Eiropas Komisija > ETST > Maksātnespēja > Vācija

Pēdējo reizi atjaunots: 07-06-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Maksātnespēja - Vācija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Kādas dažādas maksātnespējas procedūras formas eksistē un kādi mērķi tiek izvirzīti? 1.
2. Kādi ir maksātnespējas procedūras uzsākšanas priekšnoteikumi? 2.
3. Kāda loma attiecīgajā procedūrā ir atsevišķiem tās dalībniekiem? 3.
4. Kādas sekas ir procedūras uzsākšanai? 4.
5. Kādi nosacījumi tik piemēroti noteiktām prasību kategorijām? 5.
6. Ar kādiem nosacījumiem tiek novērsta kaitējoša darbība? 6.
7. Kādi ir prasību pieteikšanas un pamatotības pārbaudes nosacījumi? 7.
8. Sanācijas procedūras nozīme? 8.
9. Kas ir likvidācijas procedūra? 9.
10. Kādi ir procedūras pabeigšanas priekšnoteikumi? 10.

 

1. Kādas dažādas maksātnespējas procedūras formas eksistē un kādi mērķi tiek izvirzīti?

Vācijas maksātnespējas normatīvie akti paredz tikai viena veida vienotu maksātnespējas procedūru. Tās mērķis ir pēc iespējas optimāli un vienlīdzīgi apmierināt kreditoru prasības (Maksātnespējas noteikumu [InsO] 1. panta 1. punkts). Maksātnespējas procedūru var īstenot saskaņā ar tiesību aktu nosacījumiem par maksātnespējīgā parādnieka īpašuma masas pārvaldīšanu, realizāciju un sadali (tā saucamā parastā maksātnespējas procedūra). Taču procedūras dalībnieki var atrunāt sanācijas plānā arī citus nosacījumus – sevišķi, attiecībā uz uzņēmuma saglabāšanu.

Bez tam maksātnespējas procedūrai ir jānodrošina fiziskām personām jauna ekonomiskās darbības uzsākšanas iespējas (tā saucamais „fresh start“). Tas tiek īstenots, pēc maksātnespējas procedūras pabeigšanas atlaižot nenomaksātos parādus (tā saucamā atbrīvošana no atlikušajiem parādiem).

2. Kādi ir maksātnespējas procedūras uzsākšanas priekšnoteikumi?

Maksātnespējas procedūru var uzsākt attiecībā uz jebkuras juridiskas un fiziskas personas īpašumu, arī tajā gadījumā, ja tā nenodarbojas ar uzņēmējdarbību (pret tā saucamajiem patērētājiem).

Vispirms ir nepieciešams pieteikums par maksātnespējas procedūras uzsākšanu. To var iesniegt pats parādnieks vai kreditors. Valsts iestādes pieteikumu iesniegt nevar. Kapitālsabiedrību maksātnespējas gadījumā tām ir pienākums iesniegt pieteikumu. Ja tas netiek ievērots, tiek piemērota kreditoru prasība par zaudējumu atlīdzināšanu. Noteiktos gadījumos iespējama arī parādnieka sodīšana.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Maksātnespējas procedūras uzsākšanas iemesli ir maksātnespēja un / vai parādu nespēja nosegt parādus. Maksātnespēja iestājas, ja parādnieks nespēj izpildīt maksājumu saistības, kam pienācis apmaksas termiņš (InsO 17. panta 2. punkts). Nespēja nosegt parādus nozīmē, ka ar parādnieka īpašumu vairs nepietiek, lai nosegtu pastāvošās saistības (salīdzinājumam skat. InsO 18. panta 2. punktu). Novērtējot parādnieka īpašumu, jāpieņem, ka uzņēmums turpina darboties, ja konkrētajos apstākļos pastāv liela varbūtība, ka tā notiks. Parādnieks var iesniegtu maksātnespējas pieteikumu arī tad, ja maksātnespējas situācija tikai draud iestāties (InsO 18. panta 1. punkts).

Lai aizsargātu tiesu un parādniekus no pārsteidzīgiem vai kaitnieciskos nolūkos iesniegtiem maksātnespējas pieteikumiem, kreditoram iesniegtajā pieteikumā ir jāapliecina, ka pastāv maksātnespējas iemesls un ka viņš ir prasības īpašnieks.

Visbeidzot ir nepieciešams, lai būtu nodrošināts maksātnespējas procedūras finansējums. Tādēļ pieteikums par procedūras uzsākšanu tiek noraidīts, ja ir paredzams, ka ar parādnieka īpašumu nepietiks, lai nosegtu procedūras izmaksas (InsO 26. panta 1. punkta 1. apakšpunkts).

Ja priekšnoteikumi ir izpildīti, Maksātnespējas tiesa pieņem lēmumu par procedūras uzsākšanu, kas tiek pasludināts publiski. Pēc tiesas iniciatīvas paziņojums tiek publicēts internetā (www.insolvenzbekanntmachungen.de Deutsch) vai oficiālajiem tiesas paziņojumiem paredzētā izdevumā. Likumprojekts paredz, ka nākotnē oficiālie paziņojumi tiks publicēti tikai internetā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

3. Kāda loma attiecīgajā procedūrā ir atsevišķiem tās dalībniekiem?

Maksātnespējas tiesas uzdevums ir atbalstīt un uzraudzīt maksātnespējas procedūras norisi no procesuālo tiesību viedokļa. Bez tam tai ir jādarbojas kā vidutājam un samierinātājam procedūras dalībnieku sarunās un tādējādi jāveicina vienprātīgas konfliktu atrisināšanas mērķa sasniegšana. Centrālā lēmuma pieņemšana uzsāktajā maksātnespējas procedūrā (par mantas realizāciju, likvidāciju, sanāciju un sanācijas plānu) jāuztic kreditoriem. Taču tiesai ir īpašas pilnvaras un uzdevumi procedūras uzsākšanas stadijā. Tā pieņem arī lēmumu par procedūras uzsākšanu, pagaidu nodrošināšanas pasākumiem un maksātnespējas administratora iecelšanu. Tiesas pienākumos ietilpst arī maksātnespējas administratora kontrole. Tomēr uzraudzība attiecas tikai uz darbības likumību, bet neskar darbības mērķtiecīgumu un neietver tiesības dot rīkojumus.

Centrālā figūra maksātnespējas procedūrā ir maksātnespējas administrators. Šie pienākumi tiek uzticēti galvenokārt advokātiem, komersantiem, revidentiem vai nodokļu konsultantiem. Maksātnespējas procedūras uzsākšanas brīdī maksātnespējas administrators iegūst tiesības pārvaldīt parādnieka īpašumu un rīkoties ar to. Viņa galvenais uzdevums ir attīrīt maksātnespējas procedūras uzsākšanas brīdī esošo īpašumu no ar parādnieku nesaistītiem objektiem. Bez tam, viņam jāiekļauj maksātnespējas procedūrā objekti, kas juridiski pieder realizējamai īpašuma masai, taču maksātnespējas procedūras uzsākšanas brīdī nav parādnieka rīcībā. Šādā veidā noteiktais parādnieka īpašums veido tā saucamo maksātnespējas īpašuma masu (InsO 35. pants), no kuras tiek apmierinātas kreditoru prasības. Maksātnespējas administratora pienākumos ietilpst arī

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • darba algas izmaksa parādnieka darbiniekiem
  • lēmumu pieņemšana par nepabeigtajām līgumattiecībām (InsO 103. pants)
  • īpašuma pārskata sastādīšana (InsO 153. panta 1. punkta 1. apakšpunkts)
  • maksātnespējas īpašuma masas realizācija (InsO 159. pants)
  • īpašuma realizācijas rezultātā iegūtās peļņas sadale (InsO 187. pants).

Maksātnespējas noteikumi ievērojamu ietekmi uz maksātnespējas procedūru piešķir arī kreditoriem. Vienmēr ir paredzēta kreditoru sapulce. Bez tam pastāv iespēja izveidot kreditoru komisiju. Kamēr kreditoru sapulce ir kreditoru pašpārvaldes bāzes institūcija, kreditoru komisija veido centrālo kreditoru uzraudzības institūciju, kuras funkcijas līdzinās uzraudzības padomes funkcijām.

Kreditoru sapulci sasauc (InsO 74. panta 1. punkta 1. apakšpunkts), kā arī vada (InsO 76. panta 1. punkts) Maksātnespējas tiesa. Tiesības piedalīties ir visiem nodrošinātajiem kreditoriem, visiem nenodrošinātajiem kreditoriem, maksātnespējas administratoram, un maksātnespējīgajam parādniekam (InsO 74. panta 1. punkta 2. apakšpunkts). Kreditoru sapulces lēmums ir uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalsojušo kreditoru prasību summa ir lielāka par pusi no prasību summas, ko pārstāv lēmumu noraidījušie kreditori (summas vairākuma princips).

Kreditoru komisijas sastāvu izvēlas kreditoru sapulce (InsO 68. pants). Ja Maksātnespējas tiesa jau pirms pirmās kreditoru sapulces sasaukšanas ir iecēlusi kreditoru komisiju, tās sastāvs tiek noteikts saskaņā ar InsO 67. panta 2. punkta noteikumiem. Kreditoru sapulcei ir tiesības izformēt šādu pagaidu komisiju.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Par kreditoru sapulces nozīmi liecina tas, ka tā ir tiesīga izlemt par procedūras turpmāko norisi – sevišķi, par īpašuma realizācijas veidu. Kā citi kreditoru sapulces vai kreditoru komisijas uzdevumi jāmin:

  • cita maksātnespējas administratora izvēlēšanās (InsO 57. panta 1. teikums)
  • maksātnespējas administratora darbības kontrole (InsO 66. un 79. pants, 197. panta 1. daļas 1. apakšpunkts)
  • īpaši nozīmīgu maksātnespējas administratora juridisko darbību akceptēšana (InsO 160. panta 1. punkts)
  • līdzdalība sanācijas plāna sastādīšanā un īstenošanā (InsO 218. panta 2. punkts, 231. panta 2. punkts, 232. panta 1. punkta 1. apakšpunkts, 233. panta 2. punkts, 248. panta 2. punkts, 258. panta 2. punkta 3. apakšpunkts, 261. panta 2. punkta 2. apakšpunkts, 262. pants).

Maksātnespējīgais parādnieks ir realizējamā īpašuma turētājs, pret kuru ir vērstas kreditoru prasības (InsO 38. un 39. pants). Viņš principā atbild ar visu savu īpašumu. Arī pēc maksātnespējas procedūras uzsākšanas viņš paliek savas mantas īpašnieks un parādnieks par savām saistībām. Taču tiesības pārvaldīt viņa maksātnespējai procedūrai pakļauto īpašumu un rīkoties ar to tiek nodotas maksātnespējas administratoram (izņēmums: pašpārvalde, InsO 270. pants un turpmākie panti). Bez tam līdz ar maksātnespējas procedūras uzsākšanu rodas daudzi izziņu sniegšanas un līdzdalības pienākumi. Taču vienlaikus maksātnespējīgajam parādniekam ir arī tiesības piedalīties procedūrā.

Lai nodrošinātu netraucētu maksātnespējas procedūras norisi, pret Pārsūdzēt Maksātnespējas tiesas lēmumus var tikai tajos gadījumos, kad likums paredz tūlītēju sūdzības iesniegšanu (salīdzinājumam skat. InsO 6. panta 1. punktu). Tūlītēju sūdzību rakstiskā vai attiecīgās iestādes sastādītu protokola formā var iesniegt Maksātnespējas tiesai vai Apelācijas tiesai (= par Maksātnespējas tiesu augstākstāvošai otrās instances tiesai). Tai nepiemīt atceļoša darbība; taču Apelācijas tiesa vai Maksātnespējas tiesas tiesnesis pēc sūdzības saņemšanas var pieprasīt pagaidu izpildes pārtraukšanu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

4. Kādas sekas ir procedūras uzsākšanai?

Maksātnespējas procedūras uzsākšanas rezultātā parādnieka tiesības pārvaldīt maksātnespējas procedūrai pakļauto īpašumu un rīkoties ar to tiek nodotas maksātnespējas administratoram (InsO 80. panta 1. punkts). Tas attiecas ne tikai uz procedūras uzsākšanas brīdī parādniekam piederošo īpašumu, bet arī uz procedūras laikā jauniegūto īpašumu. Šī tā saucamā konfiskācija neattiecas uz kustamo mantu, kas parādniekam nepieciešama savas ikdienas dzīves nodrošināšanai. Ienākumi, kas saņemti kā atlīdzība par darbu, maksātnespējas īpašuma masā ietilpst tikai tad, ja tā pārsniedz parādniekam nepieciešamo iztikas minimumu.

Lai pasargātu maksātnespējas īpašuma masu – piemēram, no parādnieka vai atsevišķu kreditoru rīcības – maksātnespējas administratora pienākums ir nekavējoties pārņemt maksātnespējas masu savā īpašumā. Ja parādnieks to neatdod labprātīgi, maksātnespējas administrators var piemērot attiecībā pret viņu piespiedu izpildes līdzekļus. Piespiedu izpildes pamatojums ir lēmums par procedūras uzsākšanu. Bez tam maksātnespējas administratoram ir jāsastāda īpašuma pārskats, kurā tiek novērtēti masā iekļautie objekti un pretnostatīti parādnieka saistībām (InsO 153. pants). Viņam ir jāsastāda arī kreditoru saraksts, kurā sīki aprakstītas prasības un atsevišķi uzskaitīti nodrošinātie un nenodrošinātie kreditori (InsO 152. pants).

Tā kā maksātnespējas procedūras mērķis ir vienlīdzīgi apmierināt visu kreditoru prasības, procedūras uzsākšanas brīdī stājas spēkā aizliegums veikt atsevišķu piespiedu izpildi. Tas nozīmē, ka kreditori procedūras laikā nevar vērst izpildi ne pret maksātnespējas īpašuma masu, ne pret parādnieka brīvo īpašumu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

5. Kādi nosacījumi tik piemēroti noteiktām prasību kategorijām?

Priekšroka prasību apmierināšanā ir tā saucamajiem masas kreditoriem (InsO 53. pants). Tie ir kreditori, kuru prasības pēc procedūras uzsākšanas maksātnespējas lietas izskatīšanas ietvaros ir apstiprinājis administrators (piemēram, atalgojuma prasības, ko saistībā ar izvirza uzņēmumā darbu turpinošie darba ņēmēji vai advokāts, kuram maksātnespējas administrators ir uzdevis ar tiesas spriedumu apstiprināt pret parādnieku izvirzītās prasības). Priviliģētā statusa iemesls ir tāds, ka maksātnespējas administrators var panākt nevainojamu procedūras norisi tikai tad, ja viņam ir iespēja pamatot jaunas saistības, kurām ir nodrošināta pilnīga izpilde.

Kreditoriem, kam maksātnespējas īpašuma masā ietilpstoši objekti kalpo kā drošības līdzeklis, ir prioritāras tiesības uz prasību apmierināšanas no šo objektu realizācijas rezultātā iegūtās peļņas. Peļņa, kas iegūta no šādu objektu realizācijas, līdz nodrošināto prasību apmēram tiek sadalīta starp drošības garantijas saņēmušajiem kreditoriem. Eventuālais pārpalikums tiek iekļauts maksātnespējas īpašuma masā un ir izmantojams pārējo kreditoru prasību apmierināšanai. Šādas īpašuma atdalīšanas tiesības ir pamatotas arī ar zemes ieķīlāšanas tiesībām, kustamās mantas ieķīlāšanas tiesībām vai īpašumu, kas kalpo kā drošības līdzeklis (InsO 50. un 51. pants).

Maksātnespējas procedūras kreditoriem nav pieskaitāmi kreditori ar tiesībām uz sava īpašuma atšķiršanu (InsO 47. pants). Konfiskācija attiecas tikai un vienīgi uz parādnieka īpašumu. Ja procedūras uzsākšanas brīdī viņa īpašumā ir īpašuma objekti, uz kuriem ir lietišķas vai personiskas tiesības trešajām personām, trešās personas var bez ierobežojumiem pieprasīt savu tiesību īstenošanu (tā saucamās tiesības uz sava īpašuma atšķiršanu). Tādēļ trešā persona var ārpus maksātnespējas procedūras celt prasību pret maksātnespējas administratoru par īpašuma atšķiršanu. Pamatojums īpašuma atšķiršanai ir galvenokārt īpašumtiesības un īpašumtiesību rezervēšana, taču tās var būt arī ar parādsaistībām saistītas tiesības uz īpašuma atdošanu atpakaļ (piemēram, izīrētāja prasības attiecībā pret īrnieku).

Lapas augšmalaLapas augšmala

6. Ar kādiem nosacījumiem tiek novērsta kaitējoša darbība?

Ar nosacījumiem par apstrīdēšanu maksātnespējas procedūras ietvaros, kas atrodami InsO 129. un turpmākajos pantos paredzēts novērst iespēju, ka maksātnespējīgais parādnieks nenodot konfiskācijai pakļautās īpašuma vērtības vai atsevišķi kreditori pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas nodrošinās ar īpašām priekšrocībām. Ja maksātnespējas administrators pasludina, ka tiek apstrīdēta kāda darbība, tam, kurš ir ieguvis labumu apstrīdētās darbības rezultātā, jāatdod atpakaļ viss maksātnespējīgā parādnieka īpašums, kas apstrīdamās tiesiskās darbības rezultātā ir atrauts no maksātnespējas procedūrai pakļautās īpašuma masas. Ja tas praksē nav iespējams, zaudējumi jākompensē. Eventuālas ieguvēja pretprasības atkal ir spēkā no brīža, kad viņš ir atdevis atpakaļ iegūto īpašumu (InsO 144. pants).

Lai pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas īstenotu tiesisku darbību varētu apstrīdēt, tai jārada kaitējums maksātnespējas procedūrā iesaistītajiem kreditoriem (InsO 129. pants) un pastāvētu kāds no InsO 130. - 136. pantā minētajiem apstrīdēšanas iemesliem. Īpaši apstrīdēšanas iemesli ir

  • ja parādnieks veic darbus vai sniedz pakalpojumus bez atlīdzības, izņemot gadījumus, kad tas noticis vairāk kā četrus gadus pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas (InsO 134. pants);
  • tiesiskas darbības, ko parādnieks pēdējo desmit gadu laikā pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas īstenojis ar apzinātu mērķi nodarīt kaitējumu kreditoriem, ja ieguvējam ir bijuši zināmi parādnieka nolūki (InsO 133. pants);
  • tiesiski darījumi, ko parādnieks noslēdzis pēdējo trīs mēnešu laikā pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas, ja viņš jau ir bijis maksātnespējīgs un darījuma otra puse to ir zinājusi (InsO 132. panta 1. punkta 1. apakšpunkts);
  • tiesiskas darbības, kuru rezultātā maksātnespējas procedūrā iesaistītajiem kreditoriem tiek dotas garantijas, uz kurām viņam nav tiesību, ja darbība veikta pēdējā mēneša laikā pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas (InsO 131. panta 1. punkta 1. apakšpunkts).

Šādos gadījumos papildus tiek piemērota gan parādnieka, gan labumu ieguvušā kreditora kriminālatbildība (Kriminālkodeksa [StGB] 283.–283. panta d) apakšpunkts).

Lapas augšmalaLapas augšmala

7. Kādi ir prasību pieteikšanas un pamatotības pārbaudes nosacījumi?

Prasības maksātnespējas procedūras ietvaros netiek ņemtas vērā tikai tāpēc, ka tās pastāv, bet gan tikai tad, ja kreditors iesniedz prasību maksātnespējas procesā un tikai tādā apmērā, kādā tā tiek izvirzīta. Maksātnespējas tiesai savā lēmumā par procedūras uzsākšanu jāietver uzaicinājums kreditoriem noteiktā termiņā, kas nedrīkst būt mazāks par divām nedēļām un lielāks par trim mēnešiem, pieteikties pie maksātnespējas administratora (InsO 28. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunkts). Taču šis termiņš nav uzskatāms par galīgo. Tas nozīmē, ka prasības pieteikšana ir iespējama arī ārpus termiņa (salīdzinājumam skat. InsO 177. panta 1. punkta 1. apakšpunktu).

Arī prasības, kas jau ir apstiprinātas tiesā (atzītās prasības), ir jāpiesaka rakstiski. Pieteikumā jānorāda prasības pamatojums, respektīvi, lietas apstākļi, uz kuriem tā balstās. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad pieteikums var aizkavēt noilguma termiņa iestāšanos. Jāpievieno eventuālie apliecinājuma dokumenti, no kuriem izriet prasības pamatojums (InsO 174. panta 1. punkta 2. apakšpunkts), piemēram, līgumi un rēķini.

Administrators reģistrē pieteiktās prasības maksātnespējas pārskatā (InsO 175. panta 1. punkta 1. apakšpunkts). Pēc pieteikšanās termiņa beigām pārskats tiek iesniegts Maksātnespējas tiesai, lai ar to varētu iepazīties visi procedūras dalībnieki.

Tā saucamajā pārbaudes termiņā Maksātnespējas tiesa veic tīri formālu iesniegto prasību pārbaudi. Termiņš tiek noteikts jau procedūras uzsākšanas ietvaros. Tiek uzaicināti kreditori, kas pieteikuši savas prasības, maksātnespējas administrators un maksātnespējīgais parādnieks. Tiesa neveic lietišķu pieteikto prasību pamatotības pārbaudi, bet tikai konstatē, vai tās netiek apstrīdētas no administratora, parādnieka vai kāda kreditora puses. Pārbaudes rezultāts tiek fiksēts maksātnespējas pārskatā (InsO 178. panta 2. punkts).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Prasības, pret kurām neiebilst ne administrators, ne kāds no kreditoriem, tiek uzskatītas par apstiprinātām. Maksātnespējai pakļautā īpašuma masas sadalē tās tiek automātiski ņemtas vērā. Apstiprinātas prasības iereģistrēšanai maksātnespējas procedūras pārskatā ir tāds pats spēks kā likumīgam spriedumam (InsO 178. panta 3. punkts). Iebildumu gadījumā kreditoram ar apstiprināšanas prasības starpniecību jāmēģina pierādīt prasības esamību. Ja tas izdodas, viņam jālūdz Maksātnespējas tiesa veikt labojumus pārskatā (InsO 183. panta 2. punkts). Ja kreditoram jau ir apstiprinājums, ko viņš ieguvis, izskatot strīdu ar parādnieku pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas, iebildumi principā nav ņemami vērā.

Maksātnespējas procedūras ietvaros parādnieka iebildumi pret pieteiktām prasībām netiek ņemti vērā. Taču, ja parādnieks iebildumus nav cēlis, kreditors uz maksātnespējas pārskata pamata pēc procedūras pabeigšanas var vērst pret parādnieku atsevišķu piespiedu piedziņu (InsO 201. panta 2. punkts). Parādnieka iebildumu gadījumā kreditoram pirms tam jāceļ prasība par atzīšanu.

8. Sanācijas procedūras nozīme?

Par procedūras turpmāko gaitu lemj kreditoru sapulce. Tā izlemj, vai parādnieka uzņēmuma darbība tiek apturēta vai pagaidām turpināta. Sapulce var uzdot administratoram izstrādāt sanācijas plānu un norādīt viņam šī plāna mērķi (InsO 218. panta 2. punkts). Tiesības iesniegt sanācijas plānu ir arī parādniekam un maksātnespējas administratoram (InsO 218. panta 1. punkts). Šādā sanācijas plānā var būt ietverti no likumdošanas normām atšķirīgi nosacījumi – sevišķi, attiecībā uz uzņēmuma saglabāšanu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Sanācijas plāns sastāv no atspoguļojošās un aktīvās daļas. Atspoguļojošā daļā jāinformē iesaistītās puses un jāapraksta, kādi pasākumi ir veikti vai vēl jāveic pēc maksātnespējas procedūras uzsākšanas (InsO 220. pants). Aktīvajā daļā jānorāda, kā plāns ietekmēs procedūras dalībnieku tiesības (InsO 221. pants).

Kaut gan kreditoru sapulcei pašai ir iniciatīvas tiesības, tā var uzdot plāna izstrādāšanu administratoram. Pēc plāna iesniegšanas tiesa veic iepriekšēju pārbaudi (InsO 231. pants). Tās nolūks ir novērst, ka dalībnieki nodarbojas ar pretlikumīgu vai bezcerīgu sanācijas plānu un tādējādi aizkavējas maksātnespējas procedūra. Ja pārbaudes rezultāts ir pozitīvs, tiesa nodod plānu kreditoru komisijai, parādniekam, maksātnespējas administratoram un uzņēmuma padomei vērtēšanai un nosaka atzinuma iesniegšanas termiņu (InsO 232. pants). Pēc tam tiesa nosaka termiņu izskatīšanai un nobalsošanai, kas tiek izsludināta publiski un uz kuru atsevišķu uzaicinājumu saņem prasības pieteikušie kreditori, kreditori ar tiesībām uz savas mantas atšķiršanu, parādnieks, maksātnespējas administrators un uzņēmuma padome (InsO 235. panta 3. punkts). Vispirms klātesošajiem procedūras dalībniekiem tiek dota iespēja izteikt savu viedokli par sanācijas plāna nosacījumiem. Pēc tam seko kreditoru balsošana par plānu (InsO 243. – 246. pants). Parādniekam principā ir jāpiekrīt plāna īstenošanai, taču viņa iebildumi netiek ņemti vērā tikai tad, ja plāns nepadara viņa situāciju sliktāku nekā pirms tam un ja neviens no maksātnespējas procedūrā iesaistītajiem kreditoriem neiegūst ekonomisku labumu, kas pārsniedz pilnu viņa izvirzīto prasību summu (InsO 247. panta 2. punkta). Ja plānu apstiprina noteiktais kreditoru vairākums, to akceptē arī Maksātnespējas tiesa (InsO 248. panta 1. punkts).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Līdz ar tiesas apstiprinājuma stāšanos likumīgā spēkā iestājas sanācijas plāna aktīvajā daļā noteiktais efekts attiecībā uz vai pret visiem procedūras dalībniekiem (InsO 254. panta 1. punkta 1. apakšpunkts). Maksātnespējas tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procedūras atcelšanu (InsO 258. panta 1. punkts). Tā rezultātā tiek anulēti maksātnespējas administratora un kreditoru komisijas locekļu amati, un parādnieks atgūst tiesības brīvi rīkoties ar maksātnespējas procedūrai pakļautā īpašuma masu (InsO 259. panta 1. punkts). Sanācijas plānā regulētā maksātnespējas prasību izpilde pēc maksātnespējas procedūras atcelšanas ir agrākā maksātnespējīgā parādnieka pienākums. Taču sanācijas plāna aktīvajā daļā var paredzēt arī, ka izpildi uzrauga maksātnespējas administrators (InsO 261. panta 1. punkta 1. apakšpunkts).

9. Kas ir likvidācijas procedūra?

Ja sanācijas plāns netiek iesniegts, maksātnespējas administrators veic maksātnespējas procedūrai pakļautā īpašuma masas realizāciju, lai pārvērstu to naudā un sadalītu šo naudu kreditoru starpā. Lēmumu par konkrētu realizācijas veidu maksātnespējas administrators pieņem pēc viņa pienākuma izpildei atbilstošiem ieskatiem – ar mērķi iegūt maksimāli lielu peļņu. Var atsavināt parādnieka uzņēmumu vai atsevišķas tā struktūrvienības kopumā vai sadalīt uzņēmumu un veikt izolētu īpašuma objektu atsavināšanu.

Maksātnespējas administrators sadala iegūto peļņu saskaņā ar sadales sarakstu, kas viņam jāsastāda, vadoties no maksātnespējas pārskata (InsO 175. pants). Tajā jābūt ietvertām visām prasībām, ko nepieciešams ņemt vērā īpašuma sadales ietvaros. Pēc tam iegūtā peļņa tiek sadalīta kreditoru starpā proporcionāli viņu pieteikto prasību apmēriem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Parasti sadale netiek uzsākta tikai tad, kad ir pabeigta visas maksātnespējas procedūrai pakļautās īpašuma masas realizācija. Vairumā gadījumu, līdzko īpašuma masā ir pietiekams daudzums skaidras naudas, tiek veiktas tā saucamās avansa izmaksas (InsO 187. panta 2. punkta 1. apakšpunkts). Kad īpašuma realizācija ir pabeigta, notiek galīgā sadale (InsO 188. panta 1. punkts). Tā jāapstiprina Maksātnespējas tiesai (InsO 196. panta 2. punkts). Ja ir iespējams apmierināt visas prasības pilnā apmērā, maksātnespējas administratoram atlikums jāizsniedz maksātnespējīgajam parādniekam (InsO 199. panta 1. punkts).

10. Kādi ir procedūras pabeigšanas priekšnoteikumi?

Pēc galīgās sadales pabeigšanas maksātnespējas procedūra tiek oficiāli izbeigta. Lēmums par procedūras izbeigšanu tiek izsludināts publiski. Pēc maksātnespējas procedūras pabeigšanas kreditori bez ierobežojumiem var izvirzīt savas atlikušās prasības pret parādnieku. Citādi nosacījumi ir piemērojami gadījumos, kad parādnieks ir fiziska persona un ir pieprasījis atbrīvojumu no atlikušajiem parādiem. Ja tas tiek piešķiršana darbojas kā galīgs lēmums par kreditoru prasību realizācijas pret parādnieku apturēšanu (izņēmums: InsO 302. pantā minētās prasības). Līdz ar maksātnespējas procedūras izbeigšanu parādnieks atgūst tiesības pārvaldīt īpašumu, pret kuru pirms tam bija vērsta maksātnespējas procedūra, un rīkoties ar to.

Ja procedūrā tiek pielietots plāns, maksātnespējas procedūra tiek izbeigta brīdī, kad likumīgā spēkā stājas plāna apstiprinājums (InsO 258. panta 1. punkta 2. apakšpunkts).

« Maksātnespēja - Vispārīgas ziņas | Vācija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 07-06-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste