Tiesiskā kārtība
Tieslietu organizācija
Juridiskās profesijas
Juridiskā palīdzība
Lietu piekritība tiesām
Lietu iesniegšana tiesā
Procesuālie termiņi
Piemērojamās tiesības
Dokumentu nodošana
Pierādījumu iegūšana un pierādīšana
Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi
Spriedumu izpilde
Vienkāršotas un paātrinatas procedūras
Laulības šķiršana
Vecāku atbildība
Uzturlīdzekļu prasības
Maksātnespēja
Alternatīva strīdu izšķiršana
Kompensācija noziedzīgos nodarījumos cietušajiem
Automātiska apstrāde
Personas, kurām ar sodāmu darbību nodarīts kaitējums, kriminālprocesa ietvaros var īstenot savas tiesības un prasīt no kaitējuma nodarītāja kaitējuma kompensāciju, paziņojot, ka sakarā ar šo prasījuma tiesību tās iesaistās kriminālprocesā. Var iesniegt kompensācijas prasījumu par mantisku kaitējumu, kurš upurim nodarīts ar sodāmu nodarījumu, par kuru tā izdarītājs attiecīgajām iestādēm jāsauc pie kriminālatbildības. Garīgu interešu aizskārums netiek kompensēts.
Kriminālprocesa kodeksa 47. panta 1. punkts paredz, ka cietusī persona ar savām privātajām prasījuma tiesībām sakarā ar sodāmo darbību, iesaistās kriminālprocesā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai. Tomēr jurisdikcija pieļauj augstāk minētās personas iesaistīšanos tiesas procesā arī tiesas izmeklēšanas laikā.
Lai cietusī persona ar savām privātajām prasījuma tiesībām sakarā ar sodāmo darbību iesaistītos procesā (iesaistīšanās procesā kā dalībniekam, kas ir privātpersona), šai personai nav jāceļ noteiktas formas prasība, kā tas noteikts civiltiesībās. Tai jāiesniedz brīvas formas paziņojums par to, ka, pieprasot nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, cietusī persona iesaistās kriminālprocesā. Kriminālprocesa likums neparedz īpašu veidu attiecībā uz lietas dalībnieku - privātpersonu iesaistīšanos procesā. Šo personas mutvārdu paziņojumu var protokolēt ziņojuma par noziedzīgo nodarījumu sniegšanas brīdī, vai, drošības iestādēm (policijai, žandarmērijai) vai izmeklēšanas tiesnesim pirmstiesas kriminālprocesa laikā nopratinot lieciniekus, vai, skaties 1.2.punktu, vēl arī tiesas izmeklēšanas laikā. Cietusī persona var arī iesniegt rakstisku paziņojumu par iesaistīšanos procesā un cietušo personu nav jāpārstāv advokātam. Sniedzot paziņojumu par iesaistīšanos lietā, cietusī persona iegūst lietas dalībnieka – privātpersonas statusu (Kriminālprocesa kodeksa 47. panta 1. punkts) un kļūst kriminālprocesā par pusi.
Paziņojumā par iesaistīšanos kriminālprocesā nav jānorāda precīza kaitējuma atlīdzības prasījuma summa; protams, norādīt prasītās summas apmēru ir mērķtiecīgi. Ja prasījuma tiesības balstās uz dažādiem faktiskiem priekšnosacījumiem un dažādiem tiesiskiem pamatiem (piemēram, slimnīcas izmaksas un sāpju nauda), tad zaudējumu atlīdzināšanas prasījumā ietvertās summas precīzāk jānorāda vēlākais tiesas izmeklēšanas laikā.
Cietušās personas bez maksas var saņemt juridisku palīdzību neatkarīgi no tā, vai krimināllieta ierosināta visās apgabaltiesās un „pirmās advokāta izziņas“ ietvaros. Bez tam visu kriminālprocesā iesaistīto iestāžu uzdevums ir norādīt cietušām personām viņu tiesības kriminālprocesā (kriminālprocesa kodeksa 47.a panta 1. punkts), informēt šīs personas par notiekošo kriminālprocesu, ja ir šaubas par to, vai šīm personām ir attiecīga informācija (kriminālprocesa kodeksa 365. panta 1. punkts) un oficiāli ņemt vērā sodāmās darbības rezultātā nodarīto kaitējumu, kā arī citus blakus apstākļus, kas svarīgi attiecībā uz radītajām privāttiesiskajām sekām (kriminālprocesa kodeksa 365. panta 1. punkts). Jebkuru privātpersonu - kriminālprocesa dalībnieku var pārstāvēt advokāts; tomēr cietusī persona obligāti nav jāpārstāv advokātam. Nepilngadīgas personas, kas ir cietsirdīgas izturēšanās un seksuālas vardarbības upuri, tā sauktā „procesa atbalsta“ ietvaros var izmantot bezmaksas advokāta pārstāvību, sākot no paziņojuma par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas brīža līdz kriminālprocesa beigām. Nav paredzēts vispārējs noteikums, ka privātpersonas – procesa dalībniekus bez maksas pārstāv advokāts.
Tiesai kriminālprocesā oficiāli jāņem vērā kaitējums, ko radījusi sodāmā darbība un citi blakus apstākļi, kas svarīgi attiecībā uz privāttiesiskajām sekām (kriminālprocesa kodeksa 365. panta 1. punkts). Tiesas pienākums ir veikt vienkāršu papildus izmeklēšanu, ja ar kriminālprocesa gaitā gūtajiem atzinumiem nav pietiekami, lai būtu iespējams droši spriest par kaitējuma kompensācijas prasījumu (kriminālprocesa kodeksa 366. panta 2. punkts). Attiecībā uz Austrijas kriminālprocesiem un procesiem attiecībā uz noziedzīgo nodarījumu radītajiem kaitējumiem, kuru atlīdzināšanu kriminālprocesā prasa cietusī persona (adhēzijas procedūra), ir spēkā izmeklēšanas pamatprincips (inkvizīcijas pamatprincips), tas nozīmē, ka lietas apstākļi nav jākonstatē pusēm, bet tiesai. Tātad tiesas pienākums ir savākt tos pierādījumus, kas tai nepieciešami nolēmuma par kaitējuma kompensāciju pieņemšanai.
Nepieciešamības gadījumā nozieguma upuriem visa kriminālprocesa laikā, līdz pat tā beigām, tiek piešķirta Federālās tieslietu ministrijas veicināta palīdzība, kas var ietvert gan juridisku palīdzību, gan psiholoģisku sagatavošanu un aprūpi. Šis upuriem sniegtās palīdzības veids neattiecas uz civilprocesu, kas seko pēc tam, vai uz piespiedu izpildes procesu, lai panāktu, ka cietušajai personai tiek izmaksāta tiesas lēmumā noteiktā kaitējuma atlīdzināšanas summa (piespiedu izpildes process).
Tomēr jāņem vērā, ka piespiedu izpildes procesa laikā tiesa parasti pieņem nolēmumus bez lietas iepriekšējas mutvārdu izskatīšanas, tā kā principā nozieguma upuris netiek nopratināts. Nedaudzajos gadījumos, kad likums pieprasa cietušās personas nopratināšanu, to var izdarīt ne tikai mutvārdos, bet arī cietušajai personai sniedzot izteikumus rakstiskā formā. Mutvārdu nopratināšanu – pilnvarotās personas un uzticības personas klātbūtnē – var veikt bez pārējo nopratināmo personu klātbūtnes. Tas palīdz izvairīties no upura konfrontācijas ar noziedzīgā nodarījuma izdarītāju.
Valsts maksā palīdzību saskaņā ar 1972. gada 9. jūlija federālo likumu par palīdzības maksājumiem noziegumu upuriem, BGBl. Nr. 288/1972, [Verbrechensopfergesetz - VOG].
Valsts palīdzības maksājuma priekšnoteikums ir apstāklis, ka izdarīts prettiesisks un tīšs noziedzīgs nodarījums, par kuru paredzētais sods ir brīvības atņemšana ilgāk par sešiem mēnešiem.
Principā, 2.2. punktā norādītā noziedzīgā nodarījumam sekām jābūt miesas bojājumiem vai veselības kaitējumam.
Darba spēju samazinājuma gadījumā palīdzība sakarā ar zaudēto izpeļņu tiek maksāta tikai tad, ja iespējams prognozēt, ka šāds stāvoklis ilgs vismaz sešus mēnešus vai, ja cietušajai personai nodarīti smagi miesas bojājumi kriminālkodeksa izpratnē.
Saskaņā ar federālo likumu par palīdzības maksājumiem noziegumu upuriem [VOG] arī mirušā apgādājamie piederīgie var pieprasīt kompensāciju.
Austrijas pilsoņiem palīdzības maksājumus veic neatkarīgi no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietas. Bez tam kompensāciju ir tiesīgi lūgt arī Eiropas ekonomikas zonas valstu pilsoņi, kuriem kaitējums nodarīts iekšzemē. Ja kaitējums nodarīts ārzemēs, kompensācijas maksājuma priekšnoteikums ir, lai, ņemot vērā Vienošanā par Eiropas ekonomikas zonu noteikto uzņēmējdarbības brīvību un personu brīvas pārvietošanās tiesībām, šo personu pastāvīgās uzturēšanās vieta tomēr būtu Austrija.
Kā norādīts 2.5. punktā, saskaņā ar federālo likumu par palīdzības maksājumiem noziegumu upuriem [VOG], kompensāciju pie noteiktiem priekšnosacījumiem maksā arī par ārzemēs izdarītu noziedzīgu nodarījumu rezultātā radītu kaitējumu.
Kompensācijas pretendentiem principā jāveicina noziedzīgā nodarījuma atklāšana un noziedzīgā nodarījuma izdarītāja noskaidrošana. Ja tiek konstatēta kompensācijas pretendenta bezdarbība, pie kuras vainīgs viņš pats, tad palīdzības maksājumi viņam nepienākas.
Saskaņā ar federālo likumu par palīdzības maksājumiem noziegumu upuriem [VOG] prasījumu var iesniegt neatkarīgi no policijas veikto izziņas darbību vai kriminālprocesa stadijas.
Lai saņemtu federālā likumā par palīdzības maksājumiem noziegumu upuriem [VOG] paredzēto valsts palīdzību, vispirms nepieciešams noziedzīgā nodarījuma izdarītāju saukt pie atbildības civiltiesiskā ceļā.
Protams, noziedzīgā nodarījuma izdarītāja izmaksātā kompensācija jāņem vērā, aprēķinot palīdzības maksājumus atbilstoši federālajam likumam par valsts palīdzības maksājumiem noziegumu upuriem [VOG].
Arī tad, ja noziedzīgā nodarījuma izdarītājs nav noskaidrots, valsts var izmaksāt palīdzību, ja iespējams ticami pieņemt, ka veikts 2.2. punktā norādītais noziedzīgais nodarījums.
Atsevišķiem palīdzības maksājumiem noteiktais lūgumu iesniegšanas termiņš ir seši mēneši, attiecīgi, divi gadi kopš noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas dienas. Ja lūgums tiek iesniegts vēlāk, parasti palīdzību izmaksā tā mēneša sākumā, kas seko lūguma iesniegšanas mēnesim.
Federālais likums par palīdzības maksājumiem noziegumu upuriem [VOG] paredz šādu palīdzības maksājumus:
2.12. Paredzētā valsts palīdzība galvenokārt tiek maksāta atbilstoši civiltiesiskiem (zaudējumu kompensācijas tiesiskajiem) kritērijiem.
Kompensējot zaudēto izpeļņu un uztura naudu, cēloņsakarībā saistīto ienākumu zudumu kompensē līdz noteiktajam maksimālajam apmēram. Veicot personu kopšanai un neredzīgām personām paredzētos maksājumus, šo cietušo personu kopšanai nepieciešamos papildus izdevumus atlīdzina viena, kopēja maksājuma veidā.
Principā nav noteiktas valsts palīdzības minimālās un maksimālās summas. Taču attiecībā uz zaudētās izpeļņas un uztura naudas kompensāciju noteiktas mēneša ienākumu robežas.
Aprēķinot palīdzības summu, saskaņā ar federālo likumu par palīdzības maksājumiem noziegumu upuriem [VOG], ņem vērā noziedzīgā nozieguma izdarītāja un valsts maksājumus, kā arī likumā paredzētos sociālās apdrošināšanas maksājumus. Turpretī privātās apdrošināšanas maksājumi par satiksmes negadījumiem netiek ņemti vērā.
Federālais likums par palīdzības maksājumiem noziegumu upuriem [VOG] nosaka noziedzīgo nodarījumu sastāvus, pie kuriem valsts palīdzība var tikt atteikta vai samazināta (piem., dalība noziedzīgajā nodarījumā, kautiņi, bezdarbība attiecībā uzkaitējuma samazināšanu – skatīt arī 2.7. punktu).
Finanšu līdzekļu steidzamas nepieciešamības gadījumā var izmaksāt palīdzības maksājumu avansu.
Federālās sociālās nodrošināšanas, paaudžu un patērētāju aizsardzības ministrijas tīmekļu vietnē Leistungen/Behinderung/Entschädigung
-
(maksājumi/invaliditāte/kompensācija) iekļauta informācija par federālo likumu par palīdzības maksājumiem noziegumu upuriem [VOG]. Valsts palīdzību saskaņā ar federālo likumu par maksājumiem noziegumu upuriem [VOG] var lūgt, iesniedzot brīvi izvēlētas formas iesniegumu.
Protams, ka tā valsts iestāde, kas atbildīga par federālā likuma par palīdzības maksājumiem noziegumu upuriem [VOG] īstenošanu sniedz konsultācijas par iespējamiem palīdzības maksājumiem un nodrošina palīdzību arī lūgumu iesniegšanā.
Taču saskaņā ar federālo likumu par palīdzības maksājumiem noziegumu upuriem [VOG] bezmaksas advokāta pakalpojumi nav iespējami.
Lūgumi jāiesniedz federālajā sociālajā pārvaldē [Bundesozialamt], katrā federālajā zemē ir attiecīga sociālā iestāde. Kompensācijas pretendentiem, kas dzīvo ārzemēs, jāgriežas federālās zemes iestādē Landesstelle Wien, Babenbergerstraße 5, 1010 Vīne.
No privātajām organizācijām, kas nodarbojas ar palīdzības sniegšanu noziegumu upuriem pirmām kārtām jānorāda Weiße Ring. Sīkāka informācija iekļauta šīs organizācijas tīmekļa vietnē Weisser Ring: Die Kriminalitätsopferhilfe
[Baltais aplis:palīdzība kriminālnoziegumu upuriem].
« Kompensācija noziedzīgos nodarījumos cietušajiem - Vispārīgas ziņas | Austrija - Vispārīgas ziņas »
Pēdējo reizi atjaunots: 11-08-2006

