Eiropas Komisija > ETST > Maksātnespēja > Nīderlande

Pēdējo reizi atjaunots: 06-07-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Maksātnespēja - Nīderlande

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Kādi ir maksātnespējas tiesvedības veidi un kādi ir to mērķi? 1.
2. Kādi ir katras šādas tiesvedības nosacījumi? 2.
3. Kas piedalās katrā no tiesvedības veidiem? 3.
4. Kādas ir tiesvedības uzsākšanas sekas? 4.
5. Kādi īpaši noteikumi attiecas uz atsevišķiem prasību veidiem? 5.
6. Kādi noteikumi attiecas uz darījumiem, kas nekustamajai mantai ir neizdevīgi? 6.
7. Kādi ir nosacījumi, lai iesniegtu un pārbaudītu parāda prasības? 7.
8. Kādas direktīvas attiecas uz reorganizāciju un pārstrukturēšanu? 8.
9. Kādas direktīvas attiecas uz likvidāciju? 9.
10. Kādi ir tiesvedības izbeigšanas nosacījumi? 10.

 

1. Kādi ir maksātnespējas tiesvedības veidi un kādi ir to mērķi?

Bankrota likumā (BL) ir noteikti trīs dažādi maksātnespējas tiesvedības veidi: bankrots, moratorijs un parāda pārstrukturēšana.

Nīderlandē visi trīs veidi ir ietverti 2000. gada 29. maija Eiropas maksātnespējas regulas (EK) nr. 1346/2000 A, B un C pielikumos L 160 (grozīta 2005. gada janvārī KOM 2004, 827).

Veidi

Bankrota gadījumā parādnieks (uzņēmējs vai privātpersona) ir pārtraucis veikt maksājumus (saskaņā ar Bankrota likuma (BL) 1. nodaļu).

Moratorija gadījumā parādniekam ir jāparedz, ka viņš nevarēs turpināt maksāt savus pienākušos parādus (BL 214. nodaļa). Moratorija tiesvedība ir paredzēta uzņēmējiem.

Parāda pārstrukturēšanas gadījumā saskaņā ar Fizisko personu likumu – skatīt bankrota likuma 284. nodaļu:

  • vai nu ir pamats paredzēt, ka persona nespēs turpināt maksāt savus parādus,
  • vai persona ir pārtraukusi veikt maksājumus.

Mērķi

Bankrota tiesvedības vienīgais mērķis ir pieejamā kapitāla likvidācija, sadalot to kreditoru vidū.

Moratorija tiesvedības mērķis drīzāk ir pārstrukturēšana, nevis likvidācija, kas ir jānovērš.

Parāda pārstrukturēšanas tiesvedībai tiesā ir divi mērķi: pieejamā īpašuma likvidācija un parāda nastas pārstrukturēšana.

2. Kādi ir katras šādas tiesvedības nosacījumi?

Kad?

  • Bankrots: parādnieks ir pārstājis veikt maksājumus. Tas nozīmē, ka ir vismaz samaksājams parāds un prasība pēc atbalsta (BL 6. nodaļa).

Bankrota likums neprasa nekādu (tiesas vai ārpus tiesas) sagatavošanas tiesvedību. Tomēr tiesa pieprasa pamatotu sūdzību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • Ja ir moratorijs, parādniekam ir jāparedz, ka viņš nespēs turpināt dzēst parādu (BL 214. nodaļa).
  • Vairāki kritēriji attiecas uz parāda pārstrukturēšanu:

Pirms pieteikuma iesniegšanas par juridisku parāda pārstrukturizēšanu likumdošana pieprasa obligāti ievērot ārpus tiesas posmu. Pamatojoties uz pašvaldības tipveida paziņojumu, ir jābūt skaidram, ka ir bijuši mēģinājumi panākt draudzīgu atrisinājumu, un arī tam, kāpēc šie mēģinājumi ir bijuši veltīgi. Nosacījums par palīdzību parāda segšanas gadījumā vietējā līmenī attiecas uz tā saukto draudzīgo atrisinājumu.

Tālākminētais attiecas uz parāda pārstrukturēšanu:

  1. Parāda apmēram ir jābūt milzīgam; citiem vārdiem, parāda atmaksāšanas iespēju nav.
  2. Parādniekam pieteikumam par pārstrukturēšanu ir jāpievieno tipveida paziņojums, ko aizpilda pašvaldība, un parādnieks to personīgi paraksta un arī iesniedz noformētu prasību tiesai, kā aprakstīts BL 285. nodaļā.
  3. Parādi ir radušies vai palikuši nesamaksāti labticīgi. Tiesa skaidros šo atvērto kritēriju katrā lietā. Parādi krimināllietās netiek uzskatīti par labticīgiem. Saskaņā ar Augstākās tiesas jurisdikciju un tiesu politikas direktīvām šeit ir svarīgi, lai nav mēģinājumu traucēt kreditorus Ir arī svarīgi, lai parādi nav radušies vai palikuši nesamaksāti pavisam nesen un ir bijusi iespēja parādu samaksāt daļēji un regulāri. Citiem vārdiem, parādu apmērs vairāk nepalielinās bez pierādāma uzlabojuma.

Kam?

  • Bankrota procedūra ir paredzēta gan fiziskām personām, gan korporatīvām iestādēm.
  • Moratoriju nepiešķir fiziskai personai, kas nepraktizē neatkarīgā profesijā, vai uzņēmumam, kā arī apdrošināšanas kompānijām.
  • Parāda pārstrukturēšana ir paredzēta tikai fiziskām personām.
Principā tas nozīmē, ka iesniegt pieteikumu drīkst visas privātpersonas, kā arī tie uzņēmumi, kas nedarbojas kā korporatīva iestāde, piemēram, uzņēmums, kurā strādā tikai viens darbinieks.
  • Bankrota pasludināšanu var pieprasīt pats parādnieks (pēc sava iesnieguma) vai kreditors, vai valsts ministrs valsts interešu vārdā.
  • Parādnieks pats var pieprasīt moratoriju ar noteikumu, ka viņš nav fiziska persona. Tādēļ kreditori moratoriju pieprasīt nedrīkst.
  • Fiziska persona, kurai ir parādu nasta, kuru nav iespējams atmaksāt, un kura tiesā iesniedz pilnīgu prasību par parāda pārstrukturēšanu un kas pēc tiesas ieskatiem pie tam ir labticīga. Tādēļ kreditori parāda pārstrukturēšanu pieprasīt nedrīkst.

Tiesas lietvedim valsts laikrakstā ir jāpublicē pamatinformācija no tiesas paziņojuma, ar kuru tiek uzsākta bankrota, moratorija var parāda pārstrukturēšanas tiesvedība. Līdz ar citu informāciju tā ietver parādnieka vārdu un pilnu adresi un izpildes uzraudzības tiesneša vārdu un nosauktā maksātnespējas administratora vārdu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

3. Kas piedalās katrā no tiesvedības veidiem?

Par bankrotu un parāda pārstrukturēšanu vissvarīgākos lēmumus pieņem tiesa, piemēram, piekrist vai noraidīt tiesvedību un piešķirt parāda samaksu parāda pārstrukturēšanā vai likt maksāt bankrota nodevu vai izbeigt iespējamo starpposma parāda pārstrukturēšanu. Tiesa arī drīkst atlaist maksātnespējas administratoru, ja viņš nepilda savus tiesiskos pienākumus.

Tiesa ieceļ izpildes uzraudzības tiesnesi, lai tiesvedības laikā viņš pieņemtu vairākus īpašuma pārvaldības un uzraudzības lēmumus. Šī persona uzrauga maksātnespējas administratora darbu, piešķir atļauju veikt atsevišķus darījumus un izskata iespējamās sūdzības no skartajām pusēm.

Tiklīdz tiesa ir uzsākusi maksātnespējas tiesvedību, tā ieceļ gan uzraudzības tiesnesi, gan administratoru (bankrota gadījumā) vai saņēmēju (moratorijā vai parādu pārstrukturēšanā). Administratora un saņēmēja uzdevumi likumā ir aprakstīti šādi: parādnieka saistību atbilstības uzraudzība, kas izriet no likuma, un īpašuma pārvaldīšana un likvidācija. Šie uzdevumi tiek piemēroti neatkarīgi no tā, vai parādnieks ir privātpersona vai uzņēmums.

Moratorija gadījumā saņēmējs īpašumu pārvalda kopā ar parādnieku.

  • Bankrotu dažreiz pasludina pēc paša parādnieka iniciatīvas, bet parasti to dara pēc kreditora iniciatīvas. Ja to noraida, kreditoram ir tiesības iesniegt apelācijas sūdzību tālāk, ja tiek pieļauts, ka parādniekam ir tiesības iesniegt apelācijas sūdzību augstākā instancē. Kreditoru vārdā administrators var anulēt atsevišķus parādnieka juridiskus darījumus viena gada laikā pirms bankrota, kas ir kaitējusi kreditoram, piemēram, vērtīga īpašuma pārdošana, kas ir zem tirgus vērtības. Pārbaudes sapulcē kreditoriem ir iespēja izteikties. Kreditori uzraudzības tiesnesim drīkst iesniegt sūdzību par administratora darbu (BL 69. nodaļa).

Pienākums darīt pēc iespējas vairāk parāda pārstrukturēšanas tiesvedības laikā: parādniekam, kurš ir pieļāvis parādu, ir jāpieliek maksimālas pūles, lai trīs gadu periodā kreditoru rīcībā nonāk pēc iespējas vairāk naudas. Trīs gadus viņam būs jāatrod iespējas atmaksāt kreditoriem līdz 95% no piemērojamā atbalsta līmeņa.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pienākums informēt bankrota un parāda pārstrukturēšanas tiesvedības laikā: informēt administratoru vai saņēmēju pilnībā un precīzi par visu, ko parādnieks zina vai saprot, ka tas ir svarīgi atbilstīgai tiesvedības pabeigšanai.

  • Kreditors nevar iesniegt apelācijas sūdzību tālāk pret spriedumu, kurā parādniekam tiek dota atļauja parādu pārstrukturēt. Tomēr viņš var nodot jautājumu tiesas izskatīšanai par starpposma izbeigšanu (BL 350. nodaļa), piemēram, ja ir radušies jauni parādi parāda pārstrukturēšanas laikā vai ir norādes, ka parādnieks mēģina traucēt kreditoriem. Viņš arī drīkst izteikties pārbaudes sapulcē vai uzraudzības tiesnesim iesniegt sūdzību par lietu stāvokli. Ir arī iespējams, ka kreditori iesniedz apelācijas sūdzību tālāk par spriedumu, kas nosaka, ka pēc parāda pārstrukturēšanas beigām parādniekam saistību nav (BL 355. nodaļa). Kreditoram šāds spriedums par saistību neesamību ir jāievēro, pat ja viņš nebija iesaistīts parāda pārstrukturēšanas tiesvedībā (BL 358. nodaļa).

4. Kādas ir tiesvedības uzsākšanas sekas?

Nekustamā manta ietver visu parādnieka īpašumu sprieduma brīdī, kas ļauj viņam uzsākt tiesvedību, kā arī viss īpašums, ko viņš saskaņā ar BL 20. un 295. nodaļu iegūst bankrota procedūras vai parāda pārstrukturēšanas pieteikuma laikā. Īpašumi, kas nav lieki, nav nekustamā manta – kopā ar citām mantām, kas aprakstītas BL 21. nodaļā un 295. nodaļas 4. punktā.

Aprakstīšanas princips tiek piemērots gan bankrota, gan parāda pārstrukturēšanas procedūrai. Bankrota vai parāda pārstrukturēšanas procedūra nozīmē, ka visu īpašumā ietverto lietu tiesiskais stāvoklis tiek fiksēts.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ar spriedumu, kurā parādniekam tiek dota atļauja uzsākt bankrota vai parāda pārstrukturēšanas procedūru, viņš juridiski zaudē pilnvaras uz savām mantām, kas ir viņa īpašumā: no šī brīža un turpmāk šīs mantas pieder īpašumam, ko pārvalda administrators vai saņēmējs. Viņš arī zaudē pilnvaras veikt un pieļaut faktiskus darījumus ar savām mantām. Viņam ir jānodod visas mantas, kas pieder pie īpašuma, pēc administratora vai saņēmēja pieprasījuma. Parādniekam ir jāsaņem atļauja no administratora vai saņēmēja veikt dažus juridiskus darījumus, piemēram, iesaistīties kredīta darījumos.

Kreditoram nav saistību iesniegt visas prasības saņēmējam vai administratoram. Jebkurš, kas vēlas saņemt ienākumu daļu, kas tiek maksāta zināmajiem kreditoriem ar tā sauktā sadales saraksta palīdzību, var iesniegt savu prasību.

Ja pēc parāda pārstrukturēšanas pabeigšanas parādniekam saistību nav (“atbrīvošana no parāda”), tas attiecas uz visiem kreditoriem, pat uz personām, kas saņēmējam savas prasības nav iesniegušas. Šeit ir svarīgs ierobežojums: parāda pārstrukturēšanas procedūra attiecas tikai uz tām prasībām, kas pastāv paziņojuma brīdī, kurā parādniekam tiek dota atļauja uzsākt šādu procedūru (BL 299. nodaļa, aprakstīšanas princips). Prasības, kas rodas pēc atļaujas pieņemšanas dienas, ir jauni parādi, tādēļ neietilpst parāda pārstrukturēšanā un parāda samaksā tie neietilpst.

Bankrota gadījumā uzraudzības tiesnesis drīkst norādīt pēc katras ieinteresētās puses pieprasījuma, ka trešā puse nedrīkst izmantot atgūšanas iespēju maksimāli vienu mēnesi, ko var pagarināt par maksimāli vienu mēnesi: tas ir tā sauktais vienošanās periods. Administrators var izveidot īpašuma sarakstu. Šajā vienošanās perioda rīkojumā var tādēļ arī ietvert ķīlas turētāju vai galvojuma uzrādītāju vai personu, kurai īpašumtiesības.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Gaidot galīgo tiesas spriedumu, var iesniegt pagaidu atļauju parāda pārstrukturēšanas procedūrai. Tiesa šo juridisko iespēju izmanto reti un tikai steidzamās ārkārtas situācijās, piemēram , ja ir izlikšanas draudi no mājas.

Tiklīdz tiek paziņots, ka parāda pārstrukturēšanas procedūra ir piemērojama starpposmā vai galīgi, tiek piemērots vispārējs moratorijs pret kreditoriem izmantot juridiskās tiesības. Jau izdarītie aresti tiks izbeigti, un sāktā izpilde tiks atcelta. Līdzīgā kārtā no šī brīža un turpmāk tiks izbeigtas juridiskās vai līgumiskās intereses. Parāda pārstrukturēšanā uzraudzības tiesnesis rīkojumā drīkst arī norādīt vienošanās periodu pēc katras skartās puses pieprasījuma.

Visu pašreizējo maksātnespējas tiesvedību reģistrācija notiek Galvenajā maksātnespējas reģistrā (GMR) Hāgas Tiesā; ar to var iepazīties tīmekļa vietnē www.rechtspraak.nl/registers English - Nederlands.

5. Kādi īpaši noteikumi attiecas uz atsevišķiem prasību veidiem?

  • Mantas, kas nodotas īpašuma nosacījumu, neietilpst bankrota vai pārstrukturēšanas procedūrā, skatīt BL 20. un 295. nodaļu, bet uz tām attiecas jebkāds tiesas rīkojums, kurā ir noteikts vienošanās periods, skatīt tālāk.
  • Uzraudzības tiesnesis bankrota gadījumā drīkst pēc katras skartās puses pieprasījuma noteikt ar rīkojumu vienošanās periodu, kas attiecas uz katras trešās puses iespēju atgūt mantas, kas veido nekustamo īpašumu.
  • Principā uzņēmumiem, kas nedarbojas kā korporatīvas iestādes, arī drīkst atļaut uzsākt parāda pārstrukturēšanas procedūru. Principā arī šāds uzņēmums vienmēr tiks likvidēts ar parāda pārstrukturēšanas procedūru saskaņā ar tiesas politiku. Parāda pārstrukturēšanas laikā turpināt uzņēmuma darbību praktizēt savā profesijā vai kā noteikts BL 311. nodaļā tik drīz nevarēs. Apsverot pārmērīgu nekustamās mantas parādu risku, administrators vai saņēmējs noteikti atcels jebkādus esošos darba līgumus parādnieka uzņēmumā.
  • Skatīt atbildi uz 2. jautājumu par kreditoru tiesībām.
  • Savstarpēju kreditoru secība (privilēģijas) konkurējošiem kreditoriem parādu pārstrukturēšanas laikā atšķiras no procedūras bankrota gadījumā; attiecība ir 2:1 saskaņā ar BL 349. nodaļas 2. punktu. Bankrota gadījumā privileģētais kreditors tādēļ saņems vairāk. Parādu pārstrukturēšanas procedūrā noteiktāks secības sadalījums priviliģētu vai konkurējošu kreditoru kategorijās tāpat kā bankrota procedūrā nepastāv.

Principā parāda pārstrukturēšanas procedūra neattiecas uz prasībām, kas ietver ķīlu vai galvojumu; pat bankrota gadījumā ķīlas turētājs vai galvojuma uzrādītājs var pats izturēties tā, it kā bankrota nav bijis (par bankrotu skatīt BL 57., 58. un 59. nodaļu, kas tiek attiecīgi piemērotas parāda pārstrukturēšanas laikā).

Lapas augšmalaLapas augšmala

6. Kādi noteikumi attiecas uz darījumiem, kas nekustamajai mantai ir neizdevīgi?

Ja pirms bankrota vai parāda pārstrukturēšanas parādnieks veica brīvprātīgus juridiskus darījumus zinot vai varēja zināt, ka tas traucēs kreditoriem, administrators vai saņēmējs var pieprasīt ‘actio pauliana’ un anulēt šos darījumus par labu nekustamajai mantai: BL 42. un 43. nodaļa.

Parādnieks (kā arī kreditors vai saņēmējs) var iesniegt parāda pārstrukturēšanas pieteikumu tiesā, lai saņemtu atļauju starpposma izbeigšanai. Nosacījumi ir aprakstīti BL 350. nodaļā. Visbiežākie iemesli starpposma izbeigšanai pamatojas uz pārmērīgiem jauniem parādiem, kas ir radušies, vai ja parādnieks mēģina traucēt kreditoriem vai sniedz saņēmējam nepareizu vai nepilnīgu informāciju. Juridiskās sekas ir tādas, ka tādā gadījumā parādnieks tūlīt pēc tam nonāk bankrota stāvoklī.

Likums nenosaka bankrota termiņu. Vairums bankrota tiesvedību tiek pabeigti astoņpadsmit mēnešu laikā, parasti bez ieņēmumiem un pamatojoties uz vienkāršu tiesvedību bez pārbaudes. Sarežģītas lielākas bankrota tiesvedības bieži prasa vairāk laiku. Uzraudzības tiesnesis kontrolē administratora padarīto, lai tiesvedība tiek pabeigta atbilstīgā periodā, ko pieprasa EVRM.

Parasti parāda pārstrukturēšana prasa trīs gadus. Izņēmuma gadījumos šis periods var būt garāks, bet nekad garāks par pieciem gadiem. Izņēmuma gadījumos parāda pārstrukturēšanas periods var būt īsāks, vismaz viens gads, ja tiesa neredz iemeslu noturēt pārbaudes sapulci. Šīs pēdējās tiesvedības arī tiek sauktas par vienkāršotu parāda pārstrukturēšanu un ir paredzētas tiem gadījumiem, kuros ir noteikts, ka gandrīz nekas no viņu prasības atgūts netiks.

Lapas augšmalaLapas augšmala

7. Kādi ir nosacījumi, lai iesniegtu un pārbaudītu parāda prasības?

  • Tiesas lietvedis valsts oficiālā laikrakstā publicē paziņojumu par bankrota procedūras vai parāda pārstrukturēšanas tiesvedības sākšanu, nosaucot administratora vai saņēmēja, parādnieka un uzraudzības tiesneša vārdu, kā arī laiku, kas notiks kāda pārbaudes sapulce.
  • Valsts reģistrā tiek saglabāta zināma pamatinformācija par katru pašreizēju bankrota procedūru, moratoriju vai parāda pārstrukturēšanas tiesvedību. Ar šo reģistru (Galvenais maksātnespējas reģistrs un valsts parāda pārstrukturēšanas reģistrs) var iepazīties tīmekļa vietnē www.rechtspraak.nl/registers English - Nederlands vai informāciju par parāda pārstrukturēšanu var iegūt Juridiskās palīdzības padomē Denbošā vai tīmekļa vietnē www.wsnp.rvr.org Nederlands.
  • Bankrota vai parāda pārstrukturēšanas tiesvedības laikā pārbaudes sapulce vienmēr nenotiek. Tiesa lemj, vai ir vērts ievērot šādu kārtību, parasti ņemot vērā nekustamās mantas stāvokli – pamatā pēc administratora vai saņēmēja pieprasījuma – vai ir jāievēro vienkāršota pabeigšana. Skatīt atbildi uz 5. jautājumu, lai iegūtu detalizētu informāciju.
  • Ja tiek plānota pārbaudes sapulce, administrators vai saņēmējs to paziņo visiem zināmajiem kreditoriem. Kreditori viņam drīkst iesniegt savas prasības kopā ar attiecīgajiem pierādījumiem. Saskaņā ar BL 110. nodaļu līdz 116. nodaļai notiek visu prasību pārbaude tāpat kā bankrota gadījumā. Kreditori ar prasību, kuras esamība un apmērs ir atzīti, tiek ierakstīti atzīto prasību sarakstā.
  • Parāda pārstrukturēšanas procedūrā pastāv noteikta atšķirība tikai starp priviliģētajām un konkurējošām prasībām. Nav secības sadalījuma šo divu kategoriju vidū kā tas ir bankrota gadījumā (BL 349. nodaļa 2. punkts).

8. Kādas direktīvas attiecas uz reorganizāciju un pārstrukturēšanu?

Bankrota tiesvedības laikā ir iespējams atkārtoti uzsākt uzņēmējdarbību. Administrators anulēs darba līgumus (BL 40. nodaļa), jo nekustamās mantas parādu apmēram ir jābūt pēc iespējas vairāk ierobežotam un tāpēc, ka – pretēji moratorijam – parasta darbinieku atlaišanas aizsardzība netiek piemērota, ja uzņēmums uzsāk bankrota procedūru. Administrators drīkst turpināt bankrota tiesvedību ar noteikumu, ka tas ir nekustamās mantas interesēs.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Moratorija tiesvedības pamats ir uzņēmumu reorganizācija. Maksimālais termiņš ir astoņpadsmit mēneši ar iespēju to pagarināt. Parādnieks pieprasa pilnvaru no saņēmēja, lai izdotu pārvaldības vai atlaišanas rīkojumus. Moratorija laikā parādnieku nevar piespiest maksāt parādus. Jebkādi aresti, kas noteikti nepriviliģētām prasībām, izbeidzas. Moratorijs faktiski nedarbojas attiecībā uz priviliģētajām prasībām.

Ja parādnieks ir fiziska persona, parāda pārstrukturēšanas procedūras būtība ir pilnīga viņa esošās parādu nastas pārstrukturēšana. Tiesas spriedums ļaut parādu pārstrukturēt nosaka, ka izbeidzas kreditoru iespējas izmantot likumu. Jau uzliktie aresti tiek izbeigti, un jau iesāktā izpilde tiek atcelta (BL 301. nodaļa). No šī brīža izbeidzas arī juridiskās vai līgumiskās intereses (BL 303. nodaļa). Ja parādnieks atbilstīgi ievēro trīs gadu posmu un atmaksā lielāko sava parāda daļu, atlikušo parāda daļu ar juridisku spriedumu var pārvērst par dabiskām saistībām (BL 358. nodaļa). Tas nozīmē, ka šos palikušos parādus kreditors iekasēt vairāk nedrīkst.

Bankrota gadījumā administrators vada reorganizāciju un atkārtotu uzņēmējdarbības uzsākšanu. Moratorija gadījumā parādnieks un saņēmējs to dara kopīgi. Bankrota termiņš nav noteikts, bet moratorija termiņš principā ir astoņpadsmit mēneši. Reorganizācijas bankrota gadījumā parasti ir veiksmīgākas, jo netiek piemērota juridiskā aizsardzība pret atlaišanu, turpretī uz moratoriju tas attiecas. Tiesa visos gadījumos apstiprina pārstrukturēšanas plānu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Parāda pārstrukturēšanas termiņš ir trīs gadi, un tas ir noteikts pārstrukturēšanas plānā (BL 343. nodaļa). Tiesa to nosaka, pamatojoties uz paraugu, teorētiski izmantojot parādnieka priekšlikumu, un tajā ir saistības, kas parādniekam ir jāievēro. Praksē vairums parāda pārstrukturēšanas gadījumu notiek bez šāda plāna, jo tiesvedība tiek uzskatīta par apgrūtinošu. Šajā jautājumā drīz tiks grozīts arī likums (29942. likumprojekts), tādēļ pārstrukturēšanas plāns vairāk tiesvedībā neietilps.

9. Kādas direktīvas attiecas uz likvidāciju?

Gan bankrota, gan parāda pārstrukturēšanas tiesvedībā uzmanība tiek pievērsta pieejamā kapitāla likvidācijai. Tas ir pretēji moratorijam, kas precīzi pievēršas līdzekļu saglabāšanai un principā ir domāts, lai novērstu uzņēmuma īslaicīgās maksāšanas problēmas.

Bankrota gadījumā administrators var noteikt saprātīgu termiņu ķīlas turētājam vai galvojuma uzrādītājam, lai viņi izmantotu savas tiesības.

Bankrota gadījumā galvenais noteikums ir izsole, ja vien uzraudzības tiesnesis neatļauj privātu izsoli (BL 176. nodaļa). Administrators ir pilnvarots panākt likvidāciju (BL 68. nodaļa). Pretēji parāda pārstrukturēšanai saņēmējam principā vienmēr ir vajadzīga uzraudzības tiesneša pilnvara, lai virzītu likvidāciju, bet parasti atkārtota izsole nav vajadzīga. Pieejamo līdzekļu likvidācija var arī notikt ar bankrota vai parāda pārstrukturēšanas vienošanās palīdzību.

Parasti administrators vai saņēmējs tikai vienreiz izplata kreditoriem, kas ir tiesvedības beigās. Parāda pārstrukturēšana un bankrots formāli beidzas, kad galīgais sadales saraksts kļūst saistošs. Administrators vai saņēmējs par to paziņo kreditoriem. Kreditori drīkst izteikt iebildumus (oponēt) pret sarakstu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Gan bankrota, gan parāda pārstrukturēšanas gadījumā pastāv vienkāršota tiesvedības procedūra. Šī ir tiesvedība bez pārbaudes sapulces. Bankrota gadījumā tiek prasīts, lai ir ienākumi ir nepietiekami, ar ko var apmierināt konkurējošās prasības.

10. Kādi ir tiesvedības izbeigšanas nosacījumi?

Būtiskā atšķirība starp bankrotu un parāda pārstrukturēšanu ir tāda, ka pēc bankrota pabeigšanas neapmaksātās prasības paliek spēkā, un tādēļ tās kreditori var likt apmaksāt vēlreiz (BL 195. nodaļa). Tas notiek brīdī, kad galīgais sadales saraksts kļūst saistošs, citiem vārdiem, kad iebildumi pret sarakstu no kreditora puses vairāk nav iespējami. Bankrota tiesvedība beidzas ar vienošanās vai vienkāršotas pabeigšanas palīdzību (atbrīvošana gadījumā, ja ienākumu nav) vai sadalot īpašumu kreditoriem pēc viņu prasību pārbaudes.

Moratorija tiesvedība beidzas, ja to atsauc parādnieks ar savu pieprasījumu, vai ar tiesas apstiprinātas vienošanās palīdzību.

Parāda pārstrukturēšana ir pabeigta veiksmīgi vai neveiksmīgi:

  • ja parādnieks pienācīgi izpilda savas parāda pārstrukturēšanas saistības (pilnībā informē saņēmēju, iegūst tik daudz naudas īpašumā cik trijos gados iespējams, dodas uz darbu vai var būt paliek darbā), tiesa galīgajā spriedumā noteiks, ka viņam saistību vairs nav. Tas nozīmē (Bankrota likuma 358. nodaļa), ka kreditori vairāk likumīgi iekasēt atlikušo parādu nedrīkst.
  • ja parādnieks neievēro parāda pārstrukturēšanas saistības, parāda pārstrukturēšanu drīkst izbeigt starpposmā bez saistību noteikšanas. Tagad parādnieks juridiski būs bankrota stāvoklī (skatīt bankrota likuma 350. nodaļu). Piemēram, tas var notikt, ja parādnieks pieļauj pārmērīgu jaunu parādu rašanos parāda pārstrukturēšanas laikā vai ja viņš mēģina traucēt kreditoriem.

nosacījums, ka kāds ir bankrotējis vai ir bijis iesaistīts moratorija vai parāda pārstrukturēšanas procedūrā, paliek kādu laiku reģistrēts Kredīta reģistrācijas birojā (KRB) Tīlē un Galvenajā maksātnespējas reģistrā (GMR) Hāgā jurisprudences padomē (www.rechtspraak.nl/registers English - Nederlands). Tas kopumā kredīta izsniedzējiem ir būtisks riska faktors. Juridisku šķēršļu uzsākt atkārtotu uzņēmējdarbību nav. Pēc sekmīgas pārstrukturēšanas tiesvedības privātpersonas atkal var cerēt uz veiksmīgu finansiālu nākotni, jo parāda nasta ir noņemta.

Administrators uzņēmējam, kas ir būtiski veicinājis bankrotu, acīmredzami nepareizi vadot uzņēmumu, var likt uzņemties atbildību, pamatojoties uz Civilkodeksu. Sodu likumā ir nosacījumi par aplaupīšanas draudiem. Īpašas sankcijas darbiniekiem/nekorporatīvām iestādēm nepastāv, ja tās neievēro parāda pārstrukturēšanas saistības.

« Maksātnespēja - Vispārīgas ziņas | Nīderlande - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 06-07-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste