Eiropas Komisija > ETST > Lietu iesniegšana tiesā > Polija

Pēdējo reizi atjaunots: 12-05-2009
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Lietu iesniegšana tiesā - Polija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


 

SATURS

1. Vai es varu pats iesniegt prasību tiesā, vai arī jālūdz, lai mani pārstāv starpnieks, piemēram, advokāts? 1.
2. Kur tieši man ir jāiesniedz pieteikums — reģistratūrā vai tiesas sekretariātā, vai kādā citā administrācijā? 2.
3. Kādā valodā es varu sagatavot savu pieteikumu? Vai varu to izdarīt mutiski, vai arī pieteikums jāiesniedz rakstveidā? Vai varu nosūtīt savu pieteikumu pa faksu vai e-pastu? 3.
4. Vai ir īpašas veidlapas prasību iesniegšanai, un, ja nav, kā man jānoformē sava lieta? Vai ir kādi aspekti, kas jāiekļauj lietas materiālos? 4.
5. Vai man būs jāmaksā tiesas nodevas? Ja būs jāmaksā, tad kad? Vai man būs jāmaksā advokātam uzreiz, sākot no brīža, kad iesniedzu savu pieteikumu? 5.
6. Vai varu pieprasīt bezmaksas juridisko palīdzību? (Tēma „Juridiskā palīdzība”) 6.

 

1. Vai es varu pats iesniegt prasību tiesā, vai arī jālūdz, lai mani pārstāv starpnieks, piemēram, advokāts?

Principā Polijas Civilprocesa kodekss (turpmāk tekstā — CPK) neparedz obligātu advokāta pārstāvību. Puses un to pilnvarotās personas vai likumīgie pārstāvji var iesniegt prasību tiesā personiski vai ar pilnvarnieku starpniecību. Saskaņā ar CPK 871. pantu obligāta advokāta pārstāvība attiecas uz tiesvedību Augstākajā tiesā. Šādā tiesvedībā puse var rīkoties tikai ar advokāta vai juriskonsulta starpniecību. Viens izņēmums saistībā ar šo pienākumu attiecas uz pieteikumu par atbrīvošanu no tiesas izdevumiem un advokāta vai juriskonsulta ex officio iecelšanu.

Prasību tiesā var iesniegt indivīds, kam ir pilna tiesībspēja, vai arī juridiska persona vai sociāla organizācija, kurai atļauts rīkoties saskaņā ar likumu, pat ja tai nav juridiskas personas statusa. Indivīds iegūst tiesībspēju 18 gadu vecumā. Indivīds, kam nav tiesībspējas, procesuālas darbības var veikt tikai ar likumīgā pārstāvja starpniecību. Juridiskās personas un citas organizācijas, kam ir tiesībspēja tiesā, procesuālas darbības veic ar tādu personu starpniecību, kuras pilnvarotas rīkoties to vārdā. Šādām personām ir pienākums pierādīt, ka tās ir pilnvarotas rīkoties, pirmās procesuālās darbības veikšanas laikā iesniedzot atbilstošu dokumentu.

Tiesa var uz laiku atļaut rīkoties personai, kam nav tiesībspējas vai procesuālās rīcībspējas, vai personai, kam nav attiecīgo likumā paredzēto pilnvaru, ar nosacījumu, ka pirms noteiktā termiņa tiek novērstas visas nepilnības un darbības apstiprina persona, kas iecelta šim nolūkam. Pusei, kam nav procesuālās rīcībspējas vai likumīgā pārstāvja, un pusei, kam nav pilnvarotas personas, kura iecelta to pārstāvēt, tiesa pēc otras puses lūguma ieceļ tiesas aizbildni, ja šāda puse īsteno steidzamu procesuālu darbību pret otru pusi.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Saskaņā ar CPK 87. pantu pilnvarnieks var būt advokāts vai juriskonsults un rūpnieciskā īpašuma lietās arī patentu pilnvarotais un turklāt arī persona, kas pārvalda puses aktīvus vai intereses, un persona, kas noslēgusi pastāvīgu līgumu ar pusi, ja uz lietas priekšmetu attiecas šāda līguma darbības joma, un strīdā līdziesaistītā persona, kā arī puses vecāki, dzīvesbiedrs, brāļi un māsas vai pēcteči un personas, kas ar pusi saistītas adopcijas ceļā.

Juridiskas personas vai uzņēmuma — arī tādu, kam nav juridiskas personas statuss — pilnvarnieks var būt arī šādas struktūras vai tās augstākas institūcijas darbinieks. Juridiska persona, kas atbilstoši atsevišķiem likumu noteikumiem sniedz juridiskus pakalpojumus uzņēmumam, juridiskai personai vai citai organizatoriskai struktūrai, tās struktūras vārdā, kam tā sniedz juridiskus pakalpojumus, advokātam vai juriskonsultam var piešķirt pilnvarojumu ad litem, ja šī struktūra ir to pilnvarojusi šādi rīkoties.

Paternitātes un alimentu lietās pilnvarnieks var būt arī par sociālās labklājības jautājumiem atbildīgās vietējās pašvaldības iestādes pārstāvis vai tādas sociālās organizācijas pārstāvis, kuras mērķis ir atbalstīt ģimenes.

Lietās, kas saistītas ar lauku saimniecību darbību, lauksaimnieka pilnvarnieks var būt arī tādas individuālu lauksaimnieku asociācijas pārstāvis, kuras biedrs ir attiecīgais lauksaimnieks.

Ar patērētāju aizsardzību saistītās lietās pilnvarnieks var būt tādas organizācijas pārstāvis, kuras likumā noteiktie pienākumi ietver patērētāju aizsardzību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ar rūpnieciskā īpašuma aizsardzību saistītās lietās izgudrojuma autora pilnvarnieks var būt arī tādas organizācijas pārstāvis, kuras likumā noteiktie pienākumi ietver atbalstu rūpnieciskajam īpašumam un palīdzības sniegšanu izgudrojumu autoriem.

2. Kur tieši man ir jāiesniedz pieteikums — reģistratūrā vai tiesas sekretariātā, vai kādā citā administrācijā?

Jūs jāvēršas tiesā, iesniedzot prasības izklāstu (procesuālo rakstu) tiesas ēkā, kancelejā, vai nosūtot to pa pastu.

3. Kādā valodā es varu sagatavot savu pieteikumu? Vai varu to izdarīt mutiski, vai arī pieteikums jāiesniedz rakstveidā? Vai varu nosūtīt savu pieteikumu pa faksu vai e-pastu?

Prasības izklāsts un citi procesuālie raksti jāsagatavo poļu valodā vai kopā ar tiem jāiesniedz to tulkojums poļu valodā.

Prasības izklāstam jābūt sagatavotam rakstveidā. Izņēmums ir lietas, kas saistītas ar darba tiesībām un sociālo apdrošināšanu, jo šajā gadījumā darbinieks vai apdrošinātais, kas rīkojas bez advokāta vai juriskonsulta starpniecības, prasību par tiesas procesa uzsākšanu, kā arī jebkādas apelācijas sūdzības un citu procesuālo rakstu saturu var izklāstīt mutiski piekritīgajai tiesai tā reģistrēšanai (CPK 466. pants).

Oficiālās veidlapas vajadzīgas gadījumos, kas uzskaitīti CPK 1871-2. pantā, un saīsinātajā tiesāšanās procedūrā (sk. dokumentus, kas attiecas uz saīsināto tiesāšanās procedūru).

Pat ja prasības izklāsts (procesuālais raksts) tiek nosūtīts pa e-pastu vai faksu, pēc tam tas ir arī jāiesniedz tiesas kancelejā vai jānosūta pa pastu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

4. Vai ir īpašas veidlapas prasību iesniegšanai, un, ja nav, kā man jānoformē sava lieta? Vai ir kādi aspekti, kas jāiekļauj lietas materiālos?

Prasību izvirza, iesniedzot prasības izklāstu. Prasības izklāstam jāatbilst procesuālo rakstu prasībām (CPK 125.-128. pants), un tajā jāiekļauj papildu aspekti, kas paredzēti CPK 187. pantā et seq.

Procesuālajā rakstā ir jāiekļauj šādi konkrēti aspekti:

  1. tās tiesas nosaukums, kurai tas adresēts, pušu vārdi, uzvārdi vai uzņēmumu nosaukumi, to likumīgie pārstāvji un pilnvarnieki;
  2. strīda priekšmeta vērtība (vai apelācijas priekšmeta vērtība) Polijas zlotos, noapaļota līdz pilniem zlotiem;
  3. ja tas ir pirmais raksts lietā, tad tajā jānorāda pušu, to likumīgo pārstāvju un pilnvarnieku dzīvesvietas vai juridiskās adreses, bet turpmākos rakstos - atsauce uz lietu;
  4. raksta veida precizējums;
  5. pieteikuma vai izklāsta būtība un pierādījumi, kas pamato izklāstītos apstākļus;
  6. procesuālajos rakstos, kas tiek sagatavoti izskatīšanai (sagatavošanas rakstos), īsumā jāizklāsta lietas apstākļi, jāsniedz otras puses argumentu izklāsts un jānorāda tās iesniegtie pierādījumi, un, visbeidzot, jānorāda vai jāpievieno pierādījumi, kas tiks sniegti tiesas sēdē;
  7. puses vai tās likumīgā pārstāvja vai pilnvarnieka paraksts; ja puse nevar parakstīt rakstu, raksts jāparaksta šādas puses pilnvarotai personai, norādot iemeslus, kāpēc puse nav pati parakstījusi rakstu;
  8. lietisko pierādījumu saraksts;
  9. katram procesuālajam rakstam jāpievieno tā kopijas un to lietisko pierādījumu kopijas, kuri jānodod lietā iesaistītajām personām, un, ja lietisko pierādījumu oriģināli tiesai nav iesniegti, viena kopija no katra lietiskā pierādījuma reģistrēšanai tiesas reģistrā; komerclietās ir piemērojams pienākums nosūtīt raksta kopiju kopā ar lietiskajiem pierādījumiem tieši otrai pusei un pievienot rakstam apstiprinājumu par to nodošanu vai nosūtīšanu otrai pusei, izmantojot ierakstītu sūtījumu (CPK 4799. pants);
  10. turklāt procesuālajam rakstam jāpievieno pilnvara, ja rakstu iesniedz pilnvarnieks, kurš pilnvaru nav iesniedzis iepriekš.

Saskaņā ar CPK 187. pantu prasības izklāstā jānorāda arī šāda informācija:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  1. sīki izklāstīta prasība;
  2. fakti, kas pamato prasību, un vajadzības gadījumā - fakti, kas pamato arī tiesas piekritību.

Prasības izklāstā var iekļaut arī šādus aspektus:

  • priekšlikumus, kuros pieprasīts prasības nodrošinājums, priekšlikumus, lai noteiktu, ka spriedums ir izpildāms tūlīt, un lietu izskatītu bez prasītāja klātbūtnes;
  • priekšlikumus sagatavoties tiesas sēdei, jo īpaši uzaicināt uz sēdi prasītāja norādītos lieciniekus un ekspertus, veikt vizuālu pārbaudi, dot atbildētājam rīkojumu nogādāt uz tiesas sēdi visus tā rīcībā esošos dokumentus, kas vajadzīgi pierādījumiem vai vizuālajai pārbaudei, lietas izskatīšanai pieprasīt tiesu, oficiālu iestāžu vai trešo personu rīcībā esošos pierādījumus.

5. Vai man būs jāmaksā tiesas nodevas? Ja būs jāmaksā, tad kad? Vai man būs jāmaksā advokātam uzreiz, sākot no brīža, kad iesniedzu savu pieteikumu?

Saskaņā ar 2005. gada 28. jūlija Likumu par tiesas izdevumiem civillietās tiesas izdevumus (kas ietver nodevas un izmaksas) sedz puse, kas iesniedz tiesā rakstu, kuram piemēro nodevu vai kurš rada izdevumus. Nodeva jāmaksā brīdī, kad raksts, kam piemēro nodevu, tiek iesniegts tiesā. Ja vajadzīgā nodeva netiek samaksāta, tiesa neuzsāk nekādu rīcību (CPK 1262. pants).

Saskaņā ar CPK 130. un 1301. pantu, ja procesuālo rakstu nav iespējams pienācīgi apstrādāt, jo tas neatbilst formālajām prasībām, tas nav sagatavots uz oficiālas veidlapas vai nav samaksāta nodeva, attiecīgajai pusei pieprasa rakstu izlabot, papildināt to vai samaksāt nodevu 1 nedēļas laikā; ja tas netiek izdarīts, raksts tiek nosūtīts atpakaļ attiecīgajai pusei. Ja rakstu ir iesniegusi persona, kuras dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir ārvalstīs un kurai nav pārstāvja Polijā, noteiktais termiņš raksta papildināšanai nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi. Ja paziņojumā noteiktajā termiņā rīcība netiek veikta, rakstu nosūta atpakaļ. Raksta nosūtīšanai atpakaļ nav seku, kas ar likumu ir attiecināmas uz procesuālā raksta iesniegšanu tiesā. Raksts, kas izlabots vai papildināts noteiktajā termiņā, stājas spēkā tā iesniegšanas brīdī (CPK 130. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Saskaņā ar CPK 1302. pantu advokāta, juriskonsulta, patentu pilnvarotā vai - komerciālā tiesvedībā - uzņēmuma iesniegtos rakstus, kuros ir formāli trūkumi vai par kuriem nav atbilstoši samaksāts, nosūta atpakaļ bez atsevišķa paziņojuma. Principā arī tiesiskās aizsardzības līdzekļus vai pārsūdzības pasākumus (pārsūdzības, sūdzības, galīgās sūdzības, pieteikumus par juridiski spēkā esoša lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu, iebildumus par aizmugurisku spriedumu, iebildumus par maksājuma uzdevumu, sūdzības par tiesas nodaļas amatpersonas lēmumu), kuriem ir formāli trūkumi vai par kuriem nav samaksāta attiecīgā nodeva un kurus iesniegušas iepriekš minētās struktūras, noraida bez papildu paziņojuma tos papildināt.

Izdevumus, kas radušies tiesvedībā starp pusēm, atlīdzina saskaņā ar CPK 98.-110. pantā un 520. pantā noteiktajiem principiem. Pamatnoteikums, ko paredz CPK 98. pants, ir tāds, ka lietu zaudējusī puse pēc pieprasījuma atlīdzina otrai pusei izdevumus, kas rodas tiesību mērķtiecīgā īstenošanā un mērķtiecīgā aizstāvībā (tiesāšanās izdevumi). Turklāt saskaņā ar CPK 100. pantu, ja prasības tiek apmierinātas tikai daļēji, izdevumus savstarpēji noraksta vai sadala proporcionāli. Tomēr tiesa var noteikt vienai no pusēm pienākumu atlīdzināt visus izdevumus, ja otras puses prasība nav apmierināta tikai nelielā lietas daļā vai ja tai maksājamās summas noteikšana ir bijusi atkarīga no savstarpējas norēķināšanās vai tiesas novērtējuma. Bezstrīdus tiesvedībā katrs dalībnieks sedz izmaksas, kas saistītas ar tā piedalīšanos lietā. Tiesa var noteikt izmaksu segšanu, ņemot vērā vainu vai taisnīgumu, ja to pamato lietas apstākļi.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Nepieciešamās izmaksas, kas radušās tiesvedībā, kurā puses piedalās personiski vai ar tāda pilnvarnieka starpniecību, kurš nav advokāts vai juriskonsults, ietver tiesas izdevumus, kas radušies pusei, transporta izmaksas puses vai tās pilnvarnieka nokļūšanai līdz tiesai, un to ieņēmumu ekvivalentu, kuri zaudēti, pusei ierodoties tiesā. Kopējie transporta izdevumi un zaudēto ieņēmumu ekvivalents nedrīkst pārsniegt atlīdzību vienam advokātam, kas praktizē tās tiesas teritorijā, kurā notiek tiesvedība. Vajadzīgie tās puses tiesāšanās izdevumi, kuru pārstāv advokāts, ietver nodevu, kas tomēr nav augstāka par atsevišķos noteikumos paredzētajām likmēm, un viena advokāta izdevumus, tiesas izdevumus un izdevumus, kuri radušies saistībā ar puses personisku ierašanos tiesā, ko pieprasījusi tiesa (CPK 98. un 99. pants).

Tiesas izdevumu līmeni reglamentē 2005. gada 28. jūlija Likums par tiesas izdevumiem civillietās. Advokātu un juriskonsultu nodevu minimālais apjoms ir noteikts divos tieslietu ministra 2002. gada 28. septembra noteikumos. Visus citus jautājumus, kas attiecas uz advokāta vai juriskonsulta atlīdzību, reglamentē Civilkodeksa (CK) 735. panta et seq. noteikumi. Nodevas samaksas termiņu nosaka, pusēm vienojoties.

Atbrīvojumus no tiesas izdevumiem reglamentē 2005. gada 28. jūlija Likuma par tiesas izdevumiem civillietās 94.-118. pants. Minētā likuma 94.-98. pantā ir uzskaitītas to struktūru un gadījumu kategorijas, kas atbrīvotas no pienākuma segt tiesas izdevumus atbilstoši šim likumam. Pie to struktūru kategorijas, kas atbrīvotas no pienākuma segt tiesas izdevumus, pieder, piemēram, personas, kuras vēlas saņemt paternitātes apstiprinājumu vai iesniegt prasību par alimentu piedziņu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Arī indivīds, kurš ir iesniedzis paziņojumu, ka viņš nevar segt šādus tiesas izdevumus, nekaitējot sevis vai savas ģimenes uzturēšanai, var lūgt atbrīvojumu no šādiem izdevumiem (102. pants). Tiesa var piešķirt atbrīvojumu no tiesas izdevumiem juridiskai personai vai organizatoriskai struktūrvienībai, kas nav juridiska persona, kurai piešķirta tiesībspēja saskaņā ar likumu, ja šāda persona ir pierādījusi, ka tai nav pietiekamu līdzekļu, lai segtu šādus izdevumus (103. pants). Turklāt attiecībā uz sociālajām organizācijām, kas nav iesaistītas uzņēmējdarbībā, tiesa var piešķirt atbrīvojumu no tiesas izdevumiem šo organizāciju lietās, kas tiek izskatītas saistībā ar sociālām, zinātniskām, izglītojošām, kultūras, labdarības vai pašpalīdzības darbībām attiecībā uz patērētāju aizsardzību, vides aizsardzību un sociālo labklājību. Piešķirot atbrīvojumu no tiesas izdevumiem, tiesa vispirms ņem vērā likumā noteiktos organizācijas darbības mērķus un iespējas, kā arī nepieciešamību sasniegt šos mērķus, īstenojot civilo tiesvedību.

Pieteikumi par atbrīvošanu no tiesas izdevumiem jāiesniedz rakstveidā vai mutiski to reģistrēšanai tiesā, kurā lieta jāsāk izskatīt vai kurā tā jau tiek izskatīta. Pieteikumam par atbrīvošanu no tiesas izdevumiem jāpievieno paziņojums, kurā sniegta informācija par atbrīvojumu prasošās personas ģimenes stāvokli, aktīviem, ienākumiem un iztikas līdzekļiem. Paziņojums jāsagatavo, izmantojot noteiktu veidlapu. Ja paziņojums nav sagatavots vai tajā nav norādīti visi vajadzīgie dati, pusei tiek prasīts novērst nepilnības noteiktajā termiņā; ja tas netiek darīts, pieteikums tiek nosūtīts atpakaļ. Indivīdi, kuru dzīvesvieta nav tiesas piekritībā, pieteikumu par atbrīvošanu no tiesas izdevumiem var iesniegt rajona tiesā, kurai ir piekritīga viņu dzīvesvieta. Tiesa šādus pieteikumus nekavējoties nodod kompetentajai tiesai.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Zemes un hipotēku reģistru tiesvedībā atbrīvojumu no izdevumiem var piešķirt tikai līdz brīdim, kad tiek iesniegts pieteikums par ieraksta izdarīšanu zemes un hipotēku reģistrā. Ja pieteikums par ieraksta izdarīšanu zemes un hipotēku reģistrā jāiesniedz, izmantojot notariālu aktu, tad atbrīvojumu no tiesas izdevumiem var piešķirt tikai līdz šāda notariāla akta noslēgšanai.

Tiesas izdevumus, kurus pusei nebija jāsedz vai kurus nebija jāsedz tiesas aizbildnim vai prokuroram, tiesa, pieņemot lēmumu, ar ko izbeidz lietu attiecīgajā instancē, iekasē no otras puses, ja ir pamats šādi rīkoties, piemērojot atbilstošos noteikumus, kas reglamentē tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu. Visas izmaksas, kas netiek iekasētas no otras puses, tiesa galīgajā lēmumā, ar ko izbeidz lietu attiecīgajā instancē, pieprasa atvilkt no prasības, kas apmierināta puses labā. Gadījumos, kad ir īpaši ieteicams šādi rīkoties, tiesa var atturēties no šādu izmaksu iekasēšanas (113. pants).

Atbrīvojums no tiesas izdevumiem neatbrīvo pusi no pienākuma atlīdzināt tiesāšanās izdevumus otrai pusei.

6. Vai varu pieprasīt bezmaksas juridisko palīdzību? (Tēma „Juridiskā palīdzība”)

Saskaņā ar CPK 117. pantu puse, ko tiesa pilnībā vai daļēji atbrīvojusi no tiesas izdevumiem, vai puse, uz kuru attiecas likumā noteikts atbrīvojums no izdevumiem, rakstveidā vai mutiski reģistrēšanai var iesniegt pieteikumu par to, lai tai piešķirtu advokātu vai juriskonsultu ex officio. Puse iesniedz šādu pieteikumu tiesai, kurā lieta tiks izskatīta vai kurā tā jau tiek izskatīta. Puse, kuras dzīvesvieta nav šādas tiesas piekritībā, var iesniegt pieteikumu rajona tiesā, kurai ir piekritīga tās dzīvesvieta. Tiesa šādus pieteikumus nekavējoties nodod kompetentajai tiesai. Tos pieteikumus par advokāta vai juriskonsulta iecelšanu, kuri pirmo reizi iesniegti apelācijas vai galīgās apelācijas tiesvedībā, tiesa var nodot izskatīšanai pirmās instances tiesai.

Tiesa pieņem pieteikumu, ja tā uzskata, ka advokāta vai juriskonsulta piedalīšanās attiecīgajā lietā ir nepieciešama. Tiesa prasa atbilstošajai rajona advokātu padomei vai rajona juriskonsultu padomei iecelt advokātu vai juriskonsultu. Ja šādi ieceltam advokātam vai juriskonsultam ir jāveic darbības, kas nav lietu izskatošās tiesas jurisdikcijā, tad atbilstošā rajona advokātu padome vai rajona juriskonsultu padome pēc norīkotā advokāta vai juriskonsulta pieprasījuma nepieciešamības gadījumā ieceļ advokātu vai juriskonsultu no citas pilsētas. Iesniedzot pieteikumu par advokāta vai juriskonsulta iecelšanu un apelāciju par atteikumu iecelt advokātu vai juriskonsultu, netiek pārtraukta jau notiekoša tiesvedība, ja vien lieta neattiecas uz advokāta vai juriskonsulta iecelšanu saistībā ar priekšlikumu, kas izteikts prasības izklāstā vai pirms prasības iesniegšanas. Tomēr tiesa var apturēt lietas izskatīšanu, līdz par pieteikumu tiek pieņemts juridiski spēkā esošs lēmums, un attiecīgi tā var atturēties no tiesas sēdes datuma noteikšanas, vai arī atcelt vai atlikt uz vēlāku laiku sēdi, kuras datums jau ir noteikts (CPK 124. pants).

Atbrīvošanu no izdevumiem un advokāta ex officio iecelšanu pārrobežu strīdos reglamentē 2004. gada 17. decembra Likums par juridisko palīdzību ES dalībvalstīs izskatāmo civillietu tiesvedībā un juridisko palīdzību strīdu izšķiršanā pirms šādas tiesvedības uzsākšanas (informāciju sk. vietnē legal aid).

« Lietu iesniegšana tiesā - Vispārīgas ziņas | Polija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 12-05-2009

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste