Eiropas Komisija > ETST > Piemērojamās tiesības > Kopienas tiesību akti

Pēdējo reizi atjaunots: 10-07-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Piemērojamās tiesības - Kopienas tiesību akti

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


Pēdējo precizēto tekstu lūdzu skatīt English

Visu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesām konkrētajai starptautiskajai situācijai būs jāpiemēro vienas valsts tiesības akti

1980. gada Romas konvencija par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, saskaņo noteikumus attiecībā uz kolīziju normām, kas attiecas uz līgumiem. Turklāt Kopienā pašlaik izstrādā instrumentu par kolīziju normām saistībā ar ārpuslīgumiskām saistībām (tā sauktā Romas II regula). Turklāt tajā paredzēts saskaņot kolīziju normas laulības šķiršanas, laulāto mantisko attiecību režīmu, kā arī mantojumu un testamentu jomā. Šo pasākumu galvenais mērķis ir nodrošināt to, lai attiecīgo juridisko situāciju izskatītu saskaņā ar konkrētas valsts tiesību normām neatkarīgi no tā, kura tiesa un kurā dalībvalstī pieņem lēmumu lietā, tādējādi veicinot patiesas Eiropas tiesiskuma telpas izveidi.

Līgumiskās saistības

  • 1980. gada Romas Konvencija stājās spēkā 1991. gada 1. aprīlī, un tā papildina 1968. gada Briseles konvenciju (tiesu jurisdikcijā esošās starptautiskās lietas). Minētā konvencija, tāpat kā Briseles I regula, kas to aizstāj kopš 2002. gada 1. marta, paredz, ka noteiktos gadījumos vairāku dalībvalstu tiesām var būt jurisdikcija attiecībā uz konkrētas prasības izskatīšanu. Tas rada risku, ka puse, iespējams, vēršas konkrētas valsts tiesā nevis tāpēc, ka tā ir visatbilstošākā strīda atrisināšanai (piemēram, attiecīgajā valstī atrodas pierādījumi, kas nepieciešami strīda izskatīšanai), bet tāpēc, ka minētā tiesa piemēros materiālo tiesību normas, kas ir vislabvēlīgākās puses prasībai - labvēlīgākās tiesas izvēles gadījums. Kolīziju normu unificēšana samazina labvēlīgākas tiesas izvēles risku Kopienā, jo tādējādi nodrošina to, ka tiesas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs konkrētam starptautiskam līgumam piemēro vienas un tās pašas tiesību normas.
  • Romas Konvencijas noteikumi ir spēkā visās ES 15 dalībvalstīs, tostarp Dānijā. Attiecībā uz dalībvalstīm, kas pievienojās ES 2004. gada 1. maijā, konvencija līdz šim vēl nav stājusies spēkā.
  • Ar konvenciju ieviestās sistēmas stūrakmens ir brīvas izvēles princips, kas ļauj pusēm brīvi izvēlēties to līgumam piemērojamo likumu. Pusēm ir piešķirta ievērojama izvēles brīvība: tās var arī izvēlēties jebkuras tiesību normas arī tad, ja tās nav saistītas ar līguma priekšmetu, turklāt puses var arī jebkurā laikā mainīt savu sākotnējo izvēli.
  • Ja puses nav noteikušas, kuras tiesību normas piemērot savam līgumam, līgumu reglamentē tās valsts tiesību normas, ar kuru tam visciešākā saistība. Uzskata, ka līgums visciešāk saistīts ar valsti, kurā ir tās puses pastāvīgā dzīvesvieta, kurai jāsniedz raksturīgais izpildījums, kas būtībā praksē nozīmē to, ka pārdošanas līgumu reglamentē tās valsts tiesību normas, kurā pārdevējs ir reģistrēts, un pakalpojumu līgumu reglamentē tās valsts tiesību normas, kur ir reģistrēts pakalpojumu sniedzējs. Tomēr minētais ir tikai pieņēmums, un tiesa var izvēlēties piemērot citas tiesību normas, ja tā uzskata, ka šādas tiesību normas ir ciešāk saistītas ar attiecīgo līgumu.
  • Romas Konvencija, tāpat kā Briseles I regula, ietver īpašas normas mazākaizsargāto personu, piemēram, patērētāju un darbinieku, aizstāvībai. Tādējādi tas vien, ka līgumā ir norādītas tam piemērojamās tiesību normas, neliedz patērētājiem un darbiniekiem aizsardzību, ko nodrošina obligātie to tiesību normu noteikumi, ko parasti piemēro šādiem līgumiem. Ja puses nav citādi norādījušas savā līgumā, patērētāja līgumu reglamentē tās valsts tiesību normas, kurā atrodas patērētāja pastāvīgā dzīvesvieta, bet darba līgumu reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā darbinieks parasti strādā, vai, ja šādas vietas nav, valstī, kurā atrodas viņa darba devēja iestāde.
  • Eiropas Komisija 2002. gada beigās iesniedza Zaļo grāmatu par to, vai par pamatu ņemot 1980. gada Romas konvenciju, būtu jāizstrādā piemērots un saturiski atbilstoši modernizēts Kopienas instruments (regula vai direktīva). Šajā sakarā Komisija saņēma aptuveni 80 atbildes English.
  • Pēc apspriešanās Eiropas Komisija 2005. gada 15. decembrī pieņēma priekšlikumu Parlamenta un Padomes regulai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Romas I regula), kuras mērķis ir modernizēt Romas konvencijas noteikumus un vienlaicīgi izmantot tos Kopienas tiesību instrumenta izstrādei.

Ārpuslīgumiskās saistības

  • Tā kā Briseles I regula reglamentē gan līgumiskās, gan ārpuslīgumiskās saistības, ir nepieciešams saskaņot kolīziju normas abās minētajās jomās. Tādēļ Eiropas Komisija 2003. gada 22. jūlijā pieņēma priekšlikumu Parlamenta un Padomes regulai par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Romas II regula). Šis instruments ir paredzēts, lai reglamentētu jautājumus par to tiesību aktu noteikšanu, kas piemērojami starptautiskos gadījumos ārpuslīgumisko saistību jautājumiem, piemēram, attiecībā uz miesas bojājumiem, produktatbildību un vides postījumiem.
  • Pirms šā priekšlikuma pieņemšanas notika plašas sabiedriskas diskusijas par jautājumu, īstenojot arī publiskas apspriedes, kas notika Briselē 2003. gada 7. janvārī, un 2002. gada 3. maijā notika rakstiskas apspriedes ar interesentu grupām, pamatojoties uz provizorisko priekšlikuma projektu Padomes regulai English par ārpuslīgumiskām saistībām piemērojamiem tiesību aktiem. Komisija saņēma aptuveni 80 atbildes, ko apkopoja kopsavilkuma dokumentā English.

Uzturēšana

Testamenti un mantošana

  • Komisija 2005. gada 1. martā publicēja Zaļo grāmatu par mantošanu un testamentiem, kurā iztirzāti tie kolīzijas normu aspekti, kas saistīti ar šo tiesību jomu.
  • Atbildes uz Zaļajā grāmatā apskatītajiem jautājumiem publicēja Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē English.

Laulības šķiršana

  • Komisija ir sākusi darbu saistībā ar tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanas lietās. Komisija 2005. gada 14. martā publicēja Zaļo grāmatu par laulības šķiršanas lietās piemērojamiem tiesību aktiem un piekritību. Tā saņēma aptuveni 65 atbildes. Publiska apspriešana notika 2005. gada 6. decembrī.
  • Pēc apspriedēm Komisija 2006. gada 17. jūlijā iesniedza priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2201/2003 attiecībā uz jurisdikciju laulības lietās un ievieš noteikumus par šajās lietās piemērojamām tiesībām PDF File (PDF File 249 KB). Šā priekšlikuma vispārējais mērķis ir sniegt skaidru un vispusīgu juridisko regulējumu laulības lietās Eiropas Savienībā un nodrošināt pilsoņiem paredzamības, elastības un tiesas pieejamības ziņā atbilstošus risinājumus.
  • Priekšlikums ievieš saskaņotas kolīziju normas laulības šķiršanas un laulāto šķirtības jautājumos, kas ļauj laulātajiem viegli paredzēt, kuras tiesību normas tiks piemērotas viņu laulības lietas tiesvedībā. Ierosinātais regulējums vispirms balstās uz pašu laulāto izvēli. Izvēle attiecas tikai uz tām tiesību normām, kas ir ciešā saistībā ar laulības institūtu. Ja laulātie neizdara izvēli, tad piemērojamās tiesību normas nosaka, pamatojoties uz saistošo faktoru gradāciju, kura nodrošinās, ka laulības lietas tiesvedības process norit saskaņā ar to tiesisko kārtību, kas ir ciešā saistībā ar laulības institūtu.
  • Priekšlikumam būtu jāuzlabo arī tiesas pieejamība laulības lietu tiesvedībā. Iespēja izvēlēties kompetento tiesu tiesvedībā, kas saistīta ar laulības šķiršanu un laulāto juridisko atšķiršanu (prorogācija), uzlabos tiesu pieejamību laulātajiem, kuriem ir dažāda pilsonība. Prorogācijas noteikumu piemēro neatkarīgi no tā, vai laulātie dzīvo dalībvalstī vai trešā valstī. Turklāt priekšlikumā īpaši ņemta vērā nepieciešamība nodrošināt tiesu pieejamību laulātajiem ar dažādu pilsonību, kuri dzīvo trešā valstī.

Laulāto mantiskās attiecības

  • Komisija 2006. gada 17. jūlijā pieņēma Zaļo grāmatu PDF File (PDF File 255 KB) par kolīzijas normām lietās, kas saistītas ar laulāto mantiskajām attiecībām, ieskaitot jautājumu par piekritību un savstarpēju atzīšanu. Ar šo dokumentu uzsāk plašas apspriedes English par juridiskajiem jautājumiem, kas saistīti ar laulāto mantiskajām attiecībām un cita veida personu savienību mantiskajām sekām starptautiskā kontekstā. Tajā izklāstīti dažādi šīs jomas aspekti, attiecībā uz kuriem ir būtiski nepieciešams pieņemt Kopienas līmeņa tiesību normas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Atsauces dokumenti:

  • Zaļā grāmata PDF File (PDF File 255 KB) par kolīzijas normām lietās, kas saistītas ar laulāto mantiskajām attiecībām, ieskaitot jautājumu par piekritību un savstarpēju atzīšanu (COM/2006/0400 galīgā redakcija)
  • Priekšlikums Padomes regulai PDF File (PDF File 249 KB), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2201/2003 attiecībā uz jurisdikciju laulības lietās un ievieš noteikumus par šajās lietās piemērojamām tiesībām (COM/2006/0399 galīgā redakcija)
  • Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Romas I regula) (COM/2005/0650 galīgā redakcija)
  • Priekšlikums Padomes regulai par piekritību, piemērojamo likumu, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (COM/2005/0649 galīgā redakcija)
  • Zaļā grāmata par mantošanu un testamentiem (COM/2005/0065 galīgā redakcija)
  • Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Romas II regula) (COM/2003/0427 galīgā redakcija)
  • Provizoriskais priekšlikuma projekts Padomes regulai English par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Romas II regula)
  • Zaļā grāmata par to, kā izstrādāt un modernizēt Kopienas instrumentu, par pamatu izmantojot 1980. gada Romas konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām
  • Salīdzinošs tiesību normu pētījums English par piekritības strīdu un tiesību normu kolīzijas noteikumiem attiecībā uz testamentiem un mantošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, 2002. gada novembris
  • Padomes 2000. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (Briseles I regula)
  • 1980. gada Romas konvencija par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (konsolidētā versija)
  • 1968. gada Briseles konvencija par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (konsolidētā versija )

« Piemērojamās tiesības - Vispārīgas ziņas | Kopienas tiesību akti - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 10-07-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste