Eiropas Komisija > ETST > Maksātnespēja > Austrija

Pēdējo reizi atjaunots: 02-04-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Maksātnespēja - Austrija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Kādi ir dažādo maksātnespējas procesu veidi un mērķi? 1.
2. Kādi ir dažādo maksātnespējas procesu sākšanas priekšnoteikumi? 2.
3. Kāda ir atsevišķo dalībnieku loma dažādajos tiesas procesos? 3.
4. Kādas ir procesa uzsākšanas tiesiskās sekas? 4.
5. Kādi specifiski noteikumi pastāv attiecībā uz atsevišķām prasījumu tiesību kategorijām? 5.
6. Kādi noteikumi ir spēkā attiecībā uz darbībām, kas nodara kaitējumu? 6.
7. Kādi nosacījumi ir spēkā attiecībā uz prasību celšanu un pieļaušanu? 7.
8. Kādi noteikumi ir spēkā attiecībā uz reorganizācijas procesiem? 8.
9. Kādi noteikumi ir spēkā attiecībā uz likvidācijas procesiem? 9.
10. Kādi ir procesa izbeigšanas nosacījumi? 10.

 

1. Kādi ir dažādo maksātnespējas procesu veidi un mērķi?

Austrijas tiesību normas izšķir mierizlīguma procesus saskaņā ar Nolikumu par mierizlīgumiem [Ausgleichsordnung (AO)] un bankrota procesus saskaņā ar Nolikumu par bankrotiem [Konkursordnung (KO)].

Maksātnespējas procesa uzsākšanas priekšnoteikums ir parādnieka maksātnespēja. Pieņēmumu par to, ka parādnieks ir maksātnespējīgs īpaši ļauj izdarīt parādnieka veikto maksājumu pārtraukšanas fakts. Maksātnespējas priekšnoteikums nav kreditoru spiediens. Tas apstāklis, ka parādnieks ir pilnīgi vai daļēji apmierinājis atsevišķu kreditoru prasījumus, pats par sevi nepamato pieņēmumu, ka parādnieks ir maksātspējīgs (KO 66. pants). Bankrota procesa uzsākšana attiecībā uz komercsabiedrībām, kurās neviens sabiedrības dalībnieks nav fiziska perona, kas personīgi atbildīga par sabiedrību, kā arī attiecībā uz juridisko personu īpašumu un mantojumiem notiek arī pārmērīgu parādu gadījumos (KO 67. pants).

Ja ir priekšnoteikumi bankrota procedūras uzsākšanai vai maksātnespējas draudi, tad parādnieks var pieprasīt, lai bankrota procesa vietā tiktu uzsākts mierizlīguma process (AO 1.pants).

Bankrota procesa mērķis vispirms ir visu kreditoru vienmērīga apmierināšana. Atbilstoši esošajam īpašumam visi kreditori saņem vienādu savu prasījumu segšanas kvotu. Pēc iespējas nepieciešams novērst tādu uzņēmumu sadalīšanu, kuru sanācija ir iespējama un jāatļauj parādniekam veikt uzņēmuma sanāciju. Šis mērķis ir galvenais, ja bankrota procesa laikā notiek tā sauktais piespiedu mierizlīguma process. Piespiedu mierizlīguma procesa rezultātā notiek parādnieka atbrīvošana no atlikušajiem parādiem, ja solidārais parādnieks divu gadu laikā samaksā vismaz 20% no saviem parādiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Īpaši noteikumi ir spēkā attiecībā uz fizisko personu bankrotu. Fizisku personu bankrota gadījumos pastāv vispārēja iespēja atbrīvot parādniekus no atlikušajiem parādiem. Šādas rīcības mērķis ir nodrošināt tiem cilvēkiem, kas nokļuvuši bezizejas finansiālā situācijā, iespēju uzsākt uzņēmējdarbību no jauna. Tādu fizisku personu bankrota procesu, kuras neveic uzņēmējdarbību, sauc par parādsaistību kārtošanas procesu (KO 25. pants).

Mierizlīguma process dod iespēju sanēt uzņēmumu, kuram ir parādi, ar kreditoru vairākuma lēmumu atlaižot daļu parādu, ja parādnieks divu gadu laikā samaksā vismaz 40 % no kreditoru prasījumiem.

Parādnieks var mēģināt veikt arī uzņēmuma ārpustiesas sanāciju. Tomēr, salīdzinot ar tiesas procesu, šajā gadījumā neizdevīgi ir tas, ka parādniekam jāvienojas ar visiem kreditoriem un nav iespējams pārbalsot atsevišķus kreditorus, kas nepiekrīt lēmumam. Bez tam parādnieka pienākums saskaņā ar KO 69. panta 2. punktu ir 60 dienu laikā iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja pastāv priekšnoteikumi bankrota procesa uzsākšanai.

Lai novērstu maksātnespēju ar uzņēmuma savlaicīgu pamatīgu sanāciju, pastāv arī iespēja veikt uzņēmuma reorganizācijas procesu saskaņā ar likumu par uzņēmumu reorganizāciju [Unternehmensreorganisationsgesetz]. Priekšnoteikums ir reorganizācijas nepieciešamība, bet ne maksātnespēja. Uzņēmumu reorganizēt nepieciešams tādā gadījumā, ja uzņēmums sakarā ar nepareizu saimniecisku attīstību ir tiktāl apdraudēts, ka uzņēmuma ilgstošas darbības turpināšanai nepieciešams veikt noteiktus pasākumus.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2. Kādi ir dažādo maksātnespējas procesu sākšanas priekšnoteikumi?

Bankrota process:
  • maksātnespēja, respektīvi, pārmērīgi parādi (skatīt augstāk norādīto);
  • principā, mantas esamība, kas sedz izmaksas;
  • parādnieka vai kreditora iesniegts maksātnespējas pieteikums.
Mierizlīguma process:
  • maksātnespēja, maksātnespējas draudi vai pārmērīgi parādi;
  • parādnieka pieteikums kopā ar pieļaujamu mierizlīguma priekšlikumu.

3. Kāda ir atsevišķo dalībnieku loma dažādajos tiesas procesos?

Bankrota procesā:
  • Bankrota lietu tiesa
    • uzsāk un vada procesu;
    • ieceļ un uzrauga konkursa masas administratoru;
    • nodrošina konkursa masu;
    • vada kreditoru sapulces, jo īpaši, balsošanu par piespiedu mierizlīgumu vai maksājumu plānu;
    • pieņem lēmumus par noteiktiem risināmiem jautājumiem;
    • atceļ bankrota procesu.
  • Masas administrators
    • atbild par bankrota procesa praktisko īstenošanu;
    • pārbauda solidārā parādnieka ekonomisko stāvokli;
    • novērtē, vai uzņēmuma darbību iespējams turpināt, kā arī, vai jau slēgtu uzņēmumu var no jauna atvērt;
    • pārbauda, vai piespiedu mierizlīgums atbilst kreditoru interesēm un vai var prognozēt, ka tas būs izpildāms;
    • konstatē aktīvus un izmanto tos;
    • pārvalda un pārstāv konkursa masu;
    • īsteno konkursa masas apstrīdēšanas tiesības;
    • līdzdarbojas parādu konstatācijā;
    • sadala no konkursa masas iegūtos ienākumus.

Tādu fizisko personu bankrota procesos, kas neveic uzņēmējdarbību (parādsaistību kārtošanas process), nav obligāti jāieceļ masas administrators. Ja bankrota lietu tiesa nolemj neiecelt masas administratoru, tad tiesai pašai saskaņā ar Nolikumu par bankrotiem [Konkursordnung] jāpilda masas administratoram paredzētie uzdevumi.

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • Parādnieks
    • ir tiesīgs iesniegt bankrota pieteikumu un pret bankrota procesa uzsākšanu izmantot procesuālās kārtības tiesiskos līdzekļus;
    • ar bankrota procesa uzsākšanu zaudē rīcības tiesības ar konkursa masas sastāvā ietilpstošo mantu;
    • ir tiesīgs piedalīties kreditoru sanāksmēs un kreditoru komitejas sēdēs;
    • ir tiesīgs iesniegt piespiedu mierizlīguma slēgšanas lūgumu.
  • Kreditori
    • Kreditoru sapulce;
    • tai ir noteiktas pieprasījuma tiesības (piem., iecelt kreditoru komiteju, atcelt masas administratoru);
    • balso par priekšlikumu noslēgt piespiedu mierizlīgumu;
    • Nepieciešamības gadījumā tiesas iecelta kreditoru komiteja;
    • palīdz masas administratoram un uzrauga tā darbību;
    • pauž savu atzinumu par masas administratora veiktiem, svarīgiem pasākumiem;
    • noteiktos gadījumos tai ir tiesības dot piekrišanu.
Mierizlīguma process:
  • Mierizlīguma lietu tiesa
    • uzsāk un vada procesu;
    • ieceļ un uzrauga mierizlīguma administratoru un citas institūcijas;
    • pieņem lēmumus attiecībā uz noteiktiem risināmiem jautājumiem;
    • atceļ mierizlīguma procesu.
  • Mierizlīguma administrators
    • uzrauga parādnieku un viņa darījumu vadību;
    • konstatē parādnieka ekonomisko stāvokli un sniedz par to pagaidu rakstveida ziņojumu;
    • pārbauda pieteiktos prasījumus;
    • noteiktiem juridiskiem darījumiem nepieciešama administratora piekrišana.
  • Parādnieks
    • iesniedz pieteikumu par mierizlīguma procesa uzsākšanu, kurā iekļauts pieļaujams mierizlīguma priekšlikums;
    • principā saglabā savas rīcības pilnvaras un turpina pats pārvaldīt savu mantu;
    • ir mierizlīguma administratora uzraudzībā.
  • Kreditori
    • kreditoru sapulce balso par mierizlīguma priekšlikumu;
    • nepieciešamības gadījumā tiesas iecelta kreditoru padome konsultē, mierizlīguma administratoru, kā arī palīdz viņam un uzrauga tā darbību.

4. Kādas ir procesa uzsākšanas tiesiskās sekas?

Bankrota process:

Rīkojums par bankrota procesa uzsākšanu tiek oficiāli paziņots Website Deutsch. Bankrota procesa uzsākšanas juridiskās sekas iestājas ar to dienu, kas seko rīkojuma oficiālās paziņošanas dienai. Bez tam attiecīgs ieraksts par bankrota procesa uzsākšanu tiek izdarīts publiskos reģistros (zemesgrāmatā, firmu reģistrā u.c.).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ar bankrota procesa uzsākšanu kopparādniekam tiek atņemtas brīvas rīcības tiesības ar visu piespiedu izpildes procedūrai pakļauto mantu, kas šajā laikā pieder kopparādniekam, vai kuru viņš iegūst bankrota procesa laikā (konkursa masa). Konkursa masa jāaizsargā, jāpārvalda un jāizlieto tikai visu kreditoru prasījumu apmierināšanai (KO 1. pants).

Kopparādnieka juridiskām darbībām, kuras viņš veic pēc bankrota procesa uzsākšanas ar konkursa masu, attiecībā uz kreditoriem nav juridisks spēks (KO 3. panta 1. punkts).

Juridiskus strīdus, kuru mērķis ir prasījuma tiesību nodrošināšana attiecībā uz konkursa masas sastāvā esošo mantu, pēc bankrota procedūras uzsākšanas kā prasību pret kopparādnieku nevar nodot izskatīšanai tiesai, kā arī iesāktos juridiskos strīdus nevar turpināt. Juridiskus strīdus par kreditora prioritārām tiesībām uz kādu priekšmetu izdalīšanu no maksātnespējīgā parādnieka mantas parāda segšanai, vai par tādu priekšmetu izdalīšanu, kas neietilpst konkursa masā, var iesniegt izskatīšanai tiesā, kā arī turpināt to izskatīšanu arī pēc bankrota procedūras uzsākšanas, bet tikai pret konkursa masas administratoru (KO 6. panta 1. un 2. punkts).

Visi juridiskie strīdi, kas iesniegti izskatīšanai tiesā, kuros kopparādnieks ir prasītājs vai atbildētājs, izņemot juridiskus strīdus par prasījuma tiesībām, kas neattiecas uz konkursa masas sastāvā esošu mantu, ar bankrota procesa uzsākšanu tiek pārtraukti (KO 7. panta 1. punkts).

Mierizlīguma process:

Arī par mierizlīguma procesa uzsākšanu tiek publiski paziņots internetā, attiecīgajā paziņojumu datnē. Mierizlīguma procesa juridiskās sekas iestājas ar dienu, kas seko paziņojuma publicēšanas dienai (AO 7. panta 1. punkts). Bez tam par mierizlīguma procesa uzsākšanu attiecīgs ieraksts tiek izdarīts publiskos reģistros (zemesgrāmatā, firmu reģistrā utt.).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Kopš mierizlīguma pieteikuma iesniegšanas dienas līdz procesa uzsākšanas dienai parādniekam nav atļauts atsavināt vai apgrūtināt nekustamos īpašumus, nodibināt noteiktu kreditoru prioritārās tiesības uz kādiem priekšmetiem, kas ir parādnieka mantas sastāvā, sniegt galvojumus un dot peļņu nenesošus rīkojumus. Šāda veida juridiskas darbības attiecībā uz kreditoriem nav spēkā. Kopš procesa uzsākšanas parādniekam sava uzņēmuma slēgšanai vai atkārtotai atvēršanai nepieciešama mierizlīguma lietu tiesas atļauja. Bez tam noteiktu citu juridisku darījumu un juridisku darbību veikšanai nepieciešama mierizlīguma administratora piekrišana. Mierizlīguma procesa laikā parādnieks esošos līdzekļus savā labā var izlietot tikai tādā apmērā, cik tie obligāti nepieciešami viņa un viņa ģimenes pieticīgai eksistencei (AO 8. pants).

Ja mierizlīguma procesa laikā tiek pieteikts prasījums, tā noilguma termiņš tiek pārtraukts (AO 9. pants).

Kopš procesa uzsākšanas ar tiesas starpniecību nav iespējams iegūt ķīlas vai apmierināšanas tiesības uz parādniekam piederošiem priekšmetiem (AO 10. pants).

5. Kādi specifiski noteikumi pastāv attiecībā uz atsevišķām prasījumu tiesību kategorijām?

Bankrota process:
Tiesības izdalīt no parādnieka mantas noteiktus priekšmetus

Tiesības izdalīt no parādnieka mantas noteiktus priekšmetus attiecas uz tādiem priekšmetiem, kas gan atrodas pie parādnieka, bet tomēr nepieder viņam (KO 44. pants). Tā kā konkursa masas sastāvā ir tikai kopparādniekam piederoša manta, tad bankrota procesa uzsākšana principā neskar tiesības izdalīt no parādnieka mantas noteiktus priekšmetus.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesības izdalīt no maksātnespējīgā parādnieka mantas noteiktus priekšmetus

Tās ir kreditora prioritāras tiesības izdalīt no kopparādnieka mantas noteiktus priekšmetus prasījumu apmierināšanai bankrota procesa laikā. Kreditoriem ar prioritārām prasījumu apmierināšanas tiesībām, ja viņu prasījumus var segt ar nodrošināto mantu (piem. ķīlu), ir priekšroka, salīdzinot ar konkursa kreditoriem. No parādnieka mantas gūtie ienākumi ieplūst kopējā konkursa masā (KO 48. pants). Principā bankrota procesa uzsākšana neskar prioritāras kreditora tiesības atdalīt no maksātnespējīgā parādnieka mantas noteiktus priekšmetus prasījumu apmierināšanai.

Konkursa kreditoru prasījumi

Konkursa prasījumi ir to kreditoru prasījumi, kuriem bankrota procesa uzsākšanas laikā ir tiesiskas pretenzijas pret kopparādnieku attiecībā uz viņa mantu (KO 51. pants). Konkursa prasījumos neietilpst kopš bankrota procesa uzsākšanas konkursa prasījumiem uzkrājušies procenti, bankrota procesa dalības izmaksas, naudas sodi par jebkura veida sodāmām darbībām un prasījumi saistībā ar dāvinājumiem (KO 58. pants).

Attiecībā uz konkursa prasījumiem vispār ir spēkā vienlīdzības princips. Konkursa procedūrā netiek dota priekšroka ne oficiālām institūcijām, ne darba ņēmējiem. Taču sabiedrības dalībnieka prasījumi atmaksāt viņam dalībnieka aizdevumu kā pašu kapitāla aizvietojumu ir otršķirīgas.

Ieskaits

Prasījumi, kuri konkursa procedūras uzsākšanas laikā jau bija ieskaitāmi, nav jāpiesaka konkursā (KO 19. panta 1. punkts). Kreditoram, kas vienlaikus ir kopparādnieka parādnieks, tas rada nodrošināta kreditora statusu. Tomēr kreditors cieš zaudējumus, ja viņa paša prasījuma summa ir lielāka par kopparādnieka prasījumu. Ar šo zaudējumu viņš var piedalīties konkursā. Par ieskaita priekšnoteikumiem sīkāku informāciju var iegūt likumā (KO 20. pants), kā arī internetā adresē Bundeskanzleramtswebseite Deutsch.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Prasījumi attiecībā uz konkursa masu

Masas prasījumi ir prasījumi attiecībā uz konkursa masu, kas apmierināmi pirms konkursa kreditoru prasījumiem (KO 47. panta 1. punkts). Svarīgākie prasījumi ir (KO 46. panta 1. punkts):

  • konkursa procedūras izmaksas;
  • izdevumi, kas saistīti ar konkursa masas uzturēšanu, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu;
  • visas publiskās nodevas un nodokļi attiecībā uz konkursa masu, ja pēc bankrota procesa uzsākšanas tiek īstenoti pasākumi, kas nodibina nodevu un nodokļu samaksas pienākumu;
  • darba ņēmēju prasījumi par tekošo darba atlīdzību par laiku pēc bankrota procesa uzsākšanas;
  • prasījumi attiecībā uz divpusēju līgumu izpildi, kurus slēdz masas administrators;
  • prasījumi sakarā ar masas administratora juridiskām darbībām;
  • prasījumi sakarā ar nepamatotu konkursa masas bagātināšanu;
  • prasījumi sakarā ar darba attiecību izbeigšanu, ja administrators darba attiecības bankrota procesa laikā uzsācis no jauna.

Prasījumi attiecībā uz masu nav jāpiesaka bankrota procesa ietvaros. Ja masas administrators atsakās apmierināt prasījumus attiecībā uz masu, kuru samaksas termiņš ir iestājies, kreditors var savas prasījuma tiesības īstenot ar tiesas starpniecību.

Kopparādnieka līgumi
  • Piedāvājumi: Agrāk izdarīti piedāvājumi attiecībā uz kopparādnieku principā paliek spēkā. Masas administrators var izvēlēties, vai pieņemt piedāvājumu. Šajā gadījumā līguma partnera prasījumi ir prasījumi attiecībā uz masu (KO 26. panta 2. punkts). Vēlākā kopparādnieka piedāvājumi masas administratoram nav saistoši (KO 26. panta 3. punkts).
  • Divpusēji līgumi: Ja kopparādnieks vai otra līguma puse bankrota procesa uzsākšanas laikā vēl nav līgumu izpildījusi vai arī nav beigusi tā izpildi, tad masas administrators var izpildīt līgumu līdz beigām kopparādnieka vietā un pieprasīt arī no otras līguma puses līguma izpildi vai arī atkāpties no līguma (KO 21. panta 1. punkts).
  • Nomas līgumi: Nomas attiecības bankrota procesa uzsākšana sākumā neskar. Nomnieka maksātnespējas gadījumā kā masas administratoram, tā arī iznomātājam ir tiesības uzteikt līgumu, ievērojot likumā, vai savstarpēji vienojoties, noteikto uzteikuma termiņu (KO 23. pants).
  • Darba līgumi: Ja kopparādnieks ir darba devējs, un ja darba attiecības jau ir uzsāktas, tad principā viena mēneša laikā pēc lēmuma publicēšanas, ar kuru tiek pavēlēts slēgt uzņēmumu vai kādu uzņēmuma daļu, vai dota augšminētajam atļauja, vai arī augšminētais tiek konstatēts, darba ņēmējs priekšlaicīgi pārtrauc šīs attiecības vai arī masas administrators uzsaka darba ņēmējam darbu, ievērojot likumā un kolektīvā līgumā noteikto vai arī, pieļaujamā veidā savstarpēji vienojoties, paredzēto uzteikuma termiņu, ņemot vērā likumā paredzētos uzteikuma ierobežojumus.
Mierizlīguma process
Kompensācijas prasījumi

Kompensācijas prasījumi nav prasījumi, kuriem tiek dota priekšroka, un tie tiek apmierināti tikai atbilstoši kvotām. Pieteiktie kompensācijas prasījumi parādniekam jāatzīst vai jāapstrīd noteikta termiņa laikā. Prasījumu pieteikumam ir nozīme attiecībā uz kreditoru balsstiesībām mierizlīguma apspriešanas sēdē (par mierizlīguma priekšlikumu). Ja mierizlīguma priekšlikumu pieņem un to apstiprina tiesa, tad pie priekšnoteikuma, ka parādnieks izpilda mierizlīgumu, kompensācijas prasījumi tiek samazināti atbilstoši kvotām. Tas attiecas arī uz nepieteiktiem prasījumiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesības izdalīt no parādnieka mantas noteiktus parādniekam nepiederošus priekšmetus un tiesības atdalīt no maksātnespējīgā parādnieka mantas noteiktus priekšmetus kreditoru prasījumu prioritārai apmierināšanai

Tāpat kā bankrota procesā, arī mierizlīguma procesā principā netiek skartas tiesības izdalīt no parādnieka mantas noteiktus parādniekam nepiederošus priekšmetus un tiesības atdalīt no maksātnespējīgā parādnieka mantas noteiktus priekšmetus kreditoru prasījumu prioritārai apmierināšanai. Tomēr šo tiesību īstenošana var izraisīt termiņa piespiedu pagarinājumu.

Ieskaits

Noteikumi (AO 19., 20. pants) atbilst priekšrakstiem attiecībā uz bankrotu.

Līgumi

Ja mierizlīguma procesa uzsākšanas laikā vēl neviena līguma puse nav pilnīgi izpildījusi līgumu, tad prasījumi saistībā ar divpusējiem līgumiem mierizlīguma procesa uzsākšanas brīdī netiek skarti. Tomēr parādnieks var izvēlēties, vai viņš pieprasa otrai līguma pusei līgumu izpildīt, vai pats atkāpjas no līguma (AO 20.b. pants). Lai atkāptos no līguma, nepieciešama mierizlīguma administratora piekrišana. Mierizlīguma administrators drīkst piekrist tikai tad, ja līguma izpilde vai līguma tālāka izpilde varētu apdraudēt mierizlīguma īstenošanu vai izpildīšanas iespējamību, vai arī uzņēmuma tālāku pastāvēšanu (AO 20.b punkts). Jo īpaši tas attiecas uz nomas un darba līgumiem.

  • Nomas līgumi: Ja parādnieks nomā kādu priekšmetu, tad viņš ar mierizlīguma administratora piekrišanu viena mēneša laikā pēc lēmuma par procesa uzsākšanu var uzteikt līgumu, ievērojot likumā vai, savstarpēji vienojoties, noteikto uzteikuma termiņu (AO 20.c panta 2. punkts).
  • Darba līgumi: Ja parādnieks ir darba devējs, tad viņš ar mierizlīguma administratora piekrišanu viena mēneša laikā pēc lēmuma publikācijas par procesa uzsākšanu var pārtraukt darba attiecības, ievērojot likumā, kolektīvajā līgumā vai pieļaujamā veidā savstarpēji vienojoties noteikto īsāko uzteikuma termiņu, ņemot vērā likumā paredzētos uzteikuma ierobežojumus.

6. Kādi noteikumi ir spēkā attiecībā uz darbībām, kas nodara kaitējumu?

Var apstrīdēt juridiskas darbības, kas veiktas pirms bankrota procesa uzsākšanas un attiecas uz kopparādnieka mantu, sakarā ar mērķi nodarīt kreditoriem kaitējumu vai izšķērdēt parādnieka mantu (KO 28. pants), kā arī piešķirt kādam kreditoram priekšrocības (KO 30. pants) vai arī juridiskas darbības, kas veiktas pēc maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas (KO 31. pants). Paredzēta arī peļņu nenesošu rīkojumu un tiem pielīdzināmu rīkojumu (KO 29. pants) apstrīdēšana. Sīkāku informāciju par apstrīdēšanas priekšnoteikumiem iespējams atrast likuma tekstā tīmekļa vietnē Bundeskanzleramtswebseite Deutsch.

Lapas augšmalaLapas augšmala

7. Kādi nosacījumi ir spēkā attiecībā uz prasību celšanu un pieļaušanu?

Skatīt 5. jautājuma atbildi.

8. Kādi noteikumi ir spēkā attiecībā uz reorganizācijas procesiem?

Piespiedu mierizlīguma process

Piespiedu mierizlīguma process pats par sevi nav maksātnespējas process, bet notiek "mierizlīgums bankrota procesa ietvaros". Arī šajā gadījumā, noslēdzot mierizlīgumu, parādnieks tiek atbrīvots no atlikušajiem parādiem. Kopparādnieks samaksā piespiedu mierizlīguma kvotu un līdz ar to tiek atbrīvots no bankrota prasījumiem.

Piespiedu mierizlīguma procesu var ierosināt tikai sakarā ar godīga kopparādnieka (tāda, kas nav sodīts sakarā ar viltus bankrota pieteikumu, acīmredzamu nodomu izšķērdēt īpašumu, utt.) lūgumu. Kopparādniekam vienlaikus jāiesniedz piedāvājums, kādā veidā tiks apmierināti vai nodrošināti kreditoru prasījumi (KO 140. panta 1. punkts). Iesnieguma apmierināšana nav pieļaujama, ja konkursa kreditoriem nevar izmaksāt likumā noteikto minimālo kvotu 20% apmērā no bankrota prasījumiem, kas jāsamaksā divos gados. Fiziskām personām, kas neveic uzņēmējdarbību, var piešķirt piecus gadus ilgu samaksas termiņu. Ja samaksas termiņš ir ilgāks par diviem gadiem, kvotai tomēr jābūt vismaz 30 % (KO 141. panta 3. punkts). Attiecībā uz pārējo nedrīkst skart kreditoru tiesības uz atsevišķu parādniekam nepiederošu priekšmetu izdalīšanu, kā arī tiesības uz noteiktu priekšmetu izdalīšanu prioritāro kreditoru tiesību apmierināšanai, masas kreditori jāapmierina pilnīgi un pret bankrota kreditoriem principā jāizturas tāpat (KO 149.f pants). Bez tiesīgu personu piekrišanas nedrīkst ierobežot konkursa kreditoru prasījuma tiesības pret kopparādnieka galvotājiem vai līdzparādniekiem vai pret personām, kuru pienākums ir celt regresa prasības (KO 151. pants). Piespiedu mierizlīgumam jāpiekrīt vairākumam no balsstiesīgajiem maksātnespējīgā parādnieka kreditoriem, kas piedalās sapulcē, kura lemj par piespiedu mierizlīgumu. Papildus noteikums ir, ka mierizlīgumam piekrītošo kreditoru prasījumu kopsummai jāveido vismaz trim ceturtdaļas no to kreditoru prasījumu kopsummas, kas piedalās sapulcē (KO 147 panta 1. punkts).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja pēc tam mierizlīguma iespējamību apstiprina tiesa, tad solidārais parādnieks tiek atbrīvots no tiem atlikušajiem parādiem bankrota kreditoriem, kas pārsniedz kvotas summu (KO 156. pants).

Parādsaistību kārtošanas procedūra

Ja parādsaistību kārtošanas procedūras laikā netiek noslēgts piespiedu mierizlīgums, tad parādsaistību kārtošanai izmanto parādnieka mantu. Parādu likvidēšanas iespēja ir arī maksājumu plāna sastādīšana vai kā palīglīdzeklis - kompensācijas procedūra. Maksājumu plāns ir piespiedu mierizlīguma īpaša forma. Galvenā atšķirība ir tāda, ka šajā gadījumā nav likumā noteikta minimālā kvota un maksimālais pieļaujamais samaksas termiņš ir septiņi gadi. Lai pieņemtu maksājumu plānu, tam nepieciešams piekrist tādam pašam kreditoru vairākumam, kā attiecībā uz piespiedu mierizlīgumu un mierizlīgumu.

Ja kreditori nepiekrīt maksājumu plānam, tad tiesai jālemj par parādnieka iesniegumu veikt kompensācijas procedūru, atbrīvojot parādnieku no atlikušajiem parādiem (KO 200. panta 1. punkts). Šajā gadījumā kreditoru piekrišana nav nepieciešama. Pirmām kārtām parādu segšanai tiek ieskaitīta ienākumu apķīlājamā daļa. Parādniekam jācedē attiecīgie (algas) prasījumi uz septiņiem gadiem kreditoru pilnvarotai personai. Procedūra ir veiksmīga, ja parādnieks, pamatojoties uz ieņēmumiem no konkursa masas un kompensācijas procedūras trijos gados var apmierināt vismaz 50 % vai septiņos gados vismaz 10 % no kreditoru prasījumiem. Šajos gadījumos tiesa paziņo, ka kompensācijas procedūra ir pabeigta ar nolēmumu atbrīvo parādnieku no atlikušajiem parādiem (KO 213. pants). Ja pēc septiņu gadu termiņa samaksa nav veikta, tad tiesa ar nolēmumu tomēr var atbrīvot parādnieku no atlikušajiem parādiem, tā var atlikt nolēmumu vai arī pagarināt kompensācijas procedūru maksimāli par trim gadiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Mierizlīguma process

Ja parādnieks ir maksātnespējīgs vai viņam ir pārmērīgi parādi (skatīt 1. jautājumu), respektīvi, viņam draud maksātnespēja, tad viņš var iesniegt iesniegumu ar lūgumu uzsākt mierizlīguma procesu. Iesniegumam jāpievieno daudzi dokumenti (mantas saraksts, kreditoru un parādnieku saraksts, pēdējo trīs gadu bilances, mierizlīguma priekšlikums, utt.). Mierizlīguma pieļaujamības priekšnoteikums vienlaikus ar parādnieka godīgumu ir priekšlikums samaksāt likumā noteikto minimālo kvotu, proti, 40 % no kreditoru prasījumiem divu gadu laikā kopš mierizlīguma priekšlikuma pieņemšanas.

Parasti mierizlīguma priekšlikums jāpieņem 90 dienu laikā kopš procesa uzsākšanas (AO 67. panta 1. punkta 2. apakšpunkts). Prasības attiecībā uz kreditoru vairākuma piekrišanu ir tādas pašas, kā attiecībā uz piespiedu mierizlīgumu (skatīt augstāk). Mierizlīgumam nepieciešams tiesas apstiprinājums. Lēmums par apstiprinājumu tiek publicēts maksātnespējas informācijas datnē (AO 49. panta 3. punkts).

Attiecībā uz procesa beigu fāzi ir trīs iespējas. Procesa atcelšana, neveicot parādnieka uzraudzību, atcelšana ar parādnieka uzraudzību, ko veic pilnvarotais pārstāvis vai mierizlīguma procesa turpinājums ar parādnieka uzraudzību, ko veic mierizlīguma administrators.

9. Kādi noteikumi ir spēkā attiecībā uz likvidācijas procesiem?

Konkursa masas sastāvā esošā manta masa administratoram principā jāizmanto bez tiesas starpniecības, galvenokārt, to brīvi pārdodot. Tikai izņēmuma gadījumos, ja pēc masas parādnieka iesnieguma bankrota tiesa to nolemj, tiek veikta tiesas vadīta izsole atbilstoši piespiedu izpildes nolikumam [Exekutionsordnung].

Lapas augšmalaLapas augšmala

Svarīgu pasākumu veikšanai masas administratoram vispirms jāsaņem kreditoru komitejas lēmums (KO 114. panta 1. punkts). Bez tam masas pārvaldniekam vismaz astoņas dienas iepriekš oficiāli jāpaziņo bankrota lietu tiesai par noteiktiem juridiskiem darījumiem, kuru vērtība pārsniedz 100.000 euro. Tiesai ir iespējams aizliegt šo darījumu veikšanu (KO 116. pants: mierizlīgumu noslēgšana, strīdīgu pretenziju par izdalīšanas un prasījumu apmierināšanas prioritārām tiesībām atzīšana un ieskaita pretenziju un strīdīgu masas prasījumu atzīšana, ieskaita prasību celšana, utt.). Noteiktiem juridiskiem darījumiem - neatkarīgi no to vērtības - nepieciešama kreditoru komitejas un bankrota lietu tiesas atļauja (KO 117. pants).

Kreditoru komiteja ar bankrota lietu tiesas atļauju var nolemt, ka prasījumi, kuru apmierināšanas rezultātā gūtā summa atbilstoši prognozei nebūs pietiekama, un priekšmeti ar nelielu vērtību tiek nodoti kopparādnieka brīvā rīcībā (KO 119. panta 5. punkts).

Masas kreditori jāapmierina neatkarīgi no procesa stadijas, ja tie ir pieteikuši savas pretenzijas un ir iestājies prasījumu samaksas termiņš (KO 124 1. punkts). Ja ar konkursa masu nav pietiekami, lai apmierinātu prasījumus attiecībā uz šo masu, tad masas pārvaldniekam tas nekavējoties jāpaziņo bankrota lietu tiesai un jāpārtrauc masas kreditoru prasījumu apmierināšana. Tad notiek "konkurss konkursa ietvaros" (KO 124.a pants).

Konkursa kreditoru prasījumus var sākt apmierināt tikai pēc vispārējās pārbaudes sapulces. Sadale masas administratoram principā jāveic pēc kreditoru komitejas vienošanās un atbilstoši bankrota tiesas dotajai piekrišanai sadales projektam. (KO 128.-130. pants). Īpaši noteikumi ir attiecībā uz apstrīdētiem (KO 131. pants) un novēloti pieteiktiem (KO 134. pants) prasījumiem un konkursa kreditoriem, kuriem vienlaikus ir prioritāras prasījumu apmierināšanas tiesības (KO 132. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

10. Kādi ir procesa izbeigšanas nosacījumi?

Bankrota process

Bankrota process ir jāatceļ, ja bankrota lietu tiesai ir pierādīts, ka galīgā mantas sadale ir pabeigta, piespiedu mierizlīguma gadījumā (KO 139. panta 1. punkts), ja tas ir ar juridisku spēku apstiprināts un apmierināti vai nodrošināti kreditoru prasījumi attiecībā uz atsevišķu parādniekam nepiederošu priekšmetu izdalīšanu no mantas un prasījumi attiecībā uz atsevišķu priekšmetu izdalīšanu kreditoru prioritāro tiesību apmierināšanai, kā arī apmierinātas konkursa masas kreditoru pretenzijas (KO 157. panta 1. punkts). Tāpat bankrota process jāatceļ, ja ar juridisku spēku apstiprināts samaksas plāns (KO 196. panta 1. punkts) vai ar juridisku spēku uzsākta kompensācijas procedūra (KO 200. panta 4. punkts).

Bez tam bankrota process jāatceļ arī tādā gadījumā, ja tā atcelšanai piekrīt visi masas un konkursa kreditori (KO 167. panta 1. punkts) vai, ja konkursa procedūras laikā izrādās, ka kopparādnieka manta nav pietiekama bankrota procesa izmaksu segšanai (KO 166. pants).

Bankrota procesa spēkā esošai atcelšanai ir šādas sekas:

  • Agrākais kopparādnieks atgūst pilnas rīcības tiesības ar savu mantu (KO 59. pants), masas administratora pilnvaras izbeidzas.
  • Agrākais kopparādnieks atgūst neierobežotas aktīvas un pasīvas procesu vešanas tiesības. Jau notiekošajos procesos notiek likumīga pušu maiņa - masa - agrākais kopparādnieks.
  • Maksātnespējīgā parādnieka kreditori atkal neierobežoti var īstenot piespiedu izpildes procedūru pret agrāko kopparādnieku, lai iegūtu to savu prasījumu daļu, kas pārsniedza bankrota kvotu.

Noteiktās jomās kopparādniekam tiek noteikti administratīvi-tiesiski [piem., saskaņā ar uzņēmējdarbības nolikumu (Gewerbeordnung)] vai profesionāli [piem., saskaņā ar advokatūras nolikumu (Rechtsanwaltsordnung)] ierobežojumi attiecībā uz uzņēmējdarbības turpmāku veikšanu. Krimināltiesiskas sankcijas draud, ja kreditoriem tīši nodarīts kaitējums.

Mierizlīguma process

Procesa atcelšanas sekas ir mierizlīguma tiesisko ierobežojumu atcelšana attiecībā uz parādnieka rīcības brīvību.

« Maksātnespēja - Vispārīgas ziņas | Austrija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 02-04-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste