Eiropas Komisija > ETST > Maksātnespēja > Portugāle

Pēdējo reizi atjaunots: 03-09-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Maksātnespēja - Portugāle

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Kādi ir maksātnespējas procesa veidi un mērķi? 1.
2. Kādi ir maksātnespējas procesa uzsākšanas nosacījumi? 2.
3. Kāda ir dažādo dalībnieku loma katrā no maksātnespējas procesu veidiem? 3.
4. Kādas ir maksātnespējas procesa uzsākšanas sekas? 4.
5. Kādi īpaši noteikumi attiecas uz atsevišķām prasību kategorijām? 5.
6. Kādi noteikumi attiecas uz kaitnieciskām darbībām? 6.
7. Kādi ir prasību iesniegšanas un pieņemšanas nosacījumi? 7.
8. Kādi noteikumi attiecas uz reorganizācijas procesu? 8.
9. Kādi ir noteikumi attiecībā uz likvidācijas procedūru? 9.
10. Kādi ir maksātnespējas procesa izbeigšanas nosacījumi? 10.

 

1. Kādi ir maksātnespējas procesa veidi un mērķi?

Portugāles tiesību aktos "maksātnespēja" ir definēta kā parādnieka nespēja pildīt savas saistības noteiktajā termiņā.

Juridiskas personas, kā arī aktīvu un saistību autonomas grupas, kurās nevienai personai nav personiskas neierobežotas atbildības par parādiem, arī tiek uzskatītas par maksātnespējīgām, ja to saistības nepārprotami pārsniedz to aktīvus.

Iespējama maksātnespēja kļūst par faktisku maksātnespēju, ja parādnieks iesniedz tiesā maksātnespējas pieteikumu.

Tiesību aktos paredzēts ārpustiesas samierināšanas process, lai būtu iespējama to uzņēmumu sanācija, kas saskārušies ar maksātnespēju vai kam ir finansiālas grūtības. Šo procesu pārvalda Mazo un vidējo uzņēmumu un ieguldījumu atbalsta institūts (IAPMEI), kas ir valsts iestāde.

Šīs procedūras mērķis ir starp uzņēmumu un visiem vai dažiem tā kreditoriem panākt vienošanos, ar kuras palīdzību būs iespējams īstenot uzņēmuma efektīvu sanāciju.

Tas, ka tiesvedība maksātnespējas lietā vēl nav pabeigta, nav šķērslis samierināšanas procedūrai. Tādā gadījumā, ja maksātnespēja tiesā vēl nav pasludināta, tiesas procesu pēc uzņēmuma vai jebkuras citas ieinteresētās puses pieprasījuma ir iespējams pārtraukt.

Vienošanās, kas panākta samierināšanās procedūras laikā, jānoformē rakstveidā, un atsevišķos gadījumos saskaņā ar tiesību aktu prasībām nepieciešams notariāli apstiprināts dokuments.

Maksātnespējas un uzņēmumu sanācijas kodeksā (Código da Insolvência e da Recuperação de Empresas) ir noteikts tikai viens iespējamais procesa veids, nenodalot uzņēmuma sanāciju un maksātnespēju. Kreditoriem ir jānovērtē uzņēmuma finansiālā dzīvotspēja un kopīgi jānolemj, vai piemērojama uzņēmuma sanācijas vai maksātnespējas procedūra un ar kādiem noteikumiem. Tiesību aktos ir noteikts arī turpmākais parādnieka aktīvu likvidācijas process, kā arī paredzēta iespēja kreditoriem apstiprināt plānu, kurā nav paredzēta likvidācija.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2. Kādi ir maksātnespējas procesa uzsākšanas nosacījumi?

Ir tikai viens maksātnespējas procesa veids.

Lai uzsāktu maksātnespējas procesu, ir jāpierāda, ka parādnieks nespēj laikā izpildīt savas saistības vai – juridisko personu un aktīvu autonomo grupu gadījumā – ka saistības nepārprotami pārsniedz aktīvus.

Maksātnespējas procesu var uzsākt šādos gadījumos:

  1. vispārēja to parādu atmaksas apturēšana, kuriem pienācis apmaksas termiņš;
  2. vienu vai vairāku saistību nepildīšana, kas, pamatojoties uz šo saistību apmēriem vai to nepildīšanas apstākļiem, liecina, ka parādnieks vispār nespēj savlaicīgi pildīt savas saistības;
  3. uzņēmuma īpašnieka vai parādnieka direktoru pazušana vai galvenā biroja vai darbības centra pamešana parādnieka maksātnespējas gadījumā, neieceļot piemērotu aizstājēju;
  4. aktīvu izšķērdēšana, pamešana, steidzīga vai ļoti neekonomiska likvidācija, un fiktīvu prasību izveidošana;
  5. pietiekamu līdzekļu trūkums, lai nodrošinātu parāda atmaksāšanu prasītājam, ja šādus maksājumus piespriedusi tiesa pret parādnieku ierosinātas tiesas procesā;
  6. nespēja pildīt maksātnespējas vai saistību nokārtošanas plānā paredzētās saistības, ko kreditori apstiprinājuši jau notiekoša maksātnespējas procesa laikā;
  7. vispārēja nespēja pēdējo sešu mēnešu laikā samaksāt nodokļus, sociālās apdrošināšanas maksājumus un iemaksas, no darba līgumiem izrietošus parādus vai nokārtot šādu līgumu laušanas rezultātā radušās saistības, kā arī samaksāt jebkāda veida īres maksas, t. sk. finanšu nomas maksājumus, noteiktas pirkuma summas iemaksas vai parādus, kas nodrošināti ar hipotēkām uz parādnieka uzņēmuma telpām, biroju vai mājokli;
  8. pēdējā apstiprinātajā bilancē atspoguļotās saistības nepārprotami pārsniedz aktīvus vai vairāk nekā deviņu mēnešu laikā nav apstiprināti un iesniegti finanšu pārskati, ja to prasa tiesību akti un ja parādnieks ir juridiska persona vai aktīvu un saistību autonoma grupa.

3. Kāda ir dažādo dalībnieku loma katrā no maksātnespējas procesu veidiem?

Tiesa

Maksātnespējas process jāuzsāk tajā tiesā, kuras jurisdikcijā atrodas parādnieka galvenais birojs vai reģistrētā dzīvesvieta, vai – mirušas personas īpašuma, kuram nav pieteicies mantinieks, maksātnespējas gadījumā – tajā tiesā, kuras jurisdikcijā bijusi mantojuma atstājēja dzīvesvieta viņa nāves brīdī.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Maksātnespējas pieteikumu var iesniegt arī tā apgabala tiesā, ar kuru saistītas parādnieka galvenās intereses – tā ir vieta, kur viņš parasti pārvalda savus darījumus un kuru par tādu atzīst trešās puses.

Tiesa uzņemas galveno atbildību par atbilstības nodrošināšanu tiesību aktu noteikumiem, kas regulē maksātnespējas procesu, īpaši veicot maksātnespējas prasības sākotnējo novērtējumu un nosakot, vai kreditoru apstiprinātie maksātnespējas un maksājumu plāni ir likumīgi un tos var apstiprināt.

Tiesai arī jānovērtē parādnieka iespējamā maksātnespēja, ņemot vērā tiesvedības laikā atklātos faktus, un, ja tā uzskata, ka šie fakti to pierāda, jāpasludina maksātnespēja, lai gan tai nav jāsniedz atzinums par uzņēmuma iespējamo sanāciju.

Tiesnesim jāpieņem nolēmums par pierādījumiem attiecībā uz parādiem un to, kādā prioritārā secībā tie atmaksājami kreditoriem. Tiesnesis var arī iecelt aizbildni personām, kuras nav rīcībspējīgas, un dot rīkojumu par aktīvu likvidācijas atlikšanu un par ieņēmumu sadalīšanu starp kreditoriem.

Tāpat tiesa pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu.

Administrators

Administratoru ieceļ tiesnesis, kuram, pieņemot lēmumu par administratora iecelšanu, jāņem vērā parādnieka vai kreditoru komitejas, ja tāda ir izveidota, izteiktie ierosinājumi. Tomēr kreditoru sanāksme var nobalsot par ieceltā administratora maiņu.

Administratora pienākumi sadarbībā ar kreditoru komiteju un darbojoties tās pārraudzībā ir šādi:

  1. sagatavot atmaksai maksātnespējīgās puses parādus no īpašumā (parādnieka aktīvos) pieejamās naudas, proti, no ieņēmumiem, kas gūti no aktīvu pārdošanas, kas viņam ir jāveicina;
  2. ilgtermiņā aizsargāt maksātnespējīgās personas tiesības un ļaut tai šīs tiesības īstenot, kā arī, ja iespējams, ļaut uzņēmumam turpināt tā saimniecisko darbību, pēc iespējas novēršot tā finansiālās situācijas pasliktināšanos.
Kreditoru komiteja

Kreditoru komiteja ir pēc kreditoru brīvas izvēles izveidota institūcija, kuras pastāvēšana un sastāvs ir atkarīgs no kreditoru sanāksmes vēlmēm. Kreditoru sanāksme drīkst iztikt bez tiesneša ieceltās komitejas vai arī tādu iecelt, ja tiesnesis to nav izdarījis, un jebkurā gadījumā mainīt tās sastāvu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesa var neiecelt komiteju, ja tā uzskata, ka tas ir pamatoti, ņemot vērā ierobežoto aktīvu apjomu, likvidācijas vienkāršo procesu vai mazo kreditoru skaitu.

Ja šāda komiteja pastāv, īpaši nozīmīgām ar maksātnespējas procesu saistītām tiesiskām darbībām ir vajadzīga tās piekrišana.

Parādnieks

Parādniekam pieteikums par maksātnespējas pasludināšanu jāiesniedz sešdesmit dienu laikā no tās dienas, kurā viņš ir uzzinājis par savu maksātnespēju, vai arī no tās dienas, kurā viņam tas būtu bijis jāuzzina, izņemot gadījumu, ja parādnieks ir fiziska persona, kas maksātnespējas iestāšanās dienā nav bijis uzņēmuma īpašnieks.

Ja parādnieks ir uzņēmuma īpašnieks, pastāv juridisks pieņēmums, ka par maksātnespējas situāciju viņam ir bijis jāuzzina trīs mēnešus pēc tam, kad uzņēmums nav varējis izpildīt savas nodokļu vai sociālās apdrošināšanas saistības vai arī no darba vai nomas līgumiem izrietošās saistības.

Procesa laikā maksātnespējīgajam parādniekam ir:

  1. jāiesniedz visa attiecīgā informācija, ko pieprasījis administrators, kreditoru sanāksme, kreditoru komiteja vai tiesa;
  2. pašam personiski jāpiedalās tiesas sēdēs, ja to pieprasījis tiesnesis vai administrators, ja vien viņš likumā noteiktā kārtībā nav atbrīvots no šī pienākuma vai ja viņu pārstāvēt ir nepārprotami atļauts viņa pārstāvim;
  3. pilnībā jāsadarbojas ar administratoru, ja viņš to pieprasa, lai varētu pildīt savus pienākumus.
Kreditors

Kreditors ir galvenais maksātnespējas procesa dalībnieks.

Viņam ir tiesības pieprasīt parādnieka pasludināšanu par maksātnespējīgu, un viņš var arī atsaukt prasību vai atteikties no procesa līdz brīdim, kad tiek pieņemts galīgais lēmums.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja tiesa noraida maksātnespējas prasību, kreditors drīkst pārsūdzēt lēmumu (ar nosacījumu, ka viņš ir prasītājs).

Kreditors drīkst piedalīties kreditoru sanāksmē, kurā viņam ir tiesības pilnībā pēc saviem ieskatiem lemt par uzņēmuma nākotni, t. i., par uzņēmuma sanācijas vai likvidācijas procesa uzsākšanu un ar kādiem noteikumiem.

Viņš var pieņemt vai noraidīt maksājumu programmu, ja kreditors tādu iesniedz.

Viņam ir tiesības mainīt tiesas iecelto administratoru, un šīs tiesības viņš var izmantot ar kreditoru sanāksmes starpniecību.

Spriedumu var pārsūdzēt vienu reizi, t. i., to drīkst pārsūdzēt tikai apelācijas tiesā. Vienīgais šī noteikuma izņēmums ir situācija, ja spriedumi tiek pārsūdzēti tādās jomās, kurās pašlaik vēl nav vienotas tiesu prakses.

4. Kādas ir maksātnespējas procesa uzsākšanas sekas?

Īpašuma noteikšana

Ja vien nav noteikts savādāk, maksātnespējīgās puses īpašums (konkursa masa) sastāv no visiem parādniekam piederošiem aktīviem tiesas pasludinātās maksātnespējas dienā, kā arī aktīviem un tiesībām, ko parādnieks ieguvis tiesvedības laikā.

Aktīvi, pret kuriem nevar vērst piedziņu, ir konkursa masas daļa tikai tad, ja parādnieks tos piedāvā brīvprātīgi un ja to absolūtā būtība pieļauj, ka pret tiem var vērst piedziņu.

Tiesību aktos noteikta atšķirība starp maksātnespējas parādiem un konkursa masas parādiem.

Maksātnespējas parādi ir prasības, kas pret maksātnespējīgo pusi izvirzītas pirms maksātnespējas pasludināšanas. Tas pats attiecas uz prasībām, par kurām kreditors var pierādīt, ka tās radušās maksātnespējas procesa laikā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Konkursa masas parādi ir parādi, kas radušies maksātnespējas procesa laikā un kas ietver, piemēram, tiesvedības izdevumus un atlīdzību administratoram.

Sekas attiecībā uz parādnieka aktīviem

Attiecībā uz debitora aktīviem maksātnespējas pasludināšanas mērķis ir nekavējoties tieši vai ar direktoru starpniecību atņemt parādniekam tiesības pārvaldīt un pārdot viņa īpašumā esošos aktīvus. No maksātnespējas pasludināšanas brīža šīs tiesības tiek nodotas administratoram, kurš uzņemas parādnieka pārstāvja pienākumus visos finansiāla rakstura jautājumos, kas skar maksātnespēju.

Parasti maksātnespējīgās puses darbības, kas pārkāpj šos noteikumus, nav spēkā.

Maksātnespējas pasludināšanas rezultātā tiek uzsākta visu maksātnespējīgās puses saistību kārtošana, uz kurām neattiecas kāds iepriekšējs nosacījums.

Prasības

Maksātnespējas procesā ir četras prasību kategorijas: nodrošinātās, privileģētās, pakārtotās un nenodrošinātās.

Nodrošinātās prasības ir prasības, kuras in rem ir nodrošinātas ar īpašuma aktīviem līdz šo aktīvu vērtībai. Šajās prasībās ietilpst arī īpašo kreditoru privileģētās prasības. Šajā kategorijā ir paredzētas ne tikai prasības, bet arī par tām aprēķinātie procenti.

Privileģētie parādi ir parasto kreditoru privileģētās prasības attiecībā uz īpašuma aktīviem līdz to aktīvu vērtībai, uz kuriem attiecas šīs privileģētās prasības, ja tās nav dzēstas maksātnespējas pasludināšanas rezultātā.

Pakārtotās prasības ir prasības, kuras tiks nokārtotas tikai tad, kad būs pilnībā samaksāti nenodrošināto kreditoru parādi.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pakārtotās prasības, izņemot to, ja uz tām attiecas parasto vai īpašo kreditoru privileģētās tiesības vai ja tās ir nodrošinātas ar hipotēkām, kas nav dzēstas maksātnespējas pasludināšanas rezultātā, ir šādas:

  1. to personu prasības, kurām ar debitoru ir īpašas attiecības, piemēram, laulātais, vecāki, pēcnācēji, brāļi vai māsas (ja parādnieks ir fiziska persona), vai, ja parādnieks ir juridiska persona ‑ akcionāri/dalībnieki, partneri vai personas, kuras ir kontrolējušas attiecīgo uzņēmumu vai bijušas viena uzņēmumu koncerna dalībnieces, kā arī to personu prasības, kurām šīs prasības ir nodotas divus gadus pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas;
  2. procenti par nepakārtotām prasībām, kas aprēķināti pēc maksātnespējas pasludināšanas, izņemot tos, kas nodrošināti;
  3. prasības, kas ir pakārtotas saskaņā ar pušu līgumu;
  4. prasības attiecībā uz pakalpojumiem, ko parādnieks sniedzis bez maksas;
  5. prasības pret īpašumu, ko saskaņā ar lēmumu īpašuma labā pārvalda trešā puse, kas nerīkojas godprātīgi;
  6. pakārtotu prasību procenti, kas aprēķināti pēc maksātnespējas pasludināšanas;
  7. prasības attiecībā uz akcionāru/dalībnieku aizņēmumiem.

Nenodrošinātās prasības ir visas prasības, kas neietilpst iepriekšminētajās kategorijās.

Pagaidu pasākumi

Ja ir pamatotas bažas par īpašuma sliktu pārvaldību, tiesnesis pēc savas iniciatīvas vai pēc prasītāja lūguma drīkst noteikt aizsardzības pasākumus, kas ir nepieciešami vai atbilstoši, lai nepieļautu parādnieka finansiālās situācijas pasliktināšanos līdz sprieduma pasludināšanai maksātnespējas lietā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Šie pasākumi var paredzēt, piemēram, pagaidu tiesu administratora iecelšanu, kuram ir ekskluzīvas tiesības pārvaldīt parādnieka aktīvus vai palīdzēt parādniekam tos pārvaldīt.

5. Kādi īpaši noteikumi attiecas uz atsevišķām prasību kategorijām?

Ar maksātnespējas pasludināšanu tiek dzēstas šādas prasības:

  1. parastā kreditora privileģētās tiesības, kas saistītas ar prasībām pret īpašumu, kas atrodas valsts, vietējo pašvaldību un sociālās apdrošināšanas institūciju valdījumā un kas radušās vairāk nekā divpadsmit mēnešus pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas;
  2. īpašo kreditoru privileģētās tiesības, kas saistītas ar prasībām pret īpašumu, kas atrodas valsts, vietējo pašvaldību un sociālās apdrošināšanas institūciju valdījumā un kam vairāk nekā divpadsmit mēnešus pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas bija jābūt samaksātām;
  3. likumīgas hipotēkas, kas bija pieteiktas reģistrēšanai divu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas dienas un kas ir nodrošinājums prasībām pret īpašumu, ja ķīlas ņēmējs ir valsts, vietējās pašvaldības un sociālās apdrošināšanas institūcijas;
  4. ja nodrošinājuma spēkā esamība ir atkarīga no reģistrācijas, nodrošinājums in rem attiecībā uz reģistrējamu nekustamo vai kustamo īpašumu, kas nodrošina prasības pret šo īpašumu un kas jau pastāv, taču vēl nav reģistrēts, vai arī vēl nav iesniegts reģistrācijas pieteikums;
  5. nodrošinājums in rem aktīviem, kuri ir īpašuma daļa un kas nodrošina prasības, kurām ar tiesas spriedumu noteikts pakārtots statuss.

6. Kādi noteikumi attiecas uz kaitnieciskām darbībām?

Tiesību aktos noteikts, ka parasti drīkst atzīt par spēkā neesošiem visas četru gadu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas veiktās darbības, kas mazina, traucē, kavē, apdraud vai atliek kreditoru prasību izpildi.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Parasti šāda darbību atzīšana par spēkā neesošu nozīmē, ka tiek atzīta trešās puses ļaunprātība, ja ir konstatētas tādas darbības vai bezdarbība divu gadu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas, kurās iesaistīta persona, kam ir īpašas attiecības ar maksātnespējīgo pusi vai no kuras šāda persona guvusi labumu, pat ja attiecīgās darbības vai bezdarbības laikā šādas attiecības nav pastāvējušas.

Kad īpašumam kaitējušās darbības ir atzītas par spēku zaudējušām ar atpakaļejošu spēku, ir jāatjauno tāda situācija, kāda tā būtu bijusi, ja nebūtu veiktas šādas darbības vai pieļauta bezdarbība.

7. Kādi ir prasību iesniegšanas un pieņemšanas nosacījumi?

Spriedumā, ar kuru tiek pasludināta maksātnespēja, ir noteikts trīsdesmit dienu ilgs periods, kura laikā kreditoriem jāiesniedz savas prasības. Attiecībā uz zināmajiem kreditoriem šis periods sākas no datuma, kad kreditoram nosūtīta pavēste vai paziņojums. Attiecībā uz citiem kreditoriem termiņš tiek pagarināts par piecām dienām, un minētais periods sākas no tās dienas, kad Portugāles Oficiālajā Vēstnesī vai valsts lieltirāžas laikrakstā ir publicēts pēdējais paziņojums.

8. Kādi noteikumi attiecas uz reorganizācijas procesu?

Saskaņā ar Portugāles tiesību aktiem kreditoriem jānolemj, vai viņu prasības tiks izpildītas, pilnībā likvidējot parādnieka aktīvus vai arī pārstrukturējot uzņēmumu un saglabājot tā uzņēmējdarbību, neatkarīgi no to, vai tas piederēs parādniekam vai kādām trešām personām. Kreditoru viedokļiem jābūt izklāstītiem maksātnespējas plānā, kas apstiprināts kreditoru sanāksmē.

Ja kreditori izvēlas sanāciju, viņi pēc brīvas gribas drīkst izvēlēties vispiemērotākos pasākumus tās īstenošanai.

9. Kādi ir noteikumi attiecībā uz likvidācijas procedūru?

Kreditoru sanāksmē, kas sasaukta, lai novērtētu administratora ziņojumu, kas sagatavots pēc maksātnespējas pasludināšanas, tiek pieņemts lēmums arī par to, vai ir jāsaglabā vai jāslēdz parādnieka uzņēmums vai uzņēmumi, kuri ir konkursa masas daļa.

Tomēr administrators drīkst slēgt parādnieka uzņēmumus pirms ziņojuma novērtēšanas sanāksmes dienas, ja kreditoru komiteja viņu ir pilnvarojusi vai arī ja šāda pilnvarojuma viņam nav, bet parādnieks pret to neiebilst, vai tiesa atļauj šādi rīkoties pat tad, ja parādnieks tam iebilst.

Ja kreditoru sanāksme liek administratoram sagatavot maksātnespējas plānu, tā drīkst atlikt uzņēmumu likvidāciju un aktīvu sadali. Šāda atlikšana vairs nav spēkā, ja plāns netiek iesniegts turpmāko sešdesmit dienu laikā vai ja tas netiek apstiprināts.

10. Kādi ir maksātnespējas procesa izbeigšanas nosacījumi?

Maksātnespējas procesu var izbeigt uzreiz, tiklīdz pasludināta maksātnespēja, ja ir pazīmes, ka uzņēmumam nepietiek aktīvu, lai segtu procesa izdevumus un paredzamos konkursa masas parādus.

Cita informācija

Informācijas lapas pilna versija ir atrodama vietnē http://www.redecivil.mj.pt/ português

Papildu informāciju iespējams iegūt šādās tīmekļa vietnēs:

  • http://www.stj.pt/ English - français - português – Augstākā tiesa;
  • http://www.conselhosuperiordamagistratura.pt/ English - português – Augstākās tiesas padome;
  • http://www.tribunalconstitucional.pt/ português – Konstitucionālā tiesa;
  • http://www.mj.gov.pt/ English - português – Tieslietu ministrija;
  • http://trl.pt/ português – Lisabonas Apelācijas tiesa;
  • http://www.trc.pt/ português – Koimbras Apelācijas tiesa;
  • http://www.tre.pt/ English - français - português – Evoras Apelācijas tiesa;
  • http://www.trp.pt/ português – Porto Apelācijas tiesa;
  • http://www.pgr.pt/ português – Valsts Ģenerālprokuratūra;
  • http://www.itij.mj.pt/ português – tiesību aktu datu bāzes;
  • http://www.cej.pt/ English - français - português – Tieslietu studiju centrs (institūcija, kas sagatavo Portugāles tiesnešus);
  • http://www.dgsj.pt/ português – Tiesu administrācijas ģenerāldirekcija (cita starpā pieejama informācija arī par tiesām un to teritoriālo piekritību, kā arī piekļuve justīcijas ierēdņu vietnēm);
  • http://www.gplp.mj.pt/ English - português – Tieslietu ministrijas Likumdošanas un politikas plānošanas departaments;
  • http://www.dgrn.mj.pt/ português – Reģistru un notāru ģenerāldirekcija;
  • http://www.asjp.pt/ português – Portugāles Tiesnešu asociācija;
  • http://www.smmp.pt/ português – Prokuratūru asociācija;
  • http://www.oa.pt/ português – Portugāles Advokātu kolēģija;
  • http://dre.pt/ português – tiesību akti tiešsaistē;
  • http://www.solicitador.net/ português – Juristu biedrība;
  • http://www.sfj.pt/ português – Juristu biedrība;
  • correio@lisboa.tcom.mj.pt – Lisabonas Komerctiesa – Rua do Ouro, 49 – 2º, 110-060 Lisboa, Portugāle;
  • correio@lisboa.sgciveis.mj.pt – Lisabonas Civiltiesa – Rua Marquês da Fronteira, Palácio da Justiça, 1098-001 Lisboa, Portugāle.

« Maksātnespēja - Vispārīgas ziņas | Portugāle - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 03-09-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste