Eiropas Komisija > ETST > Piemērojamās tiesības > Čehija

Pēdējo reizi atjaunots: 23-08-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Piemērojamās tiesības - Čehija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

I. Spēkā esošo tiesību aktu AVOTI I.
I.1. Valsts tiesību akti I.1.
I.2. Spēkā esošās daudzpusējās starptautiskās konvencijas I.2.
I.3. Galvenās spēkā esošās divpusējās konvencijas I.3.
II. KOLĪZIJU NORMU ĪSTENOŠANA II.
II.1. Tiesneša pienākums piemērot kolīziju normas pēc paša iniciatīvas II.1.
II.2. Norādes normas II.2.
II.3. Piesaistes kritēriju maiņa II.3.
II.4. Izņēmumi saistībā ar kolīziju normu piemērošanu II.4.
II.5. Ārvalstu tiesību aktu pārbaude II.5.
III. KOLĪZIJU NORMAS III.
III.1. Līgumsaistības un juridiski akti III.1.
III.2. Nelīgumiskas saistības (kaitējums un tiesību aizskārums, negodīga iedzīvošanās, neuzdota lietvedība (negotiorum gestio) utt.) III.2.
III.3. Personas statuss, tā aspekti, kas saistīti ar civilstāvokli (vārds, uzvārds, uzturēšanās vieta, tiesībspēja) III.3.
III.4. Vecāku un bērnu attiecību izveide, tostarp adopcija III.4.
III.5. Laulība, nereģistrēta laulība, partnerattiecības, laulības šķiršana, laulāto atšķiršana, uzturēšanas pienākumi III.5.
III.6. Laulāto mantiskās attiecības III.6.
III.7. Testamenti un tiesību nodošana III.7.
III.8. Nekustamais īpašums III.8.
III.9. Maksātnespēja III.9.

 

I. Spēkā esošo tiesību aktu AVOTI

I.1. Valsts tiesību akti

Čehijas Republikas kolīziju normas nosaka tikai rakstītās tiesības un starptautiskās konvencijas, kas ir saistošas Čehijas Republikai un ir daļa no Čehijas tiesību aktiem.

Saskaņā ar Čehijas likumdošanu tās neatvasina no precedenta tiesībām.

I.2. Spēkā esošās daudzpusējās starptautiskās konvencijas

Pilnīgs saraksts, kurā uzskaitītas spēkā esošās daudzpusējās starptautiskās konvencijas, kuras unificē kolīziju normas, kas attiecas uz materiālo tiesību normām un tiešām normām starptautisko privāttiesību jomā. Konvencijas starptautisko procesuālo tiesību jomā nav iekļautas:

  1. Konvencija par atsevišķu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu vienādošanu, Varšava, 1929. gada 12. oktobris
  2. Konvencija par tiesībām, kas piemērojamas ceļu satiksmes negadījumiem, Hāga, 1971. gada 4. maijs
  3. Konvencija par atsevišķu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu vienādošanu, Monreāla, 1999. gada 28. maijs
  4. Protokols, ar ko groza Konvenciju par atsevišķu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu vienādošanu, kurš parakstīts Varšavā, 1929. gada 12. oktobrī, Hāga, 1955. gada 28. septembris
  5. Konvencija par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR), Ženēva, 1956. gada 19. maijs
  6. Vīnes konvencija par civilo atbildību par kodolkaitējumiem, Vīne, 1963. gada 21. maijs
  7. Kopīgais protokols par Vīnes konvencijas un Parīzes konvencijas piemērošanu, Vīne, 1988. gada 21. septembris
  8. Konvencija par noilgumu starptautiskajā preču tirdzniecībā, Ņujorka, 1974. gada 14. jūnijs, kas grozīta ar 1980. gada 11. aprīļa protokolu, Ņujorka, 1974. gada 14. jūnijs
  9. Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem un tās papildu protokols, Vīne, 1980. gada 11. aprīlis
  10. 1958. gada 31. oktobra Lisabonas Nolīgums par izcelsmes apzīmējumu aizsardzību un to starptautisko reģistrāciju, pārskatīts Stokholmā, 1967. gada 14. jūlijā, Lisabona, 1958. gada 31. oktobris
  11. 1891. gada 14. aprīļa Madrides Nolīgums par preču zīmju starptautisko reģistrāciju, pārskatīts Briselē, 1900. gada 14. decembrī, Vašingtonā, 1911. gada 2. jūnijā, Hāgā, 1925. gada 6. novembrī, Londonā, 1934. gada 2. jūnijā, Nicā, 1957. gada 15. jūnijā, un Stokholmā, 1967. gada 14. jūlijā, un tā protokols, Stokholma, 1967. gada 14. jūlijs
  12. Konvencija par mirušo mantojuma starptautisko pārvaldību, Hāga, 1973. gada 2. oktobris
  13. Konvencija par jurisdikciju, piemērojamajiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem, Hāga, 1996. gada 19. oktobris
  14. 1886. gada 9. septembra Bernes konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību, kas grozīta Parīzē, 1896. gada 4. maijā, pārskatīta Berlīnē, 1908. gada 13. novembrī, grozīta Bernē, 1914. gada 20. martā, un pārskatīta Romā, 1928. gada 2. jūnijā, Briselē, 1948. gada 26. jūnijā, Stokholmā, 1967. gada 14. jūlijā, un Parīzē, 1971. gada 24. jūlijā, Parīze, 1971. gada 24. jūlijs
  15. Konvencija par starptautiskiem dzelzceļa pārvadājumiem, Berne, 1980. gada 9. maijs
  16. Konvencija, ar ko papildina Varšavas Konvenciju, par tādu atsevišķu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu vienādošanu, kurus veic personas, kas nav līgumpārvadātāji, Gvadalahara, 1961. gada 18. septembris
  17. Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par preču pārvadājumiem pa jūru, Hamburga, 1978. gada 31. marts
  18. Parīzes Konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, noslēgta Parīzē, 1883. gada 20. martā, pārskatīta Briselē, 1900. gada 14. decembrī, Vašingtonā, 1911. gada 2. jūnijā, Hāgā, 1925. gada 6. novembrī, Londonā, 1934. gada 2. jūnijā, Lisabonā, 1958. gada 31. oktobrī, un Stokholmā, 1967. gada 14. jūlijā, Parīze, 1883. gada 20. marts
  19. Madrides Nolīgums attiecībā uz represijām par kļūdainām vai maldinošām izcelsmes norādēm uz precēm, parakstīts Madridē, 1891. gada 14. aprīlī, pārskatīts Vašingtonā, 1911. gada 2. jūnijā, Hāgā, 1925. gada 6. novembrī, Londonā, 1934. gada 2. jūnijā, un Lisabonā, 1958. gada 31. oktobrī, un Papildu akts, Stokholma, 1967. gada 14. jūlijs
  20. Vispārējā autortiesību konvencija un 2. un 3. protokols (pārskatīta Parīzē, 1971. gada 24. jūlijā, un 2. papildu protokols), Ženēva, 1952. gada 6. septembris
  21. Starptautiskā konvencija par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību, Roma, 1961. gada 26. oktobris
  22. Konvencija par Eiropas patentu piešķiršanu (Eiropas Patentu konvencija), teksts grozīts ar 1991. gada 17. decembra aktu, ar kuru pārskata EPK 63. pantu, un ar Eiropas Patentu organizācijas Administratīvās padomes 1978. gada 21. decembra, 1994. gada 13. decembra, 1995. gada 20. oktobra, 1996. gada 5. decembra un 1998. gada 10. decembra lēmumiem, Minhene, 1973. gada 5. oktobris
I.3. Galvenās spēkā esošās divpusējās konvencijas

Divpusējie nolīgumi, ko visbiežāk piemēro tiesas, ir šādi:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  1. Līgums starp Čehoslovākijas Sociālistisko Republiku un Ungārijas Tautas Republiku par savstarpēju juridisko palīdzību un tiesisko attiecību reglamentēšanu civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās, Bratislava, 1989. gada 28. marts
  2. Līgums starp Čehoslovākijas Sociālistisko Republiku un Polijas Tautas Republiku par savstarpēju juridisko palīdzību un tiesisko attiecību reglamentēšanu civillietās, ģimenes lietās, darba lietās un krimināllietās, Varšava, 1987. gada 21. decembris
  3. Līgums starp Čehoslovākijas Sociālistisko Republiku un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību par savstarpēju juridisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās, Maskava, 1982. gada 12. augusts
  4. Līgums starp Čehoslovākijas Sociālistisko Republiku un Austrijas Republiku par savstarpējām tiesiskajām attiecībām civillietās, instrumentiem un juridisko informāciju, kopā ar Nobeiguma protokolu, Prāga, 1961. gada 10. novembris
  5. Līgums starp Slovākijas Republiku un Čehijas Republiku par savstarpēju juridisko palīdzību, ko sniedz tiesu iestādes, un atsevišķu tiesisko attiecību reglamentēšanu civillietās un krimināllietās, kopā ar Nobeiguma protokolu, Prāga, 1992. gada 29. oktobris

II. KOLĪZIJU NORMU ĪSTENOŠANA

II.1. Tiesneša pienākums piemērot kolīziju normas pēc paša iniciatīvas

Čehijas tiesību aktos ir „indikatīvās kolīziju normas”, ko puses drīkst vienoties nepiemērot, aizstājot to piesaistes kritērijus ar savu vienošanos, un „obligātās kolīziju normas”, ko piemēro neatkarīgi no pušu vēlmes. Pušu iespējas tiesību aktu izvēlē nav ierobežota, t. i., tās var izvēlēties jebkuru spēkā esošo tiesību aktu, lai novērtētu pušu savstarpējās tiesiskās attiecības. Šos indikatīvos tiesību aktus piemēro galvenokārt līgumattiecībām saskaņā ar komerctiesībām, civiltiesībām un darba tiesībām. Obligātās normas garantē pusēm augstāku tiesiskās noteiktības pakāpi attiecībās tajās jomās, kurās valsts vēlas panākt pārskatāmāku regulējumu, piemēram, lietu tiesībās, mantojuma un ģimenes tiesībās, kā arī kolīziju normās tiesību un rīcības spējas jomā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tāpēc saskaņā ar Čehijas tiesību aktiem kolīziju normas tiesnesis piemēro indikatīvo kolīziju normu gadījumā, ja puses likumīgi izvēlas Čehijas tiesību aktus kā piemērojamos tiesību aktus; ja puses neizvēlas piemērojamos tiesību aktus, tiesnesim obligāto kolīziju normu gadījumos vienmēr ex officio jāpiemēro Čehijas tiesību akti.

II.2. Norādes normas

Attiecībā uz norādes normu vispārēju piemērošanu Likums par starptautiskajām privāttiesībām un procesuālajām tiesībām paredz, ka norādes normas var būt pieņemamas tikai tad, ja tās atbilst konkrēto attiecību saprātīgajai un taisnīgajai struktūrai.

Galvenokārt norādes normas ir pieņemamas attiecībā uz juridiskajiem jautājumiem, kas saistīti ar personas statusu un ģimenes un mantojuma tiesībām, bet tās reti izmanto līgumattiecībās.

Norādes normu atzīšana tādā nozīmē, kā to paredz Likums par starptautiskajām privāttiesībām un procesuālajām tiesībām, nozīmē, ka drīkst piemērot tikai to tiesību aktu materiālās normas, uz kurām ir vērstas norādes normas. Tāpēc ir aizliegtas sekundārās norādes normas, ko paredz tās jurisdikcijas kolīziju normas, uz kuru ir atsauce.

II.3. Piesaistes kritēriju maiņa

Likums par starptautiskajām privāttiesībām un procesuālajām tiesībām par piesaistes kritēriju parasti izmanto lietas atrašanās vietu brīdī, kad radušies apstākļi, kas nosaka tiesību rašanos vai izbeigšanos attiecībā uz lietu (lex rei sitae). Ja lieta tiek pārvadāta, piemērojamie tiesību akti ir tiesību akti, kas piemērojami vietā, no kuras attiecīgā manta nosūtīta (lex loci expeditionis). Ja manta tiek pārvadāta vairākos posmos un izmantojot dažādus pārvadājumu veidus, noteicošā ir pirmā vieta, no kuras ir sākts pārvadājums.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Noilgumu aprēķina saskaņā ar tās vietas tiesību aktiem, kurā lieta atradusies noilguma sākumā.

Jautājumi saistībā ar personu pārvietošanos ir risināti 3.5., 3.6. un 3.7. punktā.

Ja līgumslēdzējas puses neizvēlas tiesību aktus, kas piemērojami to savstarpējām attiecībām, Likums par starptautiskajām privāttiesībām un procesuālajām tiesībām paredz, ka pušu tiesiskās attiecības regulē tiesību akti, kuru piemērošana ir saderīga ar attiecību saprātīgu sakārtošanu. Parasti:

  • attiecībā uz pārvadājumu līgumiem tie ir tās vietas tiesību akti, kurā reģistrēta pārvadātāja vai ekspeditora juridiskā adrese vai dzīvesvieta līguma noslēgšanas brīdī;
  • attiecībā uz apdrošināšanas līgumiem tie ir tiesību akti, kas ir spēkā vietā, kurā reģistrēta apdrošinātāja juridiskā adrese vai dzīvesvieta līguma noslēgšanas brīdī;
  • attiecībā uz pilnvarojuma līgumiem un līdzīgiem līgumiem tie ir tās vietas tiesību akti, kurā reģistrēta pilnvarojuma devēja juridiskā adrese vai dzīvesvieta līguma noslēgšanas brīdī.
II.4. Izņēmumi saistībā ar kolīziju normu piemērošanu
a) sabiedriskās kārtības (ordre public) atruna

Citas valsts tiesību normas Čehijā nepiemēro, ja šādas piemērošanas sekas būtu pretrunā ar Čehijas Republikas sociālo un sabiedrisko kārtību un tās tiesību aktiem, un ir jāuzstāj uz šādu principu ievērošanu bez ierunām. Tas ir ārkārtas pasākums, ko var piemērot tikai īpašos un galējos gadījumos.

Čehijas Republikas sociālās un sabiedriskās kārtības pamatprincipi ir principi, kuru saglabāšanas mērķis ir apmierināt valsts un sabiedrības pamatintereses un ievērot tiesiskuma principus. Tomēr aizsardzība atbilstoši sabiedriskās kārtības izņēmumam nekādā ziņā nav attiecināma uz visām Čehijas tiesību aktu normām.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesiskais regulējums, kura satura sekas varētu būt sabiedriskās kārtības izņēmuma piemērošana valsts mērogā, ir Čehijas Republikas Konstitūcija (Konstitucionālais Likums Nr. 1/1993), tostarp Pamattiesību un pamatbrīvību harta (izsludināta ar numuru 2/1993).

b) obligātās tiesību normas

Obligātās tiesību normas ir tiesību normas, no kurām nedrīkst atkāpties ar vienošanos vai citiem līdzekļiem un kuras nevar aizstāt ar ārvalstu tiesību aktiem to jautājumu robežās, ko tās reglamentē.

Čehijas tiesību aktos obligātās tiesību normas nav noteiktas, taču kā piemēru administratīvo un finanšu tiesību jomā var minēt Likumu Nr. 143/2001 par konkurences aizsardzību, Likumu Nr. 219/1995, Ārvalstu valūtas likumu, Likumu Nr. 634/1992 par patērētāju tiesību aizsardzību; krimināltiesību jomā – Likumu Nr. 140/1961, Kriminālkodeksu; darba tiesību jomā ‑ obligāti piemērojamos tiesību aktos, piemēram, Likuma Nr. 65/1995 noteikumus par maksimālo pieļaujamo darba stundu skaitu nedēļā, aizliegumu strādāt konkrētu darbu sievietēm un virsstundām un darbu naktī jauniešiem, Darba kodeksu.

II.5. Ārvalstu tiesību aktu pārbaude

Saskaņā ar Čehijas tiesību aktiem atbildīgai iestādei, kas parasti ir tiesa, ir jāpārliecinās par ārvalstu tiesību aktu saturu. Likums par starptautiskajām privāttiesībām un procesuālajām tiesībām paredz, ka tiesai jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi ārvalstu tiesību aktu pārbaudei. Tas arī paredz, ka tad, ja tiesa nepārzina ārvalstu tiesību akta saturu, tā var lūgt informāciju par to no Tieslietu ministrijas. Ministrija sniedz tiesām paziņojumus arī gadījumos, kad rodas šaubas, apspriežot privāttiesiskās attiecības, kurās iesaistīts starptautisks tiesību subjekts.

Lapas augšmalaLapas augšmala

III. KOLĪZIJU NORMAS

III.1. Līgumsaistības un juridiski akti
a) tiesību avoti

Tāpat kā visās citās tiesisko attiecību jomās, Čehijas tiesību aktu galvenais avots ir Likums par starptautiskajām privāttiesībām un procesuālajām tiesībām.

Tiesību avots attiecībā uz tiesiskajām attiecībām, kas izriet no vērtspapīriem un čekiem, ir Vērtspapīru un čeku likums, t. i., Likums Nr. 191/1950 ar grozījumiem (turpmāk tekstā – Vērtspapīru un čeku likums).

b) piemērošanas joma

Likumā par starptautiskajām privāttiesībām un procesuālajām tiesībām ir ietvertas kolīziju normas attiecībā uz pušu savstarpējām mantiskajām attiecībām līgumattiecībās, tostarp norādes norma (sk. 2.2. punktu iepriekš), kas attiecas uz līgumsaistību noteikšanu, grozīšanu, aizsardzību un neievērošanas sekām, līgumattiecību ierobežošanu un prasību nokārtošanu. Tas arī reglamentē darba tiesību attiecības, jo īpaši nosakot apstākļus, kas saistīti ar darba līguma izstrādi un darbības laiku.

Vērtspapīru un čeku likumā ir ietverti īpaši noteikumi par vērtspapīru un čeku deklarācijām.

c) piesaistes kritēriji

Piesaistes kritērijs ir jo īpaši pušu identiskas vēlmes izpausme, attiecībā uz kuru tiesību aktiem jāregulē pušu tiesiskās attiecības, t. i., tiesību aktu izvēle (lex electa, lex voluntatis).

Ja savstarpēju mantisko attiecību puses neizvēlas tiesību aktus, piemēro tiesību aktus, kuri ir saderīgi ar attiecīgo līgumattiecību saprātīgu sakārtošanu:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  1. attiecībā uz pirkuma līgumiem vai darba līgumiem – tās vietas tiesību akti, kurā reģistrēta pārdevēja vai darba veicēja juridiskā adrese vai dzīves vieta līguma noslēgšanas brīdī;
  2. attiecībā uz īpašuma līgumiem – tās vietas tiesību akti, kurā atrodas īpašums (lex rei sitae);
  3. attiecībā uz pārvadājumu līgumiem – tās vietas tiesību akti, kurā reģistrēta pārvadātāja vai ekspeditora juridiskā adrese vai dzīves vieta līguma noslēgšanas brīdī;
  4. attiecībā uz apdrošināšanas līgumiem – tiesību akti, kas ir spēkā vietā, kurā reģistrēta apdrošinātāja juridiskā adrese vai dzīves vieta līguma noslēgšanas brīdī;
  5. attiecībā uz preču izplatīšanas (pārstāvniecības) līgumiem un starpniecības līgumiem – tās vietas tiesību akti, kurā līguma noslēgšanas brīdī reģistrēta tās personas juridiskā adrese vai dzīves vieta, kuras uzdevumā starpnieks veic darbības;
  6. attiecībā uz daudzpusējiem prečmaiņas līgumiem – tiesību akti, kuru piemērošana visvairāk atbilst konkrēto attiecību kārtībai kopumā.

Parasti citus līgumus reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā reģistrēta abu pušu juridiskā adrese vai dzīves vieta; ja to juridiskā adrese vai dzīves vieta nav reģistrēta vienā valstī un ja līgums noslēgts, pusēm klātesot, piemērojamie tiesību akti ir tās vietas tiesību akti, kurā noslēgts līgums (lex loci conclusionis contractus).

Ja līgums noslēgts starp pusēm, kas līguma noslēgšanā nav piedalījušās, piemērojamie tiesību akti ir tās vietas tiesību akti, kurā reģistrēta priekšlikuma noslēgt līgumu saņēmēja juridiskā adrese vai dzīves vieta.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Darba tiesībās piesaistes kritērijs, kas nosaka, kādi tiesību akti piemērojami attiecībām saskaņā ar darba līgumu, galvenokārt ir vieta, kurā tiek veikts darbs (lex loci laboris), lai gan puses var vienoties par citu kārtību.

Vērtspapīru un čeku likums paredz, ka būtībā piemērojamie tiesību akti ir tās valsts tiesību akti, kurā sagatavota čeka deklarācija, vai tās valsts tiesību akti, kurā čeks ir jāapmaksā.

III.2. Nelīgumiskas saistības (kaitējums un tiesību aizskārums, negodīga iedzīvošanās, neuzdota lietvedība (negotiorum gestio) utt.)
a) tiesību avoti

Likums par starptautiskajām privāttiesībām un procesuālajām tiesībām un starptautiskie līgumi, kas ir saistoši Čehijas Republikai, jo īpaši Konvencija par tiesībām, kas piemērojamas ceļu satiksmes negadījumiem.

b) piemērošanas joma

Likums par starptautiskajām privāttiesībām un procesuālajām tiesībām paredz tikai īsi izklāstītus noteikumus par to zaudējumu atlīdzināšanu, kas radušies citos veidos, nevis neievērojot līgumos un citos tiesību aktos noteiktas saistības; tostarp arī noteikumus par neuzdoto lietvedību (negotiorum gestio), negodīgu iedzīvošanos, saistību izpildi citu vārdā, mantas izmantošanu par labu citam un lietas ziedošanu vai izdevumu segšanu kopīgā ārkārtas situācijā.

c) piesaistes kritēriji

Attiecībā uz prasībām kompensēt zaudējumus, kas citos veidos, nevis neievērojot saistības, piemērojamie tiesību akti ir tās vietas tiesību akti, kurā radušies zaudējumi (lex loci damni infecti), vai tās vietas tiesību akti, kurā radušies apstākļi, kas ir pamats kompensācijas pieprasīšanai (lex loci delicti commissi). Attiecībā uz prasībām kompensēt zaudējumus ģimenes tiesību jomā piemēro tiesību aktus, kas regulē konkrētās tiesiskās attiecības (attiecību lex causae).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Neuzdotās lietvedības (negotiorum gestio) tiesiskajām attiecībām piemērojamais piesaistes kritērijs ir vieta, kurā darbojies pārstāvis bez pilnvarojuma. Attiecībā uz negodīgu iedzīvošanos piemērojamie tiesību akti galvenokārt ir tiesību akti, kas reglamentē tiesiskos apstākļus, kuri bijuši par pamatu aktīvu palielināšanai. Ja kāds iesniedz prasību par kompensāciju cita vārdā, vispārējais noteikums ir tāds, ka no šīs personas rīcības izrietošās prasības regulē tiesību akti, kas attiecas uz tās personas pienākumiem, kuras labā ir iesniegta prasība par kompensāciju (citas personas vārdā izpildīta pienākuma lex causae). Līdzīgi gadījumos, kad lieta tiek izmantota kādas personas labā bez nodoma iejaukties citas personas lietās (t. i., gadījumos, kas nav negotiorum gestio gadījumi), analogi piemēro tās vietas tiesību aktus, kurā notikusi šāda izmantošana (lex loci damni infecti), un gadījumā, kad tiek ziedota manta un segti izdevumi kopīgā ārkārtas gadījumā, piesaistes kritērijs ir vieta, kurā šādas darbības ir veiktas.

III.3. Personas statuss, tā aspekti, kas saistīti ar civilstāvokli (vārds, uzvārds, uzturēšanās vieta, tiesībspēja)
a) tiesību avoti

Likums par starptautiskajām privāttiesībām un procesuālajām tiesībām, Vērtspapīru un čeku likums un Likums Nr. 513/1991, Tirdzniecības kodekss ar grozījumiem (turpmāk tekstā – Tirdzniecības kodekss).

b) piemērošanas joma

Nosacījumus attiecībā uz tiesībspēju, spēju īstenot tiesību aktus un spēju kļūt par pusi tiesvedībā reglamentē Likums par starptautiskajām privāttiesībām un procesuālajām tiesībām. Minētais likums reglamentē arī ārvalstnieku statusu un tiesībspējas izbeigšanos, kad persona tiek atzīta par mirušu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tirdzniecības kodeksa 22. sadaļa reglamentē ārvalstu juridisko personu tiesībspēju.

Vērtspapīru un čeku likums nosaka principus, kas izmantojami, novērtējot personas tiesībspēju, kurai jābūt saistošai attiecībā uz vērtspapīru vai čeku.

Čehijas tiesību aktos netiek atzīts termins „uzturēšanās vieta” un ar to saistītais civilstāvoklis. Tāpēc ar uzturēšanās vietu saistītam piesaistes kritērijam Čehijas tiesību aktos nav nozīmes, un tas nav tas pats, kas termins čehu valodā trvalé bydliště [pastāvīgā dzīvesvieta].

c) piesaistes kritēriji

Piesaistes kritērijs attiecībā uz tiesībspēju un spēju īstenot tiesību aktus ir attiecīgās personas tautība (lex patriae), bet attiecībā uz ārvalstnieku, kas īsteno tiesību aktus Čehijas Republikas teritorijā, pietiek ar tiesībspēju, ko paredz Čehijas tiesību akti (lex loci conclusionis contractus).

Tiesību akti, kas piemērojami ārvalstu juridiskas personas tiesībspējas noteikšanai, ir tās valsts tiesību akti, kurā juridiskā persona ir reģistrēta (lex loci incorporationis).

Ņemot vērā likumā noteikto atsevišķo izņēmumu, ārvalstniekiem to personiskajās un mantiskajās attiecībās ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā Čehijas pilsoņiem; tas pats attiecas uz ārvalstu juridiskajām personām.

Saskaņā ar Čehijas tiesību teoriju personas tiesību uz vārdu un uzvārdu/nosaukumu piešķiršanu var klasificēt atbilstoši personas statusam; tāpēc piemērojamie tiesību akti ir tiesību akti, kas nosaka personas tiesībspēju un spēju īstenot tiesību aktus (personas statusa lex causae).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Spēju uzņemties no vērtspapīra vai čeka izrietošas saistības saskaņā ar 91. sadaļas I pantu un 69. sadaļas II pantu galvenokārt regulē tās valsts tiesību akti, kuras pilsonis ir persona (tās personas lex patriae, kura uzņemas no vērtspapīra vai čeka izrietošas saistības).

d) obligātās normas, valsts sabiedriskās kārtības (ordre public) atruna

Vispārējais juridiskais pamats sabiedriskās kārtības atrunas piemērošanai ir Pamattiesību un pamatbrīvību hartas 10. pants; kurā noteikts, ka visām personām ir tiesības saglabāt savu cilvēka cieņu, personas godu, labu reputāciju un tiesības uz sava vārda aizsardzību. Tas arī garantē ikvienam tiesības uz aizsardzību pret personas datu nelikumīgu vākšanu, publicēšanu vai ļaunprātīgu izmantošanu.

III.4. Vecāku un bērnu attiecību izveide, tostarp adopcija
a) tiesību avoti

Likums par starptautiskajām privāttiesībām un procesuālajām tiesībām, Konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civilajiem aspektiem, Konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību attiecībā uz iekšzemes adopciju un Konvencija par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem.

b) tiesību aktu piemērošanas joma

Likums par starptautiskajām privāttiesībām un procesuālajām tiesībām paredz kolīziju normas, kas regulē vecāku un bērnu attiecības, tostarp paternitātes noteikšanu vai noliegšanu, un tiesiskās attiecības bērnu audzināšanā un citus bērnu un vecāku pienākumus, tostarp uzturēšanas pienākumu (sk. 3.5. punktu turpmāk), kā arī reglamentē adopciju, konkrēti – dažādu tautību laulāto un adoptētā bērna vai dažādu tautību laulāto savstarpējās attiecības. Šie noteikumi attiecas arī uz tiesiskajām attiecībām, kas izriet no aizbildnības pār bērniem vai personām, kurām nav rīcībspējas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

c) piesaistes kritēriji

Attiecībā uz vecāku un bērnu attiecībām piesaistes kritērijs paternitātes noteikšanai vai noliegšanai galvenokārt ir bērna pilsonība piedzimšanas brīdī (bērna lex patriae). Vecāku un bērnu attiecības, tostarp audzināšanas un uzturēšanas pienākumu, reglamentē tās valsts tiesību akti, kuras pilsonis ir bērns (bērna lex patriae). Adopcijas gadījumā piesaistes kritērijs ir tās valsts pilsonība, kuras pilsonis ir adoptējošā persona (adoptētāja lex patriae). Bērna piekrišanu adopcijai novērtē saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kuras pilsonis ir bērns (bērna lex patriae).

Attiecībā uz nosacījumiem, kas saistīti ar aizbildnības noteikšanu vai izbeigšanu pār bērniem vai personām, kurām nav tiesībspējas, piemērojamie tiesību akti ir tās valsts tiesību akti, kuras pilsonis ir nepilngadīgais (nepilngadīgā lex patriae). Pienākumu pieņemt un saglabāt aizbildniecību regulē tās valsts tiesību akti, kuras pilsonis ir aizbildnis (aizbildņa lex patriae). Attiecībā uz tiesiskajām attiecībām starp aizbildni un nepilngadīgo piemērojamā jurisdikcija ir tiesas jurisdikcija vai tiesību normas aizbildnības jomā (lex fori).

d) obligātās normas

Obligātās tiesību normas šajā jomā ir attiecīgie Kriminālkodeksa noteikumi (kriminālnoziegumi pret ģimeni un jauniešiem). Galvenā uzmanība šajā ziņā tiek pievērsta galvenokārt bērna pamešanai, obligātās uzturēšanas pienākuma neizpildei, kādas aprūpējamas personas fiziskai aizskaršanai utt.

III.5. Laulība, nereģistrēta laulība, partnerattiecības, laulības šķiršana, laulāto atšķiršana, uzturēšanas pienākumi
a) tiesību avoti

Likums par starptautiskajām privāttiesībām un procesuālajām tiesībām.

Lapas augšmalaLapas augšmala

b) tiesību aktu piemērošanas joma

Likums par starptautiskajām privāttiesībām un procesuālajām tiesībām regulē jautājumus, kas saistīti ar personas spēju stāties laulībā, laulībā stāšanās nosacījumus un nosacījumus attiecībā uz laulības spēkā esamību, laulības izbeigšanu, to šķirot, laulības anulēšanu un bērna vecāku tiesības, kuri nesastāv reģistrētā laulībā. Tas reglamentē arī bērnu un vecāku uzturēšanas pienākumus.

Čehijas tiesību akti neparedz noteikumus, kas regulē viendzimuma partnerattiecības vai laulāto atšķiršanu.

c) attiecīgie piesaistes kritēriji

Spēju stāties laulībā, tostarp laulības spēkā esamības nosacījumus, regulē tās valsts tiesību akti, kuras pilsonis ir attiecīgā persona (saderinātā lex patriae); laulības noslēgšanas veidu regulē tās vietas tiesību akti, kurā tiek noslēgta laulība (lex loci conclusionis contractus).

Laulības šķiršanu būtībā regulē tās valsts tiesību akti, kuras pilsoņi ir laulātie tiesvedības uzsākšanas brīdī (laulāto lex patriae).

Tādas bērna mātes tiesības, kura nesastāv laulībā ar bērna tēvu, regulē tās valsts tiesību akti, kuras pilsone ir māte bērna piedzimšanas brīdī (mātes lex patriae viņas bērna piedzimšanas brīdī).

Attiecībā uz vecākiem noteikto pienākumu uzturēt savus bērnus piemērojamie tiesību akti, ņemot vērā atsevišķo izņēmumu (sk. 3.4. punktu iepriekš), ir tās valsts tiesību akti, kuras pilsonis ir bērns (bērna lex patriae); vecāku prasības attiecībā uz savu bērnu uzturēšanu regulē tās valsts tiesību akti, kuras pilsonis ir tas no vecākiem, kas iesniedzis prasību (lex patriae).

Lapas augšmalaLapas augšmala

d) obligātās normas, valsts sabiedriskās kārtības (ordre public) atruna

Kriminālkodeksā ir noteiktas attiecīgās obligātās normas, piemēram, divlaulības aizliegums.

III.6. Laulāto mantiskās attiecības
a) tiesību avoti

Likums par starptautiskajām privāttiesībām un procesuālajām tiesībām.

b) tiesību aktu piemērošanas joma

Šis tiesiskais regulējums nosaka laulāto mantiskās attiecības, tostarp vienošanās.

c) attiecīgie piesaistes kritēriji

Laulāto personiskās un mantiskās attiecības būtībā regulē tās valsts tiesību akti, kuras pilsoņi ir vīrs un sieva (laulāto lex patriae), izņemot gadījumus, kad viņiem ir atšķirīga pilsonība – tādā gadījumā piemērojamie tiesību akti ir Čehijas tiesību akti.

Ja laulāto mantiskās attiecības nosaka līgums, šādas attiecības regulē tiesību akti, kas piemērojami laulāto mantiskajām attiecībām līguma noslēgšanas brīdī (to tiesību aktu lex causae, kas piemērojami brīdī, kad noslēgts līgums par laulāto mantiskajām attiecībām).

III.7. Testamenti un tiesību nodošana
a) tiesību avoti

Likums par starptautiskajām privāttiesībām un procesuālajām tiesībām, būtiska ir arī Konvencija par mirušo mantojuma starptautisko pārvaldību.

b) tiesību aktu piemērošanas joma

Šie tiesību akti nosaka tos tiesību aktus, kuri piemērojami mantojuma tiesvedībai un spējai sagatavot vai atcelt testamentu, tostarp testamentā pieļauto kļūdu sekas un to paziņošanu testamenta izstrādes vai atcelšanas laikā, kā arī testamenta formu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

c) attiecīgie piesaistes kritēriji

Attiecībā uz tiesiskajām attiecībām mantojuma tiesvedībā piemērojamie tiesību akti galvenokārt ir tās valsts tiesību akti, kuras pilsonis bijusi mirusī persona nāves brīdī (mirušā lex patriae). Spēju izstrādāt vai atcelt testamentu, tostarp kļūdas šādā tiesiskajā darbībā, kā arī citu iespējamo iepirkuma metožu noteikšanu nāves gadījumā reglamentē mirušā lex patriae testamenta paziņošanas brīdī. Tie paši tiesību akti ir piemērojami testamenta formai vai tā atcelšanai, tomēr ir pietiekami, ja testamenta formāts vai atcelšana atbilst tās valsts tiesību aktiem, kurā testaments sagatavots.

III.8. Nekustamais īpašums
a) tiesību avoti

Likums par starptautiskajām privāttiesībām un procesuālajām tiesībām.

b) tiesību aktu piemērošanas joma

Šis tiesiskais regulējums jo īpaši ietver kolīziju normu attiecībā uz tiesībām uz īpašumu un kustamajiem aktīviem, tostarp pārvadājumā esošu lietu, un kolīziju normu attiecībā uz ierakstiem valsts reģistros, kas attiecas uz tiesībām uz īpašumu un īpašumtiesību iegūšanu, izmantojot noilgumu vai ilgtermiņa izmantošanu.

Tas arī reglamentē tā brīža noteikšanu, kad pilnvaras izmantot lietu tiek nodotas pārņēmējam, kad viņam ir tiesības izmantot nodotās lietas priekšrocības un labumus un kad viņam tiek nodots lietas bojājuma risks, kā arī tā brīža noteikšanu, kad tiesības uz kompensāciju par bojājumu, kas radies saistībā ar nodoto lietu, tiek nodotas pārņēmējam, vienlaikus rezervējot īpašumtiesības uz nodoto lietu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

c) attiecīgie piesaistes kritēriji

Piesaistes kritērijs attiecībā uz nekustamo īpašumu un kustamo īpašumu ir vieta, kurā atrodas īpašums (lex rei sitae), savukārt attiecībā uz kustamo īpašumu – vieta, kurā īpašums atradies brīdī, kad radušies apstākļi, kuros izveidojušās vai pārtrauktas īpašumtiesības. Ja lieta tiek pārvadāta, īpašumtiesību uz lietu rašanos un izbeigšanos novērtē, pamatojoties uz tās valsts tiesību aktiem, no kuras nosūtīta attiecīgā lieta (lex loci expeditionis).

Īpašumtiesību iegūšanu ar noilgumu, nosaka tās vietas tiesību akti, kurā lieta atradusies noilguma sākumā; persona, kura iegūst īpašumtiesības ar noilgumu, var pieprasīt, lai tiktu piemēroti tās valsts tiesību akti, kuras teritorijā iestājies noilgums, ja laikā, kad lieta ir atradusies attiecīgajā valstī, ir ievēroti visi noilguma nosacījumi saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

Attiecībā uz lietas izmantošanas un tās priekšrocību un labumu izmantošanas tiesību nodošanu, mantas bojājuma riska un tiesību uz kompensāciju nodošanu, kā arī attiecībā uz saglabātu īpašumtiesību nodošanu, šādu attiecību pusēm piemēro tiesību aktus, kas regulē līgumattiecības (līgumattiecību lex causae).

d) valsts sabiedriskās kārtības (ordre public) atruna

Šajā saistībā ir piemērojams Pamattiesību un pamatbrīvību hartas 11. pants; tas paredz īpašumtiesību aizsardzību, norādot, ka īpašumtiesības ir saistošas un tās nedrīkst izmantot, lai kaitētu citu tiesībām vai pārkāptu vispārējās intereses, ko aizsargā likums. Īpašumtiesību izmantošana nedrīkst kaitēt cilvēku veselībai, dabai vai videi vairāk, nekā to paredz likums.

Pamattiesību un pamatbrīvību harta arī paredz, ka īpašumtiesību rekvizēšana vai piespiedu samazināšana ir iespējama tikai valsts interesēs, pamatojoties uz likumu un izmaksājot kompensāciju.

III.9. Maksātnespēja
a) tiesību avoti

Likums par starptautiskajām privāttiesībām un procesuālajām tiesībām.

b) tiesību aktu piemērošanas joma

Tiesiskais regulējums šajā jomā ir tikai īpaši noteikumi par to tiesību subjektu maksātnespēju, kuri saskaņā ar atsevišķiem tiesību aktiem (noteikumiem, kas ietverti galvenokārt Likumā Nr. 124/2002 par maksājumu attiecībām) ir iesaistījušies maksājumu sistēmā, kas iekļauta Čehijas Valsts bankas apkalpoto maksājumu sistēmu sarakstā, vai mijieskaita sistēmā atbilstoši atsevišķām tiesību normām (jo īpaši Likumam Nr. 591/1992 par vērtspapīriem).

c) attiecīgie piesaistes kritēriji

Ja tiek izziņota bankrota procedūra attiecībā uz iepriekš minētas personas aktīviem vai ja maksājumi ir apturēti vai ierobežoti, jo tiek īstenots cits valsts iestādes pasākums attiecībā uz konkrētās personas aktīviem, šādas personas tiesības un pienākumus regulē tie paši tiesību akti, kas piemērojami maksājumu sistēmas līgumam, vai tiesību akti, kas piemērojami mijieskaita sistēmas dalībniekiem (maksājumu sistēmas lex causae). Visos gadījumos ir aizliegta citu tiesību aktu izvēle.

Cita informācija

« Piemērojamās tiesības - Vispārīgas ziņas | Čehija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 23-08-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste