Eiropas Komisija > ETST > Piemērojamās tiesības > Grieķija

Pēdējo reizi atjaunots: 30-10-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Piemērojamās tiesības - Grieķija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


Ja juridiskajās attiecībās personu starpā ir elementi, kas skar vairāk nekā vienu valsti (starptautisks elements), un rodas strīds, Grieķijas tiesas ne vienmēr piemēro Grieķijas tiesību aktus un izpēta, kuras tiesības ir jāpiemēro (piemērojamās tiesības), pamatojoties uz starptautiskajām privāttiesībām. Starptautiskās privāttiesības ir mehānisms, kas darbojas uz kolīziju normu pamata, lai noteiktu piemērojamās tiesības (t.i., vienas valsts tiesību normas), kas var būt attiecīgās tiesas valsts vai citas valsts tiesību akti. Kolīziju normas nosaka, pamatojoties uz vienu vai vairākiem piesaistes kritērijiem. Piesaistes kritērijs ir strīda faktors ar starptautisku raksturu, kas iedarbina konkrētu starptautisko privāttiesību normu, lai noteiktu attiecīgajā lietā piemērojamās tiesības.



 

SATURS

I. SPĒKĀ ESOŠO TIESĪBU AKTU AVOTI I.
I.1. Valsts tiesību akti I.1.
I.2. Starptautiskās konvencijas I.2.
II. KOLĪZIJU NORMU ĪSTENOŠANA II.
II.1. Tiesneša pienākums piemērot kolīziju normas pēc savas iniciatīvas II.1.
II.2. Atgriezeniskā norāde (renvoiII.2.
II.3. Piesaistes kritērija izmaiņas II.3.
II.4. Izņēmumi kolīziju normu piemērošanai II.4.
II.5. Ārvalstu tiesību aktu pārbaude II.5.
III. KOLĪZIJU NORMAS III.
III.1. Līgumsaistības III.1.
III.2. Nelīgumiskas saistības III.2.
III.3. Personas statuss III.3.
III.4. Vecāku un bērnu attiecības. Adopcija. III.4.
III.5. Laulības III.5.
III.6. Laulāto mantiskās attiecības un personiskās attiecības starp laulātajiem III.6.
III.7. Testamenti un mantojums III.7.
III.8. Nekustamais īpašums III.8.
III.9. Maksātnespēja III.9.

 

I. SPĒKĀ ESOŠO TIESĪBU AKTU AVOTI

I.1. Valsts tiesību akti

Grieķijas tiesību akti ir Grieķijas starptautisko privāttiesību pamatavots. Pamatnoteikumi ir atrodami Civilkodeksā (4. -33. pants), lai gan noteikumi ir paredzēti arī citos likumos, piemēram, likumā Nr. 5960/1933 par čekiem (70. -76. pants). Likuma jēdziens ietver arī divpusējās un daudzpusējās starptautiskās konvencijas, ko Grieķija ir ratificējusi un kas pēc ratifikācijas tiek piemērotas tādā pašā veidā kā Grieķijas valsts tiesību akti.

I.2. Starptautiskās konvencijas

Α. Daudzpusējās

Vissvarīgākās starptautiskās konvencijas ir:

  • 1956. gada 19. maija Ženēvas konvencija par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu, ko Grieķija ratificēja ar Likumu Nr. 559/1977.
  • Hāgas 1961. gada 5. oktobra konvencija par likumu kolīziju normām attiecībā uz testamentārās mantošanas kārtību, ko Grieķija ratificēja ar Likumu Nr. 1325/1983.
  • Romas 1980. gada 19. jūnija konvencija par līgumsaistībām Kopienas dokumentos, ko Grieķija ratificēja ar Likumu Nr. 1792/1988.

Β. Divpusējās

Vissvarīgākās divpusējās starptautiskās konvencijas ir:

Konvencija starp Grieķiju un ASV (kas ratificēta ar Likumu Nr. 2893/1954) un konvencija starp Grieķiju un Kipru (kas ratificēta ar Likumu Nr. 1548/1985). Piemērojamās tiesības strīdos to uzņēmumu vidū, kas reģistrēti Grieķijā, ASV un Kiprā, ir tās valsts tiesības, kurā tie reģistrēti.

Lapas augšmalaLapas augšmala

II. KOLĪZIJU NORMU ĪSTENOŠANA

II.1. Tiesneša pienākums piemērot kolīziju normas pēc savas iniciatīvas

Ja saskaņā ar kolīziju normām Grieķijas starptautiskajos privāttiesību aktos ir jāpiemēro citas valsts tiesību akti, Grieķijas tiesnesis ņem to vērā pēc savas iniciatīvas, t.i., prāvniekiem nav uz tiem ne jāatsaucas, nedz arī jāpieprasa pārbaudīt to noteikumu saturu (Civilprocesa kodeksa 337. pants).

II.2. Atgriezeniskā norāde (renvoi)

Ja Grieķijas starptautisko privāttiesību aktu noteikumi paredz, ka ir jāpiemēro citas valsts tiesības, tiek piemēroti šīs valsts materiālo tiesību noteikumi un neizdara atsauci uz minētās valsts privāto starptautisko privāttiesību aktu noteikumiem (Civilkodeksa 32. pants), kas, savukārt, varētu paredzēt, ka piemēro Grieķijas vai kādas trešās valsts tiesību aktus.

II.3. Piesaistes kritērija izmaiņas

Juridisko attiecību piesaistes kritērijs attiecību gaitā bieži mainās (piemēram, kustamo mantu pārvieto no vienas valsts uz otru, un tādā gadījumā mainās arī piemērojamās tiesības). Ir noteikumi, kas skaidri paredz risinājumu par to, kuras tiesības galu galā piemēro; citos gadījumos tiesa piemēro tādas piemērojamās tiesības, ko piemēroja sākotnēji vai pēc tam, vai abas piemērojamās tiesības kopā atkarībā no lietas faktiskajiem apstākļiem.

II.4. Izņēmumi kolīziju normu piemērošanai

Ja Grieķijas starptautiskās privāttiesības (kolīziju normas) paredz, ka ir jāpiemēro ārvalstu tiesības, bet to piemērošana ir pretrunā Grieķijas sabiedriskās kārtības morāles pamatprincipiem (Civilkodeksa 33. pants), Grieķijas tiesa, izskatot attiecīgo lietu, nepiemēro attiecīgos ārvalsts tiesību aktu noteikumus, bet piemēro citus ārvalstu noteikumus (negatīva darbība). Tomēr ja gadījumos, kad piemērošana ir liegta, rodas tiesisks vakuums ārvalsts tiesībās, to atrisina, piemērojot Grieķijas tiesības (pozitīva darbība).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Viens Grieķijas tiesiskās sistēmas interešu aizsardzības veids ir ieviest tieši piemērojamus noteikumus. Šie noteikumi regulē īpaši svarīgus jautājumus valsts iekšējās juridiskajās attiecībās, un Grieķijas tiesas tos arī tieši piemēro lietās ar starptautisku raksturu, ko neatrisina Grieķijas starptautisko privāttiesību aktu piemērošana.

II.5. Ārvalstu tiesību aktu pārbaude

Ja ir grūti iegūt informāciju par ārvalstu tiesību aktu noteikumiem, Grieķijas tiesa tos var noteikt, pieprasot pārbaudīt piemērojamos ārvalstu tiesību aktus vai izmantojot jebkādus citus piemērotus līdzekļus, piemēram, pieprasīt prāvnieku palīdzību, un tā neattiecas tikai uz iesniegtajiem pierādījumiem (Civilprocesa kodeksa 337. pants). Grieķijas Starptautisko un ārvalstu tiesību aktu institūts Atēnās ir nozīmīga iestāde juridiskās informācijas sniegšanā.

Izņēmuma kārtā Grieķijas tiesa neizskata vai nepiemēro ārvalstu tiesību aktus, bet piemēro Grieķijas tiesību aktus: i) izpildrakstiem to steidzamības dēļ, ii) lietās, kur ir praktiski neiespējami noteikt ārvalstu tiesību noteikumus par spīti pieliktajām pūlēm tos noskaidrot.

III. KOLĪZIJU NORMAS

III.1. Līgumsaistības

Α. Romas konvencija

Grieķijas tiesas nosaka tiesību aktus, kas ir piemērojami līgumsaistībām ar starptautisku raksturu, pamatojoties uz Romas 1980. gada 19. jūnija konvenciju neatkarīgi no tā, vai tas ir dalībvalsts tiesību akts vai tādas valsts tiesību akts, kura nav konvencijas puse. Piemērojamās tiesības nosaka standartnoteikumi par piesaistes kritērijiem un tieši piemērojamie noteikumi.

Lapas augšmalaLapas augšmala

  1. piesaistes kritērija noteikumi
    • vispārējie noteikumi paredz, ka pušu vidū līgumattiecībām piemērojamās tiesības ir tiesības, ko tās tieši vai netieši ir izvēlējušās. Pusēm ir iespēja mainīt sākotnēji izvēlētās piemērojamās tiesības;
    • ja puses neizvēlējās piemērojamās tiesības līguma parakstīšanas brīdī, tās drīkst izvēlēties tās vēlāk (piemēram, tiesā). Ja puses nevienojas, tiesa piemēro tās valsts tiesības, kurai ir visciešākā saistība ar līgumu;
    • īpašuma līgumos piemērojamās tiesības ir tās valsts tiesības, kurā atrodas īpašums;
    • preču pārvadāšanas līgumos piemēro tās valsts tiesības, kurā atrodas kravas nosūtītājs;
  2. tieši piemērojamie noteikumi
  3. Lietās, kur ir ļoti nopietni jāaizsargā tiesiskā kārtība, piemēram, līgumiem attiecībā uz īpašumu vai līgumiem ar patērētājiem vai darbiniekiem piemērojamās tiesības nosaka, izmantojot vienas šādas tiesiskās sistēmas tieši piemērojamos noteikumus:

    • tās valsts tiesiskā sistēma, kuras tiesa izskata lietu;
    • tās valsts tiesiskā sistēma, kuras tiesību aktus piemēro;
    • tās valsts tiesiskā sistēma, ar kuras tiesību aktiem ir saistīti visi līguma aspekti neraugoties uz to, ka puses par piemērojamām tiesībām ir izvēlējušas citas valsts tiesības.

Β. Civilkodeksa 25. pants

Piemērojamās tiesības visām līgumsaistību kategorijām, ko neregulē Romas konvencija (fiziskās personas, līgumi, kas pārvalda vērtspapīrus, arbitrāža, tiesas izvēle, uzņēmumu un mantojuma, un ģimenes lietas), nosaka, pamatojoties uz Civilkodeksa 25. pantu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • Pušu līgumattiecībām piemēro tās tiesības, ko tās ir noteikti vai klusējot izvēlējušās.
  • Ja puses nav izvēlējušās, Grieķijas tiesas piemēro tās valsts tiesības, kurai minētajos apstākļos ir visciešākā saistība ar līgumu.

III.2. Nelīgumiskas saistības

Saistībām, kas izriet no civiltiesību pārkāpumiem, piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā tiesībpārkāpums ir izdarīts (Civilprocesa kodeksa 26. pants).

Saistībām, kas izriet no nepamatotas iedzīvošanās, piemēro tās valsts tiesību aktus, kas vislabāk attiecas uz konkrēto apstākļu kopumu.

III.3. Personas statuss

Tiesības, ko piemēro attiecībā uz personas, kas ir Grieķijas valstspiederīgais vai ārzemnieks, rīcībspēju uzņemties tiesības un saistības, iesaistīties juridiskos darījumos, iesūdzēt kādu tiesā un tikt iesūdzētam un piedalīties tiesvedībā personīgi, ir tās valsts tiesības, kuras valstspiederīgais ir šī persona (Civilkodeksa 5. un 7. pants un Civilprocesa kodeksa 62. panta a) apakšpunkts un 63. panta 1. punkts).

III.4. Vecāku un bērnu attiecības. Adopcija.

Α. Vecāku un bērnu attiecību jautājumi attiecas uz ģimenes saitēm starp vecākiem un bērniem un saistītajām tiesībām un saistībām.

Lemjot par to, vai bērnu var pasludināt par dzimušu laulībā vai ārlaulībā (Civilkodeksa 17. pants), piemēro šādas tiesības:

  • tās valsts tiesības, kas regulēja personiskās attiecības starp bērna māti un viņas laulāto bērna piedzimšanas brīdī;
  • ja laulība tika šķirta pirms bērna piedzimšanas, tās valsts tiesības, kas regulēja personiskās attiecības starp bērna māti un viņas laulāto laulības šķiršanas brīdī.

Piemērojamās tiesības attiecībā uz juridisko iespējamību leģitimizēt bērna piedzimšanu ārlaulībā (1970. gada 10. septembra Starptautiskās civilstāvokļa komisijas konvencijas 1. pants, ko Grieķija ratificēja ar Likumu Nr. 1657/1986) ir tās valsts tiesības, kuras valstspiederīgais ir tēvs vai māte, kas paredz bērna atzīšanu par likumīgu, ja bērna vecāki pēc tam apprecas, vai ar tiesas lēmumu pēc laulībām.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Piemērojamās tiesības attiecībām starp vecākiem un bērniem, kas ir dzimuši laulībā (Civilkodeksa 18. pants):

  • ja viņi ir vienas un tās pašas valsts valstspiederīgie - attiecīgās valsts tiesības;
  • ja viņi ir ieguvuši jaunu kopīgu valstspiederību pēc bērna piedzimšanas - viņu jaunās kopīgās valstspiederības valsts tiesības;
  • ja viņi ir dažādu valstu valstspiederīgie pirms bērna piedzimšanas, un viņu valstspiederība nemainās pēc piedzimšanas vai, ja viņi ir vienas un tās pašas valsts valstspiederīgie pirms piedzimšanas, bet vecāku vai bērna valstspiederība mainās pēc bērna piedzimšanas - tās valsts tiesības, kurā viņiem bija pēdējā kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta bērna piedzimšanas brīdī;
  • ja viņiem nav kopīgas pastāvīgās dzīvesvietas - tās valsts tiesību akti, kuras valstspiederīgais ir bērns.

Piemērojamās tiesības attiecībām starp māti un tēvu, un ārlaulībā dzimušu bērnu (Civilprocesa kodeksa 19. un 20. pants):

  • ja viņi ir vienas un tās pašas valsts valstspiederīgie - attiecīgās valsts tiesības;
  • ja viņi ir ieguvuši jaunu kopīgu valstspiederību pēc bērna piedzimšanas - viņu jaunās kopīgās valstspiederības valsts tiesības;
  • ja viņi ir dažādu valstu valstspiederīgie pirms bērna piedzimšanas, un viņu valstspiederība nemainās pēc bērna piedzimšanas vai ja viņi ir vienas un tās pašas valsts valstspiederīgie pirms bērna piedzimšanas, bet vecāku vai bērna valstspiederība mainās pēc bērna piedzimšanas - tās valsts tiesības, kurā viņiem bija pēdējā kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta bērna piedzimšanas brīdī;
  • ja viņiem nav kopīgas pastāvīgās dzīvesvietas - tās valsts tiesības, kuras valstspiederīgais ir tēvs vai māte.

Piemērojamās tiesības attiecībām starp māti un tēvu, kuriem ir ārlaulībā dzimis bērns (Civilprocesa kodeksa 21. pants):

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • ja viņi ir vienas un tās pašas valsts valstspiederīgie- attiecīgās valsts tiesības;
  • ja viņi ir ieguvuši jaunu kopīgu valstspiederību pirms bērna piedzimšanas - viņu pēdējās kopīgās valstspiederības valsts tiesības;
  • ja viņi ir dažādu valstu valstspiederīgie pirms bērna piedzimšanas, un viņu valstspiederība nemainās pēc bērna piedzimšanas vai ja viņi ir vienas un tās pašas valsts valstspiederīgie pirms bērna piedzimšanas, bet vienam no viņiem valstspiederība mainās pēc bērna piedzimšanas - tās valsts tiesības, kurā bija viņu pēdējā kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta līdz bērna piedzimšanai;
  • ja viņiem nav kopīgas pastāvīgās dzīvesvietas - viņu pēdējās kopīgās dzīvesvietas valsts tiesības.

Β. Adopcija

Piemērojamās tiesības attiecībā uz adopcijas nosacījumiem un adopcijas pārtraukšanu ar starptautisku elementu ir tās valsts tiesības, kuras valstspiederīgais ir katra adopcijā iesaistītā persona (Civilkodeksa 23. pants). Ja adopcijā iesaistītās personas ir dažādu valstu valstspiederīgie, ir jāievēro visu attiecīgo valstu tiesību aktu noteikumi un, lai adopcija būtu spēkā, nedrīkst būt nekādu šķēršļu saskaņā ar šiem tiesību aktiem.

Piemērojamās tiesības attiecībām starp adoptētājiem vecākiem un adoptējamo bērnu:

  • ja viņi ir vienas un tās pašas valsts valstspiederīgie pēc adopcijas - attiecīgās valsts tiesības;
  • ja viņi adopcijas laikā iegūst jaunu kopīgu valstspiederību - viņu pēdējās kopīgās valstspiederības valsts tiesības;
  • ja viņi ir dažādu valstu valstspiederīgie pirms adopcijas, un viņu valstspiederība nemainās pēc adopcijas vai ja viņi ir vienas un tās pašas valsts valstspiederīgie pirms adopcijas, bet vienai no adopcijā iesaistītajām personām valstspiederība mainās pēc adopcijas beigām- tās valsts tiesības, kurā bija viņu pēdējā kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta adopcijas brīdī;
  • ja viņiem nav kopīgas pastāvīgās dzīvesvietas - tās valsts tiesības, kuras valstspiederīgais ir adoptētājs vecāks, vai, ja adoptē abi laulātie, tās tiesības, kas regulē viņu personiskās attiecības.

III.5. Laulības

Α. Materiālie nosacījumi

Piemērojamās tiesības apstākļiem, kas ir jāievēro, un kavēkļiem to personu ceļā, kas vēlas apprecēties, ir tās valsts tiesības, kuras valstspiederīgie viņi ir, ja viņi ir vienas un tās pašas valsts valstspiederīgie, bet, ja viņi ir dažādu valstu valstspiederīgie, abu valstu tiesības (Civilkodeksa 13. panta 1. punkta a). apakšpunkts).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Β. Procesuālie apstākļi

Lai laulības būtu oficiāli spēkā, piemērojamās tiesības ir tās valsts tiesības, kuras valstspiederīgie ir personas, kas gatavojas precēties, ja viņi ir vienas un tās pašas valsts valstspiederīgie, bet, ja viņi ir dažādu valstu valstspiederīgie, abu valstu tiesības, kuru valstspiederīgie tās ir, vai tās valsts tiesības, kurā notiek laulības (Civilkodeksa 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts). Grieķijas tiesiskā sistēma pieprasa ievērot zināmas formalitātes, lai noslēgtu laulības; pāru savienības, kas dzīvo kopā, bet kas nav oficiāli precējušies, Grieķijā atzīst par spēkā esošām ar noteikumu, ka tās atzīst par spēkā esošām saskaņā ar ārvalstu tiesībām, un kopā dzīvojošās personas nav Grieķijas valstspiederīgie.

C. Laulības šķiršana

Piemērojamās tiesības jautājumos par laulības šķiršanu vai jebkādu citu laulāto šķirtības veidu, tai skaitā bijušo laulāto uzturēšanu, ir tās valsts tiesības, kas regulē laulāto personīgās attiecības, kad uzsāk laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas procesu (Civilkodeksa 16. pants).

III.6. Laulāto mantiskās attiecības un personiskās attiecības starp laulātajiem

Α. Personiskās attiecības starp laulātajiem ir attiecības, kuru pamatā ir laulības un, kam nekāda sakara ar īpašumu, piemēram, dzīvošana kopā, un tiesības un saistības, tai skaitā uzturēšana.

Piemērojamās tiesības personiskajām attiecībām starp laulātajiem (Civilkodeksa 14. pants):

  • ja laulātie pēc laulībām ir vienas un tās pašas valsts valstspiederīgie - attiecīgās valsts tiesības;
  • ja laulātie ir ieguvuši jaunu kopīgu valstspiederību laulību laikā - viņu pēdējās kopīgās valstspiederības valsts tiesības;
  • ja laulātie ir vienas un tās pašas valsts valstspiederīgie laulību laikā, un viens no viņiem vēlāk kļuva par citas valsts valstspiederīgo - viņu pēdējās kopīgās valstspiederības valsts tiesības ar noteikumu, ka otrs laulātais joprojām ir minētās valsts valstspiederīgais;
  • ja laulātie ir dažādu valstu valstspiederīgie pirms laulībām, un viņu valstspiederība nemainās pēc laulībām vai ja viņi ir vienas un tās pašas valsts valstspiederīgie pirms laulībām, bet vienam no viņiem valstspiederība mainās pēc laulībām - viņu pēdējās kopīgās pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesības;
  • ja viņiem nav kopīgas pastāvīgās dzīvesvietas laulību laikā - tās valsts tiesības, ar kuru laulātajiem ir visciešākā saistība.

Β. Laulāto mantiskās attiecības attiecas uz īpašumtiesībām un atbilstīgajām saistībām, kas izriet no laulībām.

Piemērojamās tiesības ir tiesības, kas regulē laulāto personiskās attiecības tūlīt pēc laulību noslēgšanas (Civilkodeksa 15. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

III.7. Testamenti un mantojums

Mantojuma noteikumi regulē tiesības un saistības attiecībā uz kustamo un nekustamo īpašumu, kas rodas pēc personas nāves, neatkarīgi no tā, vai mirušais ir sastādījis testamentu.

Piemērojamās tiesības visiem jautājumiem par mantojumu, izņemot veidu, kādā testamenti tiek sastādīti un atsaukti, ir tās valsts tiesības, kuras valstspiederīgais mirušais bija nāves brīdī (Civilkodeksa 28. pants).

Testamentu uzskatīs par spēkā esošu, ja tas ir sastādīts tādā veidā, kas paredzēts jebkurā no turpmāk minētajiem tiesību aktiem (Hāgas 1961. gada 5. oktobra konvencijas par likumu kolīziju normām attiecībā uz testamentārās mantošanas kārtību 1. pants):

  • tās valsts tiesības, kurā mirušais testamentu sastādīja;
  • tās valsts tiesības, kuras valstspiederīgais bija mirušais, kad viņš sastādīja testamentu vai kurā viņš nomira;
  • tās valsts tiesības, kurā mirušais dzīvoja vai uzturējās, kad sastādīja savu testamentu, vai kurā viņš nomira;
  • ja testaments attiecas uz īpašumu — tās valsts tiesības, kurā atrodas īpašums.

III.8. Nekustamais īpašums

Piemērojamās tiesības attiecībā uz nekustamā īpašuma tiesībām regulē Romas konvencijas noteikumi.

Piemērojamās tiesības īpašuma piederībai un visām kustamā īpašuma tiesībām ir tās valsts tiesības, kurā tas atrodas (Civilkodeksa 27. pants).

Piemērojamās tiesības iepriekš minēto darījumu veidam ir tās valsts tiesības, kurā atrodas nekustamais vai kustamais īpašums (Civilkodeksa 12. pants).

III.9. Maksātnespēja

Piemērojamās tiesības ar maksātnespēju saistītos jautājumos ir tās valsts tiesības, kurā ir uzsākta maksātnespējas tiesvedība (Regulas Nr. 1346/2000 4. panta 1. punkts).

Cita informācija

« Piemērojamās tiesības - Vispārīgas ziņas | Grieķija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 30-10-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste