Eiropas Komisija > ETST > Piemērojamās tiesības > Vācija

Pēdējo reizi atjaunots: 17-10-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Piemērojamās tiesības - Vācija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

I. Tiesību avoti I.
I.1. Valsts tiesību normas I.1.
I.2. Daudzpusējas starptautiskās konvencijas I.2.
I.3. Divpusējās konvencijas I.3.
II. Kolīziju normu piemērošana II.
II.1. Vai tiesnesim ir pienākums pēc savas iniciatīvas piemērot kolīziju normas? II.1.
II.2. Atgriezeniskā norāde II.2.
II.3. Piesaistes kritērija izmaiņas II.3.
II.4. Izņēmumi kolīziju normu piemērošanā II.4.
II.5. Ārvalstu tiesību pārbaude II.5.
III. Kolīziju normas III.
III.1. Līgumsaistības III.1.
III.2. Ārpuslīgumiskās saistības III.2.
III.3. Personas statuss III.3.
III.4. Vecāku vara, attiecības starp vecākiem un bērniem, ieskaitot adopciju III.4.
III.5. Laulība, partnerattiecības, laulības šķiršana, uzturlīdzekļi III.5.
III.6. Laulāto mantiskās attiecības III.6.
III.7. Mantojums, testamenti III.7.
III.8. Nekustamā īpašuma tiesības III.8.
III.9. Maksātnespēja III.9.

 

Atruna

Turpmāko paziņojumu precizitāte netiek garantēta. Tie nevar un nedrīkst aizstāt juridisku konsultāciju konkrētās lietās.

Paziņojumu mērķis ir tikai sniegt pamata informāciju par Vācijas starptautiskām privāttiesībām. Šī mērķa dēļ šos paziņojumus ir atļauts izmantot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā. Par paziņojumu izmantošanu citiem mērķiem iepriekš ir jāvienojas ar Vācijas Federatīvās Republikas Federālo Tieslietu ministriju.

I. Tiesību avoti

I.1. Valsts tiesību normas

Galvenais Vācijas starptautisko privāttiesību avots ir Civilkodeksa īstenošanas likums (Einführungsgesetz zum Bürgerlichen Gesetzbuche (EGBGB)), jo īpaši tā 3. - 46. pants. Tomēr saskaņā ar EGBGB 3. panta 2. punktu Eiropas Kopienu tiesību aktos un starptautiskajās konvencijās paredzētie noteikumi, kas ir tieši piemērojami valsts tiesībās, to piemērošanas jomās prevalē pār minētā likuma noteikumiem.

Papildu EGBGB arī citos Vācijas tiesību aktos ir atrodamas kolīziju normas, piemēram, Maksātnespējas noteikumos (Insolvenzordnung (InsO)) un Apdrošināšanas līgumu likuma īstenošanas likumā (Einführungsgesetz zum Versicherungsvertragsgesetz (EGVVG)).

Jomās, kuras neregulē tiesību akti, piemēram, uzņēmējdarbības starptautisko tiesību jomā, piemērojamās tiesības nosaka tiesa.

I.2. Daudzpusējas starptautiskās konvencijas

Bundesgesetzblatt B sarakstā ir uzskaitīti visi daudzpusējie nolīgumi, kurus Vācija ir parakstījusi un ratificējusi (tiešsaistē saņemami, izmantojot saiti www.bundesgesetzblatt.de Deutsch). Šis daudzpusējo valsts nolīgumu saraksts ietver arī nolīgumus, kuros ir iekļautas vienotas kolīziju normas.

Šāda veida daudzpusējo konvenciju pieņemšanu bieži ierosina starptautiskas organizācijas. Jo īpaši jānorāda Hāgas Starptautiskā privāttiesību konference (www.hcch.net English - français). Arī UNCITRAL (uncitral@uncitral.org) un UNIDROIT (info@unidroit.org) ir organizācijas, kas veic starptautisko tiesību standartizāciju un starptautiskās tirdzniecības regulējuma izstrādi, kā arī sniedz ieguldījumu kolīziju normu izstrādē. Vācija aktīvi darbojas visās trijās organizācijās.

Lapas augšmalaLapas augšmala

I.3. Divpusējās konvencijas

Kolīziju normas ir atrodamas arī divpusējos valstu nolīgumos. Vācijas nolīgumi ar citām valstīm tāpat ir atrodami Bundesgesetzblatt B sarakstā.

II. Kolīziju normu piemērošana

II.1. Vai tiesnesim ir pienākums pēc savas iniciatīvas piemērot kolīziju normas?

Vācijas starptautiskās privāttiesības ir svarīgas ne tikai tiesiskos strīdos. Darījumu partneriem, kuri atrodas dažādās valstīs, jāzina, kādas tiesības regulēs pušu līgumu neatkarīgi no jebkādiem tiesiskiem strīdiem nākotnē. Viņu tiesības un pienākumi tiek noteikti saskaņā ar piemērojamām tiesībām. Automašīnu vadītājiem, kas atvaļinājumā dodas uz citu valsti, jāzina par tiesībām, saskaņā ar kurām viņi būs atbildīgi, ja izraisīs tur negadījumu. Šīs tiesības nosaka kompensācijas veidu un apmēru.

Vācijas tiesai, kurā ir iesniegts lūgums izskatīt strīdu, kas radies apstākļos, kuri norāda uz saistību ar citas valsts tiesībām, ir jānosaka piemērojamās tiesības, piemērojot savas kolīziju normas. Vācijas tiesnesim ir jāpārzina Vācijas starptautisko privāttiesību normas un jāpiemēro tās ex officio. Cita izvēle nav iespējama.

II.2. Atgriezeniskā norāde

Atgriezenisko norādi pamatā regulē EGBGB 4. pants. Ja ārvalstu tiesības norāda uz Vācijas tiesību piemērošanu, jāpiemēro Vācijas materiālās tiesības.

Ja Vācijas kolīziju normas pieļauj izvēli attiecībā uz piemērojamām tiesībām, šī izvēle attiecas tikai uz materiālām tiesībām.

Lapas augšmalaLapas augšmala

II.3. Piesaistes kritērija izmaiņas

Piemērojamo tiesību izmaiņas („neatrisinātās” situācijās) ir paredzētas Vācijas tiesībās. Piemēram, tiesības uz īpašumu pamatā tiek izvērtētas atbilstoši īpašuma atrašanās vietas tiesībām, tādēļ, priekšmetam mainot atrašanās vietu, uz to var attiekties cita tiesību sistēma.

Tomēr citās tiesību jomās tiek pieņemtas arī piesaistes kritērija izmaiņas, piemēram, pilsonības maiņa.

Ja kolīziju norma paredz īpašu piesaistes brīdi, piemērojamās tiesības nevar mainīt. Piemēram, lai noteiktu piemērojamās mantojuma tiesības, atsauce tiek veikta uz testatora pilsonību nāves brīdī (sk. 3.7. punktu).

II.4. Izņēmumi kolīziju normu piemērošanā

Vācijas tiesai ir jāpiemēro obligātas Vācijas tiesību normas pat tad, ja Vācijas kolīziju normās tiek prasīts piemērot citas valsts tiesības. Tiesu prakse un juridiskā literatūra nenosaka viennozīmīgus norādījumus par to, vai gadījumos, kad Vācijā lietas apstākļiem ir jāpiemēro Vācijas tiesības, ir jāievēro ārvalstu tiesību obligātās normas un kādā veidā un apmērā tas jādara.

EGBGB 6. pantā ir iekļauta Vācijas atruna attiecībā uz sabiedrības interesēm. Ārvalsts tiesību normas nedrīkst piemērot gadījumos, kad to piemērošana nepārprotami nav savienojama ar Vācijas tiesību pamatprincipiem. Ar „pamatprincipiem” saprot tiesiskuma pamatprincipus. Parasti tas nozīmē Vācijas konstitūcijā garantēto pamattiesību nopietnus pārkāpumus. Vēl viens faktors, kas ir svarīgs sabiedrības interešu atrunas piemērojamībai, ir tas, vai lietas apstākļiem ir vietēja piesaiste; tikai tad būs noteikti jāpiemēro Vācijas tiesības.

Lapas augšmalaLapas augšmala

II.5. Ārvalstu tiesību pārbaude

Vācijas tiesām ne tikai ir jāpiemēro savas tiesību konflikta normas ex officio, bet saskaņā ar Civilprocesa kodeksa (Zivilprozessordnung (ZPO)) 293. pantu tām ir jānosaka arī piemērojamo ārvalstu tiesību saturs, veicot to tiesvedībā un pamatojoties uz rīcības brīvību un lēmumu pieņemšanas pilnvarām. Tiesas var izmantot pušu līdzdalību, bet tām nav saistoša pušu argumentācija.

III. Kolīziju normas

III.1. Līgumsaistības

1980. gada Romas konvencijas noteikumi par līgumsaistībām piemērojamām tiesībām ir iekļauti Vācijas tiesībās EGBGB 27. pantā un turpmākajos pantos. EGVVG 7. līdz 14. pantā ir iekļautas īpašas kolīziju normas attiecībā uz dažiem apdrošināšanas līgumiem.

Prasības par kompensāciju saskaņā ar līgumiskām saistībām galvenokārt reglamentē tiesības, kuras ir izvēlējušās puses (EGBGB 27. pants).

Tomēr tiesības izvēlēties piemērojamās tiesības ir ierobežotas, piemēram, iekšzemes gadījumos, t.i., kad trūkst pārrobežu elements. Šādā gadījumā neatkarīgi no izvēlētajām tiesībām arī turpmāk ir jāpiemēro obligātās tiesību normas, kas ir saistītas ar faktiem. Patērētāju līgumu gadījumā tiesību izvēle nedrīkst izpausties tā, ka tiek aizstāti obligātie patērētāju aizsardzības noteikumu, kas ir spēkā valstī, kurā patērētājs uzturas.

Principā, veicot tiesību izvēli, izvēlētās tiesības attiecas uz visu līgumu. Tomēr puses var izvēlēties tiesības, kas attiecas tikai uz daļu no līguma normām, kamēr pārējiem gadījumiem piemērojamās tiesības nosaka objektīvi.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja nav izvēlētas tiesības, piemērojamās tiesības nosaka, atsaucoties uz objektīviem piesaistes kritērijiem. EGBGB 28. pantā noteikts, ka jāpiemēro tiesības, kuras ir visciešāk saistītas ar līgumu. Parasti tās būs tās valsts tiesības, kurā atrodas tās puses, kurai ir jāizpilda līgumā paredzētās saistības, pastāvīgā vai galvenā dzīvesvieta. Tomēr vispārējas visu apstākļu izvērtēšanas laikā var atklāties, ka līgumā ir jo īpaši redzama ciešāka saistība ar citu tiesību sistēmu, un tādā gadījumā jāpiemēro attiecīgi šī tiesību sistēma.

Uz nekustamā īpašuma, pārvadājums, darba un patērētāju līgumiem attiecas īpašs regulējums.

III.2. Ārpuslīgumiskās saistības

EGBGB 38. pantā ir noteiktas dažādas normas attiecībā uz tiesībām, kas piemērojamas uz prasībām saistībā ar negodīgu iedzīvošanos. Prasībām par kompensāciju saistībā ar sniegtiem pakalpojumiem piemēro tiesības, kuras piemēro uz izpildi vērstām juridiskām attiecībām. Prasības par kompensāciju saistībā ar aizsargātu interešu nepamatotu aizskārumu reglamentē tās valsts tiesības, kurā aizskārums ir noticis. Citos gadījumos piemēro tās valsts tiesības, kurās ir gūts labums.

Saskaņā ar EGBGB 39. pantu juridiskas prasības, kas rodas saistībā ar trešās personas veiktiem darījumiem, reglamentē tās valsts tiesības, kurā darījums ir veikts. Uz trešās personas parāda dzēšanu attiecas īpašs regulējums.

Saskaņā ar EGBGB 40. pantu prasības par tādu zaudējumu kompensāciju, kas rodas prettiesiskas darbības rezultātā, būtībā reglamentē tās valsts tiesības, kurā šī darbība ir notikusi. Tomēr cietusī puse var lūgt piemērot tās valsts tiesības, kurā ir noticis tiesisko interešu aizskārums. Ja laikā, kad ir noticis pārkāpums, kura rezultātā iestājas atbildību, atbildīgā persona un cietusī puse dzīvoja vienā valstī, piemēros šīs valsts tiesības, pamatojoties uz īpašo piesaistes kritēriju.

Lapas augšmalaLapas augšmala

EGBGB 42. pantā ir noteikts, ka puses visos gadījumos var izvēlēties piemērojamās tiesības post factum.

Saskaņā ar EGBGB 41. pantu piemērojamās tiesības var aizstāt arī ar tiesībām, kuras, ņemot vērā īpašos apstākļus, ir ievērojami ciešāk saistītas ar lietas faktiem.

Visbeidzot, kā īpašs regulējums sabiedrības interesēs, 40. panta 3. punktā ir ierobežotas iespējas īstenot prasības, kas rodas prettiesisku darbību rezultātā.

III.3. Personas statuss

Saskaņā ar Vācijas starptautiskajām privāttiesībām juridiskos jautājumus, kas rodas saistībā ar fiziskas personas tiesisko statusu, reglamentē tās valsts tiesības, kuras pilsonis ir attiecīgā persona.

Ja personai ir vairākas pilsonības, EGBGB 5. panta 1. punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka jāatsaucas uz tā dēvēto efektīvo pilsonību, t.i., tās valsts pilsonību, ar kuru pilsonis ir visciešāk saistīts. Ja personai ar vairākām pilsonībām ir arī Vācijas pilsonība, 5. panta 1. punkta otrajā daļā ir noteikts, ka atsaucas tikai uz šo pilsonību.

Pilsonības kritērijs ir piemērojams tiesībām uz vārdu (sīkāk sk. EGBGB 10. pantu) un fizisku personu tiesībspēju.

III.4. Vecāku vara, attiecības starp vecākiem un bērniem, ieskaitot adopciju

Saskaņā ar EGBGB 19. pantu vecāku varu galvenokārt reglamentē tās valsts tiesības, kurā ir bērna pastāvīgā dzīvesvieta. Tas attiecas uz laulībā un ārlaulībā dzimušiem bērniem. Attiecībā uz katru no vecākiem vecāku varu var noteikt arī saskaņā ar vecāku valsts tiesībām. Ja māte ir precējusies, ģimenes tiesības, kuras uz viņu attiecās bērna dzimšanas laikā, var kļūt svarīgas, izšķirot jautājumu par vecāku varu. Uz bērniem, kas dzimuši pirms 1998. gada 1. jūlija, attiecas cits regulējums.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Saskaņā ar EGBGB 20. pantu vecāku varas apstrīdēšanu parasti reglamentē tiesības, saskaņā ar kurām radās vecāku vara, un, ja to apstrīd bērns - tiesības, ko piemēro bērna pastāvīgajā dzīvesvietā.

Saskaņā ar EGBGB 21. pantu vecāku atbildību nosaka saskaņā ar tiesībām, ko piemēro bērna pastāvīgajā dzīvesvietā, ja vien uz attiecīgo jautājumu neattiecas 1961. gada Konvencija par nepilngadīgo aizsardzību. Saskaņā ar šo konvenciju īpašus aspektus reglamentē bērna valsts tiesības.

Saskaņā ar EGBGB 22. pantu adopcijas spēkā esību pamatā nosaka tās valsts tiesības, kurā adopcijas laikā dzīvo adoptētājs. (Viena vai abu) laulāto veiktai adopcijai piemēro tiesības, kas reglamentē laulības vispārīgos aspektus. Tādēļ laulātie ar dažādām pilsonībām var adoptēt bērnu saskaņā ar tās valsts tiesībām, kurā ir abu laulāto pastāvīgā dzīvesvieta. Saskaņā ar EGBGB 23. pantu jautājumos par bērna un tā bioloģisko vecāku piekrišanu adopcijai pamatā piemēro bērna valsts tiesības.

Ārvalstu adopcijas atzīšanu un spēkā esības konstatēšanu reglamentē Likums par saskaņā ar ārvalstu tiesībām veiktas adopcijas sekām (Adoptionswirkungsgesetz (AdWirkG)).

III.5. Laulība, partnerattiecības, laulības šķiršana, uzturlīdzekļi

Saskaņā ar EGBGB 13. pantu attiecībā uz laulības slēgšanu var piemēro tās valsts tiesības, kas ir attiecīgās saderinātās personas pilsonības valsts. Tomēr īpašos apstākļos šo tiesību vietā var piemērot Vācijas tiesības.

Vācijā laulāt ir tiesīga tikai civilstāvokļa aktu reģistrators vai izņēmuma gadījumos - persona, kurai ārvalsts ir piešķīrusi īpašas pilnvaras (EGBGB 13. panta 3. punkts).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Saskaņā ar EGBGB 14. pantu laulības vispārīgos aspektus galvenokārt reglamentē tās valsts tiesības, kuras pilsoņi ir abi laulātie, t.i., to kopējās valsts tiesības.

Ja uz laulātajiem neattiecas vienas valsts tiesības, piemērojamas ir tās valsts tiesības, kuras piemēro to abu kopējā pastāvīgajā dzīvesvietā.

Saskaņā ar EGBGB 14. panta 3. punktu ir iespējama ierobežota tiesību izvēle.

Saskaņā ar EGBGB 17. pantu laulības šķiršanu parasti reglamentē tiesības, kuras laulības šķiršanas ierosināšanas laikā bija noteicošas attiecībā uz vispārīgajiem laulības aspektiem, citiem vārdiem sakot, ģimenes juridisko statusu tiesvedības laikā. Vācijā laulību var šķirt tikai tiesas.

Vācijas tiesības reglamentē laulāto mītnes lietojuma un mājsaimniecības tiesības Vācijā.

Saskaņā ar EGBGB 17. panta 3. punktu tiesības, kas ir piemērojamas attiecībā uz pensiju sadali, nosaka laulības šķiršanas tiesības. Īpašos gadījumos, kad pensijas dalīšanas tiesības netiek atzītas ārvalstu tiesībās, tās pēc pušu lūguma attiecīgi īsteno saskaņā ar Vācijas tiesībām.

Saskaņā ar EGBGB 18. pantu, kurā ir iestrādātas 1973. gada Hāgas konvencijas normas par tiesībām, kas ir piemērojamas uzturlīdzekļiem, prasības par uzturlīdzekļu maksāšanu starp radiniekiem vai laulātajiem reglamentē tās valsts tiesības, kurā ir uzturlīdzekļus pieprasījušās personas pastāvīgā dzīvesvieta.

Ja izņēmuma gadījumos tās valsts tiesības, kurā uzturlīdzekļu pieprasījušai personai ir pastāvīgā dzīvesvieta, neparedz tiesības saņemt uzturlīdzekļus, var piemērot tās valsts tiesības, kuras pilsonība ir abām pusēm. Ja nevar piemērot arī šīs tiesības, jāpiemēro tās valsts tiesības, kuras tiesā tika iesniegta prasība par uzturlīdzekļu piešķiršanu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

EGBGB 17.b pants reglamentē reģistrētas partnerattiecības.

III.6. Laulāto mantiskās attiecības

Saskaņā ar EGBGB 15. pantu laulāto mantiskās attiecības reglamentē tiesības, kuras laulības noslēgšanas brīdī ir piemērojamas laulības vispārīgiem aspektiem. Laulātajiem, kuriem tobrīd ir vienas valsts pilsonība, piemēro arī kopējās pilsonības valsts tiesības attiecībā uz mantiskajām attiecībām. Ja laulātajiem ir dažādas pilsonības, piemēro tās valsts tiesības, kurā abiem laulātajiem ir pastāvīga dzīvesvieta laulības noslēgšanas brīdī.

Saskaņā ar EGBGB 15. panta 2. punktu laulātajiem ir ierobežota izvēle attiecībā uz mantiskajām attiecībām.

III.7. Mantojums, testamenti

Saskaņā ar EGBGB 25. pantu mantojuma jautājumus reglamentē tās valsts tiesības, kuras pilsonība bija testatoram viņa nāves brīdī. Vācijas tiesības var izvēlēties attiecībā uz zemes īpašumu, kas atrodas Vācijā.

Saskaņā ar EGBGB 26. pantu, kurā ir iekļautas galvenās kolīziju normas no 1961. gada Hāgas konvencijas par testamentāro rīkojumu formai piemērojamām tiesībām, testamenta forma ir spēkā, ja tā atbilst tās tiesiskās sistēmas prasībām, ar kuru piesaistes kritērijs ir pilsonība, testatora pastāvīgā dzīvesvieta vai testamenta sastādīšanas vieta.

III.8. Nekustamā īpašuma tiesības

Saskaņā ar EGBGB 43. pantu nekustamā īpašuma tiesības pamatā reglamentē tās valsts tiesības, kurā īpašums atrodas. Vietējās tiesības, piemēram, reglamentē īpašuma saturu un kārtību, kā īpašuma nodošanu vai apķīlāšanu.

Attiecībā uz transportlīdzekļiem EGBGB 45. pantā ir paredzēta īpaša piesaiste.

Lietas pārvietošanu no vienas valsts citā arī reglamentē īpaši noteikumi, kas ir paredzēti EGBGB 43. panta 2. punktā.

Visbeidzot, arī zemes īpašuma jautājumus arī atsevišķi reglamentē EGBGB 44. pants.

Attiecībā uz tiesībām in rem būtībā netiek pieļauta tiesību izvēle. Tomēr saskaņā ar EGBGB 46. pantu no tiesībām, kuras nosaka atsauce uz iepriekš minētajiem piesaistes kritērijiem, var atkāpties, ja fakti liecina par ievērojami ciešāku saistību ar citas valsts tiesībām.

III.9. Maksātnespēja

Maksātnespējas likuma 335. pantā ir noteikts, ka maksātnespējas procesu un tā sekas pamatā reglamentē tās valsts tiesības, kurā process ir uzsākts. Maksātnespējas likuma 336. pantā un turpmākajos pantos ir definēti īpaši piesaistes kritēriji attiecībā uz starptautisko maksātnespējas tiesību dažiem aspektiem (piemēram, darba apstākļi, kompensācija, apstrīdēšana), kam var nepiemērot šo principu.

Cita informācija

Federālās Tieslietu ministrijas brošūra par starptautiskajām privāttiesībām ir pieejama www.bmj.bund.de Deutsch - English.

« Piemērojamās tiesības - Vispārīgas ziņas | Vācija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 17-10-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste