Eiropas Komisija > ETST > Lietu iesniegšana tiesā > Čehija

Pēdējo reizi atjaunots: 12-05-2009
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Lietu iesniegšana tiesā - Čehija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


 

SATURS

1. Vai man ir jāvēršas tiesā? 1.
2. Vai man vēl ir laiks iesniegt prasību tiesā? 2.
3. Vai ir skaidrs, ka man jāvēršas tiesā Čehijas Republikā? 3.
4. Ja jā, tad tieši kurā Čehijas Republikas tiesā man ir jāvēršas, ņemot vērā manu dzīvesvietu, pretējās puses dzīvesvietu vai citus manas lietas aspektus? 4.
5. Kurā konkrētā tiesā man jāvēršas šajā dalībvalstī, ņemot vērā manas lietas būtību un prasīto naudas summu? 5.
6. Vai es pats varu celt prasību tiesā vai man tas jālūdz starpniekam, piemēram, lai mani pārstāvētu advokāts? 6.
7. Pie kā tieši man jāvēršas: apmeklētāju pieņemšanas nodaļā, pie tiesas kancelejas pārziņa vai citas administrācijas amatpersonas? 7.
8. Kādā valodā es varu iesniegt pieteikumu? Vai es to varu iesniegt mutiski, vai tam ir jābūt noformētam rakstveidā? Vai es varu pieteikumu nosūtīt pa faksu vai e-pastu? 8.
9. Vai ir īpaši paredzētas veidlapas prasības iesniegšanai, bet, ja nav, kā lai noformēju savu prasību? Vai ir kādi noteikti elementi, kas ir jāiekļauj lietā? 9.
10. Vai man būs jāmaksā tiesas izdevumi? 10.
11. Vai man ir jāsedz tiesāšanās izdevumi? Ja tā, tad vai man jāmaksā advokātam jau no paša sākuma? Vai es varu iesniegt lūgumu tiesāšanas izdevumu daļējai segšanai? 11.
12. No kura brīža mana prasība oficiāli tiek uzskatīta par iesniegtu? Vai iestādes man izsniegs kādu apstiprinājumu, ka lieta ir iesniegta atbilstoši prasībām? 12.
13. Vai man sniegs sīku informāciju par turpmāko notikumu gaitu (piemēram, pieļaujamo laiku, kurā noformēt ierašanos tiesā aizstāvēt savas intereses)? 13.

 

OBSAH

1. Vai man ir jāvēršas tiesā?

Ikvienam ir tiesības vērsties tiesā, lai meklētu apdraudēto vai pārkāpto tiesību aizsardzību. Vēlams vienmēr mēģināt strīdus atrisināt izlīguma ceļā. Strīdu atrisināšanā var izmantot arī dažādas alternatīvas metodes. Dažās privāttiesību jomās valsts pusēm, starp kurām pastāv privāttiesiskās attiecības, ļauj tiesiskā strīda risināšanu uzticēt privātai iestādei. Čehijas Republikā strīdu izšķiršanas noteikumi ir paredzēti Likumā Nr. 216/1994. Pašlaik tiek gatavots likums par starpniecību nekriminālās lietās. Strīdu izšķiršanas rezultātā tiek pieņemts šķīrējtiesas nolēmums, kas ir saistošs abām strīda pusēm un iegūst izpildāmu tiesību statusu. Papildu informāciju skatīt "Alternatīva strīdu izšķiršana - Čehijas Republika".

Pat pēc tam, kad esat vērsušies tiesā, ir iespējams lūgt tiesai censties panākt izlīgumu, ja to pieļauj lietas būtība (Civilprocesa kodeksa 67.- 69. un 99. pants). Tiesas apstiprinātam izlīgumam ir tāds pats spēks kā galīgam spriedumam. Vienlaicīgi tas piešķir tiesības, ko var izpildīt ar tiesiskiem līdzekļiem. Uz tiesas apstiprinātu izlīgumu ir attiecināms ne bis in idem princips.

2. Vai man vēl ir laiks iesniegt prasību tiesā?

Dažādās lietās noilguma termiņš var būt atšķirīgs, tādēļ ir labāk laikus apspriesties ar juriskonsultu. Prasība kompetentajā tiesā jāiesniedz pirms noilguma termiņa beigām (pieteikums jāiesniedz tiesā noteiktajā laikposmā).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja ir beidzies likumā noteiktais noilguma termiņš, parādnieka saistības neizbeidzas, bet mazinās. Tas nozīmē, ka tās nav izpildāmas, ja parādnieks atsaucas uz noilguma termiņa izbeigšanos. Noilgumu regulējošie vispārīgie noteikumi ir izklāstīti Likuma Nr. 40/1964 100.-114. pantā (Civilkodekss). Komerciālo saistību noilguma termiņš ir noteikts Likuma Nr. 513/1991 387.-408. pantā (Komerckodekss). Vispārējais noilguma termiņš ir trīs gadi, un tas sākas dienā, kad šīs tiesības var pirmo reizi izmantot. Komerciālo saistību gadījumā vispārējais noilguma termiņš ir četri gadi. Īpašu noilguma termiņu ilgums ir atkarīgs no tiesību rakstura, kuras ir prasības pamatā.

Skatīt arī "Procesuālie laika ierobežojumi - Čehijas Republika".

3. Vai ir skaidrs, ka man jāvēršas tiesā Čehijas Republikā?

Skatīt "Tiesu piekritība".

4. Ja jā, tad tieši kurā Čehijas Republikas tiesā man ir jāvēršas, ņemot vērā manu dzīvesvietu, pretējās puses dzīvesvietu vai citus manas lietas aspektus?

Tiesas piekritību nosaka teritoriālās, priekšmetiskās un funkcionālās piekritības noteikumi. Priekšmetiskā piekritība nosaka dažādu veidu tiesu kompetenci, precīzi norādot, kurās tiesās pirmajā instancē izskata attiecīgās lietas. Civilprocesos priekšmetiskā piekritība nozīmē, ka rajona tiesas piekritībā ir lietas izskatīšana pirmajā instancē. Teritoriālā piekritība nosaka vienāda veida tiesu kompetenci, citiem vārdiem, norāda, kurā konkrētā pirmās instances tiesā izskata attiecīgo lietu un pasludina spriedumu. Teritoriālās piekritības tiesa ir tās puses vispārējās jurisdikcijas (dzīvesvietai piekrītošā) tiesa, pret kuru uzsākta tiesvedība (atbildētājs), izņemot gadījumus, kad likumā ir noteikts citādi.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Puses vispārējās jurisdikcijas tiesu nosaka atkarībā no tā, vai puse ir fiziska persona (vai, precīzāk, fiziska persona, kas veic uzņēmējdarbību), vai juridiska persona (pastāv īpašas tiesību normas, kurās noteikta vispārējās jurisdikcijas tiesa valstij, pašvaldībām un pašvaldības iestādēm). Parasti fiziskas personas vispārējas jurisdikcijas tiesa ir tā rajona tiesa, kuras rajonā šī fiziskā persona dzīvo, vai gadījumā, ja personai nav pastāvīgas dzīvesvietas, - tiesa, kurai piekrītošā rajonā šī persona attiecīgā laikā uzturas. Ja fiziskai personai ir vairākas dzīvesvietas, vispārējās jurisdikcijas tiesa var būt jebkura no to rajonu tiesām, kuros attiecīgā persona dzīvo ar pastāvīgas uzturēšanās nodomu. Juridiskas personas gadījumā vispārējās jurisdikcijas tiesa ir tiesa, kurai piekrītošā rajonā atrodas juridiskās personas juridiskā adrese. Ja apgabaltiesai ir priekšmetiskā piekritība attiecībā uz lietu pirmajā instancē, teritoriālās piekritības tiesa ir tiesa, kuras rajonā atrodas puses vispārējās jurisdikcijas tiesa. Funkcionālā piekritība nosaka kompetenci dažādu veidu tiesām, kuras nākamajos posmos tiek iesaistītas attiecīgās lietas izskatīšanā atbilstoši pārsūdzībām parastā kārtā un ārkārtas pārsūdzībām (citiem vārdiem, norāda, kurā konkrētā tiesā izskata pārsūdzības parastā kārtā un kurā izskata ārkārtas pārsūdzības).

5. Kurā konkrētā tiesā man jāvēršas šajā dalībvalstī, ņemot vērā manas lietas būtību un prasīto naudas summu?

Kā norādīts iepriekš (skatīt 4. jautājumu), priekšmetiskās piekritības noteikumi nozīmē, ka civilprocesos tās ir galvenokārt rajona tiesas, kurām ir pirmās instances piekritība. Vienīgā atkāpe no šī noteikuma ir tā, ka apgabaltiesas izskata un lemj par lietām, kas norādītas Civilprocesa kodeksa 9. panta 2. un 3. punktā. Konkrēti tas ietver spriedumu pasludināšanu tādās lietās, kuru būtības dēļ ir vajadzīgs noteikts ekspertu slēdziens, un lietās, kuras ir sarežģītākas faktu un tiesību ziņā (piemēram, personas aizsardzība, strīdi, kuru pamatā ir Autortiesību likums, kā arī tiesību normas, kas nosaka personas datu aizsardzību informācijas sistēmā). Apgabaltiesas pirmajā instancē lemj arī par komerciāla rakstura lietām, kas noteiktas Civilprocesa kodeksa 9. panta 3. punktā, visas citas komerciāla rakstura lietas izskata un spriedumus tajās pasludina rajona tiesas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

6. Vai es pats varu celt prasību tiesā vai man tas jālūdz starpniekam, piemēram, lai mani pārstāvētu advokāts?

Čehijas Republikā civilprocesos advokāta pārstāvība parasti nav obligāta.

Ikviens, kuram ir spēja sūdzēt tiesā vai tikt iesūdzētam tiesā, t.i., kuram ir rīcībspēja (Civilkodeksa 8.-10. pants), var sūdzēt tiesā vai tikt iesūdzēts tiesā. Fiziskai personai ir pilna spēja sūdzēt tiesā vai tikt iesūdzētai tiesā, ja tā ir sasniegusi pilngadību, kas iestājas astoņpadsmit gadu vecumā. Pirms šā vecuma sasniegšanas persona pilngadību var iegūt tikai, stājoties laulībā. Tiesvedības procesa pusei, kurai nav pilnas rīcībspējas tiesāties, procesā ir jābūt pārstāvētai. Personai var nebūt rīcībspējas tiesāties, ja tiesa to ierobežo vai atņem.

Ja fiziskai personai nav rīcībspējas, viņas vietā darbojas pārstāvis. Procesā pusi var pārstāvēt:

  1. juridiskais pārstāvis (Civilprocesa kodeksa 22. pants);
  2. persona, ko puse pilnvaro ar pilnvaru (Civilprocesa kodeksa 24.-28.a pants);
  3. pārstāvis, ko izraugās ar tiesas lēmumu (Civilprocesa kodeksa 29.-31. pants). Tiesības darboties kā pārstāvim piešķir saskaņā ar likumu vai valsts iestādes lēmumu (juridiskā pārstāvība), vai arī saskaņā ar pilnvarojumu. Jebkurai personai, kas procesā piedalās kā procesa puses pārstāvis, ir jāapliecina savas tiesības darboties kā pārstāvim.

7. Pie kā tieši man jāvēršas: apmeklētāju pieņemšanas nodaļā, pie tiesas kancelejas pārziņa vai citas administrācijas amatpersonas?

Prasība (pieteikums procesa sākšanai) ir jāiesniedz tiesā, kurai ir priekšmetiskā, teritoriālā un funkcionālā piekritība. Čehijas tiesu adreses atrodamas Čehijas Republikas Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē: http://portal.justice.cz/uvod/Justice.aspx?id=soud ceština - English.

Lapas augšmalaLapas augšmala

8. Kādā valodā es varu iesniegt pieteikumu? Vai es to varu iesniegt mutiski, vai tam ir jābūt noformētam rakstveidā? Vai es varu pieteikumu nosūtīt pa faksu vai e-pastu?

Procesa pusēm ir līdzvērtīgs statuss, un tām ir tiesības tiesāties savā dzimtajā valodā (Civilprocesa kodeksa 18. pants). Prasību (pieteikumu procesa sākšanai) var iesniegt prasītāja dzimtajā valodā. Tomēr, lai paātrinātu jūsu prasības izskatīšanu, ir ieteicams pievienot visu tiesai adresēto dokumentu tulkojumu čehu valodā.

Pieteikumu procesa sākšanai var iesniegt rakstveidā, mutiski (kas tiek reģistrēts) tiesas apmeklētāju pieņemšanas nodaļā, elektroniski, telegrammas veidā vai pa faksu. Pieteikumu var izteikt mutiski procesos saistībā ar atļauju stāties laulībā, paternitātes atzīšanu vai noliegšanu, procesos, lai noteiktu, vai adopcijas gadījumā ir vajadzīga bērna vecāku piekrišana, adopcijas procesos, procesos, kurus var sākt bez pieteikuma, kā arī pieteikumu gadījumā šādos procesos pieņemtu lēmumu izpildei. Jebkurai rajona tiesai ir jāreģistrē visi šāda veida pieteikumi un tie nekavējoties jānodod izskatīšanai kompetentajai tiesai. Šāda veida pieteikumiem ir vienāds spēks kā gadījumā, ja to iesniegtu tieši kompetentajā tiesā. Ja pieteikums iesniegts elektroniski, telegrammas veidā vai pa faksu, tiesā jānogādā tā rakstveida identisks oriģināls, vēlākais, trīs dienu laikā. Šis pienākums neattiecas uz elektroniskiem pieteikumiem, kas parakstīti ar uzlabotu elektronisku parakstu, kuram norādīts atzīts kvalificēts sertifikāts (saskaņā ar Likumu Nr. 227/2000).

Lapas augšmalaLapas augšmala

9. Vai ir īpaši paredzētas veidlapas prasības iesniegšanai, bet, ja nav, kā lai noformēju savu prasību? Vai ir kādi noteikti elementi, kas ir jāiekļauj lietā?

Nav noteiktas formas, kādā iesniedzama prasība (pieteikums procesa sākšanai). Prasībā ir jāietver vispārēji un īpaši elementi.

Pie vispārējiem elementiem pieder tiesas nosaukums, kurai pieteikums adresēts, un iesniedzēja vārds. Turklāt pieteikumā ir skaidri jānorāda, kāda veida kompensācija tiek prasīta (uz ko lieta attiecas), tam jābūt parakstītam un tajā jānorāda iesniegšanas datums. Pie īpašiem elementiem pieder procesa pušu vārdi, uzvārdi un adreses (juridisku personu gadījumā jānorāda to nosaukums un juridiskā adrese); ja puses procesā pārstāv pārstāvji, jāsniedz ziņas arī par viņu pārstāvjiem; īpašo faktu apraksts un pierādījumu uzrādīšana. Prasībā ir skaidri jānorāda, ko prasītājs vēlas panākt. Ja pieteikums ir saistīts ar komerciāliem jautājumiem, tajā jānorāda arī tās juridiskās personas vai fiziskās personas identifikācijas numurs, kas iesaistīta attiecīgajā uzņēmējdarbībā.

Ja pieteikumā nav ietverti obligātie elementi vai tas nav saprotams, vai arī ir nepilnīgs, tiesa pusi aicina novērst šīs nepilnības, tam norādot noteiktu termiņu. Ja puse to neizdara, tiesa uz laiku procesu pārtrauc.

Pieteikums jāiesniedz vajadzīgā skaitā eksemplāru, lai viens eksemplārs būtu tiesai un vajadzības gadījumā arī katras puses rīcībā būtu pa eksemplāram.

10. Vai man būs jāmaksā tiesas izdevumi?

Tiesas izdevumus ir jāsedz par tiesvedības procesiem tiesās Čehijas Republikā, konkrēti, par maksas sarakstā iekļautajām darbībām un darbībām, kuras veikušas tiesas vai tiesu administrācija. Izcenojumu apmēri ir noteikti ar Likumu Nr. 549/1991 par tiesas izdevumiem. Tiesas izdevumi ir noteikti kā kopējā summa vai procesa priekšmeta vērtības procentuāla daļa.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Vairākās lietās (galvenokārt bezstrīdus lietās) maksa par izdevumiem netiek uzlikta. Pie šādām saistībā ar priekšmetu atbrīvotām lietām pieder galvenokārt lietas saistībā ar aizbildniecību, adopciju, nepilngadīgo aprūpi, savstarpējiem bērnu un vecāku uzturēšanas pienākumiem utt. Šādos procesos nekāda maksa netiek uzlikta.

No izdevumu segšanas personīgi tiek atbrīvoti prasības iesniedzēji šādos procesos: uzturēšanas maksājumu apmēra noteikšana, kompensācija par kaitējumu veselībai, kas radies negadījumā darba vietā vai ko izraisījusi arodslimība, utt. Ja prasītājs ir personiski atbrīvots no procesa izdevumu segšanas un tiesas spriedums ir viņam labvēlīgs, tiesas izdevumi ir jāsedz atbildētājam.

Turklāt var noteikt arī individuālus atbrīvojumus, ņemot vērā pusei piederošo īpašumu un līdzekļus. Ja prasītājam ilgtermiņa bezdarba, nopietnas slimības vai citu tamlīdzīgu iemeslu dēļ ir radušās materiāla rakstura grūtības, viņš var lūgt tiesai pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no izdevumu segšanas. Ieteicams šādu lūgumu pievienot pieteikumam. Izlemjot, vai piešķirams atbrīvojums no tiesas izdevumu segšanas, tiesa ņem vērā iesniedzēja īpašumu un finanses, kā arī sociālos apstākļus, sedzamo tiesas izdevumu apmēru, izskatāmās prasības būtību utt. Tomēr atbrīvojumu var nepiešķirt, ja pieteikums rada šaubas, ja nav nekādu cerību uz pozitīvu lēmumu vai ja pieteikums ir iesniegts kādu tiesību aizsardzības nolūkā. Skatīt arī "Juridiskā palīdzība - Čehijas Republika".

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesas izdevumi ir jāsamaksā, iesniedzot pieteikumu sākt procesu. Ja tos nesamaksā vienlaicīgi ar pieteikuma iesniegšanu, tiesa aicina tos samaksāt un informē, ka, tos nesamaksājot noteiktajā laikā, process tiks pārtraukts.

11. Vai man ir jāsedz tiesāšanās izdevumi? Ja tā, tad vai man jāmaksā advokātam jau no paša sākuma? Vai es varu iesniegt lūgumu tiesāšanas izdevumu daļējai segšanai?

Skatīt "Juridiskā palīdzība - Čehijas Republika".

12. No kura brīža mana prasība oficiāli tiek uzskatīta par iesniegtu? Vai iestādes man izsniegs kādu apstiprinājumu, ka lieta ir iesniegta atbilstoši prasībām?

Tiesvedības procesu uzskata par sāktu dienā, kad tiesa saņem pieteikumu vai izdod rezolūciju sākt procesu bez pieteikuma. Kad tiesa saņem pieteikumu, process ir sākts; tiesa nenosūta nekādu īpašu apstiprinājumu par procesa sākšanu. Ja prasību (pieteikumu) iesniedz personiski tiesas apmeklētāju pieņemšanas nodaļā, iesniegšanas apstiprinājumu var lūgt spiedoga veidā uz pieteikuma kopijas. Ja iesniegtajos dokumentos tiek atklātas kādas nepilnības, tiesa aicinās puses tās izlabot. Ja puses to neizdara tiesas noteiktajā laikā, process tiek uz laiku pārtraukts.

13. Vai man sniegs sīku informāciju par turpmāko notikumu gaitu (piemēram, pieļaujamo laiku, kurā noformēt ierašanos tiesā aizstāvēt savas intereses)?

Likumā nav noteikts laika ierobežojums, kurā tiesai jāizlemj par sūdzību procedūru. Kad procedūra ir sākta, tiesa to turpina pat tad, ja turpmāk netiek iesniegti nekādi dokumenti. Tiesai ir procesā iesaistītajai pretējai pusei personiski jādara zināma iesniegtā prasība (pieteikums sākt prāvu). Prāvas laikā tiesa pusēm paziņo to tiesības un pienākumus. Ja ir jāveic procesuāla darbība, tiesa nosaka laiku, kurā šī darbība ir jāizpilda. Tiesvedības procesā iesaistītajām pusēm un to pārstāvjiem ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, izņemot balsošanas protokolu, kā arī iegūt no tiem izrakstus un kopijas. Tiesas priekšsēdētājs var ļaut jebkurai personai ar likumīgām interesēm lietā vai nopietnu iemeslu tā rīkoties iepazīties ar lietas materiāliem, kā arī no tiem iegūt izrakstus un kopijas, ja vien šīs lietas materiālu saturs nav konfidenciāls atbilstoši konkrētām tiesību normām.

« Lietu iesniegšana tiesā - Vispārīgas ziņas | Čehija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 12-05-2009

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste