Eiropas Komisija > ETST > Kompensācija noziedzīgos nodarījumos cietušajiem > Beļģija

Pēdējo reizi atjaunots: 17-10-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Kompensācija noziedzīgos nodarījumos cietušajiem - Beļģija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


Pēdējo precizēto tekstu lūdzu skatīt français

I

E

V

Ē

R

Ī

B

A

I

 

Šajā lapā iekļauts apraksts par likumdošanu, kas stājās spēkā 2004. gada 1. janvārī, kura no minētā datuma ir piemērojama arī sūdzībām, kas iesniegtas jau iepriekš (neizskatītas tīšu vardarbības rīcību rezultātā cietušo palīdzības komisijā).

Lai aplūkotu pašreizējo likumdošanu, skatīt Fededrālā Valsts Justīcijas dienesta tīmekļa vietni Deutsch - français - Nederlands.

a) Izvēlieties franču vai nīderlandiešu valodu;

b) Izvēlieties rubriku „Konsolidētā likumdošana” („Législation consolidée”, „Geconsolideerde wetgeving”);

c) Rubrikās ievadiet šādus datus.

Juridiskais sektors: LIKUMS

Pasludināšanas datums: 1985-08-01

Publikācijas datums: 1985-08-06

Departaments: PREMJERMINISTRS

Skatīt arī rubriku „Informācija”, „Tiesvedība no A līdz Z” (un jo īpaši „Noziedzīgā nodarījumā cietušais“ français PDF File (PDF File 141 KB) un „Finansiālā palīdzība tīšu vardarbīgu rīcību rezultātā cietušajiem“ français).

Skatīt „Tīšu vardarbības rīcību rezultātā cietušo palīdzības komisija” français



 

SATURS

1. Kompensācijas saņemšana no likumpārkāpēja par nodarītajiem kaitējumiem 1.
1.1. Saskaņā ar kādiem nosacījumiem es varu iesniegt prasību par kaitējuma atlīdzināšanu prāvā pret likumpārkāpēju (krimināllietā)? 1.1.
1.2. Kurā tiesvedības brīdī man jāiesniedz prasība? 1.2.
1.3. Kā man jāiesniedz prasība un kam? 1.3.
1.4. Kā man jānoformē prasība? 1.4.
1.5. Vai pirms tiesvedības un tiesvedības laikā es varu saņemt juridisku palīdzību? 1.5.
1.6. Kādi pierādījumi man jāiesniedz, lai pamatotu prasību? 1.6.
1.7. Ja tiesa piespriež kaitējumu atlīdzināšanu, vai man kā noziegumā cietušajam ir pieejama kāda īpaša palīdzība, lai spriedums attiecībā uz likumpārkāpēju tiktu izpildīts? 1.7.
2. Kompensācijas saņemšana no valsts vai valsts iestādes 2.
2.1. Kompensācijas saņemšana no valsts vai valsts iestādes? 2.1.
2.2. Vai šī iespēja pieejama tikai tiem, kas cietuši no dažiem noziegumu veidiem? 2.2.
2.3. Vai šī iespēja pieejama tikai tiem, kas cietuši no dažiem kaitējumu veidiem? 2.3.
2.4. Vai kompensāciju var saņemt noziegumā bojāgājušo radinieki vai apgādājamie? 2.4.
2.5. Vai kompensāciju var saņemt tikai personas ar noteiktu pilsonību vai noteiktu valstu pastāvīgie iedzīvotāji? 2.5.
2.6. Vai es varu saņemt kompensāciju Beļģijā, ja noziegums tika pastrādāts citā valstī? Ja jā, tad ar kādiem nosacījumiem? 2.6.
2.7. Vai par noziegumu jāziņo policijai? 2.7.
2.8. Vai pirms pieteikšanās jānogaida policijas izmeklēšanas vai krimināllietas tiesvedības iznākums? 2.8.
2.9. Ja likumpārkāpējs ir identificēts, vai vispirms jāmēģina saņemt kompensāciju no likumpārkāpēja? 2.9.
2.10. Ja likumpārkāpējs nav identificēts vai notiesāts, vai tomēr ir iespējams saņemt kompensāciju? Ja ir, kādi pierādījumi man jāiesniedz, lai pamatotu pieteikumu? 2.10.
2.11. Vai kompensācijas pieteikuma iesniegšanai pastāv laika ierobežojums? 2.11.
2.12. Par kādiem zaudējumiem es varu saņemt kompensāciju? 2.12.
2.13. Kā kompensācija tiks aprēķināta ? 2.13.
2.14. Vai ir kāda minimālā un/vai maksimālā summa, ko var piešķirt? 2.14.
2.15. Vai no valsts piešķirtās kompensācijas tiks atskaitīta kompensācija, ko par tiem pašiem zaudējumiem esmu saņēmis vai varu saņemt no citiem avotiem (piemēram, apdrošināšanas)? 2.15.
2.16. Vai pastāv kādi citi kritēriji, kas var ietekmēt manas izredzes saņemt kompensāciju vai to, kā tiek aprēķināta tās summa, piemēram, mana izturēšanās notikumā, kurā radās kaitējumi? 2.16.
2.17. Vai varu saņemt kompensācijas avansu? Ja jā, saskaņā ar kādiem nosacījumiem? 2.17.
2.18. Kur varu saņemt vajadzīgās veidlapas un sīkāku informāciju par pieteikšanos? Vai ir kāds īpašs palīdzības tālrunis vai tīmekļa vietne, ko varu izmantot? 2.18.
2.19. Vai pieteikuma iesniegšanā varu saņemt juridisku palīdzību? 2.19.
2.20. Kurp man jānosūta pieteikums? 2.20.
2.21. Vai ir kādas cietušo atbalstīšanas organizācijas, kas var sniegt turpmāku palīdzību? 2.21.

 

Saskaņā ar Beļģijas likumdošanu kompensācijas pienākums ir likumpārkāpuma izdarītājam. Ja viņš neizpilda šo pienākumu, atlīdzība var tikt iegūta tiesvedības ceļā (tiesu vara). Šajā brošūrā izklāstītā sistēma ir informatīvs materiāls par palīdzību, ko piedāvā administrācija (izpildvara).

1. Kompensācijas saņemšana no likumpārkāpēja par nodarītajiem kaitējumiem

1.1. Saskaņā ar kādiem nosacījumiem es varu iesniegt prasību par kaitējuma atlīdzināšanu prāvā pret likumpārkāpēju (krimināllietā)?

Likumpārkāpumā cietušais, kas vēlas saņemt kompensāciju par nodarīto kaitējumu, obligāti un formāli jābūt prasītāja pusei civillietā. Šo formalitāti sauc par civillietas ierosināšanu. Nepietiek ar tiesību iestādēs vai policijas iecirknī iesniegtu apsūdzību.

Cietušā rīcībā ir divu veida iespējas: iesūdzēšana pēc nodarījuma un iesūdzēšana pēc būtības.

Iesūdzēšana pēc nodarījuma, tādējādi ierosinot lietu, var notikt divējādi: izmeklētājam iesniedzot civilprasību (Kriminālizmeklēšanas kodeksa 66. līdz 70. pants) un izsaukšana uz tiesu (Kriminālizmeklēšanas kodeksa 64. panta 2. punkts, 145, 182 un 183. pants).

Iesūdzēšana pēc būtības ir visizplatītākais un vislētākais procesa veids. Cietušais piedalās jau prokurora uzsāktajā tiesvedībā.

1.2. Kurā tiesvedības brīdī man jāiesniedz prasība?

Iesūdzēšana pēc nodarījuma notiek, pirms lieta nodota tiesnesim, kas izskata lietu. Likumdošanā noteikts, ka cietušajam ir tiesības ierosināt krimināllietu, lai civillietu nodotu tiesību iestādēm, nestājoties valsts tiesneša priekšā.

Iesūdzēšana pēc būtības notiek, kad lieta nodota tiesnesim, kas izskata lietu pēc būtības. Tas ir pieļaujams, no brīža, kad uzsākta krimināllieta, līdz tiesas sēdēm, pirms tiesnesis, kas izskata lietu pēc būtības, slēdz lietu, par ko lemj pirmajā instancē (Kriminālizmeklēšanas kodeksa 67. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

1.3. Kā man jāiesniedz prasība un kam?

Kā par to liecina pats nosaukums, izmeklēšanas tiesnesim nodoto civillietu ierosina neatkarīgi no tā, vai viņš jau ir vai nav iesaistīts iepriekšējas izmeklēšanas procesā. Attiecībā uz prasības, kas saistīta ar civillietu ierosināšanu, noformējumu nav nekādu noteiktu prasību. Izmeklēšanas tiesnesis iepazīstas ar to un sastāda protokolu. Taču cietušajam ir precīzi jānorāda visi fakti. Tiklīdz cietušais ierosina krimināllietu, tajā jānorāda summa, kas nepieciešama tiesas izdevumu segšanai.

Kas attiecas uz uzaicinājumu ierasties tiesā, cietusī persona vēršas pie tiesas izpildītāja, lai piegādātu uzaicinājumus ierasties maģistrāta vai policijas tiesas sēdē, saskaņā ar likumiem par kompetenci un termiņu ievērojot ierašanās tiesā termiņu. Uzaicinājumā uz tiesu jābūt norādītiem visiem faktiem. Dažos gadījumos nav iespējams uzaicināt ierasties tiesā (politiskie vai preses kriminālnoziegumi, Apelācijas tiesa, jauniešu tiesa).

Iesūdzēšana pēc būtības norit pie tiesneša, kas izskata lietu pēc būtības. Tā ir bezmaksas, un to var veikt mutiski.

Kas attiecas uz iesūdzēšanu pēc būtības, jāatzīmē, ka cietušais maģistrāta tiesā un policijas tiesā pēc protokola (Kriminālizmeklēšanas kodeksa 216quater un 216quinquies pants) sastādīšanas uzsākto krimināllietu var pārsūdzēt krimināltiesā, iesniedzot pieprasījumu tiesas sekretāram (Krimināllietu kodeksa preambulas 4. pants).

1.4. Kā man jānoformē prasība?

Pieteikumā ir sīki jānorāda kaitējumi. Pieteikumu var tiesas procesa laikā var papildināt.

Lapas augšmalaLapas augšmala

1.5. Vai pirms tiesvedības un tiesvedības laikā es varu saņemt juridisku palīdzību?

Skatīt „Juridiskā palīdzība – Beļģija”.

1.6. Kādi pierādījumi man jāiesniedz, lai pamatotu prasību?

Var piemērot visus likumā noteiktos līdzekļus, lai noteiktu kaitējuma apmēru un cēloņsakarību starp pārkāpumu (noziegumu) un kaitējumu.

1.7. Ja tiesa piespriež kaitējumu atlīdzināšanu, vai man kā noziegumā cietušajam ir pieejama kāda īpaša palīdzība, lai spriedums attiecībā uz likumpārkāpēju tiktu izpildīts?

Neeksistē īpaša palīdzība noziedzīgā nodarījumā cietušajiem, lai izpildītu tiesas spriedumu pret likumpārkāpēju. Taču, ja cietušā finanses nav pietiekamas, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar darbībām attiecībā uz spriedumu un nolēmumu izpildi, tas var saņemt juridisko palīdzību (Tiesas kodekss, 665. pants) (skatīt „Juridiskā palīdzība – Beļģija”).

2. Kompensācijas saņemšana no valsts vai valsts iestādes

2.1. Kompensācijas saņemšana no valsts vai valsts iestādes?

Pastāv iespēja saņemt kompensāciju, vēršoties Tīšas vardarbīgas rīcības rezultātā cietušo palīdzības komisijā.

Piemērojamais likums ir 1985. gada 1. augusta likums, kas skar nodokļu un citu maksājumu pasākumus, turpmāk — likums, un jo īpaši tā III daļa, II sadaļa „Valsts palīdzība tīšas vardarbīgas rīcības rezultātā cietušajiem”.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2.2. Vai šī iespēja pieejama tikai tiem, kas cietuši no dažiem noziegumu veidiem?

Kompensācija pieejama personām, kas cietušas tīšu vardarbīgu rīcību rezultātā. Teorētiski tas attiecas uz vardarbīgiem noziegumiem. Taču komisija var brīvi interpretēt tīšas vardarbības terminu (likuma 31. panta 1. punkts).

2.3. Vai šī iespēja pieejama tikai tiem, kas cietuši no dažiem kaitējumu veidiem?

Šī iespēja pieejama personām, kas guvušas būtiskus fizisku un morālu kaitējumu. (likuma 31. panta 1. punkts).

Palīdzību vēl var pieprasīt:

  1. nepilngadīgā māte un tēvs, kā arī personas, kuru aizgādnībā ir nepilngadīgs bērns, kuram tīšas vardarbīgas rīcības rezultātā ir nepieciešama medicīniskā palīdzība vai ilgtermiņa ārstēšana. (likuma 31. panta 3. punkts), kā arī
  2. cietušā radinieki līdz otrai pakāpei un vecāki, kas ar vairāk kā gadu pazudušo cietušo ir ilgstoši dzīvojuši kopā un kura pazušanas iemesls, visticamāk, ir tīša vardarbīga rīcība (likuma 31. panta 4. punkts).

Ja pēc palīdzības sniegšanas kaitējumu apmērs ir būtiski palielinājies, komisija var sniegt papildu palīdzību (likuma 37. pants).

2.4. Vai kompensāciju var saņemt noziegumā bojāgājušo radinieki vai apgādājamie?

Tuvinieki un personas, kas ģimenes attiecībās ilgstoši dzīvojušas kopā ar personu, kuras nāve iestājusies vardarbīgas rīcības rezultātā, var saņemt palīdzību (likuma 31. panta 2. punkts).

Lapas augšmalaLapas augšmala

2.5. Vai kompensāciju var saņemt tikai personas ar noteiktu pilsonību vai noteiktu valstu pastāvīgie iedzīvotāji?

Palīdzība neaprobežojas ar noteiktas personām ar noteiktu pilsonību vai noteiktu valstu patstāvīgajiem iedzīvotājiem. Taču cietušajam vardarbīgās rīcības laikā jābūt Beļģijas pilsonim vai viņam arī jābūt tiesībām iebraukt, uzturēties vai pastāvīgi dzīvot Beļģijas Karalistē (likuma 31bis panta, 2. punkts).

Izņēmums: cietušie, kuri vardarbīgās rīcības laikā Beļģijas Karalistē uzturējās nelegāli, taču kuriem Imigrācijas dienests vēlāk piešķīrusi uzturēšanās atļauju nelegālas cilvēku tirdzniecības izmeklēšanas procesa ietvaros, palīdzību var saņemt (likuma 31bis panta, 2. punkts).

2.6. Vai es varu saņemt kompensāciju Beļģijā, ja noziegums tika pastrādāts citā valstī? Ja jā, tad ar kādiem nosacījumiem?

Lai saņemtu palīdzību, vardarbīgai rīcībai jānotiek Beļģijā (likuma 31bis panta, 1. punkts).

Izņēmums: ja vardarbīga rīcība ir notikusi citā valstī, palīdzību var saņemt noteiktas privātpersonas, kuras strādā ārzemēs (likuma 31bis panta, 1. punkts). Šīs personas strādā šādos dienestos:

  1. policija,
  2. „Valsts drošības” daļas ārējie dienesti,
  3. bruņoto spēku darbinieki un Federālās aizsardzības dienesta civilaģenti,
  4. civilās aizsardzības dienesti,
  5. ugunsdrošības dienesti,
  6. Sodu izpildes ģenerāldirektorāta ārējais dienests.
2.7. Vai par noziegumu jāziņo policijai?

Lai saņemtu palīdzību, nav pienākuma par likumpārkāpumu ziņot policijai (izņēmumus skatīt 2.10. un 2.17. punktā).

Lapas augšmalaLapas augšmala

2.8. Vai pirms pieteikšanās jānogaida policijas izmeklēšanas vai krimināllietas tiesvedības iznākums?

Tiek ņemtas vērā divas iespējas (likuma 31bis panta 3. punkts).

  1. Ja likumpārkāpējs ir zināms, palīdzība tiks sniegta pēc galīgā krimināllietas sprieduma.
  2. Ja likumpārkāpējs nav zināms, palīdzība tiks sniegta tikai pēc lietas slēgšanas. Izņēmums: pēc viena gada, kopš civilprasības iesniegšanas brīža palīdzība var tikt sniegta pat tad, ja lieta nav slēgta.
2.9. Ja likumpārkāpējs ir identificēts, vai vispirms jāmēģina saņemt kompensāciju no likumpārkāpēja?

Ja likumpārkāpējs ir identificēts, cietušajam jāmēģina no tā saņemt kompensāciju par kaitējumu. Atbalstot prasību, jāiesniedz pierādījumi par to, ka prasītājs iesniedzis civillietu, nosūtījis tiešus uzaicinājumus vai uzsācis tiesvedību pirms civillietas izskatīšanas (likuma 31bis panta 3. punkts).

2.10. Ja likumpārkāpējs nav identificēts vai notiesāts, vai tomēr ir iespējams saņemt kompensāciju? Ja ir, kādi pierādījumi man jāiesniedz, lai pamatotu pieteikumu?

Ja likumpārkāpējs nav identificēts, iespēja saņemt palīdzību pastāv (likuma 31bis panta 3. punkta 1. punkts). Jāiesniedz pierādījums, ka prasītājs iesniedzis civilprasību.

Taču komisija var uzskatīt, ka ir pietiekami, ja prasītājs iesniedz pretenziju vai iegūst cietušā statusu (likuma 31bis, 3. punkta 2. apakšpunkts).

Lapas augšmalaLapas augšmala

2.11. Vai kompensācijas pieteikuma iesniegšanai pastāv laika ierobežojums?

Pretenzija jāiesniedz triju gadu laikā. Termiņš, vadoties pēc konkrēta gadījuma, sākas no brīža, kad tiek pasludināts pirmais lēmums par lietas slēgšanu, pasludināts izmeklēšanas jurisdikcijas spriedums, no dienas, kad pieņemts galīgais lēmums par publiskas tiesas prāvas uzsākšanu, vai no dienas, kurā lēmums par civilajām interesēm lietā iesaistīts pēc lēmuma par publiskas tiesas prāvas uzsākšanu (likuma 31bis panta 4. punkts.

Lai novērstu riska nesaņemt kompensāciju, iesnieguma pieteikums par papildu palīdzības piešķiršanu ir jāiesniedz desmit gadu laikā kopš dienas, kurā tika piešķirta kompensācija (likuma 37. pants).

2.12. Par kādiem zaudējumiem es varu saņemt kompensāciju?

Komisija vadās no šādiem nodarītā kaitējuma kritērijiem (likuma 32. panta 1. punkts):

  1. morālais kaitējums, ņemot vērā pārejošu vai nepārejošu invaliditāti ;
  2. atlīdzība ārstam un izdevumi par ārstēšanos slimnīcā, ieskaitot izdevumus par protēzēm;
  3. pārejoša vai nepārejoša invaliditāte ;
  4. ienākumu zaudēšana vai samazināšanās, kas izriet no pārejošas vai nepārejošas darbnespējas;
  5. kosmētiski bojājumi;
  6. līdz 4000 euro lieli tiesas izdevumi;
  7. līdz 1250 euro lieli materiālie tēriņi;
  8. kaitējums, kas izriet no skolas neapmeklēšanas vienu vai vairākus gadus;

Kompensācijas piešķiršana noziegumā bojāgājušā tuviniekiem, komisijas vērtējums balstīts uz šādiem kaitējuma kritērijiem (likuma 32. panta 2. punkts):

Lapas augšmalaLapas augšmala

  1. morālais kaitējums,
  2. atlīdzība ārstam un izdevumi par ārstēšanos slimnīcā,
  3. personu, kuras upura nāves brīdī, bija cietušā aizgādnībā, apgādnieka zaudējums;
  4. līdz 2000 euro lieli apbedīšanas izdevumi;
  5. līdz 4000 euro lieli tiesas izdevumi;
  6. kaitējums, kas izriet no skolas neapmeklēšanas vienu vai vairākus gadus.

Piešķirot palīdzību personām, kuru aizgādībā ir bērns, kuram tīšas vardarbīgas rīcības rezultātā ir nepieciešama medicīniskā palīdzība vai ilgstoša ārstēšana, kā arī pazuduša cietušā vecākiem, komisija vadās tikai no šādiem pārciestiem kaitējumiem (likuma 32. panta 3. punkts) :

  1. morālais kaitējums,
  2. atlīdzība ārstam un izdevumi par ārstēšanos slimnīcā,
  3. līdz 4000 euro lieli tiesas izdevumi.
2.13. Kā kompensācija tiks aprēķināta ?

Lēmums par palīdzības apjomu objektīvi tiek pieņemts komisijas palātā, ko veido trīs cilvēki, kuru prezidents ir maģistrāts (likuma 33. panta 1. punkta 1. apakšpunkts).

2.14. Vai ir kāda minimālā un/vai maksimālā summa, ko var piešķirt?

Minimālā summa, ko var piešķirt, ir 500 euro. Maksimālā summa ir 62 000 euro (likuma 33. panta 2. punkts).

Maksimālā papildu palīdzības summa ir 62 000 euro, atskaitot iepriekš piešķirto palīdzību (likuma 37. pants).

2.15. Vai no valsts piešķirtās kompensācijas tiks atskaitīta kompensācija, ko par tiem pašiem zaudējumiem esmu saņēmis vai varu saņemt no citiem avotiem (piemēram, apdrošināšanas)?

Kompensācija, ko cietušais saņēmis vai var saņemt par tiem pašiem nodarījumiem, bet kas saņemta no citiem avotiem, tiks atskaitīta no piešķirtās kompensācijas (likuma 31bis panta, 5. punkts).

Lapas augšmalaLapas augšmala

2.16. Vai pastāv kādi citi kritēriji, kas var ietekmēt manas izredzes saņemt kompensāciju vai to, kā tiek aprēķināta tās summa, piemēram, mana izturēšanās notikumā, kurā radās kaitējumi?

Komisija var ņemt vērā (33. panta 1. punkta 2. apakšpunkts) :

  • prasītāja uzvedību, ja tā tieši vai netieši veicināja kaitējuma nodarīšanu vai arī to padarīja smagāku;
  • saikne starp prasītāju un likumpārkāpēju.
2.17. Vai varu saņemt kompensācijas avansu? Ja jā, saskaņā ar kādiem nosacījumiem?

Komisija varēs piešķirt avansu, ja katrs palīdzības piešķiršanas kavējums, ievērojot finansiālo situāciju, rada būtisku kaitējumu (likuma 36. panta 1. punkts).

Prasību sniegt ārkārtas palīdzību var iesniegt, līdz ko prasītājs iesniedzis sūdzību vai ierosinājis civillietu (likuma 36. panta 3. punkts).

Ārkārtas palīdzība tiek piešķirta atbilstīgi katrai lietai un prasītājam, lai kompensētu kaitējumus, kas pārsniedz 500 euro, un kopējai summai nepārsniedzot 15 000 euro (likuma 36. pants, 2. pants).

2.18. Kur varu saņemt vajadzīgās veidlapas un sīkāku informāciju par pieteikšanos? Vai ir kāds īpašs palīdzības tālrunis vai tīmekļa vietne, ko varu izmantot?

Nepieciešamās veidlapas, kā arī papildu informāciju par prasības iesniegšanas procedūras kārtību var saņemt:

Komisijā par finansiālu palīdzību tīšas vardarbīgas rīcības rezultātā cietušajiem

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pasta adrese: Boulevard de Waterloo/Waterloolaan 115, 1000 Bruxelles/Brussel;

Birojs: Avenue de la Porte de Hal/Hallepoortlaan, 5-8 à 1060 Bruxelles/Brussel;

Tālrunis (franču valodā): +32 (0)2 542 08 vai +32 (0)2 542 72 44;

Tālrunis (nīderlandiešu valodā): +32 (0)2 542 72 18, +32 (0)2 542 72 24 vai +32 (0)2 542 72 29

Fakss: +32 (0)2 542 72 40;

Darba laiks: darba dienās no 9 līdz 11:45 un no14 līdz 16:30.

2.19. Vai pieteikuma iesniegšanā varu saņemt juridisku palīdzību?

Lai iesniegtu prasību, ir iespējams saņemt juridisku (skatīt „Juridiskā palīdzība – Beļģija“).

Lietas izskatīšana komisijā ir bezmaksas.

Nav nepieciešama ne cietušā, ne viņa advokāta klātbūtne.

Cietušo var atbalstīt kādas sabiedriskās iestādes pārstāvis vai arī atzīta organizācija, kam atļauts veikt šādas darbības (skatīt 2.21 punktu).

2.20. Kurp man jānosūta pieteikums?

Lūgums sniegt finansiālu palīdzību, avansu vai papildu palīdzību tiek sastādīts kā pieprasījums, divos eksemplāros, un iesniegts komisijas sekretariātā vai nosūtīts pa pastu kā ierakstīta vēstule.

Pasta adrese : Boulevard de Waterloo, 115 à 1000 Bruxelles ;

Birojs: Avenue de la Porte de Hal, 5-8 à 1060 Bruxelles;

Darba laiks: darba dienās no 9 līdz 11.45 un no 14h līdz 16h30.

2.21. Vai ir kādas cietušo atbalstīšanas organizācijas, kas var sniegt turpmāku palīdzību?

Beļģijā, ar palīdzības sniegšanu cietušajiem nodarbojas dažādas organizācijas.

Policijas dienesti sniedz tā saucamo policijas atbalstu cietušajiem, kā, piemēram, sagādājot tiem nepieciešamo informāciju.

Advokāta asistenti, tiesiskās palīdzības biroju dienesta personāls kompetentiem tiesnešiem palīdz informēt tiesvedībā iesaistītās privātpersonas.

Cietušo atbalsta dienesti cietušajiem sniedz individuālu psiholoģisku un sociālu atbalstu kā cietušajiem, tā arī viņu tuviniekiem. Šīs organizācijas var cietušajiem sniegt atbalstu arī Cietušo finansiālās palīdzības komisijā. Adreses varat uzzināt::

  1. „Service public fédéral Justice” (Boulevard de Waterloo/Waterloolaan 115, 1000 Bruxelles/Brussel, +32 (0)2 542 65 11),
  2. tiesiskās palīdzības birojos,
  3. policijas iecirknī,
  4. HUY cietušo palīdzības dienestā (Rue Rioul 22-24, 4500 HUY, +32 (0)85 21 65 65), valsts franciski runājošie iedzīvotāji,
  5. Steunpunt Algemeen Welzijnswerk, Afdeling slachtofferhulp (Diksmuidelaan 50, 2600 BERCHEM, +32 (0)3 366 15 40) nīderlandiešu valodā runājošie iedzīvotāji,
  6. vai brošūrā „Jūsu kā likumpārkāpumā cietušā tiesības”.

Cita informācija

  • Vai pastāv kāds cits veids, kā saņemt atlīdzību no likumpārkāpēja ?

Karalistes prokurors var izlemt par aizdomās turētā netiesāšanu, ja tas atbilst noteiktām prasībām. Pirmā no tām ir tā, kas saistās ar cietušā interešu ievērošanu, proti, zaudējumu atlīdzība vai kompensācijas nomaksa. Šo procedūru sauc par kriminālstarpniecību. Tā ir iespējama tikai pārkāpuma gadījumos, kad karalistes prokurors nolemj nepiespriest lielāku labošanās cietumsodu par diviem gadiem (Kriminālizmeklēšanas kodeksa 216ter pants). Procedūra norit pie tiesneša, kas ir atbildīgs par kriminālo starpniecību. Likumpārkāpējam un cietušajam ir jāvienojas par kompensāciju. Šī vienošanās tiek izskatīta protokolā. Ja likumpārkāpējs pilnībā neievēro izteiktās prasības, cietušais ir tiesīgs to iesūdzēt civiltiesā par zaudējumiem un atlīdzību vai iegūt cietušā statusu.

  • Vai pastāv iespēja uzzināt par tīšu vardarbības rīcībā cietušajiem komisijas finansiālas palīdzības lēmumiem ?

Komisijas finansiālas palīdzības français likumdošana ir aplūkojama Federālās Valsts Justīcijas dienesta Deutsch - français - Nederlands vietnē.

  • Vai pastāv iespēja aplūkot likumdošanu par finansiālu palīdzību cietušajiem ?

Piemērojamais likums ir 1985. gada 1. augusta likums, kas skar nodokļu un citu maksājumu pasākumus, un jo īpaši tā III daļa, II sadaļa „Valsts palīdzība tīšu vardarbības rīcību rezultātā cietušajiem”. Likumdošana ir aplūkojama Federālās Valsts Justīcijas dienesta Deutsch - français - Nederlands vietnē.

- Izvēlieties franču vai nīderlandiešu valodu

- Izvēlieties rubriku "Konsolidētā likumdošana" ("Geconsolideerde wetgeving")

- Ievadiet šādus datus

    • Juridiskais sektors: LIKUMS
    • Pasludināšanas datums: 1985-08-01
    • Publikācijas datums: 1985-08-06
    • Departaments: PREMJERMINISTRS.

- Aplūkojiet likuma 28.–41. pantu

« Kompensācija noziedzīgos nodarījumos cietušajiem - Vispārīgas ziņas | Beļģija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 17-10-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste