Eiropas Komisija > ETST > Piemērojamās tiesības > Nīderlande

Pēdējo reizi atjaunots: 23-04-2009
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Piemērojamās tiesības - Nīderlande

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

I. Spēkā esošie tiesību avoti I.
I.1. Valsts tiesību aktu noteikumi I.1.
I.2. Spēkā esošās daudzpusējās konvencijas I.2.
I.3. Svarīgākās divpusējās konvencijas I.3.
II. Kolīziju normu piemērošana II.
II.1. Kolīziju normu oficiāla piemērošana II.1.
II.2. Lietas nodošana izskatīšanai (atkārtota nodošana, tālāka nodošana) II.2.
II.3. Atskaites punkta mainīšana II.3.
II.4. Kolīziju normu nepiemērošana izņēmuma gadījumos II.4.
II.5. Ārvalstu tiesību aktu satura noskaidrošana II.5.
III. Kolīziju normas III.
III.1. Līgumsaistības un juridiski akti III.1.
III.2. Ārpuslīgumiskās saistības III.2.
III.3. Personas civilstāvoklis (uzvārds, pastāvīgā dzīvesvieta, tiesībspēja un rīcībspēja) III.3.
III.4. Izcelsme un adopcija III.4.
III.5. Laulība, reģistrētas partnerattiecības, neprecētu partneru kopdzīve, laulības šķiršana, laulāto atšķiršana, uzturlīdzekļu saistības III.5.
III.6. Laulāto mantisko attiecību likumi III.6.
III.7. Mantojuma likumi III.7.
III.8. Īpašuma likumi III.8.
III.9. Maksātnespēja III.9.

 

I. Spēkā esošie tiesību avoti

I.1. Valsts tiesību aktu noteikumi

Dažas starptautisko privāttiesību normas ir iekļautas Vispārīgo tiesību normu (Karalistes tiesību akti) likumā [Wet houdende algemene bepalingen der wetgeving van het Koninkrijk] (turpmāk tekstā – „AB”).

Ir arī virkne likumu, kas pazīstami kā „[tiesību jomas] (kolīziju normu) likums”. Šīs tiesību jomas ir: laulības šķiršana [Laulības šķiršanas (kolīziju normu) likums, Wet conflictenrecht echtscheiding, WCE]; uzvārdi un vārdi [Uzvārdu un vārdu (kolīziju normu) likums, Wet conflictenrecht namen, WCN]; laulības [Laulību (kolīziju normu) likums, Wet conflictenrecht huwelijk, WCH]; laulāto mantisko attiecību veidi [Laulāto mantisko attiecību veidu (kolīziju normu) likums, Wet conflictenrecht huwelijksvermogensregime, WCHv]; dzīvības apdrošināšana; nedzīvības apdrošināšana; laulību lietas [Laulību lietu (kolīziju normu) likums, Wet conflictenrecht huwelijksbetrekkingen, WCHb]; jūras tiesības un iekšzemes navigācijas tiesības [Likums par starptautisko privāttiesību normām attiecībā uz jūras tiesībām un iekšzemes navigācijas tiesībām, Wet bepalingen van internationaal privaatrecht met betrekking tot zeerecht en binnenvaartrecht, WIPRZ]; trasti [Trastu (kolīziju normu) likums, Wet conflictenrecht trusts, WCT]; mantojums [Mantojuma (kolīziju normu) likums, Wet conflictenrecht eropvolging, WCErf]; korporācijas; prettiesiskas darbības [Prettiesisko darbību (kolīziju normu) likums, Wet conflictenrecht onrechtmatige daad, WCOD]; izcelsme [Izcelsmes (kolīziju normu) likums, Wet conflictenrecht afstamming, WCA]; adopcija [Adopcijas (kolīziju normu) likums, Wet conflictenrecht adoptie, WCAd]; reģistrētās partnerattiecības [Reģistrēto partnerattiecību (kolīziju normu) likums, Wet conflictenrecht geregistreerd partnerschap, WCGP]. Citus priekšmetus neregulē tiesību akti, bet gan konvencijas vai noteikumi, kas izriet no tiesu prakses.

Lapas augšmalaLapas augšmala

I.2. Spēkā esošās daudzpusējās konvencijas
  • 1956. gada 24. oktobra Hāgas Konvencija par lēmumu atzīšanu un izpildi attiecībā uz uzturlīdzekļu saistībām pret bērniem
  • 1961. gada 5. oktobra Hāgas Konvencija par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzību (turpmāk tekstā - „1961. gada Hāgas Konvencija par nepilngadīgajiem”)
  • 1961. gada 5. oktobra Hāgas Konvencija par likumu kolīziju normām attiecībā uz testamentārās mantošanas kārtību (turpmāk tekstā - „Hāgas Konvencija attiecībā uz testamentārās mantošanas kārtību”)
  • 1970. gada 10. septembra Romas Konvencija par leģitimāciju ar laulībām
  • 1971. gada 4. maija Hāgas Konvencija par ceļu satiksmes negadījumiem piemērojamo likumu (turpmāk tekstā - „Hāgas Konvencija par ceļu satiksmes negadījumiem”)
  • 1973. gada 2. oktobra Hāgas Konvencija par likumu, kas piemērojams uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumam (turpmāk tekstā - „1973. gada Hāgas Konvencija par uzturlīdzekļiem”)
  • 1973. gada 2. oktobra Hāgas Konvencija par tiesībām, kas piemērojamas attiecībā uz produktatbildību (turpmāk tekstā - „Hāgas Konvencija par produktatbildību, HPAV”)
  • 1978. gada 14. marta Hāgas Konvencija par tiesībām, kas piemērojamas aģentūrai (turpmāk tekstā - „Hāgas Konvencija par aģentūrām”)
  • 1978. gada 14. marta Hāgas Konvencija par laulību ceremonijām un laulību likumības atzīšanu
  • 1978. gada 14. marta Hāgas Konvencija par tiesībām, kas piemērojamas laulāto īpašuma režīmam (turpmāk tekstā - „Hāgas Konvencija par laulāto īpašumu”)
  • 1980. gada 19. jūnija Romas Konvencija par tiesībām, kas piemērojamas līgumsaistībām (turpmāk tekstā - „Romas konvencija”)
  • 1980. gada 5. septembra Minhenes Konvencija par noteikumiem, kas piemērojami uzvārdiem un vārdiem (turpmāk tekstā - „Konvencija par uzvārdiem un vārdiem”)
  • 1985. gada 1. jūlija Hāgas Konvencija par tiesību aktiem, kas piemērojami trastiem un to atzīšanai (turpmāk tekstā - „Hāgas Konvencija par trastiem”)
  • 1989. gada 1. augusta Hāgas Konvencija par mirušas personas īpašuma mantošanai piemērojamām tiesībām (turpmāk tekstā - „Hāgas Konvencija par mantošanas tiesībām”; nav stājusies spēkā, tomēr tiek piemērota Nīderlandē atbilstoši WCErf)
  • Padomes 2000. gada 29. maija Regula (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām.
I.3. Svarīgākās divpusējās konvencijas

Nav.

Lapas augšmalaLapas augšmala

II. Kolīziju normu piemērošana

II.1. Kolīziju normu oficiāla piemērošana

Atbilstoši Civilprocesa kodeksa [Wetboek van Burgerlijke Rechtsvordering] 25. pantam tiesām jāpiemēro kolīziju normas pēc pašu tiesu ierosmes (tādējādi arī gadījumā, ja puses neatsaucas uz šīm normām).

II.2. Lietas nodošana izskatīšanai (atkārtota nodošana, tālāka nodošana)

Ja tiek izvēlēts A valsts likums, tiek piemērotas šīs valsts normas. Ja A likums paredz, ka ir piemērojams Nīderlandes vai B valsts likums, šo noteikumu principā nedrīkst ņemt vērā. Dažos gadījumos ir pieļaujami izņēmumi.

II.3. Atskaites punkta mainīšana

Nav vispārēju normu, kas regulē problēmas, kuras rodas atskaites punkta mainīšanas dēļ. 3. nodaļa ir veltīta risinājumiem attiecībā uz virkni atsevišķu tiesību jomu, kurās tas ir svarīgi.

II.4. Kolīziju normu nepiemērošana izņēmuma gadījumos

Sabiedriskā kārtība

Ārvalstu tiesību aktu nedrīkst ņemt vērā, ja šis tiesību akts vai tā piemērošana ir pretrunā ar privāttiesību noteikto starptautisko sabiedrisko kārtību. Tas attiecas uz gadījumiem, kad ārvalstu tiesību akts vai tā piemērošana pārkāptu Nīderlandes tiesību sistēmas pamatprincipus. Šis noteikums piemērojams ierobežojošā veidā. Pats fakts, ka ārvalstu tiesību akts ir atšķirīgs no Nīderlandes tiesību aktiem, nevar kalpot par pietiekamu pamatojumu, lai atsauktos uz sabiedrisko kārtību, pat ja attiecīgais Nīderlandes tiesību akti ir obligāta rakstura. Ja sabiedrisko kārtību var pārkāpt nevis pati norma, bet gan tās piemērošana, tās izvērtējums var daļēji būt atkarīgs no tā, cik lielā mērā gadījums ir saistīts ar Nīderlandes jurisdikciju. Uz sabiedrisko kārtību iespējams atsaukties, pat ja attiecīgajos tiesību aktos nav atbilstoša noteikuma.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Prioritārie noteikumi

Nīderlandes tiesas var piemērot īpašas obligātās tiesību normas (prioritārie noteikumi) neatkarīgi no tiesību aktiem, kuri reglamentē tiesiskās attiecības pušu starpā. Tas neattiecas uz „parastajām” obligātajām normām, bet gan uz normām, kurām bieži vien ir noteikta funkcijas atbilstoši publiskajām tiesībām. Var tikt piemēroti gan Nīderlandes, gan ārvalstu prioritārie noteikumi. Turpretī normas atbilstoši likumam, kas izvēlēts kā piemērojams, nepiemēro, ja publisko tiesību intereses, kuru aizsargāšanai tās paredzētas, nav būtiskas attiecīgajā gadījumā.

II.5. Ārvalstu tiesību aktu satura noskaidrošana

Tiesai oficiāli jānoskaidro ārvalstu tiesību aktu saturs. Puses bieži vien tiek aicinātas paust viedokli par ārvalstu tiesību aktiem un parasti izpilda šo lūgumu. Tas nemaina faktu, ka pati tiesa joprojām ir atbildīga par to, ko tā atzīst par ārvalstu tiesību akta saturu.

Tiesa pēc saviem ieskatiem var izvēlēties veidu, kādā tā iegūst informāciju. Tā var izmantot informācijas kanālu, ko paredz Eiropas konvencija par informāciju par ārvalstu likumiem (Londona, 1968. gada 7. jūnijs); tā var veikt pati savu izpēti, kuras pamatā ir literatūra; tā var piesaistīt šai izpētei ekspertu no attiecīgās valsts vai pētniecības institūtu, piemēram, T.M.C.Asser Instituut vai Starptautisko juridisko institūtu [Internationaal Juridisch Instituut].

Ja starptautiskā tiesību akta saturs nevar tikt noskaidrots pietiekamā mērā, tiek izmantoti dažādi risinājumi, piemēram, ar faktiski piemērojamo tiesību aktu saistītas sistēmas piemērošana, starptautiski atzītu principu vai Nīderlandes tiesību aktu piemērošana.

Lapas augšmalaLapas augšmala

III. Kolīziju normas

III.1. Līgumsaistības un juridiski akti

Līgumi

Attiecībā uz vairumu līgumu piemērojamos tiesību aktus paredz Romas konvencija. Tomēr informācijai par pārstāvības līgumiem skatiet nākamo sadaļu.

Dažu līgumu gadījumā, kas ir izslēgti no Romas konvencijas darbības jomas atbilstoši 1. panta 2. punktam, piemērojami atsevišķi likumi (sk. turpmāk). Attiecībā uz citiem līgumiem likums vēl neparedz kolīziju normas.

Līgumus, kas noslēgti pirms Romas konvencijas spēkā stāšanās dienas, reglamentē kolīziju normas, kas bija piemērojamas līgumu slēgšanas brīdī. Tās kopumā atbilst Romas konvencijas kolīziju normām.

Aģentūra

Aģentūru līgumu gadījumā Nīderlandē normām, ko paredz Hāgas Konvencija par aģentūrām, ir prioritāte pār Romas konvencijas normām. Attiecībās starp aģentu un principālu ir pieļaujama tiesību aktu izvēle; ja tiesību aktu izvēle nav izdarīta, izņemot izņēmumus, ir piemērojami aģenta pastāvīgās dzīvesvietas vai principāla pastāvīgās dzīvesvietas tiesību akti, ja darbs tiks veikts galvenokārt šajā valstī (Hāgas Konvencijas par aģentūrām 6. pants un turpmākie panti). Attiecībās starp principālu un tā pretējo pusi, izņemot izņēmumus, jautājumus saistībā ar aģentūru (piemēram, aģenta pilnvaras un viņa rīcības sekas) reglamentē aģenta pastāvīgās dzīvesvietas tiesību akti (Hāgas Konvencijas par aģentūrām 11. panta 1. punkts).

Dzīvības apdrošināšana, nedzīvības apdrošināšana

Attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu un nedzīvības apdrošināšanu piemērojamas kolīziju normas, kas noteiktas Dzīvības apdrošināšanas (kolīziju normu) likumā [Wet conflictenrecht levensverzekering] un Nedzīvības apdrošināšanas (kolīziju normu) likumā [Wet conflictenrecht schadeverzekering].

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pirkums

1980. gada 11. aprīļa Vīnes Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem paredz normas attiecībā uz vienotu preču tirdzniecības likumu. 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka gadījumos, kad atbilstoši starptautisko privāttiesību normām piemērojams līgumslēdzējas valsts tiesību akts, tiek piemērots nevis šīs valsts iekšējais tiesību akts, bet gan konvencija.

Tiesību akti

„Tiesību akti” neietilpst atsevišķā atsauces kategorijā. Tiesību aktus, kas piemērojami līguma kontekstā, parasti reglamentē likums, kas reglamentē attiecīgo līgumu; saistības, kas izriet no citiem tiesību aktiem, uzskatāmas par nelīgumiskām saistībām (piemēram, citas personas uzdevumu pārņemšanas gadījumā) vai klasificējamas citā atsauces kategorijā (piemēram, testamenta sastādīšana, bērna atzīšana). Labvēlīga kolīziju norma ir parasti piemērojama tiesību aktu veidam: atbilstoši veidam juridisks akts ir derīgs, ja tas atbilst vai nu tās vietas prasībām, kur tas stājies spēkā, vai arī likumam, kas reglamentē tiesību aktu attiecībā uz tā saturu (AB 10. pants).

III.2. Ārpuslīgumiskās saistības

Prettiesiskas darbības

Prettiesisko darbību (kolīziju normu) likums [Wet conflictenrecht onrechtmatige daad] paredz, ka prettiesisku darbību gadījumā piemērojams tās valsts likums, kurā notikusi prettiesiskā darbība (WCOD 3. panta 1. punkts). Tomēr šim noteikumam ir vairāki izņēmumi, jo īpaši, ja prettiesiskās darbības sekas radušās citā valstī, nevis tajā, kurā šī darbība izdarīta, ja likumpārkāpēja un cietušās puses pastāvīgā dzīvesvieta ir vienā un tajā pašā valstī, vai nelikumīgas konkurences gadījumā. Ja prettiesiskā darbība ir cieši saistīta ar citām tiesiskajām attiecībām pušu starpā, tiesa var, pretēji iepriekš izklāstītajam, piemērot arī likumu, kas reglamentē citas tiesiskās attiecības saistībā ar prettiesisko darbību (WCOD 5. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pretēji iepriekš izklāstītajam, puses arī var pašas izvēlēties piemērojamo likumu (WCOD 6. pants).

Ceļu satiksmes negadījumi

Principā ir piemērojams tās valsts likums, kurā noticis nelaimes gadījums (Hāgas Konvencijas par ceļu satiksmes negadījumiem 3. pants). Tomēr, ja satiksmes negadījumā iesaistīti tikai transportlīdzekļi, kas reģistrēti citā valstī, un ievērojot papildu nosacījumus tiek piemērots tās valsts likums, kurā šie transportlīdzekļi ir reģistrēti (Hāgas Konvencijas par ceļu satiksmes negadījumiem 4., 5. un 6. pants).

Neatkarīgi no piemērojamā likuma ir piemērojami nelaimes gadījuma vietā spēkā esošie ceļu satiksmes un drošības noteikumi (Hāgas Konvencijas par ceļu satiksmes negadījumiem 7. pants).

Produktatbildība

Jautājumos, kas saistīti ar produktatbildību, kā noteikts Hāgas Konvencijas par produktatbildību 1., 2. un 3. pantā, ir piemērojams tās vietas likums, kurā notikusi zaudējumus radījusī darbība, ja ir izpildīts viens no nosacījumiem, kas minēti HPAV 4. pantā. Citos gadījumos principā ir piemērojams likums, kas ir spēkā cietušās personas pastāvīgajā dzīvesvietā, vai likums, kas ir spēkā atbildīgās puses pastāvīgajā dzīvesvietā (HPAV 5., 6. pants).

Citas personas uzdevumu pārņemšana

Nav tiesību normu attiecībā uz citas personas uzdevumu pārņemšanu. Izņemot gadījumus, kad likumu ir izvēlējušās puses, piemērojams tās valsts likums, kurā notikusi citas personas uzdevumu pārņemšana. Ja likumu nav iespējams izvēlēties, piemēram, tāpēc, ka citas personas uzdevumu pārņemšana notikusi vairāk nekā vienā valstī, ir piemērojams tās valsts likums, ar kuras jurisdikciju visciešāk saistīta citas personas uzdevumu pārņemšana (Augstākā tiesa, 1996. gada 23. februāris, Nīderlandes tiesu prakse, 1997. gads, 276).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Nepamatoti maksājumi: nepamatots materiāls labums

Tiesību aktos nav paredzētas kolīziju normas attiecībā uz nepamatotiem maksājumiem un nepamatotu materiālu labumu. Tāpat attiecībā uz šiem jautājumiem nav skaidras tiesu prakses.

III.3. Personas civilstāvoklis (uzvārds, pastāvīgā dzīvesvieta, tiesībspēja un rīcībspēja)

Vispārīga informācija

Personas civilstāvokli principā reglamentē tās valsts likumi, kuras pilsonis šī persona ir. Nīderlandes pilsoņiem to paredz AB 6. pants; to personu civilstāvokli, kas nav Nīderlandes pilsoņi, līdzīgi nosaka atbilstoši šai normai. Atsevišķos likumos ir daudz AB 6. panta izņēmumu.

Uzvārds un vārds

Konvencijas par uzvārdiem un vārdiem normas ir iestrādātas Uzvārdu un vārdu (kolīziju normu) likumā. Šis likums arī paredz papildinājumus, kas ir specifiski Nīderlandes starptautiskajām privāttiesībām. Atbilstoši WCN 1. pantam personas uzvārdu un vārdu reglamentē tās valsts likumi, kuras pilsonis šīs persona ir, tostarp šiem likumiem atbilstošās starptautisko privāttiesību normas.

Ja personai ir gan Nīderlandes, gan ārvalstu pilsonība, ir piemērojami Nīderlandes likumi (WCN 2. pants). Ja personai ir vairāk nekā viena pilsonība, taču nav Nīderlandes pilsonības, tiek piemēroti tās valsts likumi, ar kuru personai, ņemot vērā visus apstākļus, ir visciešākās saites (WCN 1. panta 2. punkts). WCN 5. b) punkts reglamentē uzvārda izvēli starptautiskos gadījumos.

Dzīvesvieta

Nīderlandes starptautiskajās privāttiesībās nav normu, kas reglamentē dzīvesvietu. Praksē tiek piemērots turpmāk izklāstītais. Ja konvencijā vai likumā ir atsauce uz personas dzīvesvietu, vairumā gadījumu Nīderlandes tiesai ir svarīgi tikai tas, vai šī dzīvesvieta atrodas Nīderlandē (piemēram, Civilprocesa kodeksa 1. līdz 14. pants attiecas tikai uz jautājumu par to, vai Nīderlandes tiesai ir jurisdikcija, nevis par to, vai ārvalstu tiesai ir jurisdikcija). Šajā jautājumā tai jāpiemēro Nīderlandes Civilkodeksa 1:10. līdz 1:15. pants. Citās konvencijās un likumos bieži vien ir atsauce uz personas pastāvīgo dzīvesvietu. Šajā gadījumā varētu būt svarīgi, vai minētā pastāvīgā dzīvesvieta atrodas Nīderlandē vai ārvalstīs (piemēram, Romas konvencija, pamatojoties uz kuru jānosaka, vai ir piemērojami Nīderlandes vai ārvalstu likumi). Tāpēc „pastāvīgās dzīvesvietas” jēdziens nav sīkāk definēts, pamatojoties uz Nīderlandes tiesību standartiem, bet gan uz standartiem, kuri atbilst attiecīgajai normai (konvencijas autonoma interpretēšana vai Eiropas regulu gadījumā – autonoma normas interpretēšana).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Nepilngadība, tiesībspēja un rīcībspēja

To, vai persona ir nepilngadīga un vai tā ir juridiski rīcībspējīga, atbilstoši AB 6. pantam principā nosaka tās valsts likumi, kuras pilsonis šī persona ir. Virknē normu ir iekļauti atsevišķi noteikumi, kas paredz, līdz kādam vecumam šis noteikums ir piemērojams.

Nepilngadīgo un pieaugušo aizsardzība

Jautājums par to, vai persona ir nepilngadīga un/vai juridiski rīcībspējīga, ir jānodala no jautājuma par to, kādi pasākumi var tikt piemēroti, lai pasargātu nepilngadīgā vai pieaugušā intereses. Attiecībā uz nepilngadīgajiem šie pasākumi ir pakļauti 1961. gada Hāgas Konvencijai par nepilngadīgajiem, kuras 2. pantā noteikts, ka ir piemērojami nepilngadīgā pastāvīgās dzīvesvietas likumi. Pieaugušo gadījumā šis jautājums tomēr saistīts ar valsts likumiem, taču pēc analoģijas ar 1961. gada Hāgas Konvencijas par nepilngadīgajiem 2. pantu arī ar pastāvīgās dzīvesvietas likumiem.

III.4. Izcelsme un adopcija

Izcelsme

Bērna vecāki tiek noteikti atbilstoši likumiem, kas izvēlēti saskaņā ar Izcelsmes (kolīziju normu) likumu. Šis likums paredz kolīziju normas attiecībā uz turpmāk izklāstītajām situācijām.

Ja personas kļuvušas par vecākiem laulībā: vīra un sievas kopīgās pilsonības valsts likumi laikā, kad bērns piedzimis; ja vīram un sievai ir atšķirīgas pilsonības, vīra un sievas pastāvīgās dzīvesvietas likumi vai, ja šis nosacījums nav piemērojams, bērna pastāvīgās dzīvesvietas likumi (WCA 1. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja par māti kļuvusi neprecēta sieviete: sievietes valsts likumi, tomēr vecāku un bērnu attiecības jebkurā gadījumā tiek noteiktas, ja sievietes pastāvīgā dzīvesvieta ir Nīderlandē (WCA 3. pants).

Ja personas kļuvušas par vecākiem bērna atzīšanas rezultātā: atzīšana ir iespējama, ja tā par iespējamu noteikta atbilstoši vīrieša vai bērna valsts likumiem, vai arī atbilstoši vīrieša vai bērna pastāvīgās dzīvesvietas valsts likumiem. Īpašas normas piemērojamas, ja bērnu atzīst precēts Nīderlandes pilsonis un ja bērnu pieņem māte (WCA 4. pants).

Ja personas atzītas par vecākiem juridiskā ceļā: vīrieša un mātes kopīgās pilsonības valsts likumi; ja vīrietim un mātei ir atšķirīgas pilsonības, viņu kopīgās pastāvīgās dzīvesvietas likumi vai, ja tādas nav, bērna pastāvīgās dzīvesvietas likumi (WCA 6. pants).

Ja personas atzītas par vecākiem leģitimācijas ceļā: principā tiek piemērota 1970. gada 10. septembra Romas Konvencija par leģitimāciju ar laulībām.

Adopcija

Nīderlandes likumi piemērojami adopcijai, kas izziņota Nīderlandē, vai šīs adopcijas atsaukšanai (WCAd 3. pants). Vecāku vai citu personu piekrišanu principā reglamentē likums par bērna pilsonību; ja bērnam ir vairāk nekā viena pilsonība, noteicošā ir tās valsts pilsonība, ar kuru, ņemot vērā visus apstākļus, bērnam ir visciešākās saites.

III.5. Laulība, reģistrētas partnerattiecības, neprecētu partneru kopdzīve, laulības šķiršana, laulāto atšķiršana, uzturlīdzekļu saistības

Laulība

Nīderlandē laulība var tikt noslēgta, ja abas puses atbilst prasībām, ko attiecībā uz stāšanos laulībā paredz tās valsts likumi, kuras pilsoņi šīs personas ir. Ja vienai no pusēm ir Nīderlandes pilsonība, laulība var tikt noslēgta arī tad, ja abas puses atbilst prasībām, ko paredz Nīderlandes likumi (WCH 2. pants). Laulība nevar tikt noslēgta, ja rodas kāds no WCH 3. pantā minētajiem apstākļiem, un šādā gadījumā uzskatāms, ka ar laulību tiek pārkāpta sabiedriskā kārtība. Nīderlandē laulību slēgt ir tiesīgs tikai dzimšanas un nāves gadījumu un laulību reģistrators vai, noteiktos apstākļos, ārvalstu diplomātiskais vai konsulārais pārstāvis (WCH 4. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Laulāto mantisko attiecību veids

Kolīziju norma, ko paredz likums, kas reglamentē laulāto mantisko attiecību veidu, ir atkarīga no datuma, kurā noslēgta laulība.

Ja laulība noslēgta pirms 1977. gada 23. augusta, dažos izņēmuma gadījumos piemērojama 1905. gada 17. jūlija Hāgas Konvencija par laulībām, kas atsaucas uz vīra valsts likumiem, kas bijuši spēkā laulības slēgšanas laikā.

Tādu laulību gadījumā, ko šī konvencija nereglamentē un kuras noslēgtas pirms 1992. gada 1. septembra, kolīziju normas paredz Augstākās tiesas 1976. gada 10. decembra spriedums (Nīderlandes tiesu prakse, 1977. gads, 275, Chelouche/van Leer).

Šie noteikumi paredz, ka topošie laulātie paši izvēlas piemērojamos likumus. Ja viņi to nav izdarījuši, piemērojami tās viņu kopīgās pilsonības valsts likumi, kura viņiem bijusi, stājoties laulībā, vai iegūta neilgi pēc tam. Ja šie nosacījumi nav spēkā, piemērojami laulāto pirmās pastāvīgās dzīvesvietas valsts likumi. Ja arī šis nosacījums nav spēkā, piemērojami tās valsts likumi, ar kuru pusēm, ņemot vērā visus apstākļus, ir visciešākās saites.

Likumi, kas ir piemērojami atbilstoši šīm kolīziju normām, joprojām ir piemērojami, izņemot gadījums, kad puses izvēlējušās likumus vēlākā datumā.

Laulībām, kas noslēgtas 1992. gada 1. septembrī vai agrāk, piemērojama Hāgas Konvencija par laulāto īpašumu. Šī konvencija arī ar noteiktiem ierobežojumiem pieļauj likumu izvēli. Ja nav veikta likumu izvēle, atkarībā no apstākļiem ir piemērojami vai nu tās valsts likumi, kurā ir pušu pirmā pastāvīgā dzīvesvieta pēc laulībām, vai arī tās valsts likumi, kuras pilsoņi abas puses ir.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tāpēc apstākļu (pilsonības, pastāvīgās dzīvesvietas) maiņas rezultātā var mainīties arī piemērojamie likumi.

Laulības izraisītās personīgās sekas

Laulības sekas, kuras neietilpst laulāto mantisko attiecību veidā, reglamentē atbilstoši WCHb izvēlēti likumi. Attiecīgi ir piemērojami tās valsts likumi, kuras pilsoņi abi laulātie ir, tās valsts likumi, kurā abu pušu pastāvīgā dzīvesvieta, vai tās valsts likumi, ar kuru pusēm, ņemot vērā visus apstākļus, ir visciešākās saites (WCHb 1. panta 1. un 2. punkts; tomēr sk. WCHb 2. un 3. pantā noteiktos izņēmumus).

Laulības šķiršana, laulāto atšķiršana

Atbilstoši kolīziju normām saskaņā ar Laulības šķiršanas (kolīziju normu) likuma 1. pantu praksē laulības šķiršanas procesos gandrīz vienmēr tiek piemēroti Nīderlandes likumi. Tikai tad, ja laulātajiem ir kopīga ārvalstu pilsonība, tiek piemēroti tās valsts likumi, kuras pilsoņi laulātie ir, tomēr arī šim noteikumam ir daudz izņēmumu.

Reģistrētas partnerattiecības

Gadījumos, kad personas stājas reģistrētās partnerattiecībās Nīderlandē, tiek piemēroti Nīderlandes likumi (Reģistrēto partnerattiecību (kolīziju normu) likuma 1. pants). Tie ar noteiktiem izņēmumiem piemērojami arī reģistrētu partnerattiecību pārtraukšanas gadījumā (WCGP 22., 23. panta 1. punkts).

Partnerattiecību mantisko attiecību veids

Partneri ar noteiktiem ierobežojumiem var izvēlēties likumus, kas reglamentēs to mantisko attiecību veidu (WCGP 6. un 8. pants). Ja viņi to neizdara, tiek piemēroti tās valsts likumi, kurā puses stājušās partnerattiecībās, tostarp attiecīgajā valstī spēkā esošās starptautisko privāttiesību normas (WCGP 7. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Personīgās attiecības partneru starpā

Personīgās attiecības partneru starpā reglamentē tās valsts likumi, kurā puses stājušās partnerattiecībās, tostarp attiecīgajā valstī spēkā esošās starptautisko privāttiesību normas (WCGP 5. panta 1. un 2. punkts, tomēr sk. 3. un 4. punktā paredzētos izņēmumus).

Reģistrētu partnerattiecību pārtraukšana

Reģistrētu partnerattiecību pārtraukšanai piemērojami Nīderlandes likumi vai, izņēmuma gadījumos, tās valsts likumi, kurā tikušas noslēgtas partnerattiecības (WCGP 22. un 23. pants).

Neprecētu partneru kopdzīve

Nav kolīziju normu attiecībā uz gadījumiem, kad personas dzīvo kopā, taču nav stājušās laulībā vai reģistrētās partnerattiecībās.

Uzturlīdzekļu saistības

Uzturlīdzekļu saistības reglamentē likumi, kas izvēlēti atbilstoši 1973. gada Hāgas Konvencijai par uzturlīdzekļiem. Kolīziju normas atbilstoši šai konvencijai ir šādas: uzturlīdzekļu saistības principā reglamentē uzturlīdzekļu saņēmēja pastāvīgās dzīvesvietas valsts likumi (HAV 1973 4. pants). Vissvarīgākais šā noteikuma izņēmums ir tāds, ka bijušo laulāto gadījumā attiecībā uz uzturlīdzekļiem piemērojami tie paši likumi, kas tika piemēroti laulības šķiršanas procesā (HAV 1973 8. pants).

III.6. Laulāto mantisko attiecību likumi

Sk. izklāstu iepriekš 3.5. sadaļā.

III.7. Mantojuma likumi

Atbilstoši Mantojuma (kolīzijas normu) likuma 1. pantam ir piemērojama Hāgas Konvencija par mantošanas tiesībām: testators var izvēlēties likumus, kas piemērojami viņa īpašumam. Ja testators to nav izdarījis, ir piemērojami viņa pēdējās pastāvīgās dzīvesvietas valsts likumi vai tās valsts likumi, kurā viņš ir pilsonis gadījumā, ja viņš šajā valstī dzīvojis ilgāk nekā piecus gadus, vai, ja šis nosacījums nav spēkā, tās valsts likumi, kurā viņš ir pilsonis (Hāgas Konvencijas par mantošanas tiesībām 3. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

To, vai testaments ir formāli derīgs (piemēram, vai ir nepieciešams notariāls akts), iespējams izvērtēt atbilstoši vienai no tieslietu sistēmām, par kurām kopsavilkums sniegts Hāgas Konvencijas attiecībā uz testamentāro novēlējumu veidu 1. pantā. Tas cita starpā ietver testamenta sastādīšanas vietā spēkā esošos likumus un tās valsts likumus, kuras pilsonis testators ir, vai dzīvesvietas valsts likumus vai nu laikā, kad testaments tika sastādīts, vai testatora nāves brīdī.

III.8. Īpašuma likumi

Lietu tiesības

Lietu tiesības reglamentē (kustamā vai nekustamā) īpašuma atrašanās vietas likumi. Nekustamā īpašuma gadījumā tas ir noteikts AB 7. pantā. Kustamā īpašuma gadījumā šī norma var izrietēt no tiesu prakses.

Kustamais īpašums bieži vien tiek pārvietots uz citu valsti. Šajā gadījumā lietu tiesību noteikšana un šo tiesību darbības joma tiek izvērtēta atbilstoši tās vietas likumiem, kurā īpašums atrodas minētā notikuma laikā; šādā veidā noteiktās tiesības ir spēkā arī tad, ja īpašums tiek pārvietots. Tiesības, kas iegūtas pēc minētās pārvietošanas, reglamentē jaunās atrašanās vietas likumi, un tās ir prioritāras pār agrāk noteiktajām tiesībām.

Trasti

Trastus reglamentē likumi, kas izvēlēti atbilstoši Hāgas Konvencijai par trastiem. Trasta dibinātājs pats var izvēlēties piemērojamos likumus (HTV 6. pants). Ja viņš šādu izvēli nav izdarījis, piemēro tās valsts likumus, ar kuru trastam ir visciešākās saites. WCT ir iekļautas atsevišķas kolīziju normas attiecībā uz noteiktiem tematiem.

III.9. Maksātnespēja

Visiem maksātnespējas procesiem, kas sākti Nīderlandē, piemēro likumus, ko paredz Maksātnespējas regula.

Cita informācija

Pašlaik tiek izstrādāta tīmekļa vietne www.internationaalprivaatrecht.nl English - Nederlands, kurā tiks publicēti starptautisko privāttiesību jomā Nīderlandē piemērojamo tiesību aktu teksti, tostarp šīs jomas Eiropas regulu teksti nīderlandiešu valodā un iepriekš minēto konvenciju tulkojumi nīderlandiešu valodā.

Hāgas konvenciju autentiskie teksti angļu un franču valodā, kā arī ar šīm konvencijām saistītie dati par statusu pieejami šādā tīmekļa vietnē: http://www.hcch.net/.

Juridiskus padomus un informāciju par starptautiskajām privāttiesībām un ārvalstu tiesībām iespējams iegūt T.M.C. Asser Instituut tīmekļa vietnē www.asser.nl English un Starptautiskā juridiskā institūta tīmekļa vietnē www.iji.nl English - Nederlands.

« Piemērojamās tiesības - Vispārīgas ziņas | Nīderlande - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 23-04-2009

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste