Eiropas Komisija > ETST > Maksātnespēja > Itālija

Pēdējo reizi atjaunots: 08-10-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Maksātnespēja - Itālija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Kādi ir maksātnespējas procedūru veidi un mērķi? 1.
2. Kādi ir katra maksātnespējas procedūras veida uzsākšanas nosacījumi? 2.
3. Kāda ir dalībnieku loma katrā no maksātnespējas procedūru veidiem? 3.
4. Kādas ir procedūras uzsākšanas sekas? 4.
5. Kādi ir īpašie noteikumi, kas attiecas uz noteiktām prasību kategorijām? 5.
6. Kādi noteikumi attiecas uz kaitnieciskām darbībām? 6.
7. Kādi ir nosacījumi prasību iesniegšanai un pieņemšanai? 7.
8. Kādi noteikumi attiecas uz reorganizācijas procedūrām? 8.
9. Kādi noteikumi attiecas uz likvidācijas procedūru? 9.
10. Kādi ir nosacījumi procedūras izbeigšanai? 10.

 

1. Kādi ir maksātnespējas procedūru veidi un mērķi?

  • Maksātnespēja ir definēta kā situācija, kad uzņēmēji vairs nespēj pildīt savas saistības.

    Itālijas tiesību akti maksātnespēju skata kā de facto situāciju, kas var būt par pamatu bankrotam vai rīkojumam par likvidāciju, vai citu procedūru uzsākšanai, kā rezultātā parādnieka aktīvi tiek pārvaldīti un pārdoti, lai ieņēmumus izmantotu samaksai kreditoriem.

  • Itālijas tiesību sistēma pieļauj divu veidu pirmsmaksātnespējas procedūras. Viens procedūras veids ir vienošanās starp uzņēmējiem/parādniekiem un to kreditoriem ārpustiesas kārtībā, kad uzņēmēji spēj turpināt darbību, bet noteiktu daļu uzņēmuma aktīvu nodod saviem kreditoriem, iegūst maksājumu termiņu pagarinājumu vai vienojas ar kreditoriem par atteikšanos no prasībām par visu parāda summu vai tās daļu un/vai procentiem.

    Otrs procedūras veids pazīstams kā „mierizlīgums ar kreditoriem”, un to reglamentē likums par bankrotu. Šādā gadījumā parādnieks iesniedz kreditoriem parādu pārstrukturizācijas plānu. Pēc tam priekšlikumu izskata tiesa tajā vietā, kur ir uzņēmuma juridiskā adrese. Tiesa var atļaut procedūru, izdodot attiecīgu rīkojumu, vai noraidīt iesniegumu un oficiāli atzīt uzņēmēju par bankrotējušu. Ja mierizlīguma procedūra tiek apstiprināta, parādnieks saglabā kontroli pār uzņēmuma aktīviem un var turpināt darbību tiesas izpildītāja uzraudzībā.

    No maksātnespējas izrietošas oficiālās procedūras ir bankrots, mierizlīgums ar kreditoriem un piespiedu likvidācija. Pēdējā procedūra tiek piemērota tādu uzņēmumu gadījumā, kuru bankrots nav pieļaujams saskaņā ar likumu, pamatojoties uz sabiedrības interesēm (piemēram, bankas un lielas apdrošināšanas sabiedrības).

    Lapas augšmalaLapas augšmala

2. Kādi ir katra maksātnespējas procedūras veida uzsākšanas nosacījumi?

Vienīgais reālais nosacījums jebkuras procedūras uzsākšanai - uzņēmumam jābūt maksātnespējīgam.

  • Kreditori, prokurors vai parādnieks var iesniegt pieteikumu atzīt par bankrotējušām personas vai uzņēmumus, kas veic saimniecisko darbību. Šīs personas un uzņēmuma uzraudzības iestāde var pieprasīt izdot rīkojumu par uzņēmuma likvidāciju. Vienīgi parādnieki var lūgt mierizlīgumu ar saviem kreditoriem.

Nolēmums par bankrotu tiek paziņots visām ieinteresētajām personām un ieraksta veidā publicēts Uzņēmumu reģistra uzskaitē tajā vietā, kur ir uzņēmuma juridiskā adrese. Jebkura ieinteresētā persona var piekļūt reģistram, un tas pieejams arī tiešsaistē.

Rīkojums mierizlīguma ar kreditoriem procedūru uzsākšanai tiek publicēts tiesu reģistrā, reģistrēts Uzņēmumu reģistrā un gadījumos, kad parādniekam ir publiskos reģistros iekļauts īpašums vai aktīvi, ierakstīts šajos reģistros. Turklāt tiesa var izvirzīt prasību, lai rīkojums tiktu publicēts vienā vai vairākos norādītajos laikrakstos.

Nolēmumā tiesa var pieprasīt rīkojuma publicēšanu arī citur.

3. Kāda ir dalībnieku loma katrā no maksātnespējas procedūru veidiem?

Bankrota procedūras dalībnieki ir tiesa, tiesas iecelts tiesas izpildītājs, administrators maksātnespējas procesā un kreditoru komiteja.

Tiesa lemj par bankrota pieteikumiem vai likvidācijas rīkojumiem un var izdot rīkojumu par piespiedu likvidāciju vai apstiprināt iesniegumu mierizlīgumam ar kreditoriem. Tiesa arī vada bankrota procedūru, piedalās piespiedu likvidācijas procedūrā un saskaņā ar tai likumā piešķirtajām pilnvarām apstiprina izlīgumus.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesas iecelta tiesas izpildītāja pienākums ir nodrošināt procedūru pareizu norisi.

Maksātnespējas procesa administrators atbild par saistītajām materiālajām darbībām un aktīvu likvidāciju.

Kreditoru komiteja uzrauga un apstiprina maksātnespējas procesa administratora darbu, sniedz savu atzinumu likumā noteiktās lietās vai pēc tiesas vai tiesas iecelta izpildītāja lūguma.

Kad parādnieks ir atzīts par bankrotējušu, tas nedrīkst veikt maksājumus atsevišķiem kreditoriem, un viņam jānodod maksātnespējas procesa administratoram esošie aktīvi un vēlāk iegūtie aktīvi. Parādniekiem jāpaziņo maksātnespējas procesa administratoram par jebkādām dzīvesvietas vai juridiskās adreses izmaiņām un pēc uzaicinājuma jāierodas pie tiesas ieceltā tiesas izpildītāja, maksātnespējas procesa administratora vai kreditoru komitejā, lai sniegtu jebkuru procedūru veikšanas nolūkā vajadzīgo informāciju vai skaidrojumu. Viņiem arī jānodod maksātnespējas procesa administratoram visa sarakste, kas saistīta ar finanšu un saimnieciskiem darījumiem, kas attiecināmi uz bankrotu. Visbeidzot, ja personīgu vai ģimenes apstākļu dēļ tiem atļauts dzīvot savā mājā, māju nedrīkst izmantot citā nolūkā.

Ikvienam kreditoram ir tiesības lūgt tiesu atzīt par bankrotējušiem uzņēmējus (viņu parādniekus), ja tie ir maksātnespējīgi. Turklāt gadījumos, kad ir juridiski iemesli piešķirt prioritāti noteiktām kreditoru prasībām (aizturējuma tiesības, galvojumi vai hipotēkas), šiem priviliģētajiem kreditoriem ir īpašas priekšrocības attiecībā uz viņu prasību apmierināšanu, kas sīki noteiktas tiesību aktos.

Lapas augšmalaLapas augšmala

4. Kādas ir procedūras uzsākšanas sekas?

  • Maksātnespējas procesa administrators inventarizē visus aktīvus.
  • Bankrotējušie uzņēmēji nezaudē īpašumtiesības uz aktīviem, taču zaudē tiesības rīkoties ar tiem. Uzņēmējiem ir arī tiesības uzraudzīt nodoto aktīvu pārvaldību un pārbaudīt, vai aktīvi tiek pareizi inventarizēti.
  • Kreditoriem ir tiesības apmierināt savas prasības no parādnieka aktīvu pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem. Likumā noteiktas kreditoru kategorijas un kārtība, kādā to prasības apmierināmas.
  • Tiesas ieceltais tiesas izpildītājs var personīgi izdot rīkojumus par neatliekamiem pasākumiem aktīvu aizsargāšanai, vai šādu rīkojumu izdod atbilstīgas iestādes. Šajos pasākumos ietilpst aizlieguma uzlikšana un citas civilprocesa kodeksā noteiktās īpašās procedūras, kā arī nolietojamu aktīvu tūlītēja pārdošana.

5. Kādi ir īpašie noteikumi, kas attiecas uz noteiktām prasību kategorijām?

  • Maksātnespējas procesa administrators informē trešās puses, kurām ir in rem tiesības uz tiem piederošo bankrotējušā uzņēmēja valdījumā esošo kustamo vai nekustamo īpašumu, un tās var pieteikties uz aktīvu restitūciju vai reģistrēt prasību, lūdzot tiesu iekļaut tās saistībās.

Bankrota lietās kreditoriem ir tiesības kompensēt saistībā ar bankrotu esošos maksājumus ar parādiem, ja tie nav radušies inter vivos darījumu rezultātā, kas noslēgti pēc bankrota pasludināšanas vai gadā pirms tā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Kompensāciju nereglamentē īpaši noteikumi. Bankrots atliek tiesiski pamatoto interešu izpildes paredzamo datumu.

Attiecībā uz pārdošanas līgumiem ar īpašumtiesību saglabāšanu pārdevēja bankrots nav par pamatu līgumu anulēšanai.

Nekustamā īpašuma īpašnieka bankrots nav par pamatu īpašuma īres līgumu anulēšanai, un līgumu pārņem maksātnespējas procesa administrators. Tomēr maksātnespējas procesa administrators jebkurā laikā var atkāpties no līguma, samaksājot iznomātājam taisnīgu kompensāciju par priekšlaicīgu anulēšanu. Strīda gadījumā tiesas ieceltais tiesas izpildītājs lemj par maksājamo summu pēc iesaistīto personu noklausīšanās.

Ja bankrotējušais uzņēmums pārtrauc tirdzniecību, pakļautās darba attiecības tiek izbeigtas. Ja viss uzņēmums vai tā daļas tiek pārdotas trešām pusēm, īpaša procedūra dod iespēju pārcelt darbā pie jaunā īpašnieka tikai dažus no bankrotējušajā uzņēmumā nodarbinātajiem darbiniekiem vai veikt grozījumus iepriekšējos darba līgumos.

Likumā par bankrotu sīki izklāstīti noteikumi par kreditoru tiesībām. Īpaša aizsardzība piešķirta prasībām kam juridisku iemeslu dēļ piešķirama prioritāte, bet gadījumos, kad parādnieki slēguši līgumus, kas varētu palielināt viņu maksātnespēju, prasības tiek aizsargātas ar anulēšanas prasījuma iespēju.

Kreditora galvenais pienākums, sākot ar bankrota dienu, ir atturēties no personīgas, piespiedu vai preventīvas rīcības.

Priviliģēto kreditoru tiesības attiecībā uz noteiktiem kustamiem īpašumiem bankrota procedūru laikā var tikt īstenotas, ja īpašumi ir iekļauti saistībās, kas pakļautas pirmpirkuma tiesībām.

Lapas augšmalaLapas augšmala

6. Kādi noteikumi attiecas uz kaitnieciskām darbībām?

  • Likumā par bankrotu izklāstīti noteikumi par anulēšanu, piemēram, par tādu darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, kas slēgti, neizvērtējot to spēkā esību, vai par citu darbību atsaukšanu, ieskaitot veicamus maksājumus, parādnieku veiktus maksājumus vai parādnieku izsniegtas garantijas attiecībā uz aktīviem bankrota stadijā. Likumā izklāstīti noteikumi šādu darījumu anulēšanai.
  • „Aizdomu laikposms” ir laiks pirms bankrota pasludināšanas, kad bīstama finanšu situācija, iespējams, kļuvusi acīmredzama un uzņēmējs, varētu būt mēģinājis veikt kreditoriem kaitējošas darbības.

7. Kādi ir nosacījumi prasību iesniegšanai un pieņemšanai?

  • Maksātnespējas procesa administrators pa pastu, e-pastu vai faksu informē ikvienu kreditoru par prasību iesniegšanas noteikumiem.
  • Prasības tiek pārbaudītas un apstiprinātas īpašā tiesas sēdē, kas paredzēta parādsaistību izvērtēšanai, lemjot par kreditoru prasību atzīšanu un to, kādas priviliģētās vai prioritārās prasības ietvertas.

8. Kādi noteikumi attiecas uz reorganizācijas procedūrām?

Likumā par bankrotu procedūras laikā tiek ņemti vērā pārstrukturizācijas plāni mierizlīguma ar kreditoriem panākšanai. Parādnieks pievieno plānus tiesai iesniegtajam priekšlikumam. Tajos jāiekļauj parāda pārstrukturizācijas prognozes un priekšlikumi parādu samaksai kādā noteiktā veidā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Parādnieks var ārpustiesas kārtībā vienoties ar kreditoriem par īpašu parādu pārstrukturizācijas plānu, pirms tiek pieņemts lēmums par mierizlīguma ar kreditoriem apstiprināšanu.

Parādnieks var iesniegt šo vienošanos kopā ar ekspertu ziņojumu par vienošanās rentabilitāti tiesas sēdē, kurā paredzēts apstiprināt mierizlīgumu, ja tam piekrituši kreditori, kuri pārstāv vismaz 60 % prasību.

Parādnieka pārstrukturizācijas plāns vai ar kreditoriem panāktais mierizlīgums var būt par pamatu, lai pieļautu maksājumu īslaicīgu apturēšanu un pasākumu ieviešanu vai prasību samazināšanu.

9. Kādi noteikumi attiecas uz likvidācijas procedūru?

Likvidācijas procedūras laikā maksātnespējas procesa administrators apkopo prasības, pārdod aktīvus un nosaka parādsaistības, pamatojoties uz kreditoru iesniegtajām prasībām.

Ja likvidācijas procedūras laikā izveidota pozitīva bilance, attiecīgā summa tiek sadalīta starp kreditoriem, pamatojoties uz prasību prioritāti. Ja parādsaistības lielākas par aktīviem, kreditori saglabā tiesības saņemt tiem pienākošos summu maksājumus pat pēc procedūras pabeigšanas, izņemot gadījumus, kad parādnieks bankrota procedūras laikā pilnībā sadarbojies un tiesa to atbrīvo no atlikušajiem parādiem saskaņā ar jaunu mehānismu, kas ieviests nesen veiktās bankrota tiesiskā regulējuma reformas ietvaros un ir pazīstams ar nosaukumu „esdebitazione”.

10. Kādi ir nosacījumi procedūras izbeigšanai?

Likvidācijas procedūru var slēgt, kad parādi pilnībā nokārtoti, aktīvi sadalīti starp kreditoriem saskaņā ar viņu prasību prioritāti vai, ja kreditoru prasības nav pilnībā apmierinātas, kad konstatēts, ka bankrota procedūras turpināšana nebeigsies ar nenodrošinātu prasību apmierināšanu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Bankrota sekas ir šādas:

  1. tiek zaudētas tiesības pārvaldīt aktīvus un rīkoties ar tiem. Jebkuri bankrotējušās personas izdotie norādījumi nav spēkā;
  2. tiek zaudētas tiesības uzsākt tiesvedību strīdos, kas attiecas uz bankrota procedūrā iesaistītajiem aktīviem. Līdz ar bankrota procedūras uzsākšanu tiek pārtraukta ikviena šāda tiesvedība, lai gan maksātnespējas procesa administrators var iekļaut bankrota īpašumu tiesvedībā;
  3. pēc konsultācijām ar maksātnespējas procesa administratoru un kreditoru komiteju aizbildniecības tiesa var piešķirt bankrotējušai personai vai tās ģimenei bankrota uzturēšanas pabalstu.

Nesen veiktās bankrota tiesiskā regulējuma reformas ietvaros tika atcelti iepriekšējie ierobežojumi, kas neļāva bankrotējušai personai pēc bankrota procedūras pabeigšanas atjaunot uzņēmējdarbību. Bankrotējušai personai automātiski netiek liegta iespēja uzsākt saimniecisko darbību pēc bankrota, ja vien tā nav atzīta par vainīgu ar bankrotu saistītā pārkāpumā un rezultātā tai nav aizliegts vadīt uzņēmumu.

Saskaņā ar likumu par bankrotu atsevišķiem uzņēmējiem vai bankrotējušo uzņēmumu vadītājiem, kas izdarījuši noziedzīgus nodarījumus (piemēram, ļaunprātīga uzņēmuma novešana līdz bankrotam, krāpniecība ar kredītiem, neesošu kreditoru uzrādīšana vai nespēja pildīt citas saistības), var piemērot brīvības atņemšanu vai īpašus sodus attiecībā uz uzņēmējdarbību, kā norādīts iepriekš.

Likumā noteikti arī maksātnespējas procesa administratoru vai trešo pušu izdarīti noziedzīgi nodarījumi.

« Maksātnespēja - Vispārīgas ziņas | Itālija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 08-10-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste