Eiropas Komisija > ETST > Piemērojamās tiesības > Polija

Pēdējo reizi atjaunots: 06-03-2008
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Piemērojamās tiesības - Polija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

I. Tiesību avoti I.
I.1. Valsts tiesību akti I.1.
I.2. Spēkā esošie daudzpusējie starptautiskie nolīgumi I.2.
I.3. Galvenās spēkā esošās divpusējās konvencijas I.3.
II. Kolīziju normu piemērošana II.
II.1. Tiesas pienākums piemērot starptautiskās privāttiesības II.1.
II.2. Renvoi II.2.
II.3. Piesaistes kritērija maiņa (le conflit mobileII.3.
II.4. Starptautiskā sabiedriskās kārtības klauzula (ordre public) un primārās imperatīvās normas II.4.
II.5. Ārvalstu tiesību piemērošana II.5.
III. Kolīziju normas III.
III.1. Līgumsaistības III.1.
III.2. Ārpuslīguma saistības III.2.
III.3. Personas statuss – fiziskās un juridiskās personas III.3.
III.4. Vecāku un bērnu attiecību nodibināšana, ieskaitot adopciju III.4.
III.5. Laulība, nelaulāti pāri, partnerattiecības, šķiršanās, laulāto atšķiršana, uzturēšanas pienākums III.5.
III.6. Laulāto mantas režīmi III.6.
III.7. Testamenti un mantojums III.7.
III.8. Īpašumtiesības un lietu tiesības III.8.
III.9. Maksātnespēja III.9.

 

I. Tiesību avoti

I.1. Valsts tiesību akti

Tiesību avoti noteikumiem, kas regulē starptautiskās attiecības fizisku un juridisku personu vidū, ir valsts tiesību akti un starptautiskie nolīgumi.

Vissvarīgākais Polijas starptautisko privāttiesību avots ir 1965. gada 12. novembra Likums par starptautiskajām privāttiesībām.

I.2. Spēkā esošie daudzpusējie starptautiskie nolīgumi

Polija ir noslēgusi daudzas daudzpusējas konvencijas, kurās ir kolīziju normu noteikumi. Piemēram:

Konvencijas saistībā ar ģimenes un aizbildniecības lietām:

1902. gada 12. jūnija Hāgas konvenciju, kas reglamentē aizbildnību pār bērniem, 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvenciju par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību, 1905. gada 17. jūlija Hāgas konvenciju par civiltiesību atņemšanu un līdzīgiem aizsardzības pasākumiem, 1973. gada 2. oktobra Hāgas konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojami uzturlīdzekļu saistībām.

Konvencijas par mantojuma lietām:

Hāgas 1961. gada 5. oktobra konvenciju par likumu kolīziju normām attiecībā uz testamentārās mantošanas kārtību.

Konvencijas saistībā ar pilsonību:

Hāgas konvenciju par atsevišķiem jautājumiem attiecībā uz valstspiederības kolīziju normām un Protokolu par atsevišķām bezpavalstniecības lietām, un Konvenciju par precētu sieviešu valstspiederību, kas atvērta parakstīšanai Ņujorkā 1957. gada 20. februārī.

Lapas augšmalaLapas augšmala

I.3. Galvenās spēkā esošās divpusējās konvencijas

Polijas noslēgtās divpusējās konvencijas attiecas uz tiesisko palīdzību un sadarbību civillietās, ģimenes un nodarbinātības lietās, un krimināllietās. Ir jāpiemin konvencijas ar šādām valstīm: Austriju, Alžīriju, Franciju, Baltkrieviju, Bulgāriju, Čehijas Republiku, Igauniju, Somiju, Korejas Tautas Demokrātisko Republiku, Kubu, Lībiju, Lietuvu, Latviju, Maķedoniju, Krieviju, Rumāniju, Serbiju un Melnkalni, Ukrainu, Vjetnamas Sociālistisko Republiku.

II. Kolīziju normu piemērošana

II.1. Tiesas pienākums piemērot starptautiskās privāttiesības

Lai novērtētu juridiskos faktus un notikumus, ko puses atzīst vai pieļauj un kas attiecas uz lietu, tiesa izmantos piemērojamās tiesības ex officio, neatkarīgi no tā, vai tiesas procesa puses vai dalībnieki piesauc šādas tiesības vai nepiesauc.

Ārvalstu tiesību akti ir jāpiemēro kā tiesības (nevis fakti) un saskaņā ar izcelsmes valstī pieņemtajiem principiem, ņemot vērā gan ārvalstu tiesību avotus (tostarp arī precedentu tiesības), gan ārvalstu noteikumus par to interpretāciju. Tas notiek neatkarīgi no tā, kā līdzīgos apstākļos Polijas tiesību aktus savstarpēji piemēro citā valstī, pamatojoties uz kolīziju normu noteikumiem.

II.2. Renvoi

Polija atzīst renvoi jēdzienu starptautiskajās privāttiesībās, lai gan saskaņā ar Polijas tiesību aktiem renvoi piemērošana ir ierobežota. Polijas kolīziju normu noteikumi pieļauj remisiju (reverse renvoi). Starptautisko privāttiesību likuma 4. panta 1. punkts paredz, ja ārvalsts tiesību akts, kas norādīts par piemērojamo tiesību aktu šajā likumā, nosaka, ka šīs tiesiskās attiecības regulē Polijas tiesību akti, tad tiks piemēroti Polijas tiesību akti.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Polijas tiesību akti pieļauj arī tā saukto transmisiju (further renvoi). Saskaņā ar minētā likuma 4. panta 2. punktu, ja ārvalsts tiesību akts, kas ir norādīts par piemērojamu saskaņā ar likumu, paredz, ka attiecīgās tiesiskās attiecības ir jāregulē citam ārvalsts tiesību aktam, tiks piemērots šāds ārvalsts tiesību akts. Šis noteikums ierobežo transmisijas piemērošanu un piemērojami ir tās valsts tiesību akti, kas ir norādīta kā trešā pēc kārtas neatkarīgi no tā, vai trešās valsts kolīziju normu noteikumi par piemērojamām norāda vēl kādas citas valsts tiesību aktus.

II.3. Piesaistes kritērija maiņa (le conflit mobile)

Piesaistes kritērija maiņa notiek tad, ja puses savu prasību laikā maina lietas apstākļus tādā veidā, ka kolīziju normas norāda uz citu tiesību aktu nevis piemēroto pirms apstākļu maiņas. Piemēram, saskaņā ar Likuma par starptautiskajām privāttiesībām 24. panta 1. punktu īpašumtiesības un lietu tiesības regulē tās valsts tiesību akti, kurā atrodas šo tiesību objekts. Tomēr kustamās mantas pārvietošanas gadījumā no vienas valsts uz citu piemērojamo tiesību maiņa notiks brīdī, kad kustamā manta šķērsos sūtītājas valsts robežu. Tad rodas jautājums par to, kādi tiesību akti ir jāpiemēro, lai novērtētu tos tiesisko attiecību elementus, kuriem ir mainījušās piemērojamās tiesības. Problēma lielākoties attiecas uz kustamās mantas atrašanos īpašumtiesību gadījumā uz kustamo mantu, bet arī uz pilsonības, dzīvesvietas, uzturēšanās vietas vai juridiskās personas reģistrētās adreses maiņu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Likums par starptautiskajām privāttiesībām šo jautājumu vispārēji neregulē, lai gan tajā ir atrodami daži konkrēti risinājumi. Piemēram, attiecībā uz īpašumtiesībām uz kustamo mantu likuma 24. panta 2. punkts paredz, ka īpašumtiesību iegūšanu un zaudēšanu, kā arī citu tiesību uz īpašumu iegūšanu un zaudēšanu vai to savstarpējās prioritātes vai satura maiņu regulē tās valsts tiesību akti, kurā atradās šādu tiesību objekts notikuma brīdī, no kā izriet iepriekš aprakstītās tiesiskās sekas.

Neregulētās lietās tiek vispārēji pieņemts, ka attiecības, kas fiksētas saskaņā ar iepriekš piemērojamo tiesību aktu, mainīsies tikai tādā apjomā, kā to prasa jaunais piemērojamais tiesību akts.

II.4. Starptautiskā sabiedriskās kārtības klauzula (ordre public) un primārās imperatīvās normas

Polijas starptautisko privāttiesību likuma 6. pants paredz sabiedriskās kārtības klauzulu, saskaņā ar kuru ārvalsts tiesību aktu var nepiemērot, ja tā piemērošana būtu pretrunā ar Polijas Republikas tiesiskās kārtības pamatprincipiem. Sabiedriskās kārtības klauzulu var piemērot tikai izņēmuma gadījumos, ja ārvalsts tiesību akts pārkāpj spēkā esošos tiesiskās kārtības pamatprincipus tiesu nolēmuma izdošanas brīdī. Pie tam pirms šī panta piemērošanas ir jāapsver ne tik daudz atšķirības starp valsts un ārvalstu tiesību aktu noteikumiem, bet gan šo divu tiesisko sistēmu piemērošanas sekas konkrētā situācijā. Galu galā ir iespējams, ka, neskatoties uz radikāli atšķirīgiem noteikumiem, dažādu tiesisko sistēmu tiesību normu piemērošanai var būt līdzīgas sekas, tādējādi izslēdzot Starptautisko privāttiesību likuma 6. panta piemērošanu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Primārajām imperatīvām tiesību normām (lois de police) ir līdzīga loma kā sabiedriskās kārtības klauzulai. Šīs ir īpašas normas, kas ir cieši saistītas ar lietu, lai arī nav piemērojamas, ievērojot tiesvedības (fori) valsts kolīziju normu noteikumus. Tās var būt tiesvedības valsts vai trešās valsts tiesību normas. Šīs normas ir pilnībā obligātas un to „mērķis” ir piemērošana attiecīgajā tiesiskajā situācijā.

Kolīziju normās nav paredzēta Polijas tiesas iespēja piemērot Polijas tiesību aktus kā primārās imperatīvās tiesību normas, ja ārvalsts tiesību akts ir norādīts kā tiesību akts, kas ir piemērojams attiecīgajā lietā. Tomēr šāda iespēja tiek pieļauta gan doktrīnā, gan tiesu praksē.

II.5. Ārvalstu tiesību piemērošana

Piemērojot ex officio ārvalsts tiesību aktus Polijas civilprocesā, tiesai ir pienākums piemērot šos tiesību aktus visiem apstākļiem, attiecībā uz kuriem tas izriet no lietas izskatīšanai svarīgo procesuālo apstākļu novērtēšanai piemērojamās tiesību normas. Tādējādi tiesai ir pienākums noskaidrot ārvalsts tiesību akta saturu, tā skaidrojuma principus un ārvalstu tiesu praksi.

III. Kolīziju normas

III.1. Līgumsaistības

Tiesību avoti

Saskaņā ar Polijas tiesību aktiem līgumsaistībām piemērojamais regulējums ir noteikts Starptautisko privāttiesību likuma 25. -31. pantā. Tomēr jautājumus par līgumsaistībām piemērojamiem tiesību aktiem, regulē arī divpusējie un daudzpusējie nolīgumi, un valsts tiesību aktu noteikumi, ar ko ievieš nozaru direktīvu kolīziju normu noteikumus. Šādi noteikumi ir prioritāri pār minētā likuma noteikumiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Piemērojamās tiesības

Starptautisko privāttiesību likuma noteikumi kā vispārēju principu ievieš iespēju pusēm brīvi izvēlēties piemērojamās tiesības. Saskaņā ar likuma 25. panta 1. punktu puses savās savstarpējās līgumiskajās attiecībās un saistībās drīkst izmantot tiesību aktus, ko tās ir izvēlējušās, ja šāds regulējums ir saistīts ar šīm saistībām. „Saikne ar saistību” nozīmē objektīvu tiesisko attiecību saikni ar valsti, kuras tiesību aktus puses ir izvēlējušās (piemēram, līguma izpildes vai īstenošanas vieta, dzīvesvieta vai līgumslēdzēju pušu reģistrētais birojs). Piemērojamo tiesību izvēle iespējama tikai attiecībā uz tām saistībām, kurām piemīt starptautisks raksturs, un to nepiemēro, ja saistības attiecas nekustamo īpašumu (likuma 25. panta 2. punkts).

Ja nav izdarīta piemērojamo tiesību izvēle, likums paredz vairākus objektīvus vienojošos kritērijus. Šādu vienojošo kritēriju piemērošana prasa zināmas kārtības paredzēšanu. Piemēram, saskaņā ar likuma 28. pantu saistības, kas izriet no biržas līgumiem, regulē tiesību akti, kas ir spēkā valstī, kurā reģistrēts biržas birojs, ja vien puses nav izvēlējušās citus tiesību aktus. Šo noteikumu attiecīgi piemēro saistībām, kas izriet no līgumiem, kuri ir noslēgti tirdzniecības gadatirgos. Ja pušu reģistrētie biroji vai dzīvesvieta atrodas vienā un tajā pašā valstī, tad, ievērojot likuma 26. pantu, būtu jāpiemēro šīs valsts tiesību akti (šo noteikumu nepiemēro saistībām attiecībā uz nekustamo īpašumu). Ievērojot likuma 27. pantu, saistības, kas izriet no kustamās mantas pārdošanas līguma, piegādes līguma, līguma veikt kādu konkrētu uzdevumu vai darbu, pakalpojumu līguma, aģentūras līguma, kravas līguma, nosūtīšanas līguma, transportēšanas līguma, apsardzības līguma, glabāšanas līguma, apdrošināšanas līguma un autortiesību nodošanas līguma, regulē tās puses dzīvesvietas vai reģistrētā biroja tiesību akti, kuras pienākums ir sniegt attiecīgo pakalpojumu (ar noteikumu, ka attiecībā uz saistībām, kas izriet no līgumiem, kas noslēgti attiecībā uz uzņēmumu, piemēros nevis tās valsts tiesību aktus, kurā atrodas juridiskās personas reģistrētais birojs vai personas dzīvesvieta, bet tās valsts tiesību aktus, kurā atrodas uzņēmuma reģistrētais birojs - likuma 27. panta 3. punkts).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Polijas tiesību aktos nav kolīziju normu noteikumu par patērētāju attiecībām piemērojamajiem tiesību aktiem, kas atbilstu Romas konvencijas 5. pantam. Ja lietas apstākļi neietilpst to valsts tiesību aktu piemērošanas jomā, ar kuriem ievieš patērētāju direktīvu kolīziju normu noteikumus, pārrobežu strīdiem, kas skar patērētājus, ir piemērojami saistības regulējošie vispārīgie tiesību akti.

Vienpusējiem tiesiskiem aktiem saskaņā ar likuma 30. pantu attiecīgi tiks piemēroti noteikumi, kas piemērojami līgumsaistībām.

Piemērojamo tiesību piemērošanas joma

Līgumiskajām attiecībām piemērojamais likums (un likums, kas regulē vienpusējos tiesiskos aktus) nosaka cita starpā konkrēta tiesiskā darījuma noslēgšanas pamatu un kritērijus tā spēkā esamībai. Tomēr rīcībspēju kā tiesiskā darījuma noslēgšanas priekšnoteikumu novērtē saskaņā ar personas tiesisko statusu, bet piemērojamo tiesību jautājumu attiecībā uz minētā statusa veidu atsevišķi regulē Starptautisko privāttiesību likuma 12. pants.

Turklāt, tiesiskiem darījumiem piemērojamie tiesību akti paredz regulējumu attiecībā uz gribas izteikumu interpretāciju, nosacījumiem un termiņiem, līgumattiecību saturu, saistību neizpildi vai neatbilstīgu izpildi, kompensāciju metodi un apmēru, grozījumiem, saistību izbeigšanos un saistību pāreju (piemēram, cesijas gadījumā).

III.2. Ārpuslīguma saistības

Tiesību avoti un to attiecības

Saskaņā ar Polijas tiesību aktiem jautājums par ārpuslīguma saistībām piemērojamām tiesībām ir regulēts Starptautisko privāttiesību likuma 31. pantā. Tomēr tāpat kā līgumsaistību gadījumā jautājumus par ārpuslīgumiskajām saistībām piemērojamiem tiesību aktiem regulē arī divpusējie un daudzpusējie nolīgumi un noteikumi, ar ko ievieš nozaru direktīvu kolīziju normas. Šādam regulējumam ir piemērošanas prioritāte pār minētā likuma noteikumiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Attiecībā uz tiesību aktiem, kas ir piemērojami ceļu satiksmes negadījumiem, primāri piemērojama ir 1971. gada Hāgas konvencija par tiesību aktiem, kas ir piemērojami satiksmes negadījumiem (Polija ir šīs konvencijas dalībvalsts).

Konkrētās piemērošanas jomas ietvaros noteikumi, ar ko ievieš nozaru direktīvu kolīziju normas (piemēram, attiecībā uz patērētāju aizsardzību), arī ir prioritāri pār minētā likuma noteikumiem.

Piemērojamās tiesības

Starptautisko privāttiesību likuma 31.panta 1. un 2. punkts paredz, ka ārpuslīguma saistības regulē tās valsts tiesību akti, kurā notika notikums, kas ir radušos saistību avots. Tomēr, ja puses ir vienas un tās pašas valsts pilsoņi un tur arī dzīvo, piemērojami ir minētās valsts tiesību akti.

III.3. Personas statuss – fiziskās un juridiskās personas

Tiesību avoti

Saskaņā ar Polijas tiesību aktiem jautājums par piemērojamām tiesībām attiecībā uz fizisku un juridisku personu tiesībspēju un rīcībspēju ir regulēts Starptautisko privāttiesību likuma 9. -11. pantā.

Piemērojamās tiesības

Vispārējais regulējums ir noteikts Starptautisko privāttiesību likuma 9. panta 1. un 2. punktā. Saskaņā ar šo noteikumu personas tiesībspēju un viņa/viņas spējas veikt tiesiskus darījumus nosaka šīs personas valsts tiesību akti, bet uz juridiskas personas tiesībspēju un rīcībspēju attiecas tās valsts tiesību akti, kurā atrodas tās reģistrētais birojs. Juridiskās personas reģistrētais birojs saskaņā ar juridisko doktrīnu ir tās galveno pārvaldes iestāžu (valdes) atrašanās vieta.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Valstspiederības un reģistrētā biroja vienojošajiem kritērijiem attiecībā uz fizisko un juridisko personu statusu ir paredzēti īpaši izņēmumi. Pirmkārt, attiecībā uz juridiskas personas tiesībspēju un rīcībspēju dažas divpusējās konvencijas paredz tās valsts tiesību aktu piemērošanu, kurā šī juridiskā persona ir reģistrēta.

Otrkārt, ja juridiska vai fiziska persona veic darījumu ar uzņēmumu, šādu personu tiesībspēju regulēs tās valsts tiesību akti, kurā atrodas uzņēmuma reģistrētais birojs (likuma 9. panta 3. punkts).

Treškārt, likuma 10. pants paredz, ja ārzemnieks, kurš nav rīcībspējīgs saskaņā ar viņa/viņas valsts tiesību aktiem, ir veicis darījumu Polijā, kurš ir jāizpilda Polijā, uz šāda ārzemnieka rīcībspēju attieksies Polijas tiesību akti, ja tas ir nepieciešams to personu aizsardzības dēļ, kas rīkojas labticīgi. Šī noteikuma tāpat kā Romas konvencijas 11. panta mērķis ir aizsargāt labticīgās līgumslēdzējas puses no tādām personām, kas spēj veikt darījumus saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā darījumu veic, bet kas nav rīcībspējīgi saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem. Šī iemesla dēļ minēto izņēmumu nepiemēro darījumiem saistībā ar ģimenes un aizbildniecības tiesībām un mantojuma tiesībām.

Īpaši noteikumi arī tiek piemēroti pieņēmumam par nāvi un miršanas apstiprinājumam. Saskaņā ar likuma 11. pantu, lai pieņemtu, ka pazudusī persona ir mirusi, vai apstiprinātu miršanas gadījumu, ir jāpiemēro personas valsts tiesību akti (ja vien lietu par ārzemnieka paziņošanu par mirušu vai ārzemnieka apstiprināšanu par mirušu neskata Polijas tiesa, jo tādā gadījumā piemēros Polijas tiesību aktus).

Lapas augšmalaLapas augšmala

III.4. Vecāku un bērnu attiecību nodibināšana, ieskaitot adopciju

Vecāku un bērnu attiecību nodibināšana - tiesību avoti un piemērojamās tiesības

Jautājumus, kas izriet no vecāku un bērnu attiecībām, regulē Starptautisko privāttiesību likuma 19. panta 2. punkts, saskaņā ar ko nodibināšanu vai paternitātes vai maternitātes noliegšanu regulē bērna valsts tiesību akti, kas bija piemērojami bērna dzimšanas brīdī; vecāku un bērnu attiecību nodibināšanu regulē tās valsts tiesību akti, kuras pilsonis bērns ir šādu attiecību nodibināšanas brīdī, bet vecāku un bērnu attiecību nodibināšanu attiecībā uz nedzimušu bērnu regulē mātes valsts tiesību akti.

Ja bērnam vai mātei ir dubultpilsonība vai vairākas pilsonības, tiks piemērots Polijas pilsonības pārākuma princips, kas noteikts likuma 2. panta 1. punktā.

Vairākums divpusējo konvenciju atzīst šo pašu principu attiecībā uz bērna valsts tiesību aktu piemērojamību, kādi tie bija bērna dzimšanas brīdī. Tomēr dažas valstis saista bērna izcelsmi ar mātes valsts tiesību aktiem bērna dzimšanas brīdī vai vecāku un bērnu dzīvesvietu, un tikai tad, ja šāda vienojoša faktora nav - ar bērna valsts tiesību aktiem.

Adopcija - tiesību avoti un piemērojamās tiesības

Saskaņā ar Starptautisko privāttiesību likuma 22. panta 1. punktu adopciju regulē adoptētāja valsts tiesību akti, bet uz to attiecas bērna valsts tiesību aktu noteikumi attiecībā uz bērna piekrišanu, bērna juridiskā pārstāvja piekrišanu, kompetentas valsts iestādes atļauju vai adopcijas ierobežojumiem attiecībā uz esošās dzīvesvietas maiņu uz dzīvesvietu citā valstī.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem, ko Polija ir noslēgusi, var nodalīt šādu regulējumu: a) adopciju regulē tās puses tiesību akti, kuras pilsonība ir bērnam, b) adopciju regulē abu pušu tiesību akti, ja laulāto, kas pieprasa adopciju, pilsonības ir atšķirīgas, c) adopciju regulē tās valsts tiesību akti, kuras teritorijā dzīvo adoptētais un adoptētāji vecāki, vai, ja viņi dzīvo dažādās valstīs, tās puses tiesību akti, kuras pilsonis ir adoptētais.

Polija ir arī parakstījusi Eiropas konvenciju par bērnu adopciju 1967. gada 24. aprīlī Strasbūrā un Hāgas 1993. gada 29. maija konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību attiecībā uz adopciju starp valstīm.

III.5. Laulība, nelaulāti pāri, partnerattiecības, šķiršanās, laulāto atšķiršana, uzturēšanas pienākums

Laulības

Saskaņā ar Polijas tiesību aktiem regulējums par laulībām piemērojamajiem tiesību aktiem ir noteikts Starptautisko privāttiesību likuma 14. -16. pantā.

Noteikums ir tāds, ka laulību noslēgšanas un laulību anulēšanas pamatojumu vērtē saskaņā ar katra laulātā valsts tiesību aktiem atsevišķi (14. pants). Tas nozīmē, ka spēju noslēgt laulības vērtē atsevišķi katram no laulātajiem saskaņā ar viņa valsts tiesību aktiem.

Valstspiederības vienojošo faktoru izmanto divpusējos nolīgumos arī starp Poliju un cita starpā Ungāriju, Čehijas Republiku, Slovākiju, Rumāniju, Austriju vai Franciju.

Ja laulātajam (-jiem) ir dubultpilsonība vai pat vairākas pilsonības, uz Polijas pilsoni attiektos Polijas tiesību akti, neskatoties uz to, ka citas valsts tiesību akti arī atzīst viņu par pilsoni.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja Polijas pilsonis noslēdz laulību ar ārzemnieku, kurš ir divu vai vairāku valstu pilsonis, ārzemniekam piemēros viņa valsts tiesību aktus, t.i., tās valsts tiesību aktus, ar kuru viņam/viņai ir visciešākās saiknes.

Laulību šķiršana - piemērojamās tiesības

Polijas Starptautisko privāttiesību 18. pants paredz, ka tiesību akti, ko piemēro laulību šķiršanai, ir laulāto kopīgās valsts tiesību akti, kas ir piemērojami laulību šķiršanas pieteikuma iesniegšanas brīdī. Ja laulātajiem nav šādas kopīgas valsts tiesību aktu, tad piemēros tās valsts tiesību aktus, kurā dzīvo abi laulātie. Ja izrādās, ka laulātie nedzīvo vienā un tajā pašā valstī, piemēros Polijas tiesību aktus.

Laulāto juridiska atšķiršana

Polijas Starptautisko privāttiesību 18. pants paredz, ka tiesību akti, ko piemēro juridiskajai atšķiršanai, ir laulāto kopīgās valsts tiesību akti, kas ir piemērojami laulību šķiršanas pieteikuma iesniegšanas brīdī. Ja laulātajiem nav kopīgas valsts tiesību aktu, tad piemēros tās valsts tiesību aktus, kurā dzīvo abi laulātie. Ja izrādās, ka laulātie nedzīvo vienā un tajā pašā valstī, piemēros Polijas tiesību aktus.

Uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums

Saskaņā ar Polijas tiesību aktiem nav atsevišķa regulējuma, kas attiecas uz tiesību aktiem, ko piemēro uzturlīdzekļu maksāšanai laulāto vidū, tādēļ kā palīglīdzekli piemēro likumus, kas regulē laulāto mantas režīmus. Tādēļ uz uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu pušu vidū laulības laikā attiecas finanšu likums laulāto vidū.

Ja viens no laulātajiem iesniedz prasību par uzturlīdzekļu maksāšanu laulības laikā, piemēros spēkā esošos kopīgās valsts tiesību aktus. Ja laulātajiem nav kopīgas valsts tiesību aktu, tad piemēros tās valsts tiesību aktus, kurā dzīvo abi laulātie, un, ja puses nedzīvo vienā un tajā pašā valstī, piemēros Polijas tiesību aktus. Uz uzturlīdzekļu prasībām šķirtu laulāto vidū attiecas tie tiesību akti, ko piemēroja laulības šķiršanas tiesvedībā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

III.6. Laulāto mantas režīmi

Piemērojamās tiesības

Finansiālās attiecības pušu vidū regulē tajā brīdī spēkā esošie kopīgās valsts tiesību akti (Starptautisko privāttiesību likuma 17. panta 1. punkts). Ja laulātajiem nav kopīgas valsts tiesību aktu, piemēros tās valsts tiesību aktus, kurā dzīvo abi laulātie, un, ja laulātie nedzīvo vienā un tajā pašā valstī, piemēros Polijas tiesību aktus.

Laulāto kopīgās valsts tiesību akti, kas ir spēkā attiecīgajā brīdī, regulē arī laulāto mantas līguma izpildi, grozīšanu vai izbeigšanu. Tomēr finansiālas attiecības, kas izriet no laulāto mantas līguma, regulē pušu kopīgās valsts tiesību akti, kas ir spēkā līguma izpildes brīdī. Ja laulātajiem nav kopīgas valsts tiesību aktu, piemēros tās valsts tiesību aktus, kurā dzīvo abi laulātie, un, ja laulātie nedzīvo vienā un tajā pašā valstī, piemēros Polijas tiesību aktus.

III.7. Testamenti un mantojums

Tiesību avoti

Regulējums par tiesību aktiem, ko piemēro mantojuma lietās, ir noteikts Starptautisko privāttiesību likuma 34. un 35. pantā. Tomēr 1961. gada Hāgas konvencija par kolīziju normām attiecībā uz testamentāro mantošanas kārtību un Polijas noslēgto divpusējo konvenciju attiecīgo kolīziju normu noteikumi par tiesisko palīdzību ir prioritāri pār minētā likuma noteikumiem.

Piemērojamās tiesības

Saskaņā ar likuma 34. pantu mantojuma lietas regulē mantojuma atstājēja valsts tiesību akti, kas ir spēkā viņa vai viņas miršanas dienā. Likuma 35. pants paredz šī likuma izņēmumu, ja novērtē testamenta spēkā esamību un citus juridiskos pienākumus miršanas dēļ paredzot, ka šai sakarā pietiek ievērot to kārtību, ko paredz tās valsts tiesību akti, kurā notika juridiskais akts.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Mantojuma noteikumi attiecībā uz lauku saimniecībām, kas atrodas Polijā.

Uz lauku saimniecību mantošanu Polijā attiecas īpašs regulējums, kas ievērojamā mērā atšķiras no mantojuma tiesību vispārējiem noteikumiem. Gan juridiskajā doktrīnā, gan juridiskajā literatūrā ir izteikts viedoklis, ka mantojuma lietai piemērojamos tiesību aktus piemēro arī lauku saimniecībām, kas atrodas Polijā, tomēr uz tām attiecas arī Polijas tiesību aktu īpašie noteikumi par lauku saimniecību mantošanu.

III.8. Īpašumtiesības un lietu tiesības

Piemērojamās tiesības

Īpašumtiesības un citas lietu tiesības regulē tās valsts tiesību akti, kurā atrodas šo tiesību objekts (Starptautisko privāttiesību likuma 24. pants). Piemērojamās tiesības ir tie tiesību akti, kas ir spēkā vietā, kurā atrodas manta (kustama vai nekustama). Tomēr īpašuma iegūšanu un zaudēšanu, kā arī citu lietu tiesību iegūšanu, zaudēšanu, grozīšanu vai savstarpējo prioritāti regulē tās valsts tiesību akti, kurā šādu tiesību objekts atradās brīdī, kurā notika notikums, kas radīja iepriekš minētās juridiskās sekas. Cits regulējums attiecas uz gaisa kuģiem, jo lietu tiesības uz lidmašīnas borta vērtē saskaņā ar gaisa kuģa reģistrācijas valsts tiesību aktiem.

Saskaņā ar jūras tiesībām īpašumtiesības uz kuģa regulē kuģa reģistrācijas valsts tiesību akti.

Nekustamais īpašums

Saskaņā ar Starptautisko privāttiesību likuma 25. panta 2. punktu saistības attiecībā uz nekustamo īpašumu (piemēram, pārdošanas līgums, maiņa, dāvinājums, rente, dažāda veida noma) vienmēr regulē tās valsts tiesību akti, kurā atrodas nekustamais īpašums. Tas nozīmē, ka šādu saistību puses nav tiesīgas izvēlēties tiesību aktus.

III.9. Maksātnespēja

Piemērojamās tiesības

Jautājumus par maksātnespējai piemērojamam tiesībām saskaņā ar Polijas tiesību aktiem regulē gan 2003. gada 28. februāra Likums par maksātnespēju un rehabilitāciju, gan Starptautiskais privāttiesību likums, taču ar noteikumu, ka Starptautisko privāttiesību likumā nav kolīziju normu, kas tieši regulētu maksātnespēju vai sekas, kas izriet no paziņojuma par maksātnespēju.

Likuma par maksātnespēju 460. -470. panta noteikumi paredz, ka Starptautisko privāttiesību likumu nepiemēro maksātnespējas tiesvedībai, kas sākta Polijas Republikas teritorijā attiecībā uz saimnieciskajām vienībām, kas uzskaitītas Likumā par maksātnespēju, t.i., ārzemju bankām un kredītiestādēm un to filiālēm. Attiecībā uz maksātnespējas tiesvedību, kas ietver citas saimnieciskās vienības, piemēram, uzņēmumus, kas var ietvert fiziskas personas, juridiskas personas un citas organizatoriskās vienības, piemēro Starptautisko privāttiesību likuma kolīziju normas.

Likuma par maksātnespēju 460. pantā ir paredzēts noteikums, saskaņā ar kuru Polijas tiesību aktus piemēro jebkādai maksātnespējas tiesvedībai, kas uzsākta Polijas Republikā. Tomēr likums arī paredz ļoti daudzus šī noteikuma izņēmumus, ņemot vērā attiecīgo tiesisko attiecību raksturu, to ciešākās saiknes ar citu valsti vai jebkāda objekta (kustamas mantas) atrašanos.

« Piemērojamās tiesības - Vispārīgas ziņas | Polija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 06-03-2008

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste