Eiropas Komisija > ETST > Piemērojamās tiesības > Latvija

Pēdējo reizi atjaunots: 21-06-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Piemērojamās tiesības - Latvija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

I. Tiesību aktu avoti I.
I.1. Valsts tiesību akti I.1.
I.2. Daudzpusējās konvencijas I.2.
I.3. Divpusējās konvencijas I.3.
II. Kolīziju normu piemērošana II.
II.1. Kolīziju normu oficiālā piemērošana II.1.
III. Kolīziju normas III.
III.1. Personas statuss III.1.
III.2. Paternitāte, vecāku un bērnu radniecība arī adopcija III.2.
III.3. Laulība, partnerattiecības, šķiršanās III.3.
III.4. Laulāto mantas piederība III.4.
III.5. Mantojums III.5.
III.6. Īpašumtiesības III.6.
III.7. Maksātnespēja III.7.

 

I. Tiesību aktu avoti

I.1. Valsts tiesību akti

Normatīvo aktu hierarhija tiek veidota pēc normu juridiskā spēka. Vienas un tās pašas institūcijas dažādās kārtībās izdotajiem normatīvajiem aktiem var būt dažāds juridisks spēks. Juridiskais spēks nosaka normatīvā akta tiesību normu virsvadību pār zemākstāvošām normām vai attiecīgi - pakļautību augstākstāvošām normām.

Normatīvo aktu hierarhija:

  1. LR Konstitūcija (Satversme);
  2. Parlamenta (Saeimas) pieņemtie likumi, Parlamenta ratificētās starptautisko tiesību normas un likumi par starptautisko līgumu apstiprināšanu;
  3. Ministru kabineta noteikumi ar likuma spēku;
  4. Ministru kabineta noteikumi un starptautiskās tiesību normas, kas apstiprinātas Ministru kabineta līmenī;
  5. Pašvaldību saistošie noteikumi.

I.2. Daudzpusējās konvencijas

  • 1980.gada Romas konvencija par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām;
  • 1954.gada 1.marta Hāgas Konvencija civilprocesa jautājumos;
  • 1965.gada 15.novembra Hāgas konvencija par tiesas un ārpustiesas dokumentu izmantošanu civilajos un komerciālajos jautājumos;
  • 1980.gada 25.oktobra Hāgas Konvencija par pierādījumu pieprasīšanu ārvalstīs civilajos un komerciālajos jautājumos;
  • 1970.gada 18.marta Hāgas konvencija par tiesu starptautisko pieejamību.

I.3. Divpusējās konvencijas

  • Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās;
  • Līgums starp Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās;
  • Līgums starp Latvijas Republiku un Uzbekistānas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās;
  • Latvijas Republikas un Kirgīzijas Republikas līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās;
  • Latvijas Republikas un Moldovas Republikas līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās;
  • Līgums starp Latvijas Republiku un Ukrainu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās;
  • Līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām starp Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku un Igaunijas Republiku;
  • Latvijas Republikas un Polijas Republikas līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba lietās un krimināllietās.

II. Kolīziju normu piemērošana

II.1. Kolīziju normu oficiālā piemērošana

Ja Latvijas likums atļauj piemērot ārvalsts likumu, tā saturu noskaidro Civilprocesa likuma noteiktā kārtībā. Ja tas nav iespējams, tad pieņemams, ka attiecīgās ārvalsts tiesiskā iekārta apspriežamā tiesību nozarē atbilst Latvijas tiesiskai iekārtai tajā pašā nozarē. Ja saskaņā ar Civillikumu jāpiemēro kādas ārvalsts likums, bet tas savukārt nosaka, ka piemērojams Latvijas likums, tad jāpiemēro pēdējais.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ārvalsts likums nav piemērojams Latvijā, ja tas ir pretrunā Latvijas sabiedriskai iekārtai vai labiem tikumiem, vai Latvijas likuma pavēlošām vai aizliedzošām normām.

III. Kolīziju normas

III.1. Personas statuss

Fiziskas personas tiesību un rīcības spēja noteicama pēc viņas dzīves vietas likuma. Ja personai ir vairāk dzīves vietu un viena no tām Latvijā, tad viņas tiesību un rīcības spēja, kā arī tiesiskās darbības sekas jāapspriež pēc Latvijas likuma.

Ārzemnieku, kam nav rīcības spējas, bet kam to varētu atzīt pēc Latvijas likuma, saista viņa tiesiskā rīcība, kas izdarīta Latvijā, ja to prasa tiesiskās apgrozības intereses.

Juridiskas personas tiesību un rīcības spēja nosakāma pēc viņas valdes atrašanās vietas likuma.

Neskarti paliek Latvijas likumu noteikumi, kas ierobežo ārzemnieku tiesību vai rīcības spēju Latvijā.

Minētie noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl starptautiskajos normatīvajos aktos, kuri ir saistoši Latvijas Republikai, nav noteikts citādi.

III.2. Paternitāte, vecāku un bērnu radniecība arī adopcija

Tiesiskās attiecības, kas saistītas ar bērna paternitāti un tās apstrīdēšanu, apspriežamas pēc Latvijas likuma, ja bērna mātes dzīvesvieta bērna dzimšanas laikā bija Latvijā.

Latvijas likums piemērojams arī tad, ja strīds par bērna paternitāti rodas Latvijā.

Tiesiskās attiecības starp vecākiem un bērnu ir pakļautas Latvijas likumam, ja bērnam noteiktā dzīvesvieta ir Latvijā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Aizbildnību un aizgādnību nodibina pēc Latvijas likuma, ja aizbildnībai vai aizgādnībai pakļaujamās personas dzīves vieta ir Latvijā. Ja šādu personu manta atrodas Latvijā, tad šās mantas ziņā viņas ir pakļautas Latvijas likumam arī tad, kad viņām Latvijā nav dzīves vietas.

Otra laulātā bērna adopciju apstiprina pēc Latvijas likuma, ja adoptējamās personas dzīvesvieta ir Latvijā.

Minētie noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl starptautiskajos normatīvajos aktos, kuri ir saistoši Latvijas Republikai, nav noteikts citādi.

III.3. Laulība, partnerattiecības, šķiršanās

Tiesība doties laulībā, laulības noslēgšanas forma un laulības spēks noteicami pēc Latvijas likuma, ja laulību noslēdz Latvijā.

Tāpat pēc Latvijas likuma noteicama Latvijas pilsoņu tiesība doties laulībā ārzemēs. Laulības slēgšanas formu tādā gadījumā nosaka tās valsts likums, kur laulību noslēdz.

Laulības šķiršana un tās atzīšana par neesošu, apspriežama pēc Latvijas likuma, ja to izdara Latvijas tiesā, neraugoties uz laulāto valsts piederību. Šajā ziņā pielaižams izņēmums no tā, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies.

Pēc Latvijas likuma apspriežamas arī laulāto attiecības pirms laulāto pakļaušanas Latvijas likumam. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Ārzemēs izdarīta Latvijas pilsoņu laulības šķiršana un atzīšana par neesošu atzīstama arī Latvijā, izņemot gadījumus, kad tām pamatā liktie iemesli neatbilst Latvijas likumam un runā pretim Latvijas sabiedriskai iekārtai vai labiem tikumiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Laulāto personiskās un mantiskās attiecības noteicamas pēc Latvijas likuma, ja laulāto dzīves vieta ir Latvijā. Ja laulāto manta atrodas Latvijā, tad viņi šās mantas ziņā ir pakļauti Latvijas likumam arī tad, kad viņiem pašiem nav dzīves vietas Latvijā.

Minētie noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl starptautiskajos normatīvajos aktos, kuri ir saistoši Latvijas Republikai, nav noteikts citādi.

III.4. Laulāto mantas piederība

Laulāto personiskās un mantiskās attiecības noteicamas pēc Latvijas likuma, ja laulāto dzīves vieta ir Latvijā. Ja laulāto manta atrodas Latvijā, tad viņi šās mantas ziņā ir pakļauti Latvijas likumam arī tad, kad viņiem pašiem nav dzīves vietas Latvijā.

Minētie noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl starptautiskajos normatīvajos aktos, kuri ir saistoši Latvijas Republikai, nav noteikts citādi.

III.5. Mantojums

Mantojuma tiesības uz mantojumu, kas atrodas Latvijā, apspriežamas pēc Latvijas likuma.

Mantojuma izdošana uz ārzemēm pielaižama tikai iepriekš apmierinot to personu likumīgās prasības pret mantojumu, kurām dzīves vieta ir Latvijā.

Minētie noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl starptautiskajos normatīvajos aktos, kuri ir saistoši Latvijas Republikai, nav noteikts citādi.

III.6. Īpašumtiesības

Lietu tiesības – ieskaitot valdījumu – noteicamas pēc lietas atrašanās vietas likuma.

Kustamas mantas atrašanās vietai mainoties, neskartas paliek trešo personu lietu tiesības, kas iegūtas pēc šās mantas iepriekšējās atrašanās vietas likumiem.

Ieilguma un noilguma sekas lietu tiesībās apspriežamas pēc tās vietas likuma, kur lieta atrodas termiņam notekot.

Lietu tiesību iegūšana, pārgrozīšana vai izbeigšana, ja tās attiecas uz Latvijā esošu nekustamu mantu, kā arī no tiesiskiem darījumiem izrietošas saistību tiesības, uz kuru pamata šādas lietu tiesības var iegūt, pārgrozīt vai izbeigt, formas un satura ziņā noteicamas vienīgi pēc Latvijas likuma, vienalga, kādas personas un kur taisījušas attiecīgos tiesiskos darījumus. Pretēji noteikumi un formas šajos tiesiskajos darījumos Latvijā nav spēkā.

Minētie noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl starptautiskajos normatīvajos aktos, kuri ir saistoši Latvijas Republikai, nav noteikts citādi.

III.7. Maksātnespēja

(Skatīt lapu par maksātnespēju).

« Piemērojamās tiesības - Vispārīgas ziņas | Latvija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 21-06-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste