Eiropas Komisija > ETST > Maksātnespēja > Zviedrija

Pēdējo reizi atjaunots: 11-05-2009
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Maksātnespēja - Zviedrija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Kādi ir maksātnespējas procedūru dažādie veidi un mērķi? 1.
2. Kādi ir nosacījumi katra veida maksātnespējas procedūras uzsākšanai? 2.
3. Kāds ir katra veida procedūras dažādo dalībnieku uzdevums? 3.
4. Kādas ir procedūras uzsākšanas sekas? 4.
5. Kādi ir īpašie noteikumi, kas attiecas uz atsevišķām prasību kategorijām? 5.
6. Kādi ir noteikumi, kas attiecas uz kaitējošu rīcību? 6.
7. Kādi ir nosacījumi prasījumu iesniegšanai un pieņemšanai? 7.
8. Kādi ir noteikumi, kas attiecas uz reorganizāciju un parāda pārstrukturēšanu? 8.
9. Kādi ir noteikumi, kas attiecas uz likvidāciju un procedūras slēgšanu? 9.

 

1. Kādi ir maksātnespējas procedūru dažādie veidi un mērķi?

Maksātnespēja ir definēta Zviedrijas Bankrota likumā (1987:672) kā nespēja atbilstošā veidā atmaksāt parādus, ja šāda nespēja nav īslaicīga. Personas, kas ir maksātnespējīgas, var tikt atzītas par bankrotējušām (i konkurs) neatkarīgi no tā, vai tās ir juridiskas vai fiziskas personas.

Alternatīvi risinājumi, pirms maksātnespēja kļūst galīga

Gan uzņēmumi, gan privātpersonas var brīvprātīgi noslēgt vienošanās ar kreditoriem, lai samazinātu parādus. Šādas vienošanās netiek īpaši reglamentētas ar tiesību aktiem, bet attieksme pret tām ir tāda pati kā pret citu veidu nolīgumiem.

Uzņēmumi var iesniegt pieteikumu par reorganizāciju (rekonstruktion) saskaņā ar Uzņēmumu reorganizācijas likumu (1996:764). Reorganizācijas procedūru var izmantot tikai tad, ja uzņēmums nespēj samaksāt savus iekavētos parādus vai nespēs tos samaksāt tuvākajā nākotnē. Ir jābūt arī pamatotam iemeslam uzskatīt, ka ar reorganizāciju var sasniegt tai izvirzīto mērķi. Parādniekam ir vai nu jābūt pieteikuma iesniedzējam, vai jābūt piekritušam pieteikumam par reorganizāciju (skatīt 8. jautājumu).

Gan bankrots, gan reorganizācija ļauj panākt vienošanos ar kreditoriem, saskaņā ar kuru jāatmaksā tikai daļa no parāda. Šāda vienošanās var būt brīvprātīga, bet to var arī noteikt tiesa, un tādā gadījumā tā ir saistoša visiem kreditoriem (publiskais izlīgums).

Fiziskas personas var iesniegt pieteikumu par parāda pārstrukturēšanu (skuldsanering) saskaņā ar Parāda pārstrukturēšanas likumu (2006:548). Nosacījumi ir tādi, ka personas pastāvīgajai dzīvesvietai jābūt Zviedrijā, viņas parādsaistībām jābūt tik pārmērīgām, ka paredzams, ka viņa nespēs atmaksāt savus parādus paredzamā nākotnē, un jābūt atbilstošai situācijai, lai tiktu piemērota parāda pārstrukturēšana (skatīt 8. jautājumu).

Lapas augšmalaLapas augšmala

2. Kādi ir nosacījumi katra veida maksātnespējas procedūras uzsākšanai?

Parādnieks (fiziska persona vai uzņēmums), kas ir maksātnespējīgs, t. i., parādnieks, kas nespēj atbilstošā veidā atmaksāt savus parādus, un šī nespēja nav īslaicīga, var tikt atzīts par bankrotējušu.

Bankrota pieteikums tiek iesniegts tās valsts tiesā, kurā ir parādnieka pastāvīgā dzīvesvieta vai — uzņēmuma gadījumā — kurā ir parādnieka juridiskā adrese. Pieteikumu var iesniegt pats parādnieks vai kreditors. Tiesa lemj par bankrotu un ieceļ oficiālu maksātnespējas administratoru. Lēmums par bankrotu jāpublicē oficiālajā vēstnesī (Post- och Inrikes Tidningar) un vienā vai vairākos laikrakstos, kas tiek izplatīti attiecīgajā reģionā.

3. Kāds ir katra veida procedūras dažādo dalībnieku uzdevums?

Tiesa

Bankrots ir tiesas process. Par bankrota procedūras uzsākšanu vai izbeigšanu lemj tiesa. Arī atsevišķi lēmumi, kas izriet procedūras gaitā, jāpieņem tiesai.

Maksātnespējas administrators

Oficiālais maksātnespējas administrators pārvalda bankrotējušo īpašumu. Viņam ir jāņem vērā kreditoru vispārējās tiesības un jālikvidē īpašums pēc iespējas drīzāk. Maksātnespējas administrators uzņemas atbildību par parādnieka īpašumu, pārdod aktīvus un sadala atlikumu starp kreditoriem tādā kārtībā, kādu nosaka likums.

Uzraudzības iestāde

Uzraudzības iestāde (Tillsynsmyndigheten) (kas ir daļa no Izpildes iestādes (Kronofogdemyndigheten)) pārrauga aktīvu pārvaldību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Bankrotētājs

Bankrotētājam (uzņēmumu gadījumā - uzņēmuma vadībai) ir likumā noteikts pienākums sadarboties ar maksātnespējas administratoru, tiesu un Uzraudzības iestādi un sniegt tiem informāciju. Bankrotētājam ir pienākums dot zvērestu tiesā par to, ka viņa darījumu pārskats ir pareizs. Pēc lēmuma par bankrotu izdošanas un pirms zvēresta došanas attiecībā uz darījumu pārskatu bankrotētājs nedrīkst izbraukt no valsts bez tiesas atļaujas.

Kreditori

Kreditoru vispārējās tiesības jāaizsargā oficiālajam maksātnespējas administratoram. Svarīgos jautājumos maksātnespējas administrators var iztaujāt kreditorus ar īpašu interesi un kreditori var tikt uzaicināti uz tiesu, dodot zvērestu. Bankrota likumā (1987:672) ir paredzēti sīkāki noteikumi par kreditoru tiesībām šajā procedūrā.

4. Kādas ir procedūras uzsākšanas sekas?

Viss parādnieka īpašums tiek iekļauts bankrotējušajā īpašumā, un, ciktāl iespējams, tas jāizmanto parādu segšanai. Tomēr fiziska persona, kas tiek atzīta par bankrotējušu, var paturēt atsevišķas personīgās lietas, ko saskaņā ar konfiscēšanas noteikumiem Parāda piedzīšanas kodeksā nedrīkst konfiscēt.

Bankrotētājs nedrīkst rīkoties ar aktīviem, kas pieder pie bankrotējušā īpašuma. Tāpēc viņš nevar noslēgt līgumus vai, piemēram, pārdot aktīvus vai atmaksāt parādus, kas ir daļa no bankrotējušā īpašuma. Tiklīdz ir pieņemts lēmums par bankrotu, aktīvu, kas pieder pie bankrotējušā īpašuma, nedrīkst konfiscēt, ja vien aktīvs nav ieķīlāts kā galvojums par īpašu prasījumu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Padomes Regulas (EK) Nr. 1346/2000 21. un 22. pants

Šie panti attiecas uz maksātnespējas procedūras uzsākšanas lēmumu publicēšanu un lēmuma reģistrēšanu, abos gadījumos citā dalībvalstī. Kad ir pieņemts lēmums galveno maksātnespējas procedūru veikt citā dalībvalstī un ja parādniekam ir uzņēmums Zviedrijā, lēmums ir jādara zināms Zviedrijas Uzņēmumu reģistrācijas birojam (Bolagsverket). Ir arī citi gadījumi, kad jāveic šāda paziņošana. Uzņēmumu reģistrācijas birojs lēmumu publicē oficiālajā vēstnesī.

Uzņēmumu reģistrācijas birojs arī informē 22. pantā minētos publiskos reģistrus. Zviedrijā par 22. panta 2. punktā minēto obligāto reģistrāciju ir atbildīgs oficiālais maksātnespējas administrators vai attiecīgā gadījumā reorganizācijas administrators.

5. Kādi ir īpašie noteikumi, kas attiecas uz atsevišķām prasību kategorijām?

Ieskaits

Persona, kas iesniegusi prasību pret parādnieku, var to ieskaitīt prasībā, ko parādnieks izvirzījis pret viņu, ar nosacījumu, ka prasības ir viena veida prasības (piemēram, abas ir naudas prasījumi) un ka kreditora prasība ir ar agrāku datumu nekā lēmums par bankrotu.

Prioritārie prasījumi (förmånsrätt)

Kreditori, kam ir galvojums ar īpašu prioritāro prasījumu, ir tiesīgi saņemt maksājumu no aktīviem pirms citiem kreditoriem. Tas var būt, piemēram, gadījumā, kad kāds aktīvs ir ieķīlāts kā galvojums.

Kreditori, kam ir galvojums ar vispārēju prioritāru prasījumu, ir tiesīgi saņemt maksājumu pirms citiem kreditoriem ar mazākiem prioritāriem prasījumiem un kreditoriem bez prioritāriem prasījumiem. Piemēram, mainīgam maksājumam būtu vispārējs prioritārs prasījums. Attieksme pret visiem prasījumiem, kam nav prioritāru tiesību, aktīvu sadalē ir vienlīdzīga.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Mainīgie maksājumi

Mainīgais maksājums ir galvojums, kam ir vispārējs prioritārs prasījums. Tomēr tas ir ierobežots tādējādi, ka prioritārais prasījums attiecas tikai uz 55 % no to aktīvu vērtības, kuri paliek pāri pēc tam, kad ir samaksāts kreditoriem ar labākiem prasījumiem.

Darba līgumi

Darba līgumu piemērošana netiek automātiski izbeigta, ja darba devējs tiek atzīsts par bankrotējušu, un oficiālajam maksātnespējas administratoram ir jāizlemj, vai dot uzteikumu. Darbinieka prasījumam attiecībā uz algas vai cita atalgojuma samaksu noteiktu laika periodu ir vispārējs prioritārs statuss. Pamatnoteikums ir tāds, ka prasījumiem, kas iesniegti trīs mēnešu laikā, pirms tiesa saņēmusi bankrota pieteikumu, un viena mēneša laikā pēc lēmuma par bankrotu pieņemšanas, ir prioritārs statuss. Arī prasījumi attiecībā uz algu vai citu atalgojumu, kam ir prioritārs statuss, līdz noteiktai pakāpei ir ietverti „garantētajā algā”, kas nozīmē, ka, ja bankrotējušam īpašumam nav pietiekamu līdzekļu, lai izpildītu prasījumus, darbinieks var saņemt kompensāciju no valsts. Garantētās algas summa ir ierobežota; šādas garantētās algas var izmaksāt arī uzņēmuma reorganizācijas gaitā.

6. Kādi ir noteikumi, kas attiecas uz kaitējošu rīcību?

Tiklīdz ir pieņemts lēmums par bankrotu, parādnieks vairs nevar rīkoties ar aktīviem, kas pieder pie bankrotējušā īpašuma. Ja parādnieks tomēr dod priekšroku vienam kreditoram uz citu rēķina, parādniekam var piemērot sodu. Oficiālajam maksātnespējas administratoram ir arī vairākas iespējas apvērst tiesisku darbību, ko parādnieks veicis pirms lēmuma par bankrotu pieņemšanu, ja tā ir kaitējusi citiem kreditoriem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja parādnieks dod priekšroku vienam kreditoram uz citu rēķina, parādnieka tiesisko darbību var apvērst, ja darbības rezultātā parādnieks kļuvis maksātnespējīgs un kreditors, kam dota priekšroka, ir zinājis vai tam būtu vajadzējis zināt par šo faktu. Lai šos noteikumus varētu piemērot, darījumam jābūt notikušam piecu gadu laikā pirms dienas, kurā iesniegts bankrota pieteikums. Tomēr, ja maksājums veikts kādam parādnieka tuvam cilvēkam, piemēram, ģimenes loceklim, piecu gadu termiņu nepiemēro.

Noteiktos apstākļos samaksāto parādu var atgūt, ja tas samaksāts mazāk nekā trīs mēnešus pirms bankrota pieteikuma iesniegšanas. Šis nosacījums ir piemērojams, ja maksājums veikts neparastā veidā (t. i., neizmantojot naudu), ja maksājums veikts pirms termiņa vai ja tas saistīts ar tik lielu naudas summu, ka parādnieka finanšu stāvoklis ievērojami pasliktinājās. Tomēr tas nav piemērojams, ja maksājumu var uzskatīt par veiktu parastā veidā. Tas nozīmē, ka samaksātos parādus, kad iestājies to samaksas termiņš, parasti nevar atgūt.

7. Kādi ir nosacījumi prasījumu iesniegšanai un pieņemšanai?

Kreditors, kurš iesniedzis bankrota pieteikumu, tiek uzaicināts uz sanāksmi, lai dotu zvērestu tiesā. Citi kreditori tiek uzaicināti, publicējot lēmumu par bankrotu. Parādniekam ir pienākums informēt oficiālo maksātnespējas administratoru, tiesu un Uzraudzības iestādi par to, kas ir kreditori.

Ja tiek nolemts, ka aktīvu ir pietiekami, lai veiktu maksājumu kreditoriem, kam nav prioritāra prasījuma, īsteno parāda apliecināšanas procedūru. Maksātnespējas administrators iesniedz pieteikumu par procedūras īstenošanu, un tiesa pieņem lēmumu. Tiesa izlemj, kāds būs procedūras ilgums, kam jābūt no divām līdz desmit nedēļām. Lēmums īstenot parāda apliecināšanas procedūru jāpublicē oficiālajā vēstnesī un vienā vai vairākos laikrakstos, kas tiek izplatīti attiecīgajā reģionā. Tad kreditori var rakstveidā iesniegt tiesai savus prasījumus.

Lapas augšmalaLapas augšmala

8. Kādi ir noteikumi, kas attiecas uz reorganizāciju un parāda pārstrukturēšanu?

Uzņēmuma reorganizācija

Uzņēmumus, kas ir dzīvotspējīgi ilgtermiņā, bet kam ir tik būtiskas finansiālas problēmas, ka tie nespēj atmaksāt savus parādus laicīgi, var reorganizēt. Pieteikumu iesniedz pats uzņēmums vai kreditors. Tiesa izlemj par reorganizāciju un ieceļ administratoru, kura uzdevums ir pārbaudīt, vai pastāv apstākļi, lai turpinātu darbību, un vai var panākt finansiālu vienošanos ar kreditoriem.

Saskaņā ar reorganizācijas procedūru parādnieks patur tiesības rīkoties ar savu īpašumu. Tomēr viņam nav atļauts atmaksāt parādus, uzņemties jaunas saistības vai nodot īpašumtiesības uz būtiski svarīgiem aktīviem bez administratora piekrišanas. Kamēr notiek procedūra, nav atļauta sadale kreditoriem. Tāpat arī parādnieku nevar atzīt par bankrotējušu, ja vien nav īpašu iemeslu uzskatīt, ka kreditora tiesības tiek būtiski apdraudētas. Reorganizācijas procedūra ilgst trīs mēnešus, un to var pagarināt uz trim mēnešiem vienā reizē. Ja izlīguma procedūra netiek sekmīgi pabeigta, reorganizācijas procedūra tomēr nedrīkst ilgt vairāk kā vienu gadu.

Ja nevar panākt brīvprātīgu finansiālu vienošanos ar kreditoriem, tiesa var piemērot publisko izlīgumu, kas nozīmē, ka parādi tiek obligāti samazināti. Kreditori, kam ir prioritāri prasījumi, nepiedalās izlīguma sarunās. Izlīguma priekšlikumu, saskaņā ar kuru kreditoriem piešķir vismaz 50 % no prasījuma summas, uzskata par pieņemtu, ja to pieņem 60 % no kreditoriem, kuri var balsot (kuri arī pārstāv vismaz 60 % no prasījuma summas). Ja izlīguma priekšlikuma summa ir mazāka, priekšlikumu uzskata par pieņemtu, ja to pieņem 75 % no balsojošiem kreditoriem (kuri arī pārstāv vismaz 75 % no prasījuma summas). Tiklīdz izlīgums tiek apstiprināts, tas ir saistošs visiem kreditoriem, kas bijuši tiesīgi piedalīties izlīguma sarunās.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Parāda pārstrukturēšana

Fiziska persona, kuras parādsaistības ir tik pārmērīgas, ka viņa nebūs spējīga atmaksāt savus parādus paredzamā nākotnē, var iesniegt pieteikumu par parāda pārstrukturēšanu. Papildu prasība ir tāda, ka, ņemot vērā parādnieka personīgos un finansiālos apstākļus, jābūt atbilstošai situācijai, lai apstiprinātu parāda pārstrukturēšanu.

Parāda pārstrukturēšana nozīmē, ka visi parādi, uz kuriem attiecas procedūra, tiek samazināti vai pilnībā dzēsti. Pieteikumus par parāda pārstrukturēšanu iesniedz Izpildes iestādē. Visiem kreditoriem, ko ietekmē parāda pārstrukturēšana, jādod iespēja izteikt atsauksmes par priekšlikumu. Lēmumā par parāda pārstrukturēšanu norāda parāda daļu, kas parādniekam jāmaksā. Tajā arī norāda maksājumu plānu, kura termiņš parasti ir pieci gadi.

Saskaņā ar maksājumu plānu parādniekam, kura parādi ir pārstrukturēti, ir jādzīvo no iztikas minimuma. Ja parādniekam nav ienākumu papildus iztikas minimumam, viņam nekas nav jāmaksā; tas notiek aptuveni trešdaļā gadījumu.

9. Kādi ir noteikumi, kas attiecas uz likvidāciju un procedūras slēgšanu?

Noteikumi par bankrotējušā īpašuma likvidāciju ir izklāstīti Bankrota likumā. Tiklīdz aktīvi ir pārdoti, atlikums ir jāsadala. Ja bankrota brīdī aktīvu nav pietiekami, lai segtu bankrota procedūras izmaksas, tiesa izbeidz procedūru. Ja aktīvi paliek pāri, procedūra tiek slēgta, kad tiesa izlemj par aktīvu sadali kreditoriem saskaņā ar kārtību, kas noteikta Prioritāro prasījumu likumā (1970:979).

Ja parādnieks ir uzņēmums vai cita juridiska persona un bankrota procedūra tiek noslēgta bez pārpalikuma, procesa beigās juridiskā persona tiek likvidēta. Ja ir pārpalikums, notiek likvidācija, pārpalikumu sadalot kreditoriem.

« Maksātnespēja - Vispārīgas ziņas | Zviedrija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 11-05-2009

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste