Eiropas Komisija > ETST > Maksātnespēja > Somija

Pēdējo reizi atjaunots: 13-11-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Maksātnespēja - Somija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


Pēdējo precizēto tekstu lūdzu skatīt suomi
 

SATURS

1. Kādi ir maksātnespējas procedūras dažādie veidi un mērķi? 1.
2. Kādi ir maksātnespējas procedūras sākšanas nosacījumi? 2.
2.1. Bankrots 2.1.
2.2. Uzņēmuma reorganizācija 2.2.
2.3. Privātpersonas parādu dzēšana 2.3.
3. Kāda ir dažādo dalībnieku loma katra veida tiesas procesā? 3.
3.1. Bankrots 3.1.
3.2. Uzņēmuma reorganizācija 3.2.
3.3. Privātpersonas parādu dzēšana 3.3.
4. Kādas ir tiesas procesa sākšanas sekas? 4.
4.1. Bankrots 4.1.
4.2. Uzņēmuma reorganizācija 4.2.
4.3. Privātpersonas parādu dzēšana 4.3.
5. Kādi ir īpašie noteikumi attiecībā uz dažādu kategoriju prasībām? 5.
5.1. Bankrots 5.1.
5.2. Uzņēmuma reorganizācija 5.2.
5.3. Privātpersonas parādu pārskatīšana 5.3.
6. Kādi ir noteikumi attiecībā uz kaitīgām darbībām? 6.
7. Kādi ir prasību iesniegšanas un pieņemšanas nosacījumi? 7.
7.1. Bankrots 7.1.
7.2. Uzņēmuma reorganizācija 7.2.
7.3. Privātpersonas parādu dzēšana 7.3.
8. Kādi ir noteikumi attiecībā uz reorganizācijas procesu? 8.
9. Kādi ir noteikumi attiecībā uz likvidācijas procesu (aktīvu pārdošana un ieņēmumu sadale)? 9.
10. Kādi ir procedūras pabeigšanas nosacījumi? 10.
10.1. Bankrots 10.1.
10.2. Uzņēmuma reorganizācija 10.2.
10.3. Privātpersonas parādu pārskatīšana 10.3.

 

1. Kādi ir maksātnespējas procedūras dažādie veidi un mērķi?

Maksātnespēja nozīmē, ka debitors ir vairāk nekā īslaicīgi nespējīgs samaksāt parādus, kad iestājas to apmaksas termiņš. Tādos gadījumos maksātnespējas procedūra ir piespiedu procedūra, kas tiek vienlaicīgi piemērota visiem debitora parādiem.

Somijā ir trīs dažādas maksātnespējas procedūras: bankrots, uzņēmuma reorganizācija, privātpersonas parādu dzēšana. Bankrota procedūru jautājumi pamatojas uz Bankrota akta  (120/2004) nosacījumiem, kas stājās spēkā 2004. gada 1. septembrī. Uzņēmuma reorganizācijas akts (47/1993) un Akts par privātpersonu parādu dzēšanu (57/1993) stājās spēkā 1993. gada 8. februārī.

Bankrots ir likvidācijas procedūra, kuras mērķis ir realizēt debitora aktīvus un saņemtos ienākumus izdalīt kreditoriem. Uzņēmumu reorganizācija un privātpersonu parādu dzēšana ir reabilitācijas procedūras, kuru mērķis ir atjaunot to finansiālo spēju un dot iespēju debitoriem pārvarēt to finansiālās grūtības.

Debitors var arī vienoties ar saviem kreditoriem par savu parādu samaksu, kā arī slēgt cita veida vienošanās ārpus oficiālās maksātnespējas procedūras. Nepastāv juridiski nosacījumi, kas noteiktu pasākumus, kuru pamatā ir brīvprātība.

2. Kādi ir maksātnespējas procedūras sākšanas nosacījumi?

Vispārīga prasība visu trīs maksātnespējas veidu procedūras uzsākšanai ir debitora maksātnespēja.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2.1. Bankrots

Bankrota procedūrai ir vispārīgs piemērojums, par bankrotējušām var izsludināt gan fiziskas, gan juridiskas personas. Bankrota izziņošanu var pieprasīt gan debitors, gan kreditors.

Vispārīga prasība bankrota procedūras izsludināšanai ir debitora maksātnespēja. Likumi par bankrotu nosaka vairākus apstākļu kopumus, lai atvieglotu maksātnespējas noteikšanu. Debitors tiek uzskatīts par maksātnespējīgu, ja viņš atrodas minētajos apstākļos, ja vien nav pierādījumu par pretējo.

Iespējamie maksātnespējas apstākļi:

ja debitors paziņo par savu maksātnespēju, un nav sevišķu iemeslu noraidīt viņa paziņojumu,

ja debitors nav veicis savus maksājumus,

ja līdzekļu atgūšanas procesā sešu mēnešu laikā pirms pieteikuma par bankrota procedūru iesniegšanas ir kļuvis redzams, ka nebūs iespējams savākt no debitora pietiekošus līdzekļus, lai pilnībā nolīdzinātu viņa parādus vai

ja parādnieks, kam likums pieprasa vai ir pieprasījis gada laikā pirms pieteikuma par bankrotu iesniegšanas sniegt atskaiti par savu saimniecisko darbību, nesamaksā noteikto parāda summu vienas nedēļas laikā no brīža, kad saņēmis kreditora prasību samaksāt. Kreditoram jāiesniedz pieteikums par bankrota procedūru trīs mēnešu laikā no brīža, kad beidzies viņa prasībā noteiktais parāda samaksas termiņš.

Ja kreditors iesniedz pieteikumu par bankrota izziņošanu, prasībā minētajai summai ir jāpamatojas uz tiesas spriedumu vai citiem likumīgiem iemesliem vai arī ir jābūt pierādāmai kādā citā veidā. Pieprasītās summas termiņš nedrīkst būt notecējis. Pastāv ierobežojumi bankrota pieteikumiem, kuru pamatā ir nelielas prasības.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesa nodrošina, ka paziņojums par bankrota procedūras uzsākšanu laicīgi tiek publicēts oficiālā ziņotājā. Paziņojums var arī tikt publicēts jebkurā dienas avīzē. Administratora pienākums ir informēt kreditorus par bankrota procedūras uzsākšanu. Ieraksts par bankrota procedūras uzsākšanu tiek arī izdarīts Bankrotu un reorganizācijas procedūru reģistrā, Darījumu reģistrā, Zemes īpašnieku un ķīlu reģistrā, Kuģniecības reģistrā, Kuģu ekspluatācijas reģistrā, Lidaparātu reģistrā, Komercķīlu reģistrā, Transporta līdzekļu reģistrā, Vērtspapīru reģistrā.

2.2. Uzņēmuma reorganizācija

Reorganizācijas procedūrai var tikt pakļauts jebkura veida saimniecisko darbību veicošs uzņēmums, kā arī pašnodarbināta persona. Tomēr daži tādi uzņēmumi, kā kredīta un apdrošināšanas institūcijas, kas ir pakļautas īpašai regulēšanai un kontrolei, nav iekļautas uzņēmumu reorganizācijas procesā. Pieprasīt reorganizācijas procedūru var gan debitors, gan kreditors. Lielāko daļu pieteikumu iesniedz debitori.

Uzņēmuma reorganizācijas procedūra var sākties, ja debitors nespēj izdarīt maksājumu un likumdošanā nav šķēršļu procedūras uzsākšanai. Par šķērsli var būt maksātnespēja, kuru nevar atrisināt ar reorganizācijas plānu, vai situācija, kad debitora aktīvi nav pietiekami, lai segtu procedūras rezultātā radušos izdevumus. Reorganizācijas procedūra var arī sākties, ja debitoram draud maksātnespēja. Tādos gadījumos kreditors var panākt procedūras uzsākšanu tikai īpašos apstākļos. Bez tam reorganizācijas procedūra var tikt uzsākta, ja debitors un divi kreditori šim nolūkam iesniedz kopīgu pieteikumu. Šādā gadījumā kreditoru apvienotajai prasībai ir jābūt vismaz vienai piektdaļai no zināmajiem debitora parādiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesa publicē paziņojumu par lēmumu uzsākt reorganizācijas procedūru Oficiālajā Vēstnesī. Likvidatora pienākums ir paziņot kreditoriem par procedūras uzsākšanu. Ieraksts par bankrota procedūru uzsākšanu tiek veikts cita starpā arī Bankrota un reorganizācijas procedūru reģistrā, Zemes īpašumu un ķīlu reģistrā un Vērtspapīru reģistrā.

2.3. Privātpersonas parādu dzēšana

Tikai fiziska persona var pieprasīt parādu dzēšanu. Parādu dzēšanas process var tikt izmantots parādu dzēšanai, kas saistīti ar jau pārtrauktu saimniecisko darbību.

Lai uzsāktu parādu dzēšanas procedūru, ir nepieciešams, lai debitors ir maksātnespējīgs un nespēj ievērojami uzlabot savu maksātspēju, lai nolīdzinātu savus parādus. Jāņem vērā arī maksātnespējas iemesli (tajā skaitā slimība, bezdarbs), kopējā parāda summa un debitora spēja maksāt. Saimniecisku darbību veicoša privātpersona var pieprasīt parādu dzēšanu, ko nosaka zināmas prasības. Likumdošanā nedrīkst būt šķēršļu parādu dzēšanas procedūrai (piemēram, kriminālas darbības rezultātā radušies parādi vai parādu uzkrāšana skaidri redzamas nolaidības dēļ).

Par parādu dzēšanas procedūras uzsākšanu paziņo debitoram un kreditoriem. Ziņošanu veic tiesa, ja vien tiesa neuzliek to par pienākumu likvidatoram. Tiesai ir jāziņo par parādu dzēšanas procedūras uzsākšanu arī tiesu izpildītāju iestādēm gan debitora dzīves vietā, gan pašvaldībā, kur atrodas nekustamais īpašums.

3. Kāda ir dažādo dalībnieku loma katra veida tiesas procesā?

3.1. Bankrots

Bankrota procedūras izziņošana ir tiesas kompetencē. Kompetentā tiesa ir pirmās instances vispārējā tiesa (käräjäoikeus (apgabaltiesa)). Tiesa arī lemj par bankrota procedūras izbeigšanu vai cita veida iepriekšēju pārtraukšanu. Tiesa ieceļ administratoru, apstiprina sadalīšanas shēmu un risina prasījumu strīdus. Tiesas rīkojumi, ar dažiem izņēmumiem, var tikt pārsūdzēti.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Bankrota procedūras gadījumā augstāko varu pār īpašumu īsteno kreditori. Galvenā lēmējiestāde ir kreditoru sapulce. Kreditoru balsu īpatsvaru nosaka viņu prasību lielums. Kreditoru lēmumus var pārsūdzēt.

Bankrota procedūras gadījumā galvenā loma īpašuma pārvaldīšanā ir administratoram. Bez citiem pienākumiem administratoram ir jāpārstāv īpašums un jārūpējas par tā pārvaldīšanu ikdienā, jāizveido īpašuma inventāra saraksts un jāsniedz debitora ziņojums, jāpieņem prasību dokumenti, kā arī jāizveido sadales shēmas priekšlikumi. Administrators tāpat rūpējas par īpašumam piederošo aktīvu saglabāšanu un pārdošanu, kā arī tos sadala. Par administratoru nozīmētajai personai ir jāatbilst likumā noteiktajām kompetences prasībām, kā arī jābūt neatkarīgam gan no debitora, gan kreditoriem.

Debitoram ir pienākums piedalīties īpašuma likvidācijā. Debitoram ir jāsniedz administratoram informācija, lai viņš spētu izveidot inventāra sarakstu, kā arī jāapstiprina saraksta pareizība. Debitoram ir tiesības saņemt informāciju par īpašumu, kā arī piedalīties un izteikt savu viedokli kreditoru sapulcē par izlemjamajiem jautājumiem.

3.2. Uzņēmuma reorganizācija

Uzņēmuma reorganizācijas procedūras uzsākšana ir tiesas kompetencē. Tiesa ieceļ likvidatoru un, ja nepieciešams, kreditoru komiteju. Tiesa arī apstiprina reorganizācijas plānu. Ar uzņēmuma reorganizāciju saistītos jautājumus risina noteiktas pirmās instances tiesas. Tiesas rīkojumi, ar dažiem izņēmumiem, var tikt pārsūdzēti.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Likvidators izveido ziņojumu par debitora aktīviem un parādiem, kā arī reorganizācijas plānu. Viņš pārrauga parādnieka uzņēmuma darbības turpināšanu. Par administratoru nozīmētajai personai ir jāatbilst likumā noteiktajām kompetences prasībām, kā arī jābūt neatkarīgam gan no debitora, gan kreditoriem.

Kreditoru komiteja pārstāv kreditorus un palīdz likvidatoram kā padomdevēja iestāde. Komiteja netiek iecelta, ja tā nav nepieciešama nelielā kreditoru skaita dēļ.

Kreditoriem ir tiesības tikt uzklausītiem dažādās procedūras stadijās. Likvidatora piedāvātais reorganizācijas plāns tiek nosūtīts kreditoriem piezīmju izteikšanai. Gadījumā, ja visi kreditori nepiekrīt plāna apstiprināšanai, par galīgo plānu notiek balsošana. Balsošanai kreditorus iedala grupās un plānu var apstiprināt ar grupu vairākuma atbalstu.

Debitoram ir pienākums sniegt tiesai un likvidatoram informāciju, kā arī īstenot reorganizācijas procedūru. Debitoram ir tiesības reorganizācijas plānam iesniegt savus priekšlikumus.

3.3. Privātpersonas parādu dzēšana

Privātpersonas parādu dzēšanas procedūras uzsākšana ir tiesas kompetencē. Ja nepieciešams, tiesa ieceļ likvidatoru. Tāpat tiesa atbild par maksājumu plāna apstiprināšanu. Tiesas rīkojumi, ar dažiem izņēmumiem, var tikt pārsūdzēti.

Likvidatora uzdevums ir izveidot piedāvāto maksājumu plānu, kā arī izpildīt citus viņam uzdotos tiesas uzdevumus. Piemēram, likvidatoram var uzdot uzdevumu pārdot debitora aktīvus. Par likvidatoru ieceltajai personai ir jāatbilst likumā noteiktajām kompetences prasībām, kā arī jābūt neatkarīgam gan no debitora, gan kreditoriem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja likvidators netiek iecelts, debitors pats izveido maksājumu plāna piedāvājumu. Debitora pienākums ir sniegt informāciju tiesai, likvidatoram un kreditoriem, kā arī palīdzēt nodrošināt, lai parādu dzēšanas procedūra tiek veikta likumā paredzētajā kārtībā. Debitors saņem palīdzību no vietējās pašvaldības finansu un parādu padomdevēju dienesta.

Kreditoriem ir iespēja izteikt piezīmes par debitora iesniegumu un piedāvāto maksājumu plānu.

4. Kādas ir tiesas procesa sākšanas sekas?

4.1. Bankrots

Bankrota procedūras uzsākšanas laikā viss debitora īpašums, kā arī īpašums, ko debitors ir ieguvis pirms šīs procedūras slēgšanas, ir bankrota īpašums. Tomēr, ja bankrotējusi ir fiziska persona, tās iegūtais īpašums un ienākumi pēc bankrota procedūras uzsākšanas, nav bankrota īpašums.

Uzsākot bankrota procedūru, debitors nodod savu varu pār saviem aktīviem, kas veido bankrota īpašuma sastāvdaļu. Šī vara tiek nodota īpašumam (kreditoriem).

Bankrota procedūras laikā debitors var zināmos apstākļos tikt pakļauts personas brīvības ierobežojumiem (piemēram, aizliegums atstāt valsti). Arī debitora rīcības kompetence zināmā mērā tiek ierobežota. Piemēram, debitors nedrīkst bankrota procedūras laikā dibināt uzņēmumu, kā arī būt kāda uzņēmuma valdes loceklis. Galvenokārt šiem ierobežojumiem ir nozīme gadījumā, ja debitors ir fiziska persona.

Bankrota procedūra neatbrīvo debitoru no parādiem. Debitors turpina būt atbildīgs par parādiem, kuri nav samaksāti bankrota procedūras laikā. Praksē atbildībai par parādiem ir nozīme tikai gadījumā, ja debitors ir fiziska persona, jo parasti bankrota procedūras sekas ir juridiskas personas likvidācija. Tomēr attiecībā uz privātpersonas parādu dzēšanas procedūru debitoram ir iespēja tikt atbrīvotam no parādiem, kas pārsniedz viņu spēju maksāt.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Bankrota procedūras uzsākšana nepieļauj tādu atsevišķu prasību piespiedu īstenošanu, kā apķīlāšana, ar dažiem izņēmumiem, piemēram, nodrošinātas prasības.

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1346/2000 likvidators var pieprasīt, lai paziņojums par maksātnespējas procedūras uzsākšanu tiek publicēts jebkurā citā dalībvalstī ( 21. punkts), kā arī citu dalībvalstu reģistros ( 22. punkts). Citās dalībvalstīs uzsāktās bankrota procedūras pēc likvidatora pieprasījuma Somijā tiek izziņotas Oficiālajā Vēstnesī. Atbildīgais par publicēšanu ir Oikeusrekisterikeskus (Juridisko reģistru centrs - www.oikeus.fi/oikeusrekisterikeskus/ English - suomi - svenska).

Citās dalībvalstīs uzsāktās bankrota procedūras Somijā tiek reģistrētas pēc likvidatora prasības Zemes īpašuma un ķīlu reģistrā, Darījumu reģistrā, Komercķīlu reģistrā, Kuģniecības reģistrā, Kuģniecības ekspluatācijas reģistrā, Lidaparātu reģistrā, Transporta līdzekļu reģistrā un Vērtspapīru reģistrā. Ierakstu izdara attiecīgā reģistra reģistrators.

Pieteikums ieraksta izdarīšanai Zemes īpašuma un ķīlu reģistrā tiek iesniegts rajona tiesai, kuras jurisdikcijā atrodas nekustamais īpašums (www.oikeus.fi/ suomi).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Amatu reģistra un komercķīlu reģistra reģistrators ir Nacionālā patentu un reģistrācijas padome (www.prh.fi/ English - suomi - svenska).

Kuģniecības un Kuģniecības ekspluatācijas reģistru reģistrators ir Somijas Jūras administrācija (www.fma.fi/palvelut/alusrekisteri/ English - suomi - svenska).

Lidaparātu reģistra reģistrators ir Civilās aviācijas administrācija (www.ilmailulaitos.fi/ilma_alusrekisteri/ English - suomi - svenska).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Transporta līdzekļu reģistrators ir Somijas Transporta līdzekļu administrācija (www.ake.fi/ English - suomi - svenska).

Vērstpapīru reģistra reģistrators ir Somijas centrālais vērtspapīru Depozitārijs Oy

(www.apk.fi/ English - suomi).

Ja debitora saimnieciskās darbības vieta ir Somija, likums nepieprasa izziņošanu un reģistrāciju.

4.2. Uzņēmuma reorganizācija

Debitoru, attiecībā uz kuru tiek lemts par uzņēmuma reorganizācijas procedūras uzsākšanu, nevar izziņot par bankrotējušu. Tiesa, kam jālemj par pieteikumu, var īstenot maksājumu, to ievākšanas un īstenošanas pagaidu aizliegumu pat pirms procedūras uzsākšanas.

Maksājumu, to ievākšanas un īstenošanas aizliegums ir spēkā uzņēmuma reorganizācijas procedūras laikā. Aizliegums attiecas uz visiem parādiem, kas iegūti pirms procedūras uzsākšanas, tajā skaitā nodrošinātiem parādiem.

Reorganizācijas procedūras laikā debitors nezaudē savu varu. Uzņēmuma darbība tupinās, bet likvidatora uzraudzībā. Zināmu darbību veikšanai debitoram ir jāsaņem likvidatora piekrišana.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Reorganizācijas procedūras laikā debitoram tiek apstiprināts reorganizācijas plāns; tas var paredzēt dažādus pasākumus debitora darbības finansiālās spējas atjaunošanai. Tajā skaitā parādu dzēšanu, kam var būt sekas uz parādu nosacījumiem, tajā skaitā nodrošinātiem parādiem, kas radušies pirms procedūras uzsākšanas. Pasākumi var attiekties uz uzņēmuma nodošanu, darbību, pārvaldīšanu, organizāciju, personālu vai kapitālu. Ja debitors izpilda savas maksājumu saistības atbilstoši reorganizācijas plānam, viņš tiek atbrīvots no parāda summas nomaksas, kas pārsniedz plānā apstiprināto summu.

Par citās Eiropas Savienības Dalībvalstīs uzsākto reorganizācijas procedūru izziņošanu Somijā un ierakstiem Somijas reģistros skat. punktus 2.2 un 4.1.

4.3. Privātpersonas parādu dzēšana

Debitoru, attiecībā pret kuru tiek lemts par parādu dzēšanas procedūras uzsākšanu, nevar izziņot par bankrotējušu. Tiesa var īstenot maksājumu, to ievākšanas un īstenošanas pagaidu aizliegumu pat pirms procedūras uzsākšanas.

Maksājumu, to ievākšanas un īstenošanas aizliegums ir spēkā privātpersonas parādu dzēšanas procedūras laikā. Aizliegums attiecas uz visiem parādiem, kas iegūti pirms procedūras uzsākšanas, tajā skaitā nodrošinātiem parādiem.

Kā daļa no parādu dzēšanas procedūras debitoram tiek apstiprināts maksājumu plāns, izveidots atbilstoši debitora patiesajai spējai maksāt. Maksājumu plānam ir noteikts ilgums, parasti pieci gadi. Maksājumu plāns attiecas uz visiem pirms procedūras uzsākšanas iegūtajiem parādiem, tajā skaitā nodrošinātiem parādiem. Ja debitors izpilda maksājumu plānā apstiprinātās maksājumu saistības, viņš tiek atbrīvots no pārējiem parādiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Parādu dzēšanas procedūrā tiek realizēti atsavināmie debitora aktīvi. Zināmos apstākļos debitors var paturēt savu mājokli.

5. Kādi ir īpašie noteikumi attiecībā uz dažādu kategoriju prasībām?

5.1. Bankrots

Bankrota procedūra būtiski neietekmē nodrošinātā kreditora tiesības realizēt savu nodrošinājumu. Bankrota īpašumam tomēr ir tiesības aizliegt nodrošināto aktīvu pārdošanu (piemēram, nekustamu īpašumu) uz noteiktu laiku, ja ir nepieciešams aizsargāt bankrota īpašuma intereses. Vēl vairāk, zināmos apstākļos bankrota īpašumam ar tiesas atļauju ir tiesības pārdot nodrošinātos aktīvus. Par nodrošināto prasību nodrošinātajam kreditoram ir jāziņo administratoram. Tā mērķis ir īpašuma likvidācijas atvieglošana. Debitora uzņēmuma kustamais īpašums var būt komercķīlas objekts. Komercķīla rada sevišķas priekšrokas tiesības maksājumu saņemšanā. Piecdesmit procentu no ieķīlāto aktīvu vērtības tiek samaksāti kreditora prasības apmierināšanai. Gala prasības nav privileģētas neatkarīgi no komercķīlas, kas ir reģistrēta kā nodrošināta ar tādiem aktīviem.

Ja debitors ir ieguvis aktīvus ar īpašumtiesību saglabāšanas noteikumiem, zināmos apstākļos šie noteikumi ir saistoši bankrota īpašumam. Bankrota īpašumam ir tiesības kļūt par līgumslēdzēju pusi debitora vietā un tādējādi saglabāt aktīvus savā pārvaldījumā.

Uzsākot bankrota procedūru, kreditoram ir tiesības atskaitīt savas prasības summu no savām saistībām pret debitoru. Kredītiestādes tiesības īstenot atskaitīšanu ir ierobežotas, ja debitoram tajā ir rēķins, kas var tikt izmantots maksājumu darījumiem. Tiesības izmantot atskaitīšanu galvenokārt ir ierobežotas ar nolūku novērst to ļaunprātīgu izmantošanu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Uzsākot bankrota procedūru, parasti par to tiek paziņots debitora uzņēmuma darbiniekiem. Administratoram ir jānosaka summas, kādas pienākas darbiniekiem, kā arī apmērs, kādā šīs summas kā garantēta alga ir apmaksājamas.

5.2. Uzņēmuma reorganizācija

Reorganizācijas procesā esošais uzņēmums turpina darboties. Reorganizācijas procedūras uzsākšana neietekmē debitora jau esošās saistības, ja vien likums nenosaka savādāk.

Lai nodrošinātu veiksmīgu reorganizācijas procedūru, reorganizācija ietekmē nodrošināto kreditoru statusu. Maksājumu, to vākšanas un īstenošanas aizliegums attiecas arī uz nodrošinātiem kreditoriem. Reorganizācijas plāns var ietekmēt, ar zināmiem ierobežojumiem, arī nodrošināto parādu nosacījumus.

Reorganizācijas procedūras laikā kreditoram nav tiesību (ar zināmiem izņēmumiem) īstenot atskaitīšanu.

Kā reorganizācijas pasākumu var īstenot vienošanos attiecībā uz personālu.

5.3. Privātpersonas parādu pārskatīšana

Parādu dzēšanas procedūras sastāvdaļa, ar zināmiem ierobežojumiem, var būt arī nodrošinātu parādu dzēšana. Arī uz nodrošinātiem parādiem attiecas maksājumu, to vākšanas un īstenošanas aizliegums.

6. Kādi ir noteikumi attiecībā uz kaitīgām darbībām?

Par zaudējumu piedzīšanu bankrota īpašumam’ Bankrota aktā, kas stājies spēkā 1992. gadā, apskata jautājumus par darījumu atcelšanu. Darījumu var atcelt gan bankrota procedūras, gan uzņēmuma reorganizācijas laikā, kā arī privātpersonas parādu dzēšanas procedūras laikā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Kā daļa no piedziņas pasākumiem tiek atcelts debitora pirms bankrota procedūras uzsākšanas pēc būtības nelikumīgi veikts darījums. Piedziņas procedūra ir atšķirīga no civillietu procedūrām, ar ko darījums var tikt atzīts par nesaistošu un spēkā neesošu.

Piedziņas pamatojumu var noteikt gan kā objektīvu, gan kā subjektīvu. Subjektīvs piedziņas pamats ir debitora nepienācīga rīcība pret kreditoriem, kā arī otras darījuma puses negodprātīga rīcība. Šis pamatojums attiecas uz jebkuru darījuma veidu.

Piedziņas objektīvs pamatojums var būt tādu darījumu atcelšana, kas parasti kreditoriem ir neatbilstoši un zaudējumus radoši. Tādēļ nav nepieciešams pamatot krāpšanas nolūku. Objektīvs pamatojums attiecas uz noteiktiem darījumiem, kā parāda likvidācija, kā arī nodrošinājuma ieķīlāšana piedziņas procesa laikā, kas parasti ir trīs mēneši pirms noteiktā datuma. Piemēram, bankrota procedūrā noteiktais datums

ir datums, kurā tiesā ir iesniegts bankrota pieteikums.

7. Kādi ir prasību iesniegšanas un pieņemšanas nosacījumi?

7.1. Bankrots

Bankrota procedūras laikā kreditors, kura prasība pret debitoru radusies pirms bankrota procedūras uzsākšanas (bankrota pieprasījuma) var saņemt prasības apmierinājumu. Kreditoram ir jāiesniedz prasība. Tomēr prasības iesniegšana nav obligāta, ja administrators uzskata bankrota prasību par acīm redzamu.

Prasības ir jāiesniedz rakstiski. Prasības pieteikumā bez tam ir jāuzrāda prasības summa un pamatojums, kā arī pieprasītais prasības priekšrocības statuss, kā arī kāds ir tā pamatojums. Pieteikumā ir jāuzrāda kreditora priekšrocības prasības dokuments, ja vien tas nav nosūtīts administratoram.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Kreditoram ir pienākums nosūtīt paziņojumu par savu prasību vēlākais administratoram prasības iesniegšanas datumā. Administrators nosaka prasības iesniegšanas datumu, kā arī rūpējas par prasības paziņojuma publicēšanu un ziņo pārējiem kreditoriem par iesniegto prasību. Kreditors var iesniegt savu prasību arī pēc iesniegšanas datuma, bet tādā gadījumā, viņam ir jāmaksā kavējuma iesniegšanas nauda bankrota īpašumam.

Kreditors pārbauda iesniegtās prasības un iesniedz priekšlikumu, kā būtu starp kreditoriem sadalāmi bankrota īpašuma aktīvi (piedāvātā sadales shēma). Tiesa apstiprina piedāvāto sadales shēmu. Neapstrīdētas prasības bankrota procedūrā tiek uzskatītas par pieņemtām.

Kreditori saņem maksājumus no debitora naudas līdzekļiem saskaņā ar Kreditoru akta vienošanos par maksājumiem. Priekšrokas prasību nav daudz. Ja tās pastāv, tad galvenokārt kā nodrošinātas prasības, prasības, kas ir radušās no uzņēmuma reorganizācijas un uzturēšanas izdevumiem. Pretējā gadījumā debitora aktīvi tiek sadalīti proporcionāli prasību summām.

7.2. Uzņēmuma reorganizācija

Uz uzņēmumu reorganizāciju attiecas visi parādi, kas radušies pirms procedūras uzsākšanas. Likvidatora pienākums ir noteikt debitora kreditorus un parādus. Kreditoriem ir iespēja labot ar prasību saistīto informāciju līdz noteiktam datumam. Kreditori saņem maksājumus atbilstoši tiesas apstiprinātam plānam.

Reorganizācijas plāna apstiprināšana nozīmē, ar dažiem izņēmumiem, to reorganizācijas parādu dzēšanos, kuri nebija zināmi, reorganizāciju uzsākot.

Lapas augšmalaLapas augšmala

7.3. Privātpersonas parādu dzēšana

Parādu dzēšanas procedūra attiecas uz visiem parādiem, kas radušies pirms procedūras uzsākšanas. Debitoram ir jāziņo par visiem saviem parādiem. Nav nepieciešams iesniegt prasību. Debitors vai likvidators izveido maksājumu plāna piedāvājumu. Kreditoriem ir iespēja izdarīt piezīmes par piedāvāto maksājumu plānu. Debitors izdara maksājumus kreditoriem saskaņā ar tiesas apstiprinātu maksājumu plānu.

8. Kādi ir noteikumi attiecībā uz reorganizācijas procesu?

Atbildes skatīt 3.2., 3.3., 4.2., 4.3., 5.2., 5.3., 7.2. un 7.3. punktā.

9. Kādi ir noteikumi attiecībā uz likvidācijas procesu (aktīvu pārdošana un ieņēmumu sadale)?

Bankrota īpašuma aktīvi bankrota procedūras laikā tiek realizēti īpašumam vislabvēlīgākajā veidā tādejādi, ka ieņēmumi no pārdošanas ir vislielākie. Pārdošanas metode nav noteikta; to nosaka īpašuma kreditori. Attiecībā uz nodrošinātiem aktīviem ir sevišķi nosacījumi (skat. 5.1). Ja bankrota īpašums ir likvidēts un tā aktīvi ir realizēti, ieņēmumi nekavējoties tiek sadalīti starp kreditoriem atbilstoši tiesas apstiprinātajai sadales shēmai.

10. Kādi ir procedūras pabeigšanas nosacījumi?

10.1. Bankrots

Kad bankrota īpašums ir pilnīgi likvidēts un tam piederošie aktīvi ir pārdoti, saņēmējs sastāda galīgo aprēķinu. Bankrota procedūru uzskata par pabeigtu, kad kreditori ir apstiprinājuši galīgo aprēķinu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Bankrota procedūru var izbeigt ar tiesas lēmumu par procesa izbeigšanu, ja bankrota aktīvi nav pietiekami, lai segtu bankrota procedūras izmaksas vai ja procedūra ir citādi neatbilstoša. Tomēr bankrota procedūru nevar izbeigt, ja bankrota procedūru vada kā valsts administrētu likvidāciju. Pēc bankrota juristu ieteikuma tiesa var noteikt, ka bankrota procedūru vada kā valsts administrētu likvidāciju. Iemesli valsts administrētai likvidācijai var būt saistīti ar debitoru vai īpašuma aktīvu nelielo daudzumu. Valsts administrētās likvidācijas izmaksas sedz no valsts budžeta tādā apjomā, kā bankrota īpašums nav pietiekams to segšanai.

Bankrota procedūru var izbeigt arī ar „piespiedu kompromisu”, ja debitors un kreditors vienojas par parādu samaksu.

Bankrota procedūru var izbeigt arī pamatota iemesla dēļ astoņu dienu laikā no procedūras sākuma.

Bankrota dēļ debitora rīcības kompetence ir ierobežota (skatīt 4.1. punktu) līdz tam laikam, kad debitors ir apstiprinājis sava īpašuma inventarizāciju uz maksimālo laiku četriem mēnešiem no bankrota procedūras sākuma. Pēc šī perioda parādnieks var, piemēram, sākt citu uzņēmējdarbību.

Ļaunprātīga rīcība, kas var būt saistīta ar darbībām, kuru sekas ir bankrota procedūra pret debitoru, var būt pamats kriminālpārkāpumam (piemēram, grāmatvedības ……, krāpnieciska darbība). Debitors vai viņa pārstāvis var būt arī vainīgi kriminālpārkāpumā bankrota procedūras laikā (piemēram, maldināšana no debitora puses). Ir iespējams, ka debitors vai viņa pārstāvis var tikt pakļauti tiesas rīkojumam, kas aizliedz tiem turpināt saimniecisko darbību. Šāda aizlieguma nosacījums ir attiecīgās personas būtiska nespēja izpildīt statūtos noteiktās saistības attiecībā uz saimnieciskās darbības veikšanu, kā arī ja persona savas saimnieciskās darbības laikā ir iesaistījusies tādās noziedzīgās darbībās, ko nevar atzīt par nelielām. Saimnieciskās darbības aizliegumam ir noteikts ilgums (no trijiem līdz septiņiem gadiem) un tiek ierakstīts publiskā reģistrā. Persona, kas ir pakļauta saimnieciskas darbības aizliegumam, bez tam nedrīkst turpināt, vai pats personīgi, vai caur aģentu, tādu saimniecisko darbību, par ko ir jāveic grāmatvedības uzskaite, kā arī tā nedrīkst dibināt vai vadīt uzņēmumu

10.2. Uzņēmuma reorganizācija

Reorganizācijas plāns ir spēkā, līdz tajā noteiktās saistības ir izpildītas. Reorganizācijas plānu var pārtraukt ar tiesas lēmumu, ja debitors nespēj izpildīt plānu un šī nespēja ir nozīmīga. Reorganizācijas plāns tiek arī pārtraukts, ja debitors tiek izziņots par bankrotējušu pirms plāns ir izpildīts. Tiesa var arī pārtraukt parādu kārtošanu attiecībā uz atsevišķu kreditoru, ja, piemēram, debitors ir bijis būtiski nespējīgs izpildīt savas maksājuma saistības attiecībā pret šo kreditoru.

10.3. Privātpersonas parādu pārskatīšana

Debitors ir atbrīvots no savu parādu pēdējās daļas , kad parādu samaksas plānā noteiktās saistības ir izpildītas. Tomēr parādu samaksas plānu var izbeigt ar tiesas lēmumu, ja parādnieks būtiski atsakās pakļauties plāna izpildei neattaisnojamu iemeslu dēļ vai ja debitors atsakās no savām sadarbības saistībām. Parādu samaksas plānu var atcelt arī tad, ja tā izpildes laikā ir paziņots par debitora bankrotu vai nāvi.. Pēc plāna atcelšanas tiek atjaunoti kreditora sākotnējie noteikumi.

« Maksātnespēja - Vispārīgas ziņas | Somija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 13-11-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste