. punkts).
Palīdzība neaprobežojas ar noteiktas personām ar noteiktu pilsonību vai noteiktu valstu patstāvīgajiem iedzīvotājiem. Taču cietušajam vardarbīgās rīcības laikā jābūt Beļģijas pilsonim vai viņam arī jābūt tiesībām iebraukt, uzturēties vai pastāvīgi dzīvot Beļģijas Karalistē (likuma 31bis panta, 2. punkts).
Izņēmums: cietušie, kuri vardarbīgās rīcības laikā Beļģijas Karalistē uzturējās nelegāli, taču kuriem Imigrācijas dienests vēlāk piešķīrusi uzturēšanās atļauju nelegālas cilvēku tirdzniecības izmeklēšanas procesa ietvaros, palīdzību var saņemt (likuma 31bis panta, 2. punkts).
Lai saņemtu palīdzību, vardarbīgai rīcībai jānotiek Beļģijā (likuma 31bis panta, 1. punkts).
Izņēmums: ja vardarbīga rīcība ir notikusi citā valstī, palīdzību var saņemt noteiktas privātpersonas, kuras strādā ārzemēs (likuma 31bis panta, 1. punkts). Šīs personas strādā šādos dienestos:
Lai saņemtu palīdzību, nav pienākuma par likumpārkāpumu ziņot policijai (izņēmumus skatīt 2.10. un 2.17. punktā).
Tiek ņemtas vērā divas iespējas (likuma 31bis panta 3. punkts).
Ja likumpārkāpējs ir identificēts, cietušajam jāmēģina no tā saņemt kompensāciju par kaitējumu. Atbalstot prasību, jāiesniedz pierādījumi par to, ka prasītājs iesniedzis civillietu, nosūtījis tiešus uzaicinājumus vai uzsācis tiesvedību pirms civillietas izskatīšanas (likuma 31bis panta 3. punkts).
Ja likumpārkāpējs nav identificēts, iespēja saņemt palīdzību pastāv (likuma 31bis panta 3. punkta 1. punkts). Jāiesniedz pierādījums, ka prasītājs iesniedzis civilprasību.
Taču komisija var uzskatīt, ka ir pietiekami, ja prasītājs iesniedz pretenziju vai iegūst cietušā statusu (likuma 31bis, 3. punkta 2. apakšpunkts).
Pretenzija jāiesniedz triju gadu laikā. Termiņš, vadoties pēc konkrēta gadījuma, sākas no brīža, kad tiek pasludināts pirmais lēmums par lietas slēgšanu, pasludināts izmeklēšanas jurisdikcijas spriedums, no dienas, kad pieņemts galīgais lēmums par publiskas tiesas prāvas uzsākšanu, vai no dienas, kurā lēmums par civilajām interesēm lietā iesaistīts pēc lēmuma par publiskas tiesas prāvas uzsākšanu (likuma 31bis panta 4. punkts.
Lai novērstu riska nesaņemt kompensāciju, iesnieguma pieteikums par papildu palīdzības piešķiršanu ir jāiesniedz desmit gadu laikā kopš dienas, kurā tika piešķirta kompensācija (likuma 37. pants).
Komisija vadās no šādiem nodarītā kaitējuma kritērijiem (likuma 32. panta 1. punkts):
Kompensācijas piešķiršana noziegumā bojāgājušā tuviniekiem, komisijas vērtējums balstīts uz šādiem kaitējuma kritērijiem (likuma 32. panta 2. punkts):
Piešķirot palīdzību personām, kuru aizgādībā ir bērns, kuram tīšas vardarbīgas rīcības rezultātā ir nepieciešama medicīniskā palīdzība vai ilgstoša ārstēšana, kā arī pazuduša cietušā vecākiem, komisija vadās tikai no šādiem pārciestiem kaitējumiem (likuma 32. panta 3. punkts) :
Lēmums par palīdzības apjomu objektīvi tiek pieņemts komisijas palātā, ko veido trīs cilvēki, kuru prezidents ir maģistrāts (likuma 33. panta 1. punkta 1. apakšpunkts).
Minimālā summa, ko var piešķirt, ir 500 euro. Maksimālā summa ir 62 000 euro (likuma 33. panta 2. punkts).
Maksimālā papildu palīdzības summa ir 62 000 euro, atskaitot iepriekš piešķirto palīdzību (likuma 37. pants).
Kompensācija, ko cietušais saņēmis vai var saņemt par tiem pašiem nodarījumiem, bet kas saņemta no citiem avotiem, tiks atskaitīta no piešķirtās kompensācijas (likuma 31bis panta, 5. punkts).
Komisija var ņemt vērā (33. panta 1. punkta 2. apakšpunkts) :
Komisija varēs piešķirt avansu, ja katrs palīdzības piešķiršanas kavējums, ievērojot finansiālo situāciju, rada būtisku kaitējumu (likuma 36. panta 1. punkts).
Prasību sniegt ārkārtas palīdzību var iesniegt, līdz ko prasītājs iesniedzis sūdzību vai ierosinājis civillietu (likuma 36. panta 3. punkts).
Ārkārtas palīdzība tiek piešķirta atbilstīgi katrai lietai un prasītājam, lai kompensētu kaitējumus, kas pārsniedz 500 euro, un kopējai summai nepārsniedzot 15 000 euro (likuma 36. pants, 2. pants).
Nepieciešamās veidlapas, kā arī papildu informāciju par prasības iesniegšanas procedūras kārtību var saņemt:
Komisijā par finansiālu palīdzību tīšas vardarbīgas rīcības rezultātā cietušajiem
Pasta adrese: Boulevard de Waterloo/Waterloolaan 115, 1000 Bruxelles/Brussel;
Birojs: Avenue de la Porte de Hal/Hallepoortlaan, 5-8 à 1060 Bruxelles/Brussel;
Tālrunis (franču valodā): +32 (0)2 542 08 vai +32 (0)2 542 72 44;
Tālrunis (nīderlandiešu valodā): +32 (0)2 542 72 18, +32 (0)2 542 72 24 vai +32 (0)2 542 72 29
Fakss: +32 (0)2 542 72 40;
Darba laiks: darba dienās no 9 līdz 11:45 un no14 līdz 16:30.
Lai iesniegtu prasību, ir iespējams saņemt juridisku (skatīt „Juridiskā palīdzība – Beļģija“).
Lietas izskatīšana komisijā ir bezmaksas.
Nav nepieciešama ne cietušā, ne viņa advokāta klātbūtne.
Cietušo var atbalstīt kādas sabiedriskās iestādes pārstāvis vai arī atzīta organizācija, kam atļauts veikt šādas darbības (skatīt 2.21 punktu).
Lūgums sniegt finansiālu palīdzību, avansu vai papildu palīdzību tiek sastādīts kā pieprasījums, divos eksemplāros, un iesniegts komisijas sekretariātā vai nosūtīts pa pastu kā ierakstīta vēstule.
Pasta adrese : Boulevard de Waterloo, 115 à 1000 Bruxelles ;
Birojs: Avenue de la Porte de Hal, 5-8 à 1060 Bruxelles;
Darba laiks: darba dienās no 9 līdz 11.45 un no 14h līdz 16h30.
Beļģijā, ar palīdzības sniegšanu cietušajiem nodarbojas dažādas organizācijas.
Policijas dienesti sniedz tā saucamo policijas atbalstu cietušajiem, kā, piemēram, sagādājot tiem nepieciešamo informāciju.
Advokāta asistenti, tiesiskās palīdzības biroju dienesta personāls kompetentiem tiesnešiem palīdz informēt tiesvedībā iesaistītās privātpersonas.
Cietušo atbalsta dienesti cietušajiem sniedz individuālu psiholoģisku un sociālu atbalstu kā cietušajiem, tā arī viņu tuviniekiem. Šīs organizācijas var cietušajiem sniegt atbalstu arī Cietušo finansiālās palīdzības komisijā. Adreses varat uzzināt::
Karalistes prokurors var izlemt par aizdomās turētā netiesāšanu, ja tas atbilst noteiktām prasībām. Pirmā no tām ir tā, kas saistās ar cietušā interešu ievērošanu, proti, zaudējumu atlīdzība vai kompensācijas nomaksa. Šo procedūru sauc par kriminālstarpniecību. Tā ir iespējama tikai pārkāpuma gadījumos, kad karalistes prokurors nolemj nepiespriest lielāku labošanās cietumsodu par diviem gadiem (Kriminālizmeklēšanas kodeksa 216ter pants). Procedūra norit pie tiesneša, kas ir atbildīgs par kriminālo starpniecību. Likumpārkāpējam un cietušajam ir jāvienojas par kompensāciju. Šī vienošanās tiek izskatīta protokolā. Ja likumpārkāpējs pilnībā neievēro izteiktās prasības, cietušais ir tiesīgs to iesūdzēt civiltiesā par zaudējumiem un atlīdzību vai iegūt cietušā statusu.
Komisijas finansiālas palīdzības
likumdošana ir aplūkojama Federālās Valsts Justīcijas dienesta
-
-
vietnē.
Piemērojamais likums ir 1985. gada 1. augusta likums, kas skar nodokļu un citu maksājumu pasākumus, un jo īpaši tā III daļa, II sadaļa „Valsts palīdzība tīšu vardarbības rīcību rezultātā cietušajiem”. Likumdošana ir aplūkojama Federālās Valsts Justīcijas dienesta
-
-
vietnē.
- Izvēlieties franču vai nīderlandiešu valodu
- Izvēlieties rubriku "Konsolidētā likumdošana" ("Geconsolideerde wetgeving")
- Ievadiet šādus datus
- Aplūkojiet likuma 28.–41. pantu
« Kompensācija noziedzīgos nodarījumos cietušajiem - Vispārīgas ziņas | Beļģija - Vispārīgas ziņas »
Pēdējo reizi atjaunots: 17-10-2006

