Eiropas Komisija > ETST > Maksātnespēja > Spānija

Pēdējo reizi atjaunots: 07-06-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Maksātnespēja - Spānija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. KĀDI IR DAŽĀDIE MAKSĀTNESPĒJAS TIESAS PROCESA VEIDI, UN KĀDI IR TO UZDEVUMI? 1.
2. KĀDI IR MAKSĀTNESPĒJAS PROCESA UZSĀKŠANAS NOTEIKUMI? 2.
3. KĀDA IR DALĪBNIEKU NOZĪME MAKSĀTNESPĒJAS PROCESĀ? 3.
4. KĀDAS IR PROCESA UZSĀKŠANAS SEKAS? 4.
5. KĀDI ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECAS UZ KONKRĒTĀM KREDĪTU KATEGORIJĀM? 5.
6. KĀDI IR NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KAITNIECISKĀM DARBĪBĀM? 6.
7. KĀDI IR NOTEIKUMI PAR AIZDEVUMA FAKTA PAZIŅOŠANU, ATZĪŠANU UN NOVĒRTĒŠANU? 7.
8. KĀDI IR NOTEIKUMI SAISTĪBĀ AR UZŅĒMUMU PĀRSTRUKTURĒŠANU? 8.
9. KĀDI IR NOTEIKUMI PAR UZŅĒMUMA LIKVIDĀCIJU? 9.
10. KĀDI IR NOSACĪJUMI, LAI BEIGTU MAKSĀTNESPĒJAS PROCESU? 10.

 

1. KĀDI IR DAŽĀDIE MAKSĀTNESPĒJAS TIESAS PROCESA VEIDI, UN KĀDI IR TO UZDEVUMI?

Jaunajā Bankrota likumā (2003. gada 9. jūlija likums Nr. 22/2003) ir noteikts tikai viena veida tiesas process, lai risinātu krīzi, ko radījusi parādnieka maksātnespēja, un to sauc „Maksātnespējas process”. Parādnieks ir maksātnespējīgs, ja tas nevar regulāri pildīt savas finansiālās saistības.

Vienošanās ar kreditoriem ir vienīgā piemērojamā procedūra attiecībā gan uz civilpersonām, gan uzņēmējiem neatkarīgi no to fiziskas vai juridiskas personas statusa. Tās galvenais uzdevums ir vislabāk segt kreditoru aizdevumu summas, kaut gan, lai īstenotu šo uzdevumu, Bankrota likumā par prioritāriem noteikti tādi risinājumi, kas ļauj uzņēmumam turpināt darboties un saglabāt darbavietas.

Kad ir paziņots par maksātnespējas procesa sākšanu, process ieiet vispārējā sākuma fāzē, kurā tiek mēģināts noteikt parādnieka īpašumā esošo līdzekļu apjomu un tiek sagatavots kreditoru saraksts, kurā tiem obligāti jābūt klasificētiem. Kad ir apstiprināti parādnieka īpašumi un kreditoru saraksts, var izvēlēties vienu no šiem tiesiskajiem risinājumiem:

  • vai nu sagatavot līgumu starp parādnieku un viņa kreditoriem, kura saturs pamatā ir vienošanās par kredītu samazināšanu ne vairāk kā par 50 % un/vai nogaidīšanas laiku, kas nav ilgāks par 5 gadiem,
  • vai arī uzsākt likvidēšanas procesu, izvēloties pārdot uzņēmumu vai tā ražošanas vienības, lai ar iegūtajiem līdzekļiem segtu kredītus saskaņā ar pieņemto kārtību.

2. KĀDI IR MAKSĀTNESPĒJAS PROCESA UZSĀKŠANAS NOTEIKUMI?

Kā iepriekšējs subjektīvs nosacījums likumā tiek pieprasīts, lai parādniekam (fiziskai vai juridiskai personai) būtu juridisks statuss. No maksātnespējas procesiem vienīgi tiek izslēgtas iestādes un organizācijas, kas veido daļu no valsts administrācijas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Objektīvais nosacījums ir finansiālā situācija, kādā jāatrodas parādniekam, lai varētu uzsākt vienošanās procesu ar kreditoriem – un tā ir maksātnespēja, ar ko saprot gan finansiālus parādus, gan arī nespēju regulāri pildīt finansiālās kredītu saistības.

Maksātnespējas procesu var ierosināt parādnieks, tā kreditori vai arī akcionāri, kas personīgi uzņemas atbildību par uzņēmuma parādiem. Ja to pieprasa parādnieks, tas tiek dēvēts par brīvprātīgu maksātnespējas procesu, bet ja to pieprasa pārējie, tas tiek dēvēts par obligātu maksātnespējas procesu.

Parādnieks var pieprasīt, lai tiek uzsākta bankrota procedūra ne tikai tad, kad tas ir maksātnespējīgs, bet arī agrāk – kad bankrots vēl tikai draud. Tomēr šīs tiesības kļūst par parādnieka pienākumu gadījumā, ja tas ir faktiski maksātnespējīgs, un viņam tiek doti divi mēneši laika, lai formāli sagatavotu pieteikumu procesa uzsākšanai. Šim pieteikumam ir jāpievieno ziņojums par juridisko un finansiālo stāvokli, īpašumu saraksts, ziņojums par kreditoriem, pēdējo trīs gadu finanšu pārskati, ja parādnieks ir uzņēmējs. Tiesnesis izskatīs iesniegto dokumentāciju, un, ja tiks apstiprināta maksātnespēja vai tās bīstamība, paziņos par bankrota procedūras uzsākšanu.

Ja procesu pieprasa uzsākt kreditori, tad tiesnesis parādniekam dos iespēju iebilst pret šādu prasību iepriekšējas izskatīšanas laikā. Lai atvieglotu maksātnespējas pierādīšanu, likumā ir uzskaitīta virkne ārēju darbību (saistībā ar noteiktu vai visu kredītu nemaksāšanu, kreditoru krāpšanu vai peļņu nenesošu īpašumu izpārdošanu), kas pašas par sevi liecina par maksātnespējas statusu. Parādnieks var izvirzīt pretenzijas ne tikai tāpēc, ka apstrīd ārēju darbību veikšanu, bet arī tāpēc, ka faktiski nav maksātnespējīgs. Ja netiek iesniegtas pretenzijas, tiesnesis informē parādnieku par maksātnespējas izsludināšanu, bet, ja pretenzijas tiek iesniegtas, notiek pretenziju un pierādījumu izskatīšana tiesā, pēc kā tiesnesis lemj par parādnieka maksātnespēju.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Spānijas Bankrota likums saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām paredz, ka maksātnespējas procesus izskatīt ir kompetenti tie komerctiesu tiesneši, kuru teritoriālajā jurisdikcijā atrodas parādnieka lielāko īpašumu centrs, un juridisku personu gadījumā par tādu tiek uzskatīta to juridiskā adrese. Tomēr attiecībā uz minēto nosacījumu jāpiemin, ka juridiskās adreses maiņa, kas tikusi veikta sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas ierosināšanas, ir uzskatāma par nederīgu.

Ja tiek pieprasīta teritoriāla maksātnespējas procedūra, kurā parādnieka lielāko īpašumu centrs atrodas ārvalstīs, kompetenta būs tā komerctiesa, kuras teritorijā atrodas kāds parādnieka īpašums.

Par maksātnespējas uzsākšanu jāpaziņo gan publiski, gan valsts reģistriem. Šis paziņojums jāpublicē gan valsts Oficiālajā Vēstnesī, gan arī dažos no parādnieka provinces lielākajiem laikrakstiem. Bez tam arī jāinformē civilais un uzņēmumu reģistrs, kā arī tie īpašumu reģistri, kuros parādnieks savā labā ir ierakstījis kādas īpašumtiesības.

3. KĀDA IR DALĪBNIEKU NOZĪME MAKSĀTNESPĒJAS PROCESĀ?

Tiesnesim ir vislielākā nozīme bankrota procedūrās. Viņam ir jāuzsāk un jāslēdz maksātnespējas procedūras, jāveicina to norise, jāuzrauga maksātnespējas procedūras administrācijas darbība, kā arī jāatrisina visas domstarpības, kas varētu rasties jebkurā no procesa fāzēm.

Maksātnespējas administrācija pilda sarežģītas funkcijas: tai jābūt ne vien tehniskai struktūrvienībai, kas informē un sadarbojas ar tiesnesi, bet arī jāpārstāv visu kreditoru kopīgās intereses un jākontrolē parādnieka īpašumu administrēšana un izlietošana.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiklīdz ir pasludināta maksātnespējas procesa sākšana, kreditoriem ir jāsagatavo rakstisks ziņojums par saviem aizdevumiem parādniekam, ziņojumam jāpievieno dokuments, ar kuru šis kredīts ir ticis piešķirts. Kreditori var personīgi piedalīties un līdzdarboties maksātnespējas procesā, kaut gan formāli viņi to var darīt ar prokurora starpniecību; tomēr, lai informētu par kredītiem un piedalītos kreditoru sapulcē, kas tiek sasaukta, lai balsotu par vienošanos starp kreditoriem un parādnieku, nav nepieciešama ne prokurora pārstāvība, ne juridiskā palīdzība.

Kreditoru sapulce tiek sasaukta, kad ir apstiprināts parādnieka īpašumu saraksts un kreditoru saraksts, kā arī ir izvirzīts kreditoru un parādnieka vienošanās piedāvājums. Šo sapulci veido visi parastie kreditori, un, lai tā varētu notikt, nepieciešama vismaz puses parasto kreditoru klātbūtne.

Parādnieks nodrošina savu pārstāvību maksātnespējas procesa laikā, un viņa pienākums ir palīdzēt maksātnespējas administrācijai, ja tas tiek pieprasīts.

4. KĀDAS IR PROCESA UZSĀKŠANAS SEKAS?

Līdz ar paziņojumu par bankrota procedūras uzsākšanu, tiek ietekmēti visi esošie un turpmākie īpašumi un tiesības, kas saistītas ar īpašumiem, izņemot neapķīlājamus īpašumus un tiesības. Par maksātnespējas procesa sākšanu tiek paziņots visos tajos īpašumu reģistros, kuros ir ierakstīti šie īpašumi un tiesības.

Lai garantētu parādnieka mantas veselumu, tiesnesis var izvēlēties vai nu apturēt parādnieka tiesības pārvaldīt un izlietot šos īpašumus, ieceļot viņa vietā maksātnespējas administrāciju, vai arī ļaut parādniekam veikt šīs funkcijas maksātnespējas administrācijas uzraudzībā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Parādnieks var turpināt savas ekonomiskās vai profesionālās aktivitātes, ja vien tiesnesis nenolemj par to pārtraukšanu, uzskatot tās par kaitnieciskām.

Jebkādu veidu pasākumu, kas ierobežo cilvēka pamatbrīvības, pieņemšana attiecībā uz parādnieku (piemēram, sarakstes kontrole, iekļūšana īpašumos un to izmeklēšana, mājas arests utt.) ir jāpamato un jānorāda, kāda nepieciešama mērķa īstenošanai šāds pasākums ir bijis vajadzīgs, un tas jāpieņem vienīgi uz nepieciešamo laika periodu.

Maksātnespējas process attiecas uz visiem agrākajiem aizdevumiem pirms paziņojuma par procesa uzsākšanu. Kreditoriem ir jāpaziņo par saviem kredītiem, lai tie tiktu atzīti un klasificēti. Pēc tam, kad ir paziņots par maksātnespējas procesu, par kredītiem nevar iekasēt procentus, izņemot par tādiem, kam ir reāla garantija.

Jebkāda veida kredītprasības ir jāiesniedz maksātnespējas procesa tiesnesim, atceļot iespējamo vienošanos par griešanos šķīrējtiesā. Tomēr tās prasības un arbitrāžas procesi, kas ir uzsākti pirms maksātnespējas procesa, ir jāturpina, līdz tiek nolasīts spriedums, un, lai tos izpildītu, ir jāpiedalās bankrota procedūrā.

Paziņojums par maksātnespējas procesa uzsākšanu aptur to parādnieka īpašumu un tiesību izmantošanu, uz kuriem attiecas šis process, un nepieļauj uzsākt jaunas aktivitātes, un tāpēc, lai atgūtu sniegtos aizdevumus, kreditoriem ir jāpiedalās maksātnespējas procesā. Izņēmuma kārtā var tikt turpinātas darba un administratīvās aktivitātes, kas tikušas iesāktas pirms procesa uzsākšanas, izņemot tādas, kas saistītas ar parādnieka uzņēmējdarbības vai profesionālās darbības turpināšanai nepieciešamo īpašumu izlietošanu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Paziņojums par maksātnespējas procesa uzsākšanu pats par sevi nav iemesls līgumu laušanai, un līguma punkts, kurā puses ir pilnvarotas šāda iemesla dēļ lauzt līgumu, ir nederīgs. Iepriekš minētais nenozīmē, ka līgumus nevar lauzt citu iemeslu dēļ, piemēram, līguma noteikumu nepildīšanas dēļ. Tomēr šajos gadījumos, tiklīdz ir paziņots par bankrota procedūras uzsākšanu, līgumu laušana ir jāapstiprina pie maksātnespējas procesa tiesneša.

Paziņojums par maksātnespējas uzsākšanu neietekmē darba līgumus, ja vien tiesnesim netiek nodotas pilnvaras apstiprināt dokumentus, kas saistīti ar atlaišanu no darba un darba noteikumu izmaiņām. Tāpat tiesnesis ir pilnvarots samazināt uzņēmuma augstākajai vadībai noteiktās kompensācijas līguma laušanas gadījumā.

5. KĀDI ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECAS UZ KONKRĒTĀM KREDĪTU KATEGORIJĀM?

Principā maksātnespējas process neietekmē tos kreditorus, kuru kredītiem ir reāla garantija parādnieka īpašuma vai tiesību veidā, un tie var piedalīties maksātnespējas procesā, saglabājot savas kredīta apmaksas priekšrocības, vai arī izmantot šo garantiju ārpus maksātnespējas procesa. Reālas garantijas var saņemt jebkurā brīdī, nodalot attiecīgo īpašumu no aktīvā maksātnespējas procedūras īpašumu kopuma.

Tomēr, ja šis īpašums būtiski saistīts ar parādnieka profesionālo darbību vai uzņēmējdarbību, reālās garantijas saņemšana tiek atlikta, līdz tiek pieņemts lēmums par to, ka šis īpašums neietekmē parādnieka darbību, vai arī līdz uzņēmuma likvidēšanas procesam, taču ne ilgāk kā vienu gadu. Kad ir pagājis šis laika posms, var uzsākt vai atsākt ieķīlātā īpašuma saņemšanas procedūru, pirms tam par to paziņojot maksātnespējas procesa tiesnesim.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Šādi paši noteikumi ir piemērojami uz nomaksu pārdotu kustamo mantu atgūšanas pasākumiem, kā arī saistībā ar nekustamo īpašumu atlikto maksājumu pirkuma līgumu laušanas procedūrām.

Ir aizliegts apmaksāt kredīta un parādu saistības, kas pašam kreditoram varētu būt radušās attiecībā uz maksātnespējīgo parādnieku.

Līdz ar maksātnespējas pasludināšanu vairs nevar aprēķināt kredīta procentus, izņemot, ja runa ir par kredītiem ar reālām garantijām un darba algu parādiem, kaut gan pēdējie tiek izskatīti kā mazāk svarīgi.

6. KĀDI IR NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KAITNIECISKĀM DARBĪBĀM?

Likumā noteikts divus gadus ilgs aizdomu noskaidrošanas periods pirms paziņojuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu.

Lēmumi par īpašumu izlietošanu, ko parādnieks pieņēmis šajā laika periodā, var tikt anulēti, ja vien tiek pierādīts, ka tie ir kaitnieciski. Vispārējie noteikumi paredz, ka šādas kaitniecības pierādījumi ir jāmeklē maksātnespējas administrācijai.

Lai atvieglotu anulēšanu, likumā ir noteikti kaitējuma pieņēmumu veidi: iuris tantum un iuris et de iure pieņēmumi. Pirmais apzīmē kaitējuma pieņēmumu, ja nav pierādījumu par pretējo – saistībā ar visu veidu līdzekļu bezmaksas ziedošanu vai nodošanu fiziskām personām, kā arī saistībā ar kredītu maksājumiem, kas tikuši veikti pēc paziņojuma par maksātnespēju. Otrais apzīmē pieņēmumu, kas pieļauj pierādījumus par pretējo – saistībā ar reālu garantiju piešķiršanu par iepriekš pastāvošu parādu, darījumos par samaksu, kas veikti ar radiniekiem, un juridisku personu gadījumā - ar likumīgo vai faktisko direktoru, svarīgiem partneriem vai partneruzņēmumiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Šādas anulēšanas sekas ir attiecīgo līdzekļu kompensācija, un, ja nav iespējams atgūt atsavināto īpašumu, ir jāatmaksā tā vērtība, kas tam bijusi īpašuma nodošanas laikā, kā arī procenti, kas kopš tā laika radušies. Tomēr, ja šie darījumi veikti ļaunos nolūkos, saņēmējam ir arī jāsedz kompensācija par radītajiem zaudējumiem.

Lēmumu atcelšanas procedūra ir savietojama ar citām atgūšanas procedūrām (spēkā neesamību, anulējamību, atcelšanu kreditoru krāpšanas dēļ u.c.). Visus šos pasākumus izskata maksātnespējas procesa tiesnesis saistītā tiesas procesā, kas notiek paralēli maksātnespējas procesam. Saistīto procesu veido rakstītu liecību fāze (prasība un atbilde uz prasību), piedāvāto un par piemērotām atzīto pierādījumu izskatīšana un visbeidzot – tiesneša sagatavots spriedums. Šo saistīto tiesas procesu izmanto, lai atrisinātu deklaratīva rakstura strīdus maksātnespējas procesā, un tie notiek paralēli šī procesa gaitai.

Prasību par anulēšanu ir tiesīga iesniegt maksātnespējas administrācija, un vienīgi gadījumā, ja tā šādu prasību neiesniedz, tiesīgs ir jebkurš no kreditoriem, kas iepriekš to ir pieprasījis no maksātnespējas administrācijas. Prasība tiek vērsta pret parādnieku vai nodotā īpašuma vai tiesību saņēmēju. Ja īpašums ir ticis nodots tālāk kādai trešai personai un tiek pieprasīta šī īpašuma atgūšana, ir nepieciešams izvirzīt prasību pret minēto trešo personu un vajadzības gadījumā pierādīt, ka tā nav darbojusies godprātīgi.

7. KĀDI IR NOTEIKUMI PAR AIZDEVUMA FAKTA PAZIŅOŠANU, ATZĪŠANU UN NOVĒRTĒŠANU?

Maksātnespējas administrācijai ir jāsagatavo kreditoru saraksts, kurā divu mēnešu laikā no maksātnespējas pasludināšanas brīža tiek atzīti un klasificēti parādnieka kredīti. Pirms tam kreditoriem ir jāinformē par saviem kredītiem mēneša laikā pēc paziņojuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu. Lai to izdarītu, viņiem ir jāiesniedz maksātnespējas administrācijai parakstīts dokuments, kam pievienots rēķins vai dokuments, kas apliecina kredīta esamību. Ja šāda informācija tiek iesniegta novēloti, var būt tā, ka kredīts zaudē savu sākotnējo klasifikāciju un kļūst par pakārtotas nozīmes kredītu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Maksātnespējas administrācija ņem vērā ne tikai tos aizdevumus, par kuriem ir tikusi informēta, bet arī visus tos, par kuriem tā uzzinājusi, analizējot parādnieka grāmatvedību. Ja kredīts ir apstiprināts ar tiesas spriedumu vai administratīvu apliecinājumu, nevar apstrīdēt tā ticamību, taču var apstrīdēt tā klasifikāciju.

Likumā noteikti trīs kredītu klasifikācijas veidi: priviliģēti, parasti un pakārtoti. Parastie kredīti ir tie, kas nav ne privileģēti, ne pakārtoti.

Bankrota likumā noteikti divi privilēģiju tipi: speciālās un vispārējās privilēģijas. Kreditoriem ar īpašām privilēģijām ir kredīta apmaksas priekšroka attiecībā uz konkrēto īpašumu vai tiesībām, kas ir tāda pati kā kredītiem ar reālām garantijām. Kreditoriem ar vispārējām privilēģijām ir kredītu apmaksas priekšroka attiecībā uz visiem parādnieka īpašumiem, kas iekļauti maksātnespējas procesa aktīvajā apjomā šādā secībā:

  1. darba kredīti ar dažiem ierobežojumiem;
  2. likumā noteikti nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumi, ko nav veicis maksātnespējīgais parādnieks;
  3. kredīti par neatkarīgi veiktu darbu vai par intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu;
  4. Valsts kases un sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi līdz 50 % no to attiecīgajām kopsummām;
  5. parādi par līgumā neparedzētu civiltiesisko atbildību;
  6. un 1/4 daļa no tā kreditora parāda, kurš ir pieprasījis maksātnespējas procesa sākšanu.

Pakārtotie kredīti netiek segti, kamēr nav apmaksāti priviliģētie un parastie kredīti. Pakārtotie kredīti ir: kredīti, par kuriem paziņots ar novēlošanos, kredītu procenti, naudas sodi, kā arī aizdevumi, ko sniegušas personas, kurām ir īpašas attiecības ar parādnieku (ja tā ir fiziska persona - viņa radinieki; ja tā ir juridiska persona - likumīgais vai faktiskais direktors, partneruzņēmumi, partneri, kuri lielā mērā līdzdarbojas uzņēmumā).

Lapas augšmalaLapas augšmala

8. KĀDI IR NOTEIKUMI SAISTĪBĀ AR UZŅĒMUMU PĀRSTRUKTURĒŠANU?

Parasti uzņēmuma pārstrukturēšana tās darbības saglabāšanai un uzturēšanai tirgū tiek veikta, izvēloties līgumu starp kreditoriem un parādnieku. Kad ir beigusies vispārējā maksātnespējas fāze un ir noteikti parādnieka aktīvi un pasīvi, parādnieks saviem kreditoriem var piedāvāt vienošanos, kuras saturu veido parādu samazināšana ne vairāk kā par 50 % un/vai nogaidīšanas laiks, kas nepārsniedz piecus gadus. Šo saturu var papildināt alternatīvi piedāvājumi kreditoriem: kredītu summu pārvēršana uzņēmumu akcijās, pilnīga vai daļēja uzņēmuma nodošana kreditoru īpašumā, ja vien saņēmējs piekrīt pildīt vienošanās nosacījumus, un pat parādnieka uzņēmuma saplūšana ar citu uzņēmumu vai tā sadalīšana.

Šī vienošanās iekļauj arī piedāvājumu par maksājumu veikšanu un uzņēmuma dzīvotspējas plānu, par kuru tiek informēta maksātnespējas administrācija.

Šī vienošanās tiek piedāvāta kreditoriem, kas kreditoru sapulcē var izrādīt savu piekrišanu un/vai to noraidīt. Parasti, lai pieņemtu šo vienošanos, ir nepieciešams vismaz puses parasto kreditoru pozitīvs balsojums.

Vienošanos, ko ir pieņēmuši kreditori, vēlāk apstiprina tiesnesis, kas vajadzības gadījumā izskata iebildumus un pārliecinās, ka nav tikušas pārkāptas nekādas likumu normas saistībā ar vienošanās saturu un tā pieņemšanas formu.

Ar vienošanos noteiktā kredītu samazināšana un/vai apmaksas nogaidīšanas periods ietekmē parastos un pakārtotos kreditorus, taču šie nosacījumi neattiecas uz priviliģētajiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Maksātnespējas process netiek izbeigts, līdz nav izpildīti vienošanās punkti, un to nepildīšana ļauj uzsākt likvidēšanas fāzi.

Paralēli bankrota procedūrai tiesnesim var iesniegt pieprasījumu par kolektīvo darba līgumu laušanu vai apturēšanu, samazinot kompensāciju summas, ja vien tas ir nepieciešams, lai pārvarētu uzņēmuma krīzi. Tāpat var pieprasīt būtisku darba noteikumu izmaiņu veikšanu, ja vien tās tiek attaisnotas kā nepieciešamas, lai pārvarētu uzņēmuma krīzi.

9. KĀDI IR NOTEIKUMI PAR UZŅĒMUMA LIKVIDĀCIJU?

Likvidācija ir vienošanās alternatīvs risinājums, un tā ir pakārtota rakstura. Likvidācija tiek uzsākta tikai tad, kad tas tiek skaidri pieprasīts un ja nav pieņemta, apstiprināta vai izpildīta vienošanās starp parādnieku un kreditoriem.

Likvidācija paredz uzņēmuma un parādnieka juridiskās personas likvidēšanu.

Likvidācijas sistēma ir ļoti elastīga – tajā ietilpst gan uzņēmuma vai tā ražošanas vienību pārdošana, gan dažādo parādnieka īpašumu un tiesību atsavināšana pa vienai vai pa grupām. Maksātnespējas administrācija var piedāvāt specifisku likvidācijas plānu, bet ja tāda nav - tiek piemērotas attiecīgās likumu normas, kurās kā prioritāra ir noteikta uzņēmuma vai tā ražotņu pārdošana, lai saglabātu uzņēmumu un tā darbavietas. Jebkurā gadījumā gan likvidācijas plānu, gan atsavināšanas apstiprina tiesnesis.

Uzņēmuma pircējs to saņem bez parādiem, izņemot ar strādājošo algām saistītos parādus, kaut gan tiesnesis var atbrīvot pircēju no parādiem, kas būtu jāiemaksā Spānijas algu garantiju fondā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Naudas summa, kas tikusi iegūta no īpašuma, ar kuru garantēts kredīts ar īpašām privilēģijām, pirmām kārtām tiks izmantota, lai dzēstu šo kredītu. Pēc tam ar summu, kas iegūta, pārdodot pārējos īpašumus, tiks samaksāts kreditoriem ar vispārējām privilēģijām iepriekš norādītajā secībā. Pārpalikusī summa tiks proporcionāli sadalīta parasto kreditoru starpā un – ja vēl būs kaut kas atlicis – starp pakārtotajiem kreditoriem.

Bez tam pastāv arī citi parādi, ko sauc par parādiem „pret kreditoriem”, kas radušies pēc maksātnespējas izsludināšanas un kas jāsedz pilnā apmērā, un kas nepietiekamas likviditātes gadījumā pēc īpašumu pārdošanas tiek iekasēti no maksātnespējas procesa kreditoriem, neskaitot īpaši priviliģētos, attiecībā uz iegūtajām summām no ieķīlāto īpašumu pārdošanas.

10. KĀDI IR NOSACĪJUMI, LAI BEIGTU MAKSĀTNESPĒJAS PROCESU?

Maksātnespējas process beidzas ar pilnīgu vienošanās izpildi vai arī ar parādnieka īpašumu un tiesību likvidāciju, apmaksājot iegūtās summas kreditoriem. Tāpēc procesu nevar izbeigt, kamēr vēl pastāv nerealizēti parādnieka īpašumi vai cerības, ka varētu atgūt jaunus īpašumus vai tiesības. Tāpat procesu nevar izbeigt, kamēr nav pabeigta maksātnespējas procesa novērtēšana.

Novērtēšanā tiek izvērtēti maksātnespējas iemesli. Maksātnespēju var kvalificēt kā gadījuma rakstura vai arī kā vainu apstiprinošu. Tā ir gadījuma rakstura, ja tā nav vainu apstiprinoša. Maksātnespēja tiek kvalificēta kā vainu apstiprinoša, ja ir pierādīta parādnieka (juridisku personu gadījumā – to juridisko vai faktisko direktoru vai likvidatoru) krāpšana vai nopietna vaina, izraisot vai pasliktinot bankrotu. Lai sagādātu šādus pierādījumus, Maksātnespējas likumā paredzēta virkne darbību, kas vienā gadījumā pieņem vainu neatkarīgi no tā, vai ir pierādījumi par pretējo, bet citos gadījumos pieņem pierādījumus par pretējo. Ja maksātnespēja tiek kvalificēta kā vainu apstiprinoša, tā paredz īslaicīgu parādnieka (juridisku personu gadījumā – to juridisko vai faktisko direktoru vai likvidatoru) tiesību atņemšanu veikt uzņēmējdarbību un pārvaldīt citu personu īpašumus. Šāds novērtējums arī paredz mantisko tiesību zaudēšanu šajā procesā tām personām un viņu līdzzinātājiem, kurus skar šis novērtējums. Tāpat šajā novērtējumā var būt iekļauts lēmums personām, kas pēdējo divu gadu laikā pirms maksātnespējas izsludināšanas ir bijuši juridiskie vai faktiskie uzņēmuma direktori, uzlikt samaksāt visu vai daļu no tiem bankrota parādiem, kas nav tikuši segti likvidācijas procesā.

Novērtējumu sagatavo vienīgi maksātnespējas administrācija un Valsts prokuratūra. Kreditori var ierasties vienīgi sākumā, lai sniegtu savas liecības. Ja novērtējums ir vainu apstiprinošs, tas tiek nodots parādniekam un pārējām personām, uz kurām attiecas šis novērtējums, lai tās varētu aizstāvēties. Iebildumu gadījumā notiek tiesas sēde, kurā izskata attiecīgos pierādījumus, un pēc tam tiesnesis sagatavo spriedumu.

Līdz ar maksātnespējas procesa noslēgšanos maksātnespējas administrācija iesniedz tiesai grāmatvedības dokumentus, lai tos izskatītu – apstrīdētu vai apstiprinātu.

Ja process ir noslēdzies pārdodamu īpašumu trūkuma dēļ, to var nākotnē atsākt, ja tiek atgūti jauni parādnieka īpašumi vai tiesības. Šis noteikums attiecas uz juridiskām personām visos gadījumos, bet attiecībā uz fiziskām personām – ja īpašumi vai tiesības tiek atgūtas nākamo piecu gadu laikā pēc maksātnespējas procesa beigām.

« Maksātnespēja - Vispārīgas ziņas | Spānija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 07-06-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste