Eiropas Komisija > ETST > Maksātnespēja > Beļģija

Pēdējo reizi atjaunots: 04-01-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Maksātnespēja - Beļģija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Kādi ir maksātnespējas procedūru veidi un mērķi? 1.
2. Kādi ir katra maksātnespējas procedūras veida uzsākšanas nosacījumi? 2.
3. Kāda ir katra procedūras veida dažādo dalībnieku nozīme? 3.
4. Kādas ir šīs procedūras uzsākšanas sekas? 4.
5. Kādi īpašie noteikumi attiecas uz atsevišķām prasību kategorijām? 5.
6. Kādi noteikumi attiecas uz kaitnieciskām darbībām? 6.
7. Kādi ir prasību iesniegšanas un pieņemšanas nosacījumi? 7.
8. Kādi noteikumi attiecas uz reorganizācijas procedūrām? 8.
9. Kādi noteikumi attiecas uz likvidācijas uzsākšanas procedūru? 9.
10. Kādi ir procedūras pabeigšanas nosacījumi? 10.

 

1. Kādi ir maksātnespējas procedūru veidi un mērķi?

Hipotēku likuma 8. pantā teikts1: "Debitora aktīvi ir kopējā garantija tā kreditoriem, un šo aktīvu cenu starp tiem sadala taisnīgi, izņemot gadījumu, ja īpašiem kreditoriem ir likumīgas pirmtiesības."

Maksātnespēja nozīmē to, ka debitors nespēj savam(-iem) kreditoram(-iem) atmaksāt savus parādus. Lai nodrošinātu to, ka debitora saistības pret saviem kreditoriem netiek anulētas, pastāv juridiskas procedūras, ar kuru palīdzību kreditors var pilnībā vai daļēji saņemt samaksu.

Vissvarīgākās maksātnespējas procedūras ir tiesiska administrēšana, bankrots un mierizlīgums ar kreditoriem.

Beļģijas tiesību sistēmā komersantiem un personām, kas nenodarbojas ar komerciju, ir atšķirīgs regulējums. Komersants ir persona, kam komerciāla rakstura darbību veikšana ir primārā vai sekundārā profesionālā nodarbošanās. Galvenā komerciāla rakstura darbību iezīme ir tā, ka tās tiek veiktas peļņas nolūkā. Tiesisku administrēšanu drīkst izmantot tikai komersanti, un tikai tos var atzīt par bankrotējušiem.

Bankrota procedūru vienīgi kā likvidācijas mehānismu regulē 1997. gada 8. augusta Likums (B.S. publ. 1997. gada 28. oktobrī ar grozījumiem B.S. publ. 2001. gada 7. februārī). 1997. gada 17. jūlija Likums (B.S. publ. 1997. gada 28. oktobrī ar grozījumiem B.S. publ. 1997. gada 4. decembrī) regulē tiesisku administrēšanu kā sagatavošanās procedūru bankrotam. Tiesiskas administrēšanas laikā debitoru aizsargā no tā kreditoriem, un neviens nevar pieprasīt tā pasludināšanu par bankrotējušu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Mierizlīguma procedūru attiecībā uz personām, kas nenodarbojas ar komerciju, regulē Civilprocesa kodekss (C. kod.). Ikviena fiziska persona, kas dzīvo Beļģijā un nenodarbojas ar komerciju, var pieprasīt mierizlīgumu, ja tā ilglaicīgi nespēj atmaksāt savus parādus un nav paudusi nodomu piemērot maksātnespēju (skat. C. kod. 1675. panta 2. punkta 1. apakšpunktu).

2. Kādi ir katra maksātnespējas procedūras veida uzsākšanas nosacījumi?

Tiesiska administrēšana

Tiesisku administrēšanu var uzsākt attiecībā uz ikvienu komersantu, kas ir parādnieks un nav izrādījis nekādas ļaunprātības pazīmes, ja tas nespēj laikā atmaksāt savus parādus vai ja tā uzņēmuma turpmāku darbību apdraud samērā īslaicīgas grūtības, kas piespiež viņu atlikt maksājumus (Tiesiskās administrēšanas likuma (TAL) 9. panta 1. punkts). Ir vēl viens nosacījums – ir iespējams atjaunot uzņēmuma rentabilitāti un finansiālā stāvokļa stabilitāti (TAL 9. panta 2. punkts).

Debitors tiesisku administrēšanu var pieprasīt rakstiski, iesniedzot pieteikumu komerctiesai (TAL 11. panta 1. punkts). Karaliskais prokurors var uzsākt procedūru arī, nosūtot uzaicinājumu (TAL 11. panta 2. punkts).

Komerctiesas reģistrā ir lietderīga informācija par komersantiem, kam ir problēmas ar maksājumiem, un tas ir pieejams tikai karaliskajam prokuroram un pašam komersantam (TAL 5. pants). Likumā šis nosacījums ir formulēts kā datu vākšana.

Bankrots

Komersants ir bankrota stāvoklī, ja uz to attiecas šādi divi nosacījumi: tas ilgstoši nav veicis maksājumus un nav kredītspējīgs (Bankrota likuma 2. panta 1. punkts).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Bankrota procedūras komerctiesā var uzsākt vai nu pēc paša debitora pieteikuma, vai arī saskaņā ar viena vai vairāku kreditoru, prokuratūras, tiesas nozīmēta maksātnespējas administratora vai, ja notiek starptautiska teritoriāla maksātnespējas procedūra Eiropas Savienībā, likvidatora uzaicinājumu. Tiesa vairs nevar pēc pašas ierosmes atzīt personu par bankrotējušu.

Tiesai persona nav nekavējoties jāatzīst par bankrotējušu. Tā var atlikt spriedumu līdz piecpadsmit dienām, lai komersantam vai prokuratūrai dotu laiku pieprasīt tiesisku administrēšanu (Bankrota likuma 7. pants).

Bankrota likuma 10. pantā minēts, ka debitora pieteikumam jābūt pievienotai bilancei, grāmatvedības virsgrāmatai, personāla sarakstam, kā arī sarakstam ar klientu un piegādātāju vārdiem/nosaukumiem un adresēm.

3. Kāda ir katra procedūras veida dažādo dalībnieku nozīme?

Tiesiska administrēšana

Tiesa, kuras piekritībā ir materiālie jautājumi, ir komerctiesa. Tiesa ar teritoriālo piekritību ir tā apgabala tiesa, kurā tiesiskas administrēšanas procedūru uzsākšanas dienā atradās debitora galvenais uzņēmums vai korporācijas gadījumā – galvenais birojs (TAL 53. pants). Tiesa regulē tiesiskās administrēšanas piemērošanu (TAL 14. pants), atļauj uz laiku atlikt maksājumus (TAL 15. panta 1. punkta 1. apakšpunkts), nozīmē vienu vai vairākus maksātnespējas administratorus (TAL 15. panta 1. punkta 2. apakšpunkts) un atbilstīgos gadījumos apstiprina maksājumu galīgu atlikšanu (TAL 33. panta 1. punkts).

Maksātnespējas administratoram ir ļoti būtiska nozīme. Viņa uzdevums ir tiesas uzraudzībā palīdzēt debitoram pārvaldīt tā aktīvus (TAL 19. panta 1. punkts). Viņš vienmēr iesniedz tiesai ziņojumu attiecīgos apstākļos un tad, kad tiesa to pieprasa (TAL 19. panta 1. punkts). Maksātnespējas administratoram ir izvirzītas šādas prasības: objektivitātes un neatkarības apliecināšana, pieredze uzņēmējdarbības pārvaldībā un grāmatvedībā un profesionālās ētikas kodeksa ievērošana (TAL 19. panta 2. punkts).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Īpašie maksātnespējas administratora uzdevumi ir palīdzēt debitoram izpildīt tā sanācijas procesu vai maksājumu plānu (TAL 29. panta 1. punkta 2. apakšpunkts), kontrolēt un uzraudzīt šo plānu un administrēšanas procedūru (TAL 36. panta 1. punkts), iesniegt tiesai ziņojumu par plāna īstenošanu un administrēšanu (TAL 36. panta 2. punkts) un administrēšanas procedūras beigās iesniegt tiesai ziņojumu (TAL 40. panta 1. punkts). Maksātnespējas administratoram ar debitora palīdzību arī jāizvērtē visas ienākošās kreditoru prasības (TAL 26. pants).

Debitora pienākums ir izveidot sanācijas vai maksājumu plānu (TAL 29. pants). Pret viņu var ierosināt krimināllietu, ja viņš tīšām noklusē, pārvērtē vai nepietiekami novērtē kādu daļu no saviem aktīviem vai saistībām vai ar nodomu sniedz nepareizu informāciju (TAL 46. pants). Debitoram nav atļauts nekādā veidā maldināt, un viņš arī nedrīkst bez maksātnespējas administratora apstiprinājuma uzsākt nekādas pārvaldības vai lēmumu pieņemšanas darbības (TAL 15. panta 1. punkta 3. apakšpunkts).

Kreditoram ir tiesības tikt uzklausītam tiesā (TAL 13. pants), bez maksas iepazīties ar lietas materiāliem, saņemt to kopijas, samaksājot tiesas reģistra noteikto cenu (TAL 18. panta 2. punkts), pieprasīt pārtraukt maksājumu atlikšanu, ja viņa prasības nav apmierinātas (TAL 37. panta 1. punkta 2. apakšpunkts), un pieprasīt mainīt plānu, ja viņš var pierādīt, ka sākotnējā plāna īstenošana viņam radīs nopietnus sarežģījumus (TAL 38. panta 2. punkts).

Bankrots

Tiesa, kuras piekritībā ir materiālie jautājumi, ir komerctiesa. Tiesa ar teritoriālo piekritību ir tā apgabala tiesa, kurā bankrota procedūru uzsākšanas dienā atradās debitora galvenais uzņēmums vai korporācijas gadījumā – tā galvenais birojs (Bankrota likuma 115. pants). Ja tiesa ar savu spriedumu pasludina personu par bankrotējušu, tad tā ieceļ vienu vai vairākus likvidatorus bankrota lietā (Bankrota likuma 11. panta 1. punkts).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesas ieceltais maksātnespējas administrators jo īpaši ir atbildīgs par bankrota pārvaldības un likvidācijas uzraudzību, kā arī par visu vajadzīgo darbību ātru paveikšanu. Viņš paziņo tiesai par visiem ar bankrota lietu saistītiem strīdiem (izņemot strīdus saistībā ar prasībām, kas jāpievieno saistībām). Viņš pieprasa visus steidzamos pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu bankrotējošas personas aktīvus, un vada kreditoru sanāksmes (Bankrota likuma 35. pants).

Likvidatoriem jābūt īpaši apmācītiem advokātiem, kas sniedz īpašus uzticamības apliecinājumus saistībā ar likvidācijas procedūrām (Bankrota likuma 27. panta 2. punkts). Katru gadu viņi maksātnespējas administratoram iesniedz pilnīgu ziņojumu par bankrota stāvokli (Bankrota likuma 34. panta 1. punkts). Likvidatori bankrota gadījumā pārvalda īpašumu tiesas iecelta maksātnespējas administratora uzraudzībā (Bankrota likuma 40. pants) un sastāda īpašuma inventāra sarakstu (Bankrota likuma 43. panta 1. punkts). Tie pārstāv kreditorus, izņemot tos, ko sauc par atsevišķiem kreditoriem (ķīlu turētājus, hipotēku īpašniekus un kreditorus ar pirmtiesībām).

Saskaņā ar Bankrota likuma 9. pantu debitoram jāsniedz paziņojums komerctiesas reģistram par to, ka viņš ir pārstājis veikt maksājumus. Viņam automātiski atņem tiesības uz tā bankrotējušā īpašuma pārvaldīšanu (Bankrota likuma 16. panta 1. punkts), ko kontrolē likvidatori. Taču ir skaidri norādīts, ka atsevišķi aktīvi neattiecas uz bankrota gadījumu, piemēram, lietas, kas vajadzīgas debitora profesionālā darba veikšanai, kā arī naudas summas un lietas, uz ko saskaņā ar Civilprocesa kodeksu neattiecas bankrota procedūras.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Kreditoriem, ko nepārstāv maksātnespējas administratori, tas ir, kreditoriem bez nodrošinājuma un kreditoriem ar vispārējām pirmtiesībām, ir tiesības saņemt taisnīgu daļu no bankrotējušās personas aktīviem pēc īpašuma pārvaldīšanas izmaksu atskaitīšanas un samaksas kreditoriem ar pirmtiesībām (Bankrota likuma 99. pants). Atsevišķie kreditori rīkojas paši savā vārdā, pieprasot savu prasību apmierināšanu (skat. turpmāk).

4. Kādas ir šīs procedūras uzsākšanas sekas?

5. Kādi īpašie noteikumi attiecas uz atsevišķām prasību kategorijām?

Tiesiska administrēšana

Tiesiskās administrēšanas sākumā nekavējoties tiek veikta maksājumu pagaidu atlikšana uz maksimāli sešu mēnešu ilgi novērošanas laikposmu (TAL 15. panta 1. punkta 1. apakšpunkts). Debitors attiecīgi var kļūt daļēji rīcībnespējīgs, ciktāl to noteikusi tiesa, pamatojoties uz to, cik tas faktiskajā situācijā ir vajadzīgs. Taču nav iespējams maksātnespējas administratoram nodot pilnīgu varu pārvaldīt un sadalīt debitora aktīvus. Viņam var piešķirt tikai palīga un/vai uzrauga lomu.

Kreditoru izpildes tiesības arī ir apturētas: nav iespējams vairs turpināt jau iesāktos izpildes pasākumus, kā arī neviens kreditors nevar uzsākt jaunus. Novērošanas laikposmā nav iespējams konfiscēt mantu un uzlikt tai arestu (TAL 22. pants).

Zinātnisko darbu autori iedala kreditorus dažādās kategorijās, galvenokārt nošķirot vispārējos kreditorus (parastie kreditori) un īpašos kreditorus (atsevišķie kreditori). Parastie kreditori ir tādi, kas ir bez nodrošinājuma, un kreditori ar vispārējām pirmtiesībām. Pie atsevišķiem kreditoriem pieder kreditori ar īpašām pirmtiesībām, hipotēku īpašnieki un ķīlu turētāji.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Visiem parastajiem kreditoriem saistošs ir sanācijas un maksājumu plāns, taču uz atsevišķiem kreditoriem šis nosacījums attiecas tikai tad, ja viņi ir nepārprotami un individuāli tam piekrituši. Atsevišķie kreditori nevar uzsākt turpmākus izpildes pasākumus – šādi pasākumi tiek atlikti. Taču tie drīkst pieprasīt papildu nodrošinājumu, ja var pierādīt, ka viņu pašreizējam nodrošinājumam var ievērojami samazināties vērtība.

Bankrots

Sākot no dienas, kad komerctiesa pasludina spriedumu par bankrotu, bankrotējusī persona automātiski zaudē visas savu aktīvu pārvaldes tiesības (Bankrota likuma 16. panta 1. punkts). Īpašumu pārvaldību pārņem likvidatori, kuru uzdevums ir īpašuma likvidācija.

Likvidācijas procesā paredzēta īpašumā ietilpstošo aktīvu pārdošana, lai apmierinātu bankrotējušās personas kreditoru prasības. Gadījumā, ja ir vairāki kreditori, tos sauc par vienlīdzīgiem kreditoriem. Principā tiem visiem ir tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi (saskaņā ar Hipotēku likuma 8. pantu), ja vien nav tiesiska pamatojuma kādam no tiem piešķirt pirmtiesības. Tiesisks pamatojums pirmtiesību piešķiršanai ir ķīlas un hipotēkas. Noteikumi par īpašumtiesību saglabāšanu par labu kreditoriem, kas nav saņēmuši samaksu, un materiāliem nodrošinājumiem, piemēram, ķīlām, piešķir kreditoram ietekmīgāku stāvokli nekā dažiem citiem kreditoriem.

Zinātnisko darbu autori iedala kreditorus dažādās kategorijās, galvenokārt nošķirot vispārējos kreditorus (parastie kreditori) un īpašos kreditorus (atsevišķie kreditori). Parastie kreditori ir tādi, kas ir bez nodrošinājuma (uz ko attiecas noteikums par vienlīdzīgu sadali), un kreditori ar vispārējām pirmtiesībām, un tos pārstāv likvidators. Taču bankrotējušās personas īpašuma aktīvu sadalē tiem ir jāgaida sava kārta pēc atsevišķo kreditoru prasību apmierināšanas. Atsevišķajiem kreditoriem savas tiesības jāaizstāv pašiem, un maksātnespējas administrators tos nepārstāv. Pie tiem pieder kreditori ar īpašām pirmtiesībām, hipotēku īpašnieki un ķīlu turētāji.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Lai nodrošinātu patiešām vienlīdzīgu attieksmi pret parastajiem kreditoriem, neviens no tiem nevar izmantot paņēmienus sava stāvokļa uzlabošanai, ja to tiesības ir noteiktas ar mierizlīgumu. Rezultātā viņiem nav iespējams pieprasīt bankrotējušās personas aktīvu arestu ne uz laiku, ne arī, veicot izpildes pasākumus (Bankrota likuma 24. – 25. pants).

Uz atsevišķajiem kreditoriem attiecas princips, ka pamatā tiek atlikti visi izpildes pasākumi, kas veikti, lai saņemtu to prasījumu atlīdzību (Bankrota likuma 26. pants).

Bankrotējušās personas īpašumā joprojām esošā, bet pēc novērtēšanas naudā nepiereģistrētā kustamā īpašuma pārdevēji, kam par to nav samaksāts, var izmantot īpašuma saglabāšanas tiesības (Bankrota likuma 101. pants).

Saskaņā ar Maksātnespējas noteikumu 21. pantu, ja maksātnespējas procedūras veic ārvalstīs un ja debitoram Beļģijā ir uzņēmums, galvenie maksātnespējas procedūras uzsākšanas lēmuma punkti un likvidatora identitāte jāpublicē Beļģijas Oficiālajā vēstnesī (Bankrota likuma 3. panta 2. punkts).

Spriedumi, ar ko pasludina bankrotu, izbeidz bankrota procedūru, pabeidz bankrotu, pasludina to, vai bankrotējušajai personai ir vai nav piemērota aizsardzība, un pasludina par bankrotējušās personas sanāciju, ir paziņoti Uzņēmējsabiedrību Reģistrā (16.01.2003. Likuma, ar ko izveido Uzņēmējsabiedrību Reģistru, modernizē Uzņēmumu Reģistru, izveido uzņēmējsabiedrību kontaktu centrus un nosaka citus noteikumus, 23. panta 1. punkta 12. apakšpunkts).

6. Kādi noteikumi attiecas uz kaitnieciskām darbībām?

Tiesiskā administrēšana

Tiesību aktos nav noteikts neuzticības laikposms tiesiskas administrēšanas laikā. Taču maksājumu pagaidu atlikšanas laikā ir noteikts novērošanas laikposms (TAL 15. panta 1. punkts). Tas nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus, taču to vienu reizi iespējams pagarināt ne vairāk kā uz trīs mēnešiem (TAL 23. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Bankrots

Neuzticības laikposmu regulē Bankrota likuma 12. panta 6. punkts. Principā tas ir maksimāli sešu mēnešu ilgs laikposms pirms tiesas sprieduma par bankrotu. Laika skaitīšana sākas no brīža, kad komersants vairs nespēj ne samaksāt savus parādus, ne saņemt kredītu, un turpinās līdz dienai, kad komerctiesa pasludina viņu par bankrotējušu. Maksājumu pārtraukšanas dienu iespējams noteikt tikai tad, ja pastāv nopietni un objektīvi apstākļi, kurus ņemot vērā, ir nepārprotami skaidrs, ka maksājumi būs pārtraukti līdz spriedumam par bankrotu.

Komersantam, kas tuvojas bankrotam, viegli var rasties vēlme rīkoties tā, kā nedrīkstētu. Tāpēc likvidators var pieprasīt darījumus pasludināt par spēkā neesošiem. Tad viņš var atgūt aktīvus, ko bankrotējusī persona ir atdāvinājusi vai pārdevusi par pārāk zemu cenu. Šī noteikuma mērķis ir vislabākajā iespējamā veidā nodrošināt vienlīdzīgu izturēšanos pret visiem kreditoriem, ko pārstāv likvidators.

7. Kādi ir prasību iesniegšanas un pieņemšanas nosacījumi?

Tiesiskā administrēšana

Novērošanas laikposmā maksātnespējas administratoram jāizvērtē arī debitora iesniegtās prasības. Šādi rīkojoties, viņam jāievēro TAL 26. un turpmākajos pantos minētie noteikumi.

Kamēr par apstrīdamu prasību nav pieņemts spriedums, pēc maksātnespējas administratora prasības un attiecībā uz tiesas noteikto summu šo prasību uz laiku iekļauj mierizlīguma procedūrā, un, izveidojot plānu, to ņem vērā (TAL 27. panta 3. punkts).

Bankrots

Kreditoriem savas prasības ir jāreģistrē ne vēlāk kā dienā, kas noteikta spriedumā par bankrotu. Kreditoriem par to paziņo ar sludinājumu Beļģijas Oficiālajā vēstnesī, publicējot izrakstu no sprieduma par bankrotu, kā arī ar likvidatora izdota apkārtraksta palīdzību, tiklīdz visi kreditori ir zināmi (Bankrota likuma 62. pants). Likvidators bankrotējušās personas klātbūtnē vai vismaz pēc tam, kad viņš ir bijis uzaicināts ierasties tiesā, apstiprina prasības (Bankrota likuma 65. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Kreditoriem bez nodrošinājuma un kreditoriem ar vispārējām pirmtiesībām bankrotējušās personas īpašuma aktīvu sadalē jāgaida sava kārta pēc kreditoru ar īpašām pirmtiesībām, hipotēku īpašnieku un ķīlu turētāju prasību apmierināšanas.

8. Kādi noteikumi attiecas uz reorganizācijas procedūrām?

Tiesiskā administrēšana

Novērošanas laikposmā nedrīkst veikt nekādus izpildes pasākumus vai piemērot tos attiecībā uz kustamo vai nekustamo īpašumu. Šis noteikums par atlikšanu attiecas uz visiem kreditoriem, lai arī kāds būtu to nodrošinājums, kā arī uz visām tā kreditora pretprasībām, kam pieder īpašums. Šo noteikumu par atlikšanu nevar izmantot solidārie debitori vai debitora galvotāji (TAL 21. panta 1. punkta 1. apakšpunkts).

Tiesību aktos paredzēts, ka tiesa, pamatojoties uz kreditoru, kam pieder īpašums, kreditoru ar īpašām pirmtiesībām, hipotēku īpašnieku un ķīlu turētāju prasībām, kuri var pierādīt, ka viņu nodrošinājumam vai īpašumam ievērojami samazinās vērtība vai ir paredzama tās mazināšanās, var piešķirt viņiem papildu nodrošinājumu, ņemot vērā to prasības apjomu (TAL 21. panta 1. punkta 2. apakšpunkts).

Novērtēšanas laikposmā nedrīkst apķīlāt mantu vai uzlikt tai arestu. Spriedumi par apķīlāšanu, kas izdoti pirms maksājumu atlikšanas, paliek spēkā kā pagaidu pasākumi, taču attiecīgos apstākļos pēc debitora, kreditora un maksātnespējas administratora viedokļa uzklausīšanas komerctiesa var atlikt to īstenošanu (TAL 22. pants).

Spriedums par darbības atlikšanu zaudē spēku un kreditori atgūst visas savas tiesības, ja laikā pēc mierizlīguma prasībās norādītie procenti un nodevas nav samaksāti.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ar spriedumu, ar ko stājas spēkā atlikšana uz laiku, nolīgumi, kuri noslēgti pirms šīs dienas, nezaudē savu spēku (TAL 28. pants).

Ja, nododot uzņēmumu kreditoriem, iespējams viņiem samaksāt šādā veidā un tādējādi saglabāt uzņēmuma darbību un darba vietas tajā, tiesa var pilnvarot maksātnespējas administratoru pilnībā vai daļēji nodot to kreditoram (TAL 41. panta 1. punkts).

Sarunu laikposma beigās, kad maksātnespējas administrators ir izvērtējis dažādus uzņēmuma pārņemšanas priekšlikumus un apspriedis tos ar uzņēmuma pārvaldes institūcijām un darbinieku pārstāvjiem (TAL 41. panta 2. punkts), viņš iesniedz tiesai priekšlikumu apstiprināt pilnīgu vai daļēju uzņēmuma nodošanu. Tiesa pirms sprieduma pieņemšanas apspriežas ar vadītāju un darbinieku pārstāvjiem.

Ja ir ierosināta visa uzņēmuma nodošana, tiesa to var apstiprināt tikai tad, ja tam piekrīt vairāk nekā puse kreditoru, kas reģistrējuši savas prasības, piedalījušies balsošanā un sastāda vairāk nekā pusi no kopējā prasību apjoma. Tikai tad, kad visas reģistrētās prasības ir apstiprinātas, pēc apspriešanās ar kreditoriem tiek noskaidrots, vai ir iespējams īstenot uzņēmuma nodošanu.

Bankrots

Bankrota procedūras vienīgais mērķis ir likvidēt bankrotējušās personas īpašuma aktīvus kreditoru labā. Bankrotējušais uzņēmums ekonomiskajā un juridiskajā ziņā vairs neeksistē.

9. Kādi noteikumi attiecas uz likvidācijas uzsākšanas procedūru?

Tiesiskā administrēšana

Tiesiskās administrēšanas mērķis ir nodrošināt, ka grūtībās nonākušais uzņēmums saņem laicīgu aizsardzību un tādējādi var izvairīties no bankrota. Kamēr notiek tiesiskās administrēšanas procedūra, nepastāv jautājums par likvidācijas uzsākšanu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Bankrots

Visas bankrota procedūras mērķis kopš brīža, kad pasludināts spriedums par bankrotu, ir bankrotējušās personas īpašuma aktīvu likvidēšana. Tāpēc viss, kas šeit ir teikts saistībā ar bankrotu, automātiski un nepārprotami attiecas uz likvidāciju.

Jo īpaši ir iespējams atsaukties uz turpmāk minētajiem noteikumiem. Katru gadu un pirmajā reizē divpadsmit mēnešus pēc pienākumu uzņemšanās likvidatori maksātnespējas administratoram iesniedz sīku ziņojumu par bankrota situāciju (Bankrota likuma 34. pants). Maksātnespējas administrators ziņo arī par strīdiem, kas radušies saistībā ar bankrotu, un paredz steidzamus pasākumus, ja tas vajadzīgs, lai aizsargātu īpašumā esošos aktīvus (Bankrota likuma 35. pants).

Maksātnespējas administrators uzaicina bankrotējušo personu likvidatoru klātbūtnē noklausīties liecību par to, kā vislabāk rīkoties ar šīs personas aktīviem. Tiek sastādīts oficiāls noklausīšanās ziņojums. Saskaņā ar 51. un 52. pantu likvidatori maksātnespējas administratora uzraudzībā pārdod viņa nekustamo īpašumu, apgrozībā esošās akcijas un kustamo īpašumu, un viņiem nav pienākuma bankrotējušo personu katru reizi uzaicināt (Bankrota likuma 75. panta 1. punkts).

Ja likvidatori pieprasa, tiesa, uzsākot bankrotējušā darījumu likvidācijas procesu, var atļaut uzņēmumu nodot, pamatojoties uz pušu nolīgtajiem noteikumiem, un to var pieprasīt vai nu likvidatori vai arī – pēc bankrota lietas pabeigšanas – ikviena persona, kam šajā lietā varētu būt interese (Bankrota likuma 74. panta 4. punkts).

Attiecīgos gadījumos maksātnespējas administrators pieprasa sadalīšanu starp kreditoriem un nosaka apjomu. Visu maksājumu, kas veikti saskaņā ar prasījumu vai ar maksātnespējas administratora piekrišanu, rezultātā likvidatori tiek atbrīvoti (Bankrota likuma 77. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

10. Kādi ir procedūras pabeigšanas nosacījumi?

Tiesiskā administrēšana

Ja komerctiesa apstiprina maksājumu galīgo atlikšanu, debitors galīgi ir atbrīvots no visām prasībām, kas reģistrētas sanācijas un maksājumu plānā, kad tas ir pilnībā īstenots (TAL 35. panta 3. punkts). Debitors tādējādi var atjaunot savu labo reputāciju un, ja debitors ir uzņēmums vai firma, tas var turpināt savu darbību.

Ja komerctiesa neapstiprina maksājumu galīgo atlikšanu, tā pēc debitora liecības uzklausīšanas par bankrota lietas apstākļiem ar šo pašu spriedumu var pasludināt to par bankrotējušu.

Bankrots

Bankrota procedūra ir tikai likvidācijas mehānisms. Sākumā tiesa atrisina ar norēķiniem saistītus strīdus un noregulē tos, ja iespējams. Pēc tam pēc maksātnespējas administratora pieprasījuma tā pieņem spriedumu par bankrota procedūras pabeigšanu. Maksātnespējas administrators ziņo tiesu palātas tiesnesim par kreditoru apsvērumiem saistībā ar jautājumu par bankrotējušajai personai piešķiramo aizsardzību un par bankrota apstākļiem (Bankrota likuma 80. pants).

Kad bankrota procedūra ir pabeigta, parasti bankrotējušajai personai ir tiesības uz aizsardzību, ja tā ir fiziska persona (un nav, piemēram, korporācija), nav krimināli sodīta un kā norēķinu persona ir darbojusies ļoti pienācīgi. Aizsardzības sekas ir tādas, ka visi viņa parādi tiek pilnībā dzēsti, un fiziskās personas, kas bez atlīdzības bijušas bankrotējušās personas galvotājas, tiek atbrīvotas no saistībām. Bankrotējušajai personai piešķirtais atbrīvojums, ja tā ir fiziska persona, ir spēkā arī attiecībā uz laulāto draugu, ja viņš vai viņa piekrituši būt par solidāru debitoru (Bankrota likuma 81.– 82. pants).

Bankrotējušajai personai, kam ir tiesības uz aizsardzību, ir iespējams uzsākt jaunu komercdarbību, un tā tiek uzskatīta par reabilitētu (Bankrota likuma 110. pants). Bankrotējusī persona, kam nav piešķirtas tiesības uz aizsardzību, var lūgt reabilitāciju, ja tā ir nomaksājusi visas naudas summas, kas tai bija jāmaksā (Bankrota likuma 109. panta 1. punkts).

Reģistrs paziņo bankrotējušajai personai par spriedumu, ar ko izbeidz bankrota procedūras. Tiesa var pieprasīt arī izrakstu no šī sprieduma par bankrota procedūras izbeigšanu publicēt Beļģijas Oficiālajā vēstnesī. Spriedums ir obligāti jāpublicē, ja tiesa pasludina bankrotējušās personas tiesības uz aizsardzību (Bankrota likuma 80. pants).

Ar bankrota lietas izbeigšanu beidzas arī likvidatora funkcijas un tie tiek atbrīvoti no pienākumiem, izņemot tādiem, kas saistīti ar pašu bankrota lietas izbeigšanu, lai izbeigtu lietu.

Cita informācija

1 Pieejama vietnē www.just.fgov.be Deutsch - français - Nederlands, sadaļā "geconsolideerde wetgeving/législation consolidée"; skat. Civilkodeksa 2091. pantu.

« Maksātnespēja - Vispārīgas ziņas | Beļģija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 04-01-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste