Eiropas Komisija > ETST > Piemērojamās tiesības > Portugāle

Pēdējo reizi atjaunots: 31-08-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Piemērojamās tiesības - Portugāle

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

I. SPĒKĀ ESOŠO TIESĪBU AKTU AVOTI I.
I.1. Valsts tiesību akti I.1.
I.2. Spēkā esošās daudzpusējās starptautiskās konvencijas I.2.
I.3. Galvenās spēkā esošās divpusējās konvencijas I.3.
II. KOLĪZIJU NORMU PIEMĒROŠANA II.
II.1. Vai tiesnesim ir pienākums piemērot kolīziju normas pēc savas iniciatīvas? II.1.
II.2. Atgriezeniskā norāde (renvoiII.2.
II.3. Piesaistes kritēriju izmaiņas II.3.
II.4. Kolīziju normu piemērošanas izņēmumi II.4.
II.5. Ārvalstu regulējuma pārbaude II.5.
III. KOLĪZIJU NORMAS III.
III.1. Līgumsaistības un tiesību akti III.1.
III.2. Nelīgumiskās saistības III.2.
III.3. Personas statuss, tā aspekti attiecībā uz civiltiesisko statusu (vārds, dzīvesvieta, rīcībspēja) III.3.
III.4. Vecāku un bērnu attiecību nodibināšana, tostarp adopcija III.4.
III.5. Laulība, nereģistrēta laulība, partnerattiecības, laulības šķiršana, laulāto atšķiršana, uzturlīdzekļu nodrošināšanas pienākums III.5.
III.6. Laulāto mantiskās attiecības III.6.
III.7. Testamenti un mantošanas tiesības III.7.
III.8. Nekustamais īpašums III.8.
III.9. Maksātnespēja III.9.

 

I. SPĒKĀ ESOŠO TIESĪBU AKTU AVOTI

I.1. Valsts tiesību akti

Portugālē ar starptautiskajām privātajām tiesībām saistīto tiesību aktu pamatā ir rakstveida juridiski dokumenti, ko šajā nolūkā izdevušas attiecīgi pilnvarotas iestādes – citiem vārdiem sakot, to pamatā ir imperatīvas normas, kuras noteikušas kompetentas valsts iestādes un kuru uzdevums ir noteikt vispārējus kritērijus, kas piemērojami atsevišķām situācijām. Šīs normas ir izklāstītas rakstveida dokumentos, kuros noteikta to darbības joma un pamatprincipi.

Paražas (pastāvīga sociālā prakse, kas nosaka pārliecību par attiecīgās normas saistošo raksturu) saskaņā ar Portugāles Civilkodeksu var būt netiešs tiesību aktu avots. Tomēr atsevišķās jomās, jo īpaši starptautiskajās publiskajās tiesībās, paražas joprojām ir nozīmīgs avots.

Portugālē doktrīnas (tiesību zinātņu pētnieku darba produkti) un tiesu prakse (iepriekšējo tiesas spriedumu kopums) parasti netiek uzskatīta par tiesību avotiem, lai gan tiek atzīts, ka tām ir ietekme uz tiesību aktu izstrādi un piemērošanu. Tomēr īstie tiesību avoti ir Konstitucionālās tiesas lēmumi, kas ir vispārsaistoši.

I.2. Spēkā esošās daudzpusējās starptautiskās konvencijas

Ar konvenciju sarakstu varat iepazīties informācijas lapas pilnajā versijā, kas atrodama Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās Portugāles kontaktlapas vietnē http://www.redecivil.mj.pt/ português.

Lapas augšmalaLapas augšmala

I.3. Galvenās spēkā esošās divpusējās konvencijas

Ar konvenciju sarakstu varat iepazīties informācijas lapas pilnajā versijā, kas atrodama Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās Portugāles kontaktlapas vietnē http://www.redecivil.mj.pt/ português.

II. KOLĪZIJU NORMU PIEMĒROŠANA

II.1. Vai tiesnesim ir pienākums piemērot kolīziju normas pēc savas iniciatīvas?

Tiesnesim jāizskata kolīziju normu piemērojamība pat tādā gadījumā, ja neviena no pusēm nepieprasa ārvalstu tiesību aktu piemērošanu.

Tomēr atsevišķās jomās, īpaši attiecībā uz līgumiem, pusēm ir tiesības noteikt, kuras valsts tiesību akti tiks piemēroti. Tas nozīmē, ka puses var brīvi izvēlēties, kuras ārvalstu materiālās tiesības regulēs viņu konkrētās attiecības. Ja šāda izvēle ir izdarīta, kolīziju normas piemērotas netiek.

II.2. Atgriezeniskā norāde (renvoi)

Vai Portugāles starptautiskajās privātajās tiesībās pastāv atgriezeniskā norāde un, ja tāda ir, cik lielā mērā tā ļauj piemērojamajiem ārvalstu tiesību aktiem norādīt uz Portugāles tiesību aktiem vai kādas citas valsts tiesību aktiem?

Saskaņā ar Portugāles tiesību aktiem tiek piemērots vispārējs princips, kas paredz, ka kolīziju normās iekļautā atsauce uz jebkādas citas valsts tiesību aktiem nosaka šīs attiecīgās valsts tiesību piemērošanu tikai tādā gadījumā, ja nepastāv nekādi tiesību akti, kas nosaka savādāk; šāda kompetences noteikšana attiecas tikai uz tiem tiesību aktiem, kas pēc sava satura un tiesiskajām funkcijām ietver tiesiskās normas, uz kurām norādīts kolīziju normās.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Neraugoties uz minētajiem principiem, Portugāles tiesību aktos pieļaujama atgriezeniskā norāde gadījumos, ja ārvalstu tiesību akti, kas izvēlēti, piemērojot valsts kolīziju normas, paši liedz piemērot šos tiesību aktus un tā vietā norāda uz citiem tiesību aktiem, kas var būt gan Portugāles, gan kādas trešās valsts tiesību akti.

Tādējādi, ja tās valsts tiesiskā sistēma, kuras starptautisko privāto tiesību piemērošana noteikta saskaņā ar Portugāles kolīziju normām, savukārt piemēro atgriezenisko norādi uz kādas citas valsts tiesībām un, ja šīs trešās valsts tiesības tiek atzītas par kompetentām attiecīgā jautājuma izskatīšanā, jāpiemēro šīs norādītās trešās valsts tiesību akti.

Atgriezeniskā norāde jāatzīst arī tādā gadījumā, ja ir iesaistīti ne tikai trīs, bet četru vai vairāku valstu tiesību akti, ar nosacījumu, ka visas puses vienojas par vienu tiesību aktu kā visatbilstošāko attiecīgā starptautisko privāto tiesību jautājuma izskatīšanā.

Šāda kārtība neattiecas uz gadījumiem, ja tiesības, kuru piemērošana noteikta saskaņā ar Portugāles starptautiskajām privātajām tiesībām, ir personiskās tiesības (Portugālē personiskās tiesības attiecas uz attiecīgās personas pilsonību) un attiecīgā persona parasti dzīvo Portugāles teritorijā vai valstī, kuras kolīziju normas uzskata par piemērojamiem tās valsts nacionālos tiesību aktus, kuras pilsonis šī persona ir.

Tomēr iepriekš minētā norma joprojām būs piemērojama lietās, kas attiecas uz aizgādnību un aizbildniecību, laulāto finansiālajām attiecībām, vecāku tiesībām, attiecībām starp audžuvecākiem un adoptēto bērnu, kā arī mantoto īpašumu, ja saskaņā ar kolīziju normām piemērotās valsts tiesības norāda uz tās valsts tiesībām, kurā atrodas nekustamais īpašums, un ja šīs valsts tiesībās norādīts, ka tās ir piemērojamas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

II.3. Piesaistes kritēriju izmaiņas

Kas notiek gadījumā, ja mainās piesaistes kritērijs, piemēram, kustamā īpašuma pārvietošanas gadījumā?

Piesaistes kritēriju izmanto, lai identificētu tos tiesību aktus, kas būtu vispiemērotākie attiecīgās tiesiskās situācijas izskatīšanā.

Piesaistes kritērijs pēc sava rakstura var būt gan mainīgs, gan noteikts atkarībā no tā, vai to var vai nevar izmainīt. Pie mainīgajiem piesaistes kritērijiem pieskaitāmi kritēriji, kas saistīti, piemēram, ar pilsonību, dzīvesvietu, juridiskas personas kustamo īpašumu vai galveno biroju. Nemainīgs piesaistes kritērijs ir nekustamā īpašuma atrašanās vieta vai vieta, kur tiek veikti juridiskie darījumi.

Kad kolīziju normas paļaujas uz mainīgu piesaistes kritēriju, tās parasti nosaka laika brīdi, kurā šis piesaistes kritērijs jāņem vērā.

Attiecīgā piesaistes kritērija izmaiņas var izraisīt secīgu dažādu valstu tiesību piemērošanu, līdz ar to radot tā saucamo "mainīgo kritēriju konfliktu".

Tādos gadījumos jaunā statusa (piemēram, kustamā īpašuma jaunā atrašanās vieta vai jauns personiskais statuss) piemērošana nekādā ziņā nedrīkst ierobežot iepriekš iegūtās tiesības.

Puses var mainīt dažu mainīgo piesaistes kritēriju saturu, tādējādi zināmā mērā gūstot iespēju izvēlēties piemērojamos tiesību aktus. Lai novērstu tīšu satura izmaiņu ļaunprātīgu izmantošanu, Portugāles tiesību aktos ieviests tiesību normu pārkāpšanas jēdziens, kas nosaka, ka, piemērojot kolīziju normas, nedrīkst ņemt vērā tās faktiskās vai tiesiskās situācijas, kas radītas krāpnieciskos nolūkos, lai izvairītos no tiesību aktu piemērošanas, kas būtu jāpiemēro citā situācijā; citiem vārdiem sakot, šādos gadījumos jāpiemēro tieši tie tiesību akti, no kuru piemērošanas bija vēlējusies izvairīties persona, kas bija veikusi šādas krāpnieciskas darbības.

Lapas augšmalaLapas augšmala

II.4. Kolīziju normu piemērošanas izņēmumi

Vai tiesas var atteikties piemērot attiecīgās tiesības, ja tās ir pretrunā ar starptautisko sabiedrisko kārtību?

Jā. Kolīzijas normās norādīto ārvalstu tiesību aktu piemērošana nav iespējama, ja šāda piemērošana varētu būt saistīta ar Portugāles valstī pieņemtās starptautiskās sabiedriskās kārtības pamatprincipu pārkāpšanu.

Šie principi atspoguļo tiesiskās, politiskās, ētiskās, sociālās, ekonomiskās un reliģiskās intereses, kas ir būtiski svarīgas sabiedrībai, kura tās pieņēmusi, un kas arī veido šīs sabiedrības atšķirīgās iezīmes. Šos principus, ņemot vērā to īpašo nozīmīgumu, nedrīkst ignorēt vai pārkāpt, piemērojot ārvalstu tiesību aktus, kas ir pretrunā ar tiem nepieņemamā veidā.

Ja sabiedriskās kārtības prasības nozīmē, ka kāda konkrēta ārvalstu tiesību norma nav piemērojama, jāizmanto atbilstoša šīs valsts tiesību vispārēja norma, un jurisdikcijas vietas tiesību akti (proti, tās valsts tiesības, kurā lieta tiek izskatīta tiesā) tiek piemēroti tikai un vienīgi tādā gadījumā, ja ārvalstu tiesību piemērošana ir pilnīgi neiespējama.

II.5. Ārvalstu regulējuma pārbaude

Kāda ir tiesnešu un pušu loma ārvalstu regulējuma pārbaudē?

Portugāles tiesiskajā sistēmā ārvalstu tiesības tiek traktētas kā tiesības, nevis kā fakti.

Portugāles tiesību aktos noteikts, ka pusei, kas vēlas, lai tiktu piemērotas ārvalstu tiesības, jāpierāda to esamība un saturs, lai gan arī tiesai par tām ir neoficiāli jāiegūst informācija.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Šī prasība iegūt informāciju neoficiālā ceļā attiecas uz tiesnesi arī visos tajos gadījumos, kad viņam jāpasludina spriedums, pamatojoties uz ārvalstu tiesībām, un neviena no pusēm nav lūgusi piemērot ārvalstu tiesības vai pretējā puse ir atzinusi to eksistenci un nav iebildusi pret to piemērošanu.

Kādi pierādījumu veidi ir pieņemami?

Tiesību aktos nav noteikti nekādi īpaši pierādījumu veidi, tādējādi attiecīgā puse vai tiesnesis sava viedokļa pamatošanai var izmantot jebkādu atbilstošu pierādījumu veidu (piemēram, eksperta liecības vai dokumentārus pierādījumus).

Kas notiek, ja ārvalstu regulējumu nevar pārbaudīt?

Ja nav iespējams noteikt piemērojamo ārvalstu tiesību saturu, tiek izmantoti sekundāri piemērojamie tiesību akti, un šāda procedūra piemērojama ikreiz, kad nav iespējams noteikt faktisko vai tiesisko pamatojumu attiecīgo tiesību piemērojamības noteikšanai.

Ja nav iespējams noteikt nekādus citus attiecīgās valsts tiesību aktus, kas būtu piemērojami attiecīgajā gadījumā, vai ja izrādās neiespējami noteikt šādu tiesību aktu saturu, tiesai jāpiemēro Portugāles vispārējie tiesību akti.

III. KOLĪZIJU NORMAS

III.1. Līgumsaistības un tiesību akti

Kopš 1994. gada 1. septembra Portugālē ir spēkā Romas Konvencija par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (1980.). Šī konvencija attiecas uz saistībām, kas izriet no līgumiem, kas noslēgti pēc tās spēkā stāšanās datuma, un ja tiek piemērotas kolīziju normas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Konvencijā uzsvērts princips, ka puses var izvēlēties, kuras tiesības piemērojamas attiecīgajam līgumam vai kādai tā daļai, un var pat jebkurā laikā savstarpēji vienoties par piemērojamo tiesību maiņu. Tomēr ārvalstu tiesību izvēle nevar kavēt piemērot tās valsts tiesību sistēmas obligātās normas, kurā tiesību izvēles brīdī atrodas citi piesaistes elementi.

Ja šāda izvēle netiek izdarīta, attiecīgo līgumu regulē tās valsts tiesību akti, ar kuru tam ir visciešākā saistība.

Lai noteiktu šādu saistību, jāizvērtē visi attiecīgās lietas apstākļi (pušu pastāvīgā dzīvesvieta vai galvenā biroja atrašanās vieta, centrālās administrācijas, galvenās pārstāvniecības vai par piegādēm atbildīgā uzņēmuma atrašanās vieta, nekustamā īpašuma atrašanās vieta, transportuzņēmuma atrašanās vieta, līguma valoda, tā priekšmeta un izpildes vieta, līgumslēdzēju pušu pilsonība utt.).

III.2. Nelīgumiskās saistības

Ārpuslīgumiskā civiltiesiskā atbildība

Parasti saskaņā ar Portugāles Civilkodeksu lietās, kas saistītas ar ārpuslīgumisko civiltiesisko atbildību (proti, atbildību, kas izriet no tīša un nelikumīga citas personas tiesību pārkāpuma vai tādu tiesību aktu pārkāpuma, kuru mērķis ir aizsargāt trešo pušu tiesības, vai atbildību, kas izriet no bīstamām darbībām vai uzvedības, kas var būt likumīga, bet rada kaitējumu trešām personām), piemērojamas tās valsts tiesības, kurā veikta darbība, kuras rezultātā galvenokārt nodarīts attiecīgais kaitējums. Ja atbildība iestājusies, kādai personai neveicot atbilstošas darbības, piemērojamas tās valsts tiesības, kurā attiecīgajai personai būtu bijis jāveic atbilstošā darbība.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Saskaņā ar kolīziju normām piemērotās tiesības ir tās, kas nosaka attiecīgās kompensācijas izmaksas pamatojumu un apmēru.

Negodīga iedzīvošanās

Saskaņā ar Portugāles Civilkodeksu lietas, kas saistītas ar negodīgu iedzīvošanos (kas notiek, ja persona bez tiesiska pamatojuma iegūst finansiālas priekšrocības uz kādas citas personas rēķina), tiek izskatītas, piemērojot tiesības, saskaņā ar kurām attiecīgā puse guvusi negodīgas iedzīvošanās ceļā gūto labumu.

Saskaņā ar kolīziju normām piemērotās tiesības nosaka šādas netaisnas iedzīvošanās pamatojumu, saturu un izrietošās kompensācijas izmaksas saistības.

Pārstāvniecība bez pilnvarojuma (negotiorum gestio)

Uz pārstāvniecību bez pilnvarojuma (negotiorum gestio) (situācija, kad kāda persona pārvalda citas personas uzņēmumu tās īpašnieka interesēs un vārdā bez atbilstoša pilnvarojuma), ja tiek veiktas juridiskas darbības, attiecas 1978. gada 14. maija Hāgas Konvencija par tiesību aktiem, kādi piemērojami pārstāvniecībām.

III.3. Personas statuss, tā aspekti attiecībā uz civiltiesisko statusu (vārds, dzīvesvieta, rīcībspēja)

Parasti personas statusu regulē attiecīgo personu personiskās tiesības, kā to Portugāles Civilkodeksā nosaka kolīziju normas.

Personiskās tiesības ir tās valsts tiesības, kuras pilsonis ir attiecīgā persona, vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, tās valsts tiesības, kurā atrodas šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta (ja persona ir pilngadīga) vai juridiskā dzīvesvieta (ja persona ir nepilngadīga vai nav rīcībspējīga). Ja personai nav pastāvīgas dzīvesvietas, personiskās tiesības būs tās valsts tiesības, kurā tā laiku pa laikam uzturas, vai, ja to nav iespējams noteikt, tās valsts tiesības, kurā persona atrodas lietas izskatīšanas laikā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Juridisko personu personiskās tiesības ir tās valsts tiesības, kurā atrodas šīs juridiskās personas galvenā mītne un faktiskais birojs. Ja galvenais birojs tiek pārvietots no vienas valsts uz citu, juridiskās personas statuss netiek zaudēts, ja abu attiecīgo valstu tiesību akti šajā ziņā neatšķiras. Tādu uzņēmumu apvienošanos, uz kuriem attiecas atšķirīgas personiskās tiesības, regulē abas šīs atšķirīgās personiskās tiesības.

Starptautisko juridisko personu personiskās tiesības ir tiesības, kas norādītās to dibināšanas līgumā vai statūtos. Ja šādas tiesības nav norādītas, tiek piemērotas tās valsts tiesības, kurā atrodas attiecīgās juridiskās personas galvenais birojs.

III.4. Vecāku un bērnu attiecību nodibināšana, tostarp adopcija

Šo jomu regulē Portugāles Civilkodekss.

Parasti šajā jomā tiek piemērotas iesaistīto pušu personiskās tiesības.

Vecāku un bērnu attiecību nodibināšanu regulē mātes vai tēva personiskās tiesības, kas ir spēkā laikā, kad tiek nodibinātas minētās attiecības. Precētas sievietes bērna attiecību nodibināšanu ar tēvu regulē tās valsts tiesības, kuras pilsoņi ir bērna māte un tēvs; ja tas nav iespējams, tiek piemērotas tās valsts tiesības, kurā atrodas laulāto pastāvīgā dzīvesvieta, un ja arī tas nav iespējams, tiks piemērotas bērna personiskās tiesības. Šajā nolūkā būtisks ir bērna dzimšanas datums vai laulības šķiršanas datums, ja laulība šķirta pirms bērna piedzimšanas.

Attiecības starp vecākiem un bērniem regulē tās valsts tiesības, kuras pilsoņi ir abi vecāki. Ja tas nav iespējams, šīs attiecības regulē tās valsts tiesības, kurās abiem vecākiem ir kopīga pastāvīga dzīvesvieta; ja vecāki parasti dzīvo atšķirīgās valstīs, tiek piemērotas bērna personiskās tiesības. Ja vecāku un bērnu attiecības tiek nodibinātas tikai ar vienu no vecākiem, tiek piemērotas attiecīgi mātes vai tēva personiskās tiesības; ja viens no vecākiem ir miris, tiek piemērotas attiecīgi pārdzīvojušā vecāka personiskās tiesības.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Adopcijas attiecību nodibināšanu regulē audžumātes vai audžutēva personiskās attiecības. Taču, ja adopciju veic vīrs un sieva vai ja adoptētais bērns ir audžumātes vai audžutēva vīra vai sievas bērns, tiek piemērotas tās valsts tiesības, kuras pilsoņi ir abi vecāki. Ja tas nav iespējams, šīs attiecības regulē tās valsts tiesības, kurās tiem abiem ir kopīga pastāvīga dzīvesvieta. Ja nav arī kopīgas pastāvīgas dzīvesvietas, tiek piemērotas tās valsts tiesības, ar kuru visciešāk saistīta audžuvecāku ģimenes dzīve. Attiecības starp audžumāti vai audžutēvu un adoptēto bērnu un attiecības starp adoptēto bērnu un viņa bioloģiskajiem vecākiem regulē audžumātes vai audžutēva personiskās tiesības.

Ja attiecīgie ārvalstu tiesību akti, kas regulē attiecības starp adoptēto bērnu un viņa vecākiem, neatzīst adopciju vai liedz to darīt bērna ģimenes locekļiem, adopcija netiek atļauta.

Ja vecāku un bērnu attiecību nodibināšanai vai adopcijai tās personas personiskās tiesības, attiecībā uz kuru šīs attiecības jānodibina vai kura jāadoptē, prasa kā priekšnosacījumu šīs personas piekrišanu, šāda prasība ir obligāti izpildāma. Tāpat jāizpilda jebkādas prasības, kas saistās ar tādas trešās personas piekrišanas saņemšanu, ar kuru attiecīgā persona ir saistīta ar jebkādām radniecīgām vai aizbildniecības saitēm, ja tas atbilst šai pusei piemērojamajām tiesībām.

Tiesību joma, kas regulē vecāku un bērnu attiecības, galvenokārt ietver vecāku tiesības. Taču Hāgas Konvencija par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kuri piemērojami attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzību (1961. gada 5. oktobris), kas piemērojama visos gadījumos, kad nepilngadīgās personas pastāvīgā dzīvesvieta ir valstī, kas parakstījusi šo konvenciju, nosaka, ka vecāku tiesības regulē tās valsts tiesības, kuras pilsonis ir nepilngadīgā persona. Tādējādi visos gadījumos, kad vien piemērojama šī konvencija, Civilkodekss piemērojams tikai ierobežotā apmērā (piemēram, tas būs piemērojams, lai noteiktu nepilngadīgā bērna juridisko dzīvesvietu).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Turklāt Minhenes Konvencija par noteikumiem, kas piemērojami attiecībā uz uzvārdiem un vārdiem, nosaka, ka vārda piešķiršanu bērnam regulē tās valsts tiesības, kuras pilsonis ir bērns.

Savukārt uzturlīdzekļu nodrošināšanu bērnam regulē Hāgas Konvencija par bērnu uzturēšanai piemērojamo likumu (1956. gada 24. oktobris), un Hāgas Konvencija par uzturēšanas saistībām piemērojamo likumu(1973. gada 2. oktobris). Attiecībās starp līgumslēdzējām valstīm šī 1973. gada Hāgas Konvencija aizstāj 1956. gada Hāgas Konvenciju.

III.5. Laulība, nereģistrēta laulība, partnerattiecības, laulības šķiršana, laulāto atšķiršana, uzturlīdzekļu nodrošināšanas pienākums

Portugālē oficiālo laulības spēkā esamību regulē Hāgas Konvencija par kolīziju normām, kas piemērojamas laulāto attiecībām (1902. gada 12. jūnijs). Šai starptautiskajai konvencijai tomēr ir arvien mazāka nozīme, jo to ir parakstījušas nedaudzas valstis.

Tādējādi šodien plašāk tiek piemērotas Portugāles Civilkodeksā noteiktās kolīziju normas.

Laulības šķiršanu un laulāto atšķiršanu regulē Hāgas Konvencija par kolīziju normām un jurisdikciju jautājumos, kas saistīti ar laulības šķiršanu un dzīvošanu šķirti (1902. gada 12. jūnijs). Arī šī konvencija ir saistoša tikai nedaudzām valstīm, tādējādi tās praktiskā nozīme ir ierobežota.

Tādējādi plašāk tiek piemērotas Portugāles Civilkodeksā noteiktās kolīziju normas.

Saskaņā ar Civilkodeksu laulāto attiecības regulē tās valsts tiesības, kuras pilsoņi ir abi laulātie. Ja laulātajiem ir atšķirīga pilsonība, tiek piemērotas tās valsts tiesības, kurā atrodas viņu kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta. Ja tas nav iespējams, tiek piemērotas tās valsts tiesības, ar kuru visciešāk saistīta viņu ģimenes dzīve.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Uzturlīdzekļu nodrošināšanas pienākumu, kas izriet no ģimenes attiecībām (asinsradniecības, laulības, adopcijas un attiecībām, kas nodibinātas, stājoties laulībā) principā regulē Hāgas Konvencija par uzturēšanas saistībām piemērojamo likumu (1973. gada 2. oktobris).

III.6. Laulāto mantiskās attiecības

Jautājumos, kas saistīti ar no laulības izrietošajām sekām (personiskām un finansiālām), Portugālē ir spēkā Hāgas Konvencija par kolīziju normām attiecībā uz laulāto tiesībām un pienākumiem, kas izriet no laulības un kas skar viņu personiskās attiecības saistībā ar viņu īpašumiem (1905. gada 17. jūlijs). Tomēr šīs konvencijas nozīme ir ierobežota, jo tā ir saistoša tikai nedaudzām valstīm. Jāatzīmē arī tas, ka – ņemot vērā, ka saskaņā ar šo konvenciju piemērojamas ir tās valsts tiesības, kuras pilsonis ir vīrs, – šī starptautiskā konvencija ir pretrunā ar laulāto līdztiesības principu, kas neļauj to pilnībā piemērot Portugāles tiesiskajā sistēmā.

Tādējādi no laulības izrietošās sekas parasti regulē tiesības, kas piemērojamas saskaņā ar Portugāles Civilkodeksā ietvertajām kolīziju normām.

III.7. Testamenti un mantošanas tiesības

Tiesiskās normas, kas piemērojamas testamentiem un mantošanas tiesībām, noteiktas Portugāles Civilkodeksā.

Parasti mantošanas tiesības regulē tās valsts personiskās tiesības, kuras pilsonis bijis testators. Šīs tiesības regulē arī mantošanas tiesības testatora nāves gadījumā un īpašuma administratora un testamenta izpildītāja pilnvaras. Šīs personiskās tiesības principā ir tās valsts tiesības, kuras pilsonis bijis testators.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Portugālē ir spēkā Hāgas Konvencija par mantošanas starptautisko pārvaldi (1973. gada 2. oktobris). Tomēr, ņemot vērā nelielo valstu skaitu, kas parakstījušas šo konvenciju, tās piemērošana ir ļoti ierobežota.

Attiecībā uz formāliem aspektiem Portugālē ir spēkā Konvencija par vienādām tiesībām attiecībā uz starptautisko testamentu (1973. gada 26. oktobris).

III.8. Nekustamais īpašums

Kas attiecas uz valdījuma tiesībām, īpašumtiesībām un citām lietu tiesībām (lietošanas, izmantošanas un dzīvošanas tiesības, daļlaika lietojuma tiesības, būvniecības un servitūta tiesības), ir piemērojamas tās valsts tiesības, kurā atrodas attiecīgais īpašums. Tas attiecas gan uz kustamo, gan nekustamo īpašumu.

Parasti faktus, kas konstatē, nodod, izmaina vai anulē lietu tiesības, regulē tiesību akti, kas attiecas uz lietu tiesībām, kas piemērojamas šādu notikumu brīdī.

Ja piemērojamas mantošanas tiesības, jāievēro princips, kas nosaka, ka ievērojamas jauniegūtās tiesības.

III.9. Maksātnespēja

Portugāles tiesas, kurās tiek izskatītas lietas par maksātnespēju vai uzņēmumu sanāciju, ja parādnieka pastāvīgā dzīves vieta vai viņa uzņēmuma juridiskā adrese ir Portugālē, mēģina aptvert parādnieka aktīvus ne tikai Portugālē, bet arī ārvalstīs. Šādos gadījumos Portugāles tiesas ir kompetentas piemērot un piemēros vai nu Portugāles procesuālās tiesības, vai materiālās tiesības.

Tomēr gadījumos, kuros iesaistītas lietu tiesības attiecībā uz aktīviem, kas veido daļu no bankrotējušās personas īpašuma vai tāda uzņēmuma īpašuma, kurā uzsākts sanācijas process, piemērojamās tiesības ir tās, kas attiecas uz nekustamo īpašumu, proti, tās valsts tiesības, kurā atrodas attiecīgais īpašums.

Parasti maksātnespējas procesus un to sekas regulē tās dalībvalsts tiesību akti, kuras teritorijā iesniegta maksātnespējas pasludināšanas prasība. Tomēr atsevišķas sekas nosaka tie tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajām tiesībām (piemēram, ja iesaistītas lietu tiesības un atruna par īpašumtiesību saglabāšanu).

Cita informācija

Papildu informāciju iespējams iegūt šādās tīmekļa vietnēs:

  • http://www.gddc.pt/siii/tratados.html English - français - português – Dokumentācijas un salīdzinošo tiesību birojs;
  • http://www.stj.pt English - français - português – Augstākā tiesa;
  • http://www.tribunalconstitucional.pt/ português – Konstitucionālā tiesa;
  • http://www.mj.gov.pt/ English - português – Tieslietu ministrija;
  • http://trl.pt/ português – Lisabonas Apelācijas tiesa;
  • http://www.trc.pt/ português – Koimbras Apelācijas tiesa;
  • http://www.tre.pt English - français - português – Evoras Apelācijas tiesa;
  • http://www.trp.pt português – Porto Apelācijas tiesa;
  • http://www.pgr.pt/ português – Valsts Ģenerālprokuratūra;
  • http://www.itij.mj.pt português – tiesību aktu datu bāzes;
  • http://www.cej.pt/ English - français - português – Tieslietu studiju centrs (institūcija, kas sagatavo Portugāles tiesnešus);
  • http://www.dgsj.pt português – Tiesu administrācijas ģenerāldirekcija (cita starpā pieejama informācija arī par tiesām un to teritoriālo piekritību, kā arī piekļuve justīcijas ierēdņu vietnēm);
  • http://www.gplp.mj.pt/ English - português – Tieslietu ministrijas Likumdošanas un politikas plānošanas departaments;
  • http://www.dgrn.mj.pt português – Reģistru un notāru ģenerāldirekcija;
  • http://www.asjp.pt/ português – Portugāles Tiesnešu asociācija;
  • http://www.smmp.pt/ português –Prokuratūru asociācija;
  • http://www.oa.pt/ português – Portugāles Advokātu kolēģija;
  • http://www.dr.incm.pt/dr/ português – tiesību akti tiešsaistē (likumi un tiesību instrumenti, kas publicēti Portugāles Oficiālā Vēstneša 1. sērijā pēc 1970. gada 1. janvāra; brīva piekļuve nodrošināta arī tiesību aktiem, kas publicēti 1. sērijā pēc 2000. gada 1. janvāra);
  • http://www.solicitador.net/ português – Juristu biedrība.

« Piemērojamās tiesības - Vispārīgas ziņas | Portugāle - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 31-08-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste