Eiropas Komisija > ETST > Piemērojamās tiesības > Itālija

Pēdējo reizi atjaunots: 10-10-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Piemērojamās tiesības - Itālija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

I. SPĒKĀ ESOŠO TIESĪBU AKTU AVOTI I.
I.1. Valsts tiesību akti I.1.
I.2. Spēkā esošās daudzpusējās starptautiskās konvencijas

Spēkā esošo daudzpusējo starptautisko konvenciju pilnīgs saraksts I.2.

I.3. Galvenās spēkā esošās divpusējās konvencijas

Tiesās visbiežāk piemēroto divpusējo konvenciju nepilnīgs saraksts I.3.

II. KOLĪZIJU NORMU PIEMĒROŠANA II.
II.1. Vai tiesnesim ir pienākums piemērot kolīziju normas pēc savas iniciatīvas? II.1.
II.2. Atgriezeniskā norāde (renvoi) II.2.
II.3. Izmaiņas piesaistes kritērijos II.3.
II.4. Izņēmumi kolīziju normu piemērošanā II.4.
II.5. Ārvalstu regulējuma pārbaude II.5.
III. KOLĪZIJU NORMAS III.
III.1. Līgumsaistības un tiesību akti III.1.
III.2. Ārpuslīguma saistības (civiltiesību pārkāpumi un noziedzīgi nodarījumi, nelikumīga iedzīvošanās, pārstāvniecība bez pilnvarojuma (negotiorum gestio) u. c.) III.2.
III.3. Personas statuss, tā ietekme uz civiltiesisko statusu (vārds, dzīvesvieta, rīcībspēja) III.3.
III.4. Vecāku un bērnu attiecību nodibināšana, ieskaitot adopciju III.4.
III.5. Laulība, nelaulāti pāri, partnerattiecības, šķiršanās, laulāto atšķiršana, uzturlīdzekļu nodrošināšanas pienākums III.5.
III.6. Laulāto mantiskās attiecības III.6.
III.7. Testamenti un mantošanas tiesības III.7.
III.8. Nekustamais īpašums

Nekustamais īpašums, kustamais īpašums (šajā kontekstā nešķiet lietderīgi sīkāk aplūkot noteikumus, kas attiecas uz nemateriālajiem aktīviem). III.8.

III.9. Maksātnespēja III.9.

 

I. SPĒKĀ ESOŠO TIESĪBU AKTU AVOTI

I.1. Valsts tiesību akti

Itālijā starptautiskās privātās tiesības regulē 1995. gada 31. maija Likums Nr. 218, kas aizstājis Civilkodeksa 16. – 31. pantā minētās vispārējās tiesiskās normas.

I.2. Spēkā esošās daudzpusējās starptautiskās konvencijas

Spēkā esošo daudzpusējo starptautisko konvenciju pilnīgs saraksts

Skatīt Itālijā spēkā esošo starptautisko konvenciju pievienoto sarakstu PDF File (PDF File 122 KB).

I.3. Galvenās spēkā esošās divpusējās konvencijas

Tiesās visbiežāk piemēroto divpusējo konvenciju nepilnīgs saraksts

Agrāk ar starptautiskajām privātajām tiesībām saistītos strīdos starp Itāliju un atsevišķām Eiropas Savienības dalībvalstīm piemērotās divpusējās konvencijas ir aizstājuši šajā jomā pieņemtie Kopienas tiesību akti. Visbiežāk piemērotās EK regulas ir Padomes Regula (EK) Nr. 1348/2000 par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs; Padomes Regula (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās; Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību; Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Izskatot strīdus starp Itāliju un trešām valstīm, visbiežāk piemēro divpusējās konvencijas par juridisko palīdzību un spriedumu atzīšanu un izpildi, kas ir noslēgtas ar Argentīnu (Roma, 1987. gada 9. decembris), Brazīliju (Roma, 1989. gada 17. oktobris), Krievijas Federāciju un citām bijušās PSRS valstīm (Roma, 1979. gada 25. janvāris), bijušās Dienvidslāvijas republikām (Belgrada, 1962. gada 7. maijs), dažām Apvienotās Karalistes bijušajām domīnijām, tostarp Austrāliju un Kanādu, (Londona, 1930. gada 17. decembris), ar Šveici par spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (Roma, 1933. gada 3. janvāris) un lietās par satiksmes negadījumos nodarītajiem kaitējumiem (Roma, 1978. gada 16. augusts) un ar Bulgāriju (Roma, 1990. gada 18. maijs), Rumāniju (Bukareste, 1972. gada 11. novembris) un Turciju (Roma, 1926. gada 10. augusts).

II. KOLĪZIJU NORMU PIEMĒROŠANA

II.1. Vai tiesnesim ir pienākums piemērot kolīziju normas pēc savas iniciatīvas?

Kādā apjomā un kādos gadījumos tiesnešiem jāpiemēro kolīzijas normas pat tad, ja neviena no iesaistītajām pusēm to nepieprasa?

Saskaņā ar Itālijas likumiem kolīziju normu piemērošana šajā konkrētajā kontekstā ir tiesnešu uzdevums. Tiesnesim jāizlemj, kuras ārvalsts tiesības tiks piemērotas neatkarīgi no tā, vai iesaistītās puses to pieprasa, vai ne (iura novit curia).

II.2. Atgriezeniskā norāde (renvoi)

Kad, piemērojot kolīziju normas, tiesa nosaka kādas ārvalsts tiesību piemērošanu, var gadīties, ka attiecīgā valsts pati vēlāk, piemērojot savas kolīzijas normas, nosaka, ka piemērojamas kādas citas ārvalsts tiesības.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Piemēram: saskaņā ar Francijas kolīziju normām Francijā dzīvojošā Anglijas pilsoņa rīcībspēja jānosaka, piemērojot Anglijas likumus. Anglijas kolīziju normas turpretim atsaucas uz dzīvesvietas valsts tiesībām, proti, Francijas likumiem.

Lūdzu, norādiet, vai jūsu kolīziju normās ir paredzēta atgriezeniskā norāde (renvoi) un kādā mērā šīs kolīzijas normas atzīst, ka attiecīgās ārvalsts tiesības nosaka jūsu valsts tiesību vai kādas trešās valsts tiesību piemērošanu.

Situācija, kad renvoi uz kādas citas valsts tiesībām, kurās savukārt noteikts, ka piemērojamas Itālijas tiesības, Itālijā iespējama, ja saskaņā ar attiecīgās ārvalsts piemērojamo tiesību izvēles regulējums atzīst vai saskaņā ar to tiek veikta atgriezeniskā norāde uz Itālijas likumiem. Šāda atgriezeniskā norāde nestājas spēkā, ja piemērojamās tiesības ir izvēlējušās iesaistītās puses vai tās ietver nosacījumus attiecībā uz likumu veidiem vai ārpuslīguma saistībām.

II.3. Izmaiņas piesaistes kritērijos

Kas notiek, ja mainās piesaistes kritēriji, piemēram, kustamā īpašuma nodošanas gadījumā?

Piemērojami iepriekš minētie tiesību akti.

II.4. Izņēmumi kolīziju normu piemērošanā

  • Vai tiesas var atteikties piemērot attiecīgās tiesības, ja tās ir pretrunā ar starptautisko sabiedrisko kārtību? Un vai ir kādi likumi vai kādi citi tiesību akti, kas piemērojami jūsu valsts teritorijā, neņemot vērā kolīziju normas (obligāti piemērojamo tiesību aktu “lois de police” nozīmē)?
  • Saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem (Likuma Nr. 218/1995 16. pants) tiesnesis nedrīkst piemērot ārvalstu tiesību regulējumu, ja tā piemērošanas sekas “ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai”. Parasti ar to saprot "starptautisko sabiedrisko kārtību".
  • Saskaņā ar Itālijas tiesībām (šī Likuma 17. pants) atsevišķu valstu tiesību normu kolīziju gadījumos noteicošās ir Itālijas tiesības, un nav pieļaujami nekādi izņēmumi, neraugoties uz atsauci uz ārvalsts tiesībām tiktāl, ciktāl tās atšķiras no valstu likumu normu mērķa un jomas.

II.5. Ārvalstu regulējuma pārbaude

  • Kāda ir tiesnešu un pušu loma ārvalstu regulējuma pārbaudē?

    Ārvalstu tiesību normu būtību pārbauda tiesnesis. Tiesnesis var izmantot arī pušu palīdzību.

    Lapas augšmalaLapas augšmala

  • Kādi pārbaudes veidi ir pieņemami?

    Citvalstu tiesību normu būtība tiek pārbaudīta tā, it kā tas būtu fakts. Tādējādi pārbaudei var izmantot starptautiskās konvencijās minētus instrumentus, ārvalstu varas iestāžu ar Tieslietu ministrijas starpniecību sniegtu informāciju un ekspertu vai speciālistu atzinumus.

  • Kas notiek, ja ārvalstu regulējumu nevar pārbaudīt?

    Ja tas ir iespējams, tiek piemērots ārvalstu tiesību regulējums, izmantojot citus ar attiecīgo lietu saistītos piesaistes kritērijus. Ja tas nav iespējams, tiek piemērotas Itālijas tiesības.

III. KOLĪZIJU NORMAS

III.1. Līgumsaistības un tiesību akti

Atsauce uz 1980. gada Romas Konvenciju nav pietiekama. Tiesību normas attiecībā uz jautājumiem, kas nav aplūkoti Romas Konvencijā, jāaplūko tuvāk.

Itālijas tiesību aktos tas ir skaidri noteikts. Attiecībā uz līgumsaistībām tajās ir īpaša atsauce uz 1980. gada 19. jūnija Romas Konvenciju. Attiecībā uz jautājumiem, kas nav aplūkoti šajā Konvencijā, Itālijas tiesību aktos ir norādes uz citām atbilstošām starptautiskām konvencijām.

Tomēr piemērojamās tiesības var noteikt līgumos, ko puses noslēgušas pēc brīvas gribas.

Saskaņā ar starptautiskām konvencijām vai atbilstoši pušu gribai noteiktās piemērojamās tiesības tomēr nevar tikt piemērotas, ja tiek uzskatīts, ka tās ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību (piemēram, ja tās nav savienojamas ar policijas vai drošības nosacījumiem).

Lapas augšmalaLapas augšmala

III.2. Ārpuslīguma saistības (civiltiesību pārkāpumi un noziedzīgi nodarījumi, nelikumīga iedzīvošanās, pārstāvniecība bez pilnvarojuma (negotiorum gestio) u. c.)

Iepriekš minētais Likums Nr. 218/1995 nosaka tiesību normas, kas piemērojamas šādiem ārpuslīguma saistību gadījumiem: vienpusējs solījums (tās valsts tiesības, kurā šis solījums dots); kredītinstrumenti (1930. gada Ženēvas Konvencija par vekseļiem un čekiem, turpretī attiecībā uz citiem kredītinstrumentiem un primārajām saistībām tiek piemērotas tās valsts tiesības, kurā attiecīgais instruments izdots); pārstāvniecība bez pilnvarojuma (tās valsts tiesības, kurā attiecīgais pārstāvis ir reģistrējis uzņēmējdarbību vai kurā viņš galvenokārt īsteno savas tiesības); likumā noteiktie pienākumi (tās valsts tiesības, kurā noticis notikums, kura rezultātā radies attiecīgais pienākums); atbildība par civiltiesību pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem (tās valsts tiesības, kurā noticis attiecīgais notikums, bet, ja to pieprasa cietusī puse, netiek ierobežota likuma piemērošana valstī, kurā izdarīts kaitējumu radījušais nodarījums, un netiek ierobežota arī tās valsts likumu piemērošanu, kuras pilsoņi ir abas tiesvedībā iesaistītās puses).

III.3. Personas statuss, tā ietekme uz civiltiesisko statusu (vārds, dzīvesvieta, rīcībspēja)

Personas statusu un rīcībspēju, kā arī personisko tiesību esamību un saturu, ieskaitot tiesības uz vārdu, regulē tās valsts likumi, kuras pilsonis ir ieinteresētā puse, izņemot tiesības, kas rodas no ģimenes attiecībām, kurām katrā gadījumā atsevišķi piemērojams Likumā Nr. 218/1995 noteiktais piemērojamo tiesību izvēles regulējums.

Lapas augšmalaLapas augšmala

III.4. Vecāku un bērnu attiecību nodibināšana, ieskaitot adopciju

Kas attiecas uz vecāku un bērnu attiecībām, leģitīma bērna statuss un pilsonība tiek iegūta, pamatojoties uz bērna dzimšanas laikā spēkā esošajiem tās valsts tiesību aktiem, kuras pilsoņi ir vecāki vai viens no vecākiem. Nosakot vecāku un bērnu attiecības, tiek piemēroti bērna dzimšanas brīdī spēkā esošie tās valsts tiesību akti, kuras pilsonis ir bērns.

Ja bērns tiek adoptēts, lai nodrošinātu viņam leģitīma bērna statusu, par to lemj Itālijas tiesa, piemērojot Itālijas tiesību aktus.

Attiecībā uz citām kolīziju normām Likuma Nr. 218/1995 38. pantā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi dažādiem gadījumiem.

III.5. Laulība, nelaulāti pāri, partnerattiecības, šķiršanās, laulāto atšķiršana, uzturlīdzekļu nodrošināšanas pienākums

Ciktāl tas attiecas uz laulību, personiskās attiecības starp laulātajiem regulē tās valsts likumi, kuras pilsoņi ir abi laulātie; citādi tās regulē tās valsts likumi, kurā laulātais pāris galvenokārt dzīvojis.

Tiesības, kas piemērojamas personiskām attiecībām, kā vispārējas tiesības attiecas arī uz laulāto mantiskajām attiecībām, taču šajā gadījumā iespējama atkāpe no šo tiesību piemērošanas, ja laulātie vienojušies citādāk, vai citos tiesību aktos īpaši noteiktajos gadījumos.

Itālijas tiesības par autonomu institūciju atzīst tikai laulību, citas partnerības ne.

Laulāto atšķiršanu un laulības šķiršanu regulē tās valsts tiesību akti, kuras pilsoņi ir abi laulātie; ja šis princips nav piemērojams, tad tās valsts likumi, kurā laulātais pāris galvenokārt dzīvojis. Pēdējā gadījumā, ja ārvalsts likumos par šiem jautājumiem nekas nav teikts, tiek piemēroti Itālijas tiesību akti.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ģimenes uzturēšanas pienākumu regulē ar atsauci uz 1973. gada 2. oktobra Hāgas Konvenciju.

III.6. Laulāto mantiskās attiecības

Itālijā attiecībā uz laulāto mantu piemērojams laulības līgums, kas nosaka laulāto mantas kopību.

Slēdzot laulības līgumu, laulātie bez mantas kopības režīma var izvēlēties kādu alternatīvu režīmu, piemēram, mantas šķirtību vai kādu citu režīmu, par kuru laulātie vienojušies laulības līgumā.

III.7. Testamenti un mantošanas tiesības

Mantošanas tiesības regulē testatora nāves brīdī spēkā esošie tās valsts tiesību akti, kuras pilsonis ir bijis testators. Dzīves laikā testators var savā testamentā norādīt, ka piemērojami tās valsts likumi, kurā viņš dzīvo; ja testators ir Itālijas pilsonis, šī izvēle neietekmē Itālijā dzīvojošo neatraidāmo mantinieku tiesības.

Kas attiecas uz testamenta veidu, tas tiek uzskatīts par spēkā esošu, ja to atzīst tās valsts tiesību akti, kurā atrodas testatora īpašumi, vai tās valsts tiesību akti, kuras pilsonis testators bijis testamenta taisīšanas vai nāves brīdī, vai tās valsts tiesību akti, kurā testators testamenta taisīšanas vai nāves brīdī dzīvojis vai uzturējies.

III.8. Nekustamais īpašums

Nekustamais īpašums, kustamais īpašums (šajā kontekstā nešķiet lietderīgi sīkāk aplūkot noteikumus, kas attiecas uz nemateriālajiem aktīviem).

Īpašumtiesības un citas lietu tiesības regulē tās valsts tiesību akti, kurā atrodas attiecīgais īpašums.

III.9. Maksātnespēja

Itālijas tiesībās nav skaidri noteikts, kādas tiesību normas piemērojamas ar maksātnespēju saistītos strīdos.

Lai attiecībā uz kolīziju normām nodrošinātu vienotas tiesiskas prasības visās ES dalībvalstīs, tiek piemērota Padomes Regula (EK) Nr. 1346/2000.

« Piemērojamās tiesības - Vispārīgas ziņas | Itālija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 10-10-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste