Eiropas Komisija > ETST > Maksātnespēja > Francija

Pēdējo reizi atjaunots: 17-07-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Maksātnespēja - Francija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Kādi ir maksātnespējas procedūru veidi un mērķi? 1.
2. Kādi ir katra maksātnespējas procedūras veida uzsākšanas nosacījumi? 2.
3. Kāda ir katra veida procedūras dažādu dalībnieku loma? 3.
4. Kādas sekas rada procedūras uzsākšana? 4.
5. Kādi ir ar noteiktu prasību kategorijām saistītie īpašie noteikumi? 5.
6. Kādi ir noteikumi saistībā ar kreditoram neizdevīgām darbībām? 6.
7. Kādi ir nosacījumi par prasību iesniegšanu un apstiprināšanu? 7.
8. Kādi ir noteikumi par reorganizācijas procedūrām? 8.
9. Kādi ir noteikumi par likvidācijas procedūru? 9.
10. Kādi ir nosacījumi procedūras noslēgšanai? 10.

 

1. Kādi ir maksātnespējas procedūru veidi un mērķi?

Ja maksātnespēju definē kā situāciju, kad parādi ir lielāki par aktīviem, šāds [maksātnespējas] jēdziens Francijas tiesību aktos par kopīgām procedūrām neeksistē. Francijas tiesību aktos atrodams maksājumu pārtraukšanas jēdziens šaurākā nozīmē: parādnieks ar viņam pieejamiem aktīviem nespēj segt pašreizējās parādsaistības.

Procedūras pirms maksātnespējas iestāšanās, kuras īsteno preventīviem mērķiem:
  • brīdināšanas procedūra: kad revidents konstatē faktus, kas varētu apdraudēt uzņēmējdarbības nepārtrauktību, viņš par to informē valdes priekšsēdētāju vai uzņēmuma vadītāju. Ja viņš nesaņem apmierinošu atbildi, revidents pieprasa valdes locekļiem noturēt sēdi un par šo prasību ziņo komerctiesas priekšsēdētājam. Par sēdi tiek paziņots uzņēmuma padomei. Ja grūtības netiek atrisinātas, revidents sagatavo ziņojumu, kas tiek izskatīts nākamajā uzņēmuma kopsapulcē. Ja uzņēmuma kopsapulcē pieņemtais lēmums nenodrošina uzņēmējdarbības nepārtrauktību, revidents par to atkārtoti ziņo komerctiesas priekšsēdētājam.
  • īpašas pilnvaras: pēc jebkuras ieinteresētās puses pieprasījuma komerctiesas priekšsēdētājs ieceļ īpašu uzraugu, nosakot tā uzdevumus un darbības ilgumu.
Neformāla pārstrukturizācija un reorganizācija:
  • mierizlīgums: ja uzņēmumam ir grūtības vai vajadzības, ko nav iespējams atrisināt ar finanšu līdzekļiem, kas atbilst tā maksātspējai, bet tas pagaidām nav sasniedzis stāvokli, kad maksājumi tiek pārtraukti, uzņēmums var lūgt uzsākt mierizlīguma procedūru. Tiesas priekšsēdētājs nozīmē starpnieku, kura darbības ilgums nevar pārsniegt trīs mēnešus un kura uzdevums ir sekmēt uzņēmējdarbību un rast vienošanos ar kreditoriem. Starpnieka darbības laikā tiesas priekšsēdētājs var apturēt atsevišķas tiesas prāvas. Bez priekšsēdētāja pilnvarojuma parādnieks nav tiesīgs, rīkojoties ar īpašumu, apmaksāt iepriekšējās prasības vai iesaistīties likumīgā darījumā. Ja priekšsēdētājs apstiprina nolīgumu, tā īstenošanas laikā atsevišķas prāvas tiek apturētas. Ja nolīgums netiek izpildīts, tiesa, kurā izskatīšanai nodots lūgums par mierizlīguma vai likvidācijas procedūras uzsākšanu, pretēji priekšsēdētāja atzinumam var uzskatīt, ka dienā, kurā ierosināts mierizlīgums, uzņēmums faktiski atradās maksājumu pārtraukšanas stāvoklī.
Oficiālas maksātnespējas procedūras sanācijas vai likvidācijas mērķiem ir šādas:
  • Mierizlīguma mērķis ir glābt uzņēmumu, uzturēt uzņēmējdarbību un darba vietas un nokārtot parādsaistības. Procedūras sastāv no tā, ka tiesa pieņem mierizlīguma plānu, kas vai nu iekļauj uzņēmuma nepārtrauktību (kreditoriem ir jāapstiprina noteikti gala termiņi), vai uzņēmējdarbības nodošanu (uzņēmums un tā galvenie līgumi tiek pārdoti trešai pusei, kas uzņemas noteiktas saistības).
  • Likvidācija tiek pasludināta, ja mierizlīgums nav iespējams. Uzņēmējdarbība tiek apturēta vai pārdota trešai pusei pēc elastīgākiem noteikumiem nekā mierizlīguma procedūrā.

2. Kādi ir katra maksātnespējas procedūras veida uzsākšanas nosacījumi?

Saskaroties ar maksātnespēju, saskaņā ar Francijas tiesību aktiem ir divas dažādas sistēmas:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  1. Attiecībā uz tirgotājiem, lauksaimniekiem un mazajiem uzņēmumiem, un visām juridiskajām personām (izņemot ēku līdzīpašnieku asociācijas): tiesas prāvas ir mierizlīgumu tiesas ceļā un iepriekšminētās, un turpmāk tekstā raksturotās likvidācijas procedūras. Privātpersonas, kas ir neatkarīgo profesiju pārstāvji, netiek iesaistīti šajās tiesas prāvās. Tiesas prāvas tiek uzsāktas, kad parādnieks atrodas maksājumu pārtraukšanas stāvoklī, kas ir definēts kā stāvoklis, kad parādnieks ar viņam pieejamiem aktīviem nespēj segt pašreizējās parādsaistības.
  2. Attiecībā uz privātpersonām, kuru parādi nav saistīti ar profesionālo darbību (šeit tiek iekļauti arī parādi, kas izriet no uzņēmuma garantijas, nodrošinot, ka garantija nav direktora garantija): nosacījumi, lai uzsāktu tiesas prāvu, ir labticīgi un uzrāda to, kas nespēj segt visus parādus. Tad ir šāda procedūra:

Persona nosūta lietu administratīvajai padomei, kas, saņemot liecības no kreditoriem, sastāda paziņojumu par parādiem un var lūgt tiesai apturēt apsūdzību. Padome samierina puses un izvirza plānu, kas ietver pasākumus, ar kuriem atliek, izveido jaunu parādu grafiku vai atbrīvo no parāda. Ja izlīgums netiek rasts, padome iesaka kādus no šiem pasākumiem uz desmit gadu vai ilgāku periodu to aizdevumu dzēšanas gadījumā, kas ir paņemti mājokļa, kur dzīvo, iegādei. Ja padome konstatē, ka to resursu vai aktīvu, kas var tikt piedzīti, lai segtu daļu no parādiem, vienkārši nav, tā iesaka apturēt parādu maksājumu pieprasījumus. Tiesnesis pieņem lēmumu pārsūdzības kārtībā pret šiem ieteikumiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja bez labticības persona var arī pierādīt, ka tās situācija ir lielā mērā mainījusies, citiem vārdiem sakot, ka viņš nespēj īstenot iepriekšminētos pasākumus, viņš var iesniegt pieteikumu tiesai par piedziņas procedūras pret privātpersonu uzsākšanu: kreditori ir uzskaitīti un aktīvi ir novērtēti. Tiesnesis nosaka likvidāciju, kas būs par labu parādniekam. Viņš nozīmē likvidatoru, lai tas sadalītu ienākumus no aktīviem starp kreditoriem atbilstoši to kategorijas. Ja nav iespējams segt visu kreditoru parādus, viņš slēdz tiesas procesu nepietiekamu aktīvu dēļ un tādējādi parādnieka parādi, kas nav saistīti ar viņa profesionālo darbību, tiek dzēsti, izņemot tos parādus, kas ir maksāti no garantijas.

Komercprāvu gadījumā parādnieks, kreditors vai prokuratūra var iesniegt lietu tiesā. Tiesa var arī slēgt lietu pēc pašas iniciatīvas.

Spriedums, ar kuru uzsāk tiesas prāvu, ir izziņots tirdzniecības reģistrā un komercreģistrā un, ja ir nepieciešams, profesiju klasifikatorā, kurā amatnieks ir reģistrēts. Tas arī tiek publicēts divos oficiālos laikrakstos.

3. Kāda ir katra veida procedūras dažādu dalībnieku loma?

Profesionāļu un uzņēmumu kompetenta tiesa ir komerctiesa, kas sastāv no vēlētiem tirgotājiem. Dažos Francijas départements nav komerctiesas, bet šajā gadījumā tā ir Apgabaltiesa, kas sastāv no trijiem profesionāliem tiesnešiem, kas iztiesā lietu. Alsace-Moselle Apgabaltiesas komercnodaļa sastāv no profesionāliem tiesnešiem, kas vada prāvas, un diviem vēlētiem, neprofesionāliem tiesnešiem (neprofesionālu tiesnešu sistēma). Apgabaltiesas jurisdikcijā ir lietu izskatīšana saistībā ar lauksaimniekiem. Parādnieku, kas nav saistīti ar profesionālo darbību, lietā kompetentais tiesnesis ir pilnvarots tiesnesis, bet profesionāls tiesnesis ir tāds, kas iztiesā lietu viens pats.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesa pārbauda lietu, lai redzētu, vai uzņēmuma darbība var tikt atjaunota. Ja tas ir iespējams, tiesa apstiprina mierizlīguma plānu, kas var būt vai nu nepārtrauktības plāns (šajā gadījuma maksājuma grafiki ir nodoti kreditoriem un uzņēmuma uzņēmējdarbība turpinās tā paša parādnieka rokās) vai pārdošanas plāns (šajā gadījumā uzņēmums tiek pārdots trešai pusei un tirdzniecības prāva tiek izmantota, lai segtu parādus kreditoriem). Ja uzņēmuma darbība nevar tikt atjaunota, uzņēmuma aktīvi tiek pārdoti kopā vai pa daļām.

Tiesnesis bankrota lietās, kuru tiesa nozīmē, uzsākot prāvu, tiek lūgts pārraudzīt tiesas prāvas vadību un interešu aizsardzību darbībā. Viņš lemj par:

  • grūtībām, kas izriet no prasībām par aktīvu īpašumtiesību noteikšanu, ja trešā puse pretendē uz parādnieka aktīvu īpašumtiesībām;
  • izvirzītajām sūdzībām par tiesas nozīmētu administratoru vai uzraugu rīcību;
  • kreditoru grūtībām;
  • parādnieka vai administratora prasībām par pilnvaras ieguvi noteiktu darbību veikšanai tiesas prāvas laikā;
  • nosacījumiem aktīvu tirdzniecībai likvidācijas gadījumā.

Viņa nolēmumi ir pārsūdzami.

Mierizlīguma gadījumā:
  1. Tiesas nozīmēts administrators (šāda veida nozīmēšana nav obligāta, izņemot uzņēmumu gadījumā, kas algo vairāk nekā 50 darbiniekus un kuru apgrozījums ir vairāk nekā €3 100 000), tiek izvēlēts no pilnvarotu profesionāļu saraksta. Viņš sastāda ziņojumu par uzņēmuma atjaunošanas iespējamību un atkarībā no situācijas vada uzņēmumu vai palīdz vadītājam, kam nav atstādināts no uzņēmuma vadītāja amata, sākot no procedūras atvēršanas un beidzot ar lēmumu par mierizlīgumu vai likvidāciju. Ja tiesnesis piespriež uzņēmuma pārdošanu, viņš to īsteno.
  2. Kreditora pārstāvis, kuru nozīmē tiesa no cita profesionāļu saraksta, dara zināmu kreditoriem par procedūras uzsākšanu, saņem to prasības un lūdz tiesnesim bankrota lietā pieņemt vai noraidīt šīs prasības. Viņš viens pats var rīkoties kreditoru kopējās interesēs.
  3. Revidents, kas ir atbildīgs par plāna īstenošanu: līdzko mierizlīguma plāns ir apstiprināts, viņam ir jānodrošina tā atbilstoša īstenošana, jāmaksā kreditoriem un jāiesniedz lieta tiesā, ja plāns netiek īstenots.

Tiesas noteiktas likvidācijas gadījumā: likvidators, kuru nozīmē no cita pilnvarotu profesionāļu saraksta, veic tās darbības, kas ir nepieciešamas, lai realizētu aktīvus un maksātu kreditoriem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Piedziņas procedūras pret privātpersonu gadījumā, ko pieprasa cita privātpersona: likvidators apzina kreditorus, sastāda ziņojumu par parādnieka stāvokli, pārdod parādnieka aktīvus un maksā kreditoriem.

Parādnieka pienākumi:

Tiesas piespriesta mierizlīguma gadījumā tiesa var nozīmēt administratoru. Tā nosaka administratora uzdevumu, kas var būt palīdzēt parādniekam vai vadīt uzņēmumu vienam pašam. Parādnieks patur savas tiesības attiecībā uz saviem aktīviem, kā arī var ar tiem rīkoties; tas nav iekļauts administratora uzdevumā. Vadība ikdienā, ko viņš veic viens pats, būs spēkā attiecībā uz trešām pusēm tikai pēc labas gribas. Tomēr viņam nav jāsedz jebkādi iepriekšēji parādi (izņemot, ja tie var tikt kompensēti attiecīgu saistību ietvaros).

Ja tiesa nenozīmē administratoru, parādnieks pats vada savu uzņēmumu un sastāda mierizlīguma plāna projektu.

Tiesas nozīmētas likvidācijas gadījumā parādnieks nedrīkst pārvaldīt vai izmantot jebkādus aktīvus līdz procedūras slēgšanai. Likvidators veic šos pienākumus viņa vietā. Parādnieks var tikai īstenot privātus pienākumus, tai skaitā nefinanšu pienākumus.

Piedziņas procedūras pret privātpersonu gadījumā parādnieks nedrīkst pārvaldīt vai izmantot jebkādus aktīvus līdz procedūras slēgšanai. Likvidators veic šos pienākumus viņa vietā.

Kreditora un pārsūdzības tiesības:

Kreditoriem ir jāiesniedz savas prasības ar kreditoru pārstāvību. Privātpersonu tiesas prāvas, kas ir ierosinātas pirms procedūras uzsākšanas, ir apturētas saskaņā ar tiesībām.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Visi kreditori var pārsūdzēt lēmumu, noraidot viņu prasības. Tikai kreditors prasītājs var pārsūdzēt spriedumu, uzsākot vai atsakoties uzsākt procedūras.

4. Kādas sekas rada procedūras uzsākšana?

  • Procedūras uzsākšanas sakarā tiek apturētas privātpersonu apsūdzības, kas ir balstītas uz prasībām, kuras izvirzītas pirms procedūras, šo prasību maksāšanas aizliegums un līgumu nepārtrauktības aizliegums nākotnē, nodrošinot, ka turpmāko maksājumu termiņi tiek ievēroti. Viss, kas neattiecas uz lietu, ir jāapstiprina tiesnešiem bankrota lietās.
  • Līdzko procedūra ir uzsākta, parādnieka aktīviem tiek veikta inventarizācija. Aktīvu, kas piederēja tikai uzņēmumam, īpašnieki var tos nekavējoties atprasīt.
  • Uzņēmuma mierizlīguma gadījumā parādnieks turpina pārvaldīt un nodot savus aktīvus. Likvidācijas gadījumā likvidators uzņemas parādnieka pienākumus, izņemot tos, kas ir tīri personiski.
  • Visas prasības ir iesniedzamas, izņemot par parādiem, kas izriet no darba līguma.
  • Nepastāv īpaši pagaidu pasākumi, izņemot tos, kas ir iepriekšminēti pirmajā punktā. Nodrošināšanas pasākumi, citiem vārdiem sakot, preventīvi apķīlāšanas un ierobežojoši pasākumi (hipotēkas, uzņēmumiem uzliktas nodevas, uzņēmuma akciju ķīla, vērtspapīru ķīla utt.) nozīmē, ka apķīlātie aktīvi nevar tikt izlietoti. Tie ir jādeklarē kā spēkā neesoši, ja tos ieviesa parādnieks no maksājumu pārtraukšanas dienas.
  • Valsts kases paziņojums trešām pusēm, kuru rokās ir pārgājuši aktīvi, plus naudas summu piesaistes trešo personu rokās netiek ietekmētas, uzsākot maksātnespējas procedūru.
  • Tie paši noteikumi attiecas arī uz uzsāktām procedūrām privātpersonu parādiem, kas nav saistīti ar profesionālo darbību.
  • Noteikumi par publicitāti Francijā saistībā ar lēmuma par maksātnespējas procedūras uzsākšanu, kas ir izdots citā Eiropas Savienības dalībvalstī, pamatojoties uz 2000. gada 22. maija Regulas 3.1. pantu, vēl nav noteikti teksta formātā, bet publicitāte ir obligāta, pateicoties šīs regulas tiešai ietekmei. Dekrēta projekts paredz, ka publicitāti nodrošina tirdzniecības un komercreģistra ierēdnis.

5. Kādi ir ar noteiktu prasību kategorijām saistītie īpašie noteikumi?

  • Īpašie noteikumi par trešo pušu lietu tiesībām: visiem kreditoriem, kam ir lietu tiesības (citiem vārdiem sakot, hipotēka vai ķīla, kas piešķir priviliģētas tiesības attiecībā uz objekta pārdošanas cenu un/vai tiesības sekot īpašumam), ir jāiesniedz prasība; procedūra tiek apturēta.
  • Noteikumi par pretprasībām: šie noteikumi ir piemērojami, ja divas personas ir viena otrai parādā. Viņu abpusējie parādi tiek savstarpēji pretstatīti, kamēr mazākais no tiem nav nokārtots. Kreditors var pats pretstatīt bez pilnvarojuma, bet tikai iesaistītajām prasībām.
  • Klauzula par īpašumtiesību paturēšanu: šī klauzula, kas ir noslēgta starp pārdevēju un pircēju, aptur īpašuma nosūti līdz pilnai cenas nomaksai. Tas ir īstenojams kopējās procedūrās.
  • Darba līgumi: sk. iepriekš 7. punktu: darba ņēmējiem nav jāiesniedz prasības.
  • Pastāv garantijas iestāde (Valsts Algas garantiju fonds – Fonds national de garantie des salaires), kas izmaksā avansā parādā esošo algu summas ļoti īsos termiņos, kas ir atkarīgi no parādā esošās algas summas veida un datuma, kurā parāds radās (pirms vai pēc procedūras uzsākšanas). Algas, kuras ir parādā pirms procedūras uzsākšanas, garantē Valsts Algas garantiju fonds, turpretim tās algas, kas nav izmaksātas laika posmā no procedūras uzsākšanas un mierizlīguma plāna pieņemšanas, - negarantē. Likvidācijas gadījumā algas principā tiek garantētas tikai līdz tādai naudas summai, kas veidojās divu nedēļu laikā pēc likvidācijas. Bezdarbnieku pabalsti netiek garantēti, ja darba līgums bija priekšlaicīgi lauzts divu nedēļu laikā no likvidācijas vai viena mēneša laikā no sprieduma, kas apstiprina mierizlīguma plānu.

6. Kādi ir noteikumi saistībā ar kreditoram neizdevīgām darbībām?

Novērošanas periods sākas maksājumu pārtraukšanas dienā un beidzas procedūras uzsākšanas dienā. Tiesa nevar noteikt ilgāku periodu par astoņpadsmit mēnešiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Visas ar maksājumiem saistītas darbības šī perioda laikā var tikt pasludinātas kā spēkā neesošas, ja līgumslēdzēja puse nebija informēta par maksājumu pārtraukšanu. Tiesa var pieņemt lēmumu par atcelšanu.

Dažas darbības, kas visas ir minētas tiesību aktos, ir jāpasludina par spēkā neesošām, ja tās tika veiktas novērošanas periodā, vai nu līgumslēdzējai pusei zinot par maksājumu patraukšanu, vai ne. Tās iekļauj līgumus, kuros parādnieka pienākumi ievērojami pārsniedz otras puses pienākumus, pieņemtus maksājumus, kas ir veikti ar neierastiem līdzekļiem, hipotēku sākotnējam parādam un jebkādu citu rīcību, kas ir bez maksas.

7. Kādi ir nosacījumi par prasību iesniegšanu un apstiprināšanu?

1) Prasību pārbaude:

Kreditora pārstāvis paziņo zināmajiem kreditoriem, ka tiem ir jāpiesaka savas prasības viņam. Parādnieks viņam iesniedz kreditoru sarakstu.

Visiem kreditoriem, izņemot darba ņēmējus, ir jāiesniedz prasības divu mēnešu laikā no sprieduma izsludināšanas, ar kuru uzsāk procedūru. Līdzko šis termiņš ir beidzies, tiem ir jālūdz papildu laiks prasību iesniegšanai, ja var pierādīt, ka viņi nav vainojami prasību iesniegšanas kavējumā.

Prasības, kas nav iesniegtas un kurām netiek piešķirtas papildu laiks, tiek anulētas.

Kreditora pārstāvis veic sākotnēju prasību pārbaudi un informē tiesnesi bankrota lietās, vai viņš tās ir pieņēmis, vai noraidījis. Ja viņš apsver prasības noraidīšanu, viņš par to paziņo kreditoram. Ja kreditors vēlas apspriest šo faktu ar kreditora pārstāvi, viņam ir jāatbild trīsdesmit dienu laikā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesneša bankrota lietās nolēmumu var pārsūdzēt ikviena ieinteresētā puse.

Kreditora pārstāvis pārbaudīja un apstiprināja algas prasības, pamatojoties uz apkopotajiem pierādījumiem. Viņš darīja zināmu darba ņēmējiem, ka algas prasības pieteikums ir iesniegts. Iesaistītās puses var apstrīdēt šo pieteikumu darba tiesā divu mēnešu laikā.

2) Prasību kategorizēšana

Prasība ir nodrošināta, citiem vārdiem sakot, turētājam ir priviliģētas tiesības uz maksājumu, kas var attiekties uz visiem parādnieka aktīviem vai to daļu (kustamais īpašums, piemēram, īpašums, kas ir ieķīlāts).

Tomēr, ja prasība nav nodrošināta: turētājam netiks samaksāts uzreiz pēc nodrošinātiem kreditoriem. Nodrošināta prasība var tikt publicēta, bet var arī netikt publicēta (piemēram, darba ņēmēju īpaši priviliģēta prasība). Kopējas procedūras princips ir balstīts uz nenodrošinātu kreditoru vienlīdzību: uzsākot kopēju procedūru, šādiem kreditoriem ir līdzvērtīgas pozīcijas un tie var vairs nerīkoties individuāli, savstarpēji sacenšoties. Tomēr parasti nodrošināti kreditori ir aizsargāti kopējās procedūrās.

Principā prasības, kas izriet pēc sprieduma, ar kuru uzsāk procedūru, tiek segtas pirms prasībām, kas izriet iepriekš, pat nodrošinātas prasības.

Tam ir vairāki izņēmumi:

  • Neskatoties uz procedūras iznākumu, tiesvedības izmaksām un algai no sestās dienas pirms procedūras uzsākšanas ir priviliģēts statuss pār prasībām, kas izriet pēc procedūras uzsākšanas.
  • Ja procedūra beidzas ar likvidāciju, prasības ar nodrošinājumu arī tiek apmaksātas pirms tām prasībām, kas izriet pēc procedūras uzsākšanas.

8. Kādi ir noteikumi par reorganizācijas procedūrām?

Uzņēmuma restrukturizācija var beigties ar uzņēmuma nepārtrauktību vai uzņēmuma pārdošanu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

- Nepārtrauktība

Plāns nodrošina vienveida maksājumu grafikus, kas var būt pat ilgāki par desmit gadiem. Tiesa izdod plānu pēc administratora ierosinājuma. Kreditori tiek vienkārši konsultēti un nevar apstrīdēt šo plānu. Kreditoriem nevar piespiest pieņemt atbrīvošanu no parāda.

- Pārdošana:

Visas personas, kas nav uzņēmuma valde vai direktora radinieki, var iesniegt pirkšanas piedāvājumu.

Piedāvājums var attiekties uz visu uzņēmumu vai uz dažām tā darbības nozarēm. Trešām pusēm nav tam piekļuve.

Tiesa pieņem piedāvājumu, kas nodrošinās darba vietas ilgākam laika periodam un maksājumus kreditoriem.

Līdzko tiesa apstiprina pārdošanas plānu, tā konkretizē pircēja uzņemtās saistības, kas skar uzņēmējdarbības nākotni, uzņēmuma uzturēšanas kārtību un saistību noskaidrošanu.

Plānā ir norādīts darba ņēmēju skaits, uz kuriem attiecas štatu samazināšana, papildus iekļautajām darbībām un profesionālajām kategorijām.

Līgumi, kas ir nepieciešami uzņēmējdarbības uzturēšanai, tiek pārsūtīti pircējam.

Pircējam ir jāmaksā pārdošanas cena. Principā viņš nepārņem saistības, izņemot parādā esošu maksājumu saistības, kas atbilst tāda īpašuma finansēšanai, kam ir plānā iekļauts nodrošināts parāds.

Tiesa var pēc tam izlemt par plāna līdzekļu un mērķu nozīmīgu maiņu.

9. Kādi ir noteikumi par likvidācijas procedūru?

Kad aktīvi veido ražošanas vienību (ko tiesas definē kā materiālu un cilvēkresursu grupu, kas pieļauj saimnieciskās darbības nepārtrauktību vai rašanos), tā var tikt piedāvāta vispasaules tirgū. Likvidators izsludina konkursu, kurā var piedalīties visas ieinteresētās puses. Tiesnesis bankrota jautājumos izvēlas to piedāvājumu, kas, viņaprāt, ir visnopietnākais un kurā ir vislabākie piedāvājumi ilgtermiņa darba vietām un kreditoru maksājumiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Atsevišķi aktīvi, kas neveido ražošanas vienību, tiek pārdoti pēc tiesneša bankrota lietās lēmuma, kas var atļaut pārdošanu pēc privātas vienošanās vai izsolē.

Likvidators izplata ieņēmumus no aktīvu pārdošanas. Viņam ir jāapvieno vērtspapīri, īpaši nekustamā īpašuma vērtspapīri, kas pieder dažiem kreditoriem, ar vispārējiem vērtspapīriem, kas ir piesaistīti tiesvedības izmaksām un Valsts Algas garantiju fondam (iestādei, kas izmaksā avansā darba ņēmējiem algu prasību summu un kas ir pilnvarota atgūt savus maksājumus). Nenodrošinātiem kreditoriem netiek maksāts līdz kreditoriem, kas iegūst no vērtspapīriem un privilēģijām, netiek veikti visi maksājumi.

10. Kādi ir nosacījumi procedūras noslēgšanai?

Procedūras slēgšana tiek pasludināta, kad vairs nav pašreizējo saistību vai kad likvidācijas procedūru nepārtrauktība nav iespējams nepietiekamo līdzekļu dēļ. Lieta var tikt nosūtīta tiesā jebkurā laikā vai tiesa to var iegūt no saviem reģistriem. Likvidators iesniedz atskaites, kurā ir detalizēta informācija par aktīvu realizāciju un ieņēmumu sadali. Parādnieks to var apstrīdēt.

Principā parādniekam, kas ir privātpersona, ir plašs darbības lauks un tas var sākt jaunu uzņēmējdarbību pēc sprieduma par likvidācijas slēgšanu. Tomēr ir atšķirība, ja tiesa nolemj uzlikt viņam uzņēmējdarbības liegumu vai privātpersonas bankrota pasākumus (kas ilgst vismaz piecus gadus un kam nav maksimālā termiņa), tāpēc ka persona ir pieļāvusi vadības kļūdas vai ir veikusi likumdošanā minētas darbības, kas ir kaitējošas kreditoriem (piemēram, turpinājusi uzņēmējdarbību, esot deficītam, nelikumīgi piesavinājusies aktīvus, izmantojusi postošus veidus finansējuma ieguvei, maksājusi kreditoram pēc maksājumu apturēšanas vai nav kārtojusi uzskaiti).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Principā kreditori vairs nevar vajāt parādnieku pēc likvidācijas slēgšanas. Tomēr tas nav gadījumā, ja tiesa ir aizliegusi parādniekam vadīt uzņēmējdarbību vai ir piemērojusi bankrota pasākumus, vai ja kreditors apstiprina krāpšanu pret viņu (piemēram, parādnieks nebija informējis likvidatoru par prasību) vai iegūst no sprieduma krimināllietā par darbībām, kas nav saistītas ar profesionālo darbību.

Kreditori vienmēr var tiesāties par parādnieka garantijām.

KOMENTĀRS:

Tiesību akti par kopējo procedūru var tikt grozīti, tā kā valdība ir nosūtījusi nozīmīgu likumu uz Conseil d’Etat (Administratīvā augstākā tiesa un valdības padomdošanas iestāde), kura galvenās vadlīnijas ir šādas:

  • Parādnieks, kas var iesniegt atzīstamus vai paredzamus grūtību pierādījumus vai kam ir pārtraukti maksājumi, var lūgt tiesai nozīmēt starpnieku, lai pārrunātu visus pasākumus ar nozīmīgākajiem kreditoriem, kuri, iespējams, nodrošinās uzņēmuma nepārtrauktību. Šī nolīguma tiesas apstiprinājums neļaus to apstrīdēt, ja vēlāk tiks uzsākts mierizlīgums vai likvidācijas procedūra.

  • Parādniekam, kas var iesniegt grūtību pierādījumus, iespējams, tiks pārtraukti maksājumi, viņš var lūgt tiesai uzsākt neplānotas procedūras, no kurām rezultātā izrietēs privātpersonu apsūdzību apturēšanu un nepārtrauktības plāna pieņemšana. Nepārtrauktības plāns, kuru, iespējams, apstiprinās tiesa neplānotu vai mierizlīguma procedūru sakarā, varētu ietvert kādu kredītiestāžu vai piegādātāju atbrīvošanu no parādiem, ja vairums kredītiestāžu un piegādātāju tos apstiprina un tiesa tos pieņem.

  • No tiesas nozīmēta uzņēmuma mierizlīguma var vairs neizrietēt uzņēmuma pārdošana. Šī iespēja ir paturēta tiesas nozīmētai likvidācijai.

  • Privātpersonas, kas ir iesaistītas individuālā neatkarīgā profesionālajā darbībā, var izmantot maksātnespējas procedūras.

  • Skaidrs, ka šis īsais likuma apraksts neskar jebkādus izrietošus likuma grozījumus pirms izskatīšanas parlamentā.

« Maksātnespēja - Vispārīgas ziņas | Francija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 17-07-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste