Eiropas Komisija > ETST > Piemērojamās tiesības > Austrija

Pēdējo reizi atjaunots: 03-07-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Piemērojamās tiesības - Austrija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

Tiesību aktu avoti Tiesību aktu avoti
1.1. Valsts tiesību akti 1.1.
1.2. Daudzpusējas konvencijas 1.2.
1.3. Divpusējas konvencijas 1.3.
Kolīziju normu piemērošana Kolīziju normu piemērošana
2.1. Kolīziju normu oficiālā piemērošana 2.1.
2.2. Atsauce 2.2.
2.3. Saistošo faktoru maiņa 2.3.
2.4. Kolīziju normu piemērošanas izņēmumi 2.4.
2.5. Ārvalstu tiesību aktu pieņemšana 2.5.
Kolīziju normas Kolīziju normas
3.1. Līgumsaistības 3.1.
3.2. Nelīgumiska rakstura kompensāciju prasības 3.2.
3.3. Personas statuss 3.3.
3.4. Maternitāte un paternitāte, vecāku un bērnu radniecība, tostarp adopcija 3.4.
3.5. Laulība, partnerattiecības, šķiršanās, apgādība 3.5.
3.6. Laulāto mantas piederība 3.6.
3.7. Mantojums, testamenti 3.7.
3.8. Īpašumtiesības 3.8.
3.9. Maksātnespēja 3.9.

 

1. Tiesību aktu avoti

1.1. Valsts tiesību akti

Austrijas starptautiskās privāttiesības (SPT) ir kodificētas. To pamatā ir Starptautiskais privāttiesību likums (SPTL), kas pieņemts 15.06.1978. un publicēts Federālajā tiesību aktu laikrakstā Nr. 304/1978. SPTL nav ietverti šādi kolīziju normu noteikumi:

  • Federālajā tiesību aktu laikrakstā Nr. 140/1979 publicētā 1979. gada 8. marta Federālā likuma 13. panta a) punkts, kura noteikumi regulē patērētāju aizsardzību (Patērētāju aizsardzības likums – KSchG);
  • Federālajā tiesību aktu laikrakstā I Nr. 32/1997 publicētā Federālā likuma par tiesību iegūšanu uz laiku izmantot nekustamo īpašumu (Likums par tiesībām izmantot uz laiku – TNG) 11. pants;
  • Federālajā tiesību aktu laikrakstā Nr. 89/1993 publicētais Federālais likums par starptautiskās apdrošināšanas līgumu tiesību aktiem Eiropas Ekonomikas zonai;
  • Federālajā tiesību aktu laikrakstā I Nr. 67/1998 publicētā Federālā likuma, ar ko ievieš Direktīvu 93/7/EEK par no Eiropas Kopienas dalībvalsts teritorijas nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu atgriešanu, 20. pants;
  • Federālajā tiesību aktu laikrakstā I Nr. 170/1998 publicētā Federālā likuma par civiltiesisko atbildību radioaktivitātes izraisīta kaitējuma gadījumā (1999. gada Kodolenerģijas atbildības likums – 1999. gada AtomHG) 23. pants;
  • Federālajā tiesību aktu laikrakstā Nr. 89/1993 publicētais Federālais likums par starptautiskās apdrošināšanas līgumu tiesību aktiem Eiropas Ekonomikas zonai (IVVG);
  • Federālajā tiesību aktu laikrakstā I Nr. 98/2001 publicētā Federālā likuma par norēķinu ticamību maksājumu sistēmās, nodrošinājuma piegādes sistēmās un nodrošinājuma norēķinu sistēmās (Norēķinu galīguma likums) 16. un 18. pants;
  • Federālajā tiesību aktu laikrakstā I Nr. 36/2003 publicētā Federālā likuma par starptautiskiem maksātnespējas tiesību aktiem (IIRG) 221. – 235. pants.
1.2. Daudzpusējas konvencijas

SPTL saskaņā ar tā 53. pantu neattiecas uz starptautiskajiem nolīgumiem. Tie ir prioritāri pār šī likuma noteikumiem, kā arī par citām valsts kolīziju normām. Kolīziju normas ir ietvertas šādās daudzpusējās konvencijās, kuras Austrija ir parakstījusi:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • 1956. gada 24. oktobra Hāgas Konvencija English - français par tiesību aktiem, kas piemērojami bērnu uzturēšanai;
  • 1961. gada 5. oktobra Hāgas Konvencija English - français par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzību;
  • 1961. gada 5. oktobra Hāgas Konvencija English - français par tiesību aktiem, kas piemērojami pēdējās gribas rīkojumu formai;
  • 1971. gada 4. maija Hāgas Konvencija English - français par tiesību aktiem, kas piemērojami ceļu satiksmes negadījumiem;
  • 1970. gada 20. septembra CIEC Konvencija English - français PDF File (PDF File 140 KB) par bērna atzīšanu par laulībā dzimušu turpmākajās laulībās;
  • 1980. gada 19. jūnija Romas Konvencija par līgumsaistībām piemērojamiem tiesību aktiem.
1.3. Divpusējas konvencijas

Kolīziju normas ir ietvertas šādos divpusējos līgumos:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • Sadraudzības un pastāvīgas dzīvesvietas līgums, ko 1959. gada 9. septembrī Austrijas Republika noslēgusi ar Irānas Impēriju;
  • Līgums par savstarpējiem tiesiskiem darījumiem, ko 1954. gada 16. decembrī Austrijas Republika noslēgusi ar Dienvidslāvijas Federatīvo Tautas Republiku;
  • Līgums par savstarpējām attiecībām civiltiesību jautājumos un dokumentāciju, ko 1963. gada 11. decembrī Austrijas Republika noslēgusi ar Polijas Tautas Republiku;
  • Līgums par mantojuma lietām, ko 1965. gada 9. aprīlī Austrijas Republika noslēgusi ar Ungārijas Tautas Republiku;

2. Kolīziju normu piemērošana

2.1. Kolīziju normu oficiālā piemērošana

Ārvalstu tiesību aktus piemēro oficiāli un tieši tādā pašā veidā kā šo aktu sākotnējā piemērošanas teritorijā (SPTL 3. pants).

2.2. Atsauce

Saskaņā ar SPTL 5. pantu ir jāievēro un jānorāda atsauce, ja uz atbilstīgo tiesību aktu nav īpašas atsauces. Ja ārvalstu tiesību aktā atsaucas uz Austrijas tiesību aktu, tad noteicošais ir Austrijas tiesību akts. Ja ārvalstu tiesību aktā atsaucas uz tiesību aktu, uz kuru jau ir atsauce, tad noteicošais ir tas, uz kuru pirmo atsauce ir izdarīta.

2.3. Saistošo faktoru maiņa

Ja nosacījumus, kas nosaka saistību ar konkrētu tiesisko regulējumu, vēlāk maina, tas neietekmē tos lietas elementus, kas jau ir izbeigti (SPTL 7. pants). Tāpēc pabeigtu faktisko apstākļu gadījumā noteicošie tiesību akti ir tie, kas bija spēkā tajā laikā, kad notika šie faktiskie apstākļi, savukārt pašreiz notiekošu apstākļu gadījumā noteicošie tiesību akti ir tie, kas ir spēkā sprieduma piemērošanas brīdī.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2.4. Kolīziju normu piemērošanas izņēmumi

Minētos tiesību aktus nepiemēro, ja to piemērošanas rezultātā rastos situācija, kas neatbilst Austrijas likumības un kārtības pamatvērtībām (SPTL 6. pants).

Saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem pastāv tādi noteikumi, kas ir piemērojami neatkarīgi no SPT noteikumiem (imperatīvās normas). Daži no šiem noteikumiem pēc būtības ir imperatīvās normas tāpēc, ka to formulējums šādi paredz, taču citi — vienīgi to mērķa dēļ.

2.5. Ārvalstu tiesību aktu pieņemšana

Ārvalstu tiesību aktus pieņem oficiāli. Šajā nolūkā tiesa var pamatoties uz pušu sadarbību, Federālās Tieslietu ministrijas sniegto informāciju vai ekspertu ziņojumiem. Ja noteiktā laikposmā nevar pieņemt ārvalstu tiesību aktus, neskatoties uz ievērojamiem centieniem to izdarīt, tad piemēro Austrijas tiesību aktus (SPTL 4. pants).

3. Kolīziju normas

3.1. Līgumsaistības

Līgumsaistības, kas nav ietvertas Romas Konvencijā, regulē saskaņā ar pušu skaidri vai galīgi noteiktajiem tiesību aktiem. Ja tiesību akti nav norādīti, tad piemēro SPTL 46. – 49. pantu (SPTL 35. pants). Taču, tā kā 46. – 49. pants neregulē līgumsaistības, noteicošie ir tie tiesību akti, uz kuriem visvairāk attiecas konkrētās lietas fakti, jo saskaņā ar SPTL 1. pantu nepastāv īpaši noteikumi.

Uz patērētāju līgumiem attiecas īpašas kolīziju normas. Patērētāju aizsardzības likuma (KSchG) 13. panta a)punkta 1. apakšpunktā ieviestas vairāku patērētāju aizsardzības direktīvu kolīziju normas. Tā noteikumos galvenokārt ir ierobežota brīvība izvēlēties patērētāju aizsardzības tiesību aktus. Likuma par tiesībām izmantot uz laiku (TNG) 11. panta 1. punktā ir vēl viens SPT noteikums, kas arī ierobežo brīvību izvēlēties tiesību aktus.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Federālais likums par starptautiskās apdrošināšanas līgumu tiesību aktiem Eiropas Ekonomikas zonai, ar ko ievieš direktīvas, regulē apdrošināšanas līgumiem piemērojamos tiesību aktus, kuros ir noteikti EEZ dalībvalstīs pastāvošie riski. Tiesības izvēlēties tiesību aktus šajā likumā ir ierobežotas. Ja tiesību akti nav izraudzīti, izšķirošie ir tās valsts tiesību akti, uz kuru visvairāk attiecas konkrētais līgums. Ir pieņemts, ka visciešākā saikne pastāv ar to valsti, kurā risks ir apdrošināts. Dažādu veidu apdrošināšanā riska segumu piemēro atsevišķi.

Imperatīvās normas ir, piemēram, Likuma par grozījumiem darba līgumu tiesību aktos (AVRAG) 7., 7.a) un 7.b) pants, un saskaņā ar šo likumu darbiniekiem Austrijā ir tiesības vismaz uz koplīgumā noteikto algu un uz minimālo atvaļinājuma laiku neatkarīgi no noteicošajiem tiesību aktiem. Vēl viena imperatīva norma ir KSchG 13. panta a) punkta 2. apakšpunkts, saskaņā ar kuru ir piemērojams KSchG 6. pants (par nepieņemamiem līguma elementiem), ABGB 864.a pants (par īpašu noteikumu spēkā esamību vispārējos darījumu noteikumos un līguma formās) un ABGB 873. panta 3. punkts (par sevišķi kaitniecisku līguma noteikumu spēkā neesamību vispārējos darījumu noteikumos un līguma formās, lai aizsargātu patērētājus) neatkarīgi no tā, kādi tiesību akti ir noteicošie attiecībā uz šo līgumu, ja šis līgums ir noslēgts saistībā ar Austrijas uzņēmuma veikto darbību ar mērķi noslēgt šāda veida līgumus. TNG 11. panta 2. punkts ir līdzīga imperatīva norma.

Lapas augšmalaLapas augšmala

3.2. Nelīgumiska rakstura kompensāciju prasības

Nelīgumiska rakstura kompensāciju prasību saistošo faktoru regulē SPTL 35. un 48. pants.

Šīs kompensāciju prasības ir jāregulē saskaņā ar saistības pušu izraudzītajiem tiesību aktiem, taču, ja šāda izvēle nav veikta, saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā izdarīta rīcība, kas radījusi kaitējumu. Tomēr, ja iesaistītās puses ir vairāk saistītas ar vienas un tās pašas, taču citas valsts tiesību aktiem, tad noteicošie ir šīs valsts tiesību akti.

Šajā kolīziju normu noteikumā norādīti noteicošie tiesību akti jautājumos par to, vai ir pienākums maksāt kompensāciju, kuram tā ir jāmaksā un cik daudz tas ir otrai pusei parādā. Tajā ietverti arī jautājumi par līdznolaidību un cietušās puses tiešu prasību pret apdrošinātāju, kā arī par atbrīvošanu no kompensācijas izmaksas saskaņā ar noilguma noteikumiem.

Kompensāciju prasības par ceļu negadījumiem, uz kurām attiecas 1971. gada 4. maija Hāgas Konvencija English - français par tiesību aktiem, kas piemērojami ceļu satiksmes negadījumiem, jāsaista ar šo Konvenciju.

Attiecībā uz kompensāciju prasībām (un citām prasībām) par negodīgu konkurenci noteicošie ir tās valsts tiesību akti, kuras tirgū notiek šī konkurence (SPTL 48. panta 2. punkts).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Nelīgumiska rakstura kompensāciju prasības attiecībā uz jonizējošas radiācijas izraisītu kaitējumu, kas radies Austrijā, pēc cietušās puses pieprasījuma ir jāregulē saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem (1999. gada AtomHG 23. panta 1. punkts). Ja jonizējošas radiācijas kaitējums rodas ārvalstīs un tas ir jāregulē saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem, tad kaitējums ir jākompensē tikai tādā mērā, kādā to paredz cietušās puses personas statuss (skat. 3.3. punktu) (1999. gada AtomHG 23. panta 2. punkts).

Uzņēmējdarbības veikšana citas puses vārdā bez tās pilnvarojuma ir jāregulē atbilstīgi tās valsts tiesības aktiem, kurā tā veikta. Taču, ja tā ir cieši saistīta ar citām tiesiskajām attiecībām, tad piemēro šo attiecību noteicošos tiesību aktus (SPTL 46. pants).

Prasības par iedzīvošanos bagātībā ir jāregulē atbilstīgi tās valsts tiesības aktiem, kurā notikusi iedzīvošanās bagātībā. Taču, ja iedzīvošanās bagātībā pamatā ir darbība, kas veikta, pamatojoties uz tiesiskām attiecībām, tad noteicošie ir tās valsts būtiskākie standarti (neskatoties uz atsauci), kuras standarti ir piemērojami šīm tiesiskajām attiecībām (SPTL 46. pants).

3.3. Personas statuss

Ikvienas personas statuss atbilst tās valsts tiesību aktiem, kuras valstspiederība tai ir. Ja personai ir vairāku valstu valstspiederība, tad noteicošie ir tās valsts tiesību akti, kurai tā ir visvairāk piederīga. Tomēr noteicošā vienmēr ir Austrijas pilsonība. Bēgļu un bezpavalstnieku personas statuss atbilst tās valsts tiesību aktiem, kurā tie parasti uzturas (SPTL 9. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Personas vārda lietošanu regulē saskaņā ar tai atbilstīgo personas statusu, neskatoties uz to, kāds bijis šī vārda lietojuma pamatojums (SPTL 13. pants).

Tāpēc, piemēram, laulības uzvārdu neregulē atbilstīgi ģimenes stāvoklim, bet gan ņemot vērā uzvārda statusu. Vārda formas noteikšanas paziņojumiem piemēro SPTL 8. pantā noteikto vispārīgo formālo statusu. (Attiecīgi tiesiskās darbības formu regulē saskaņā ar tiem pašiem tiesību aktiem, ar ko regulē pašu tiesisko darbību; tomēr pietiek ar tās valsts formālo prasību ievērošanu, kurā ir veikta tiesiskā darbība.) Saskaņā ar tiesu praksi personas statusa (valstspiederības) maiņa automātiski nenozīmē tā vārda maiņu, kas iegūts, spēkā esot iepriekšējam personas statusam.

Personas tiesību un rīcības spēja arī ir jāregulē atbilstīgi tās personas statusam (SPTL 12. pants).

Minētā atsauce ietverti visus rīcībspējas ierobežojumus, piemēram, plānprātības dēļ, izņemot tiesību doties laulībā. Ja persona sasniegusi pilngadību, tad tā arī paliek pilngadīga, pat ja atbilstīgi jaunajam personas statusam tā pilngadību vēl nav sasniegusi.

3.4. Maternitāte un paternitāte, vecāku un bērnu radniecība, tostarp adopcija

Prasības par bērna atzīšanu par laulībā dzimušu  un šī statusa apstrīdēšana jāregulē atbilstīgi tam personas statusam (skat. 3.3. punktu), kāds laulātajiem bija šī bērna dzimšanas laikā vai laulību šķiršanas laikā, ja laulība tika šķirta pirms tam. Ja laulātajiem ir dažādi personas statusi, izšķirīgais ir bērna personas statuss viņa dzimšanas brīdī.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Šīs atsauces normas piemērošanas jomā ietilpst vīra paternitātes prezumpcija, pamatojums, lai apstrīdētu bērna dzimšanu laulībā un arī jautājums par to, kurām personām ir tiesības apstrīdēt, ka bērns ir dzimis laulībā, kā arī šādas apstrīdēšanas laika ierobežojums.

Prasība par ārlaulībā dzimuša bērna leģitimāciju, iesniedzot leģitimācijas paziņojumu (piemēram, valsts suverenitātes atgūšanas gadījumā) jāregulē atbilstīgi tēva personas statusam (SPTL 23. pants).

Sekas bērna leģitimācijai un atzīšanai par laulībā dzimušu jāregulē atbilstīgi viņa personas statusam (SPTL 24. pants). Saskaņā ar leģitimācijas konvenciju bērna leģitimācija vecāku turpmāko laulību laikā ir spēkā, ja tā ir spēkā atbilstīgi tēva vai mātes valsts tiesību aktiem.

SPTL 24. pantā aptverti bērna aprūpes un audzināšanas jautājumi, viņa līdzekļu pārvaldība un lietošana, viena vai abu vecāku likumīgā pārstāvība, tostarp prasība oficiāli apstiprināt dažas pārstāvības darbības, vecāku vai tēva varas nodibināšana pēc vecāku šķiršanās un savstarpējas uzturlīdzekļu prasības. Šī panta noteikumi lielā mērā ir pārņemti no Hāgas Konvencijas par nepilngadīgo aizsardzību. Tāpēc atbilstīgajām iestādēm attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzības pasākumiem jāpiemēro savi tiesību akti; parasti kompetentās iestādes ir dzīvesvietas valsts iestādes.

Prasība noteikt un atzīt paternitāti ārlaulībā dzimušam bērnam ir jāregulē atbilstīgi viņa personas statusam dzimšanas brīdī. Noteicošais ir turpmākais bērna personas statuss, ja paternitātes noteikšana un atzīšana ir pieļaujama atbilstīgi tam un nevis personas statusam bērna dzimšanas brīdī. Tiesību akti, saskaņā ar kuriem nosaka vai atzīst paternitāti, ir noteicošie arī tās apstrīdēšanas gadījumā (SPTL 25. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Bērna ārlaulības stāvokļa sekas jāregulē atbilstīgi viņa personas statusam (SPTL 25. pants).

Kaut arī, ciktāl tas attiecas uz maternitātes un paternitātes jautājumiem, ņem vērā personas statusu pašreizējā brīdī, uz jautājumiem, kas saistīti ar vecāku un bērna radniecību, šis nosacījums neattiecas – uz to attiecas bērna atbilstīgais personas statuss.

Bērna adopcija ir atkarīga gan no adoptētāju, gan adoptētā bērna personas statusa. Bērna personas statusa noteicošā loma ir ierobežota, ja vien viņam nav tiesību rīkoties savā vārdā. Šajā gadījumā viņa personas statusam ir noteicošā loma tikai, sniedzot personīgo vai trešās personas, ar kuru bērnu saista ģimenes tiesiskās attiecības, piekrišanu.

Bērna adopcijas sekas jāregulē atbilstīgi adoptētāju personas statusam vai, ja adoptētāji ir laulāts pāris, atbilstīgi tiesību aktiem, kas ir noteicošie, regulējot ar laulībām saistītās personiskās tiesiskās sekas (attiecīgi skat. 3.5. punktu). Pēc viena laulātā nāves minēto seku regulēšanā noteicošais ir otra laulātā personas statuss.

SPTL 26. panta piemērošanas joma ietvert būtiskākās prasības bērna adoptēšanai, piemēram, par adoptētāju vecumu, vecuma atšķirību starp adoptētājiem un adoptēto bērnu vai jautājums par to, vai adoptētāju pašu bērnu esamība kavē cita bērna adopciju un kādos apstākļos tā kavē. Turklāt SPTL 26. pants attiecas arī uz piekrišanas sniegšanas prasībām, tostarp uz iespēju oficiāli aizstāt noraidītu piekrišanu. Attiecībā uz mantojuma tiesībām bērna adopcijas sekas regulē nevis atbilstīgi adopcijas statusam, bet gan mantojuma tiesību statusam (skat. 3.7. punktu).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Bērna adopcija kā tāda ir negrozāms faktisks apstāklis, tāpēc regulējums nemainās, ja laika gaitā mainās personas statuss vai saistošais faktors. Bērna adopcija ir nemainīgas, pastāvīgas tiesiskas attiecības. Tāpēc bērna adoptēšanas seku noteicošo statusu drīkst mainīt. Tādējādi tas ir atkarīgs no adoptētāja atbilstīgā personas statusa.

3.5. Laulība, partnerattiecības, šķiršanās, apgādība

Laulības forma Austrijā jāregulē saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem, bet laulības forma ārvalstīs — saskaņā ar katra saderinātā personas statusu. Tomēr pietiek ar tās vietas prasību oficiālo ievērošanu, kurā laulība noslēgta (SPTL 16. pants). Tā kā atsauce uz laulības noslēgšanas vietas oficiālajām formālām prasībām ir ierobežota, ietverti ir tikai to tiesību aktu noteikumi, uz ko attiecas materiālās tiesības, tāpēc atsauci uz vietējiem tiesību aktiem neņem vērā (izņemot SPTL 5. pantu, skat. 2.2. punktu).

Prasības attiecībā uz laulību un laulības neesamību, kā arī laulības atzīšanu par neesošu (kas ir jānodala no laulības šķiršanas) jāregulē attiecībā uz katru no saderinātajiem atbilstīgi to personas statusam (SPTL 17. pants).

Šī atsauces norma attiecas uz visām būtiskākajām laulības prasībām, tas ir, galvenokārt uz minimālo vecumu, uz to, vai nav nekādu šķēršļu laulības noslēgšanai, uz visām piekrišanas prasībām un to aizstāšanu.

Saskaņā ar SPTL 18. pantu ar laulību saistītās personiskās tiesiskās sekas jāregulē atbilstīgi kopīgam laulāto personas statusam, taču, ja šāda kopīga statusa nav, tad atbilstīgi pēdējam kopīgam statusam, ja tas vienam no laulātajiem vēl pieder. Pretējā gadījumā šīs sekas jāregulē atbilstīgi tās valsts tiesību aktiem, kurā abi laulātie parasti uzturas, tomēr, ja nav šādas dzīvesvietas valsts, tad atbilstīgi tās valsts tiesību aktiem, kura bija abu pēdējā dzīvesvietas valsts, ja šis statuss vienam no laulātajiem vēl pieder.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Šīs atsauces normas piemērošanas jomā jo īpaši ietverti pienākumi, kas attiecas uz laulību savienību, laulāto dzīvesvietu, pienākumu sniegt atbalstu, kā arī laulātā tiesības uz apgādību. Tajā nav ietvertas laulības uzvārda izmantošanas tiesības vai laulāto mantas piederība.

Atsauci drīkst mainīt, jo, ja saistošie faktori mainās, tad par noteicošajiem var kļūt citi tiesību akti.

Saskaņā ar SPTL 20. pantu laulības šķiršana ir jāregulē atbilstīgi tiem tiesību aktiem, kas ir noteicošie, regulējot ar laulību saistītās personiskās tiesiskās sekas. Šajā gadījumā nozīmīgs ir laulības šķiršanas datums.

Noteikumos ietvertas prasības laulības šķiršanai, kā arī tās sekas. Tie nosaka, piemēram, tiesības uz apgādību pēc laulības šķiršanas.

Tā kā saistošais faktors ir atkarīgs no laika, atsauci nedrīkst mainīt.

Austrijas tiesību aktos nav paredzēta laulāto atšķiršana. Tāpēc šis process jāsaista ar SPTL 1. pantu, ņemot vērā vistuvāko atbilstību. Ievērojot vistuvāko atbilstību, būtu iespējams atrast SPTL 20. pantam līdzvērtīgu tiesu praksi.

Austrijas tiesību akti skaidri neregulē arī laulāto savienību un partnerattiecības. Tāpēc arī tās būtu jāsaista ar SPTL 1. pantu.

3.6. Laulāto mantas piederība

Laulāto mantas piederība jāregulē atbilstīgi pušu skaidri noteiktajiem tiesību aktiem vai, ja šādi tiesību akti nav izraudzīti, atbilstīgi laulību laikā noteicošajiem tiesību aktiem, kas regulē ar laulībām saistītās personiskās tiesiskās sekas (SPTL 19. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Atsauces normā ietverts gan likumiskās, gan līgumiskās laulāto mantiskās attiecības.

Tiesiska rakstura saistošo faktoru nedrīkst mainīt.

Ciktāl tas attiecas uz laulības līguma veidiem, tiek piemērots SPTL 8. pants, un šajā gadījumā attiecībā uz tiesiskās darbības veidu pietiek ar tās valsts oficiālo prasību ievērošanu, kurā veic šo tiesisko darbību.

3.7. Mantojums, testamenti

Saskaņā ar SPTL 28. pantu mantojuma jautājumi jāregulē atbilstīgi mirušā personas statusam nāves brīdī. Šo tiesisko regulējumu izmanto, lai noteiktu, kuras personas ir ieceltas par mantiniekiem, kādu daļu no īpašuma tās saņem, kādu iespējamo parāda daļu no savu vecāku īpašuma tām ir pienākums pārņemt, kāds ir mantinieka tiesiskais stāvoklis, kā arī lai noteiktu to personu nodevas un tiesības, kuras ir tiesīgas saņemt obligāto īpašuma daļu kā dāvinājumu.

Tomēr mantotspēju un necienību mantot nosaka, nevis ņemot vērā mantošanas statusu, bet gan atbilstīgi mantinieka personas statusam.

Šajā kolīziju normā principā ietilpst arī īpašuma parādsaistības un mantojuma tiesību pārņemšana. Taču, ja mantojuma process notiek Austrijā, tad mantojuma tiesību pārņemšana un īpašuma parādsaistības jāregulē saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem (SPTL 28. panta 2. punkts).

Saskaņā ar SPTL 29. pantu, ja īpašumam nav mantinieku vai ja tas ir novēlēts vietējai iestādei kā tiesiskajai mantiniecei, mantojuma piešķiršanā noteicošais nav mirušā personas statuss, bet gan tās valsts tiesību akti, kurā īpašums atrodas nāves brīdī.

Lapas augšmalaLapas augšmala

SPTL 30. pants regulē rīkojuma spēkā esamību, jo īpaši attiecībā uz pēdējās gribas izteikšanu, mantojuma līgumu vai līgumu par atteikšanos no mantojuma. Tā ir jāregulē atbilstīgi testatora personas statusam laikā, kad notika tiesiskā darbība. Ja saskaņā ar šo tiesību aktu pēdējā griba nav spēkā, taču ir pieņemama atbilstīgi testatora personas statusam laikā, kad notika tiesiskā darbība, tad noteicošais ir pēdējais faktors. Šis noteikums ir augstāk stāvošs par Hāgas Konvenciju par testamentiem.

3.8. Īpašumtiesības

Materiālo īpašumtiesību, tostarp valdījuma tiesību iegūšana un zaudēšana jāregulē atbilstīgi tās valsts tiesību aktiem, kurā īpašums atrodas faktisko apstākļu, kas ir pamatā iegūšanai vai zaudēšanai, noslēgšanas brīdī. Tiesiska veida īpašums un tiesību saturs jāregulē atbilstīgi tās valsts tiesību aktiem, kurā īpašums atrodas (SPTL 31. pants).

Atsauces normas piemērošanas jomā jo īpaši ietvertas īpašuma tiesības, servitūti (zemes nodevas), ķīlas, būvniecības tiesību akti, dzīvokļa īpašuma tiesības un saglabāšanas tiesības, kas ir spēkā attiecībā pret trešām pusēm. Šis tiesību akts regulē arī īpašumtiesību nodošanas sekas.

Ja vēlāk mainās īpašuma atrašanās vieta, tas neietekmē piemērojamos tiesību aktus, jo tiesību pārņemšana atspoguļo notikušu faktu.

Tiesību pārņemšanas sekas tiek pamatotas ar attiecīgās atrašanās vietas tiesību aktiem. Tāpēc šo saistošo faktoru drīkst mainīt.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Jautājumi, kas attiecas uz īpašnieka tiesiskās aizsardzības pakāpi un uz to, vai puse, kam pieder īpašumtiesības, ir pilnvarota tās nodot citam, un cik lielā mērā tā ir pilnvarota to darīt, piemēram, vai ieķīlātu nodrošinājumu drīkst pārdot bez juridiskas iejaukšanās, un citi jautājumi jāregulē atbilstīgi šiem tiesību aktiem.

Attiecībā uz transportlīdzekļiem ir īpaši noteikumi (SPTL 33. pants). Reģistrā ierakstīto ūdens un gaisa transportlīdzekļu īpašumtiesības jāregulē atbilstīgi tās valsts tiesību aktiem, kas tos reģistrējusi, bet dzelzceļa transportlīdzekļu gadījumā noteicošie ir tās valsts tiesību akti, kurā atrodas tā dzelzceļa uzņēmuma faktiskā galvenā pārvalde, kas savā darbībā izmanto šos transportlīdzekļus.

Tiesiski un obligāti pamatotām ķīlas tiesībām vai saglabāšanas tiesībām, ar ko garantē kompensācijas izmaksas par transportlīdzekļa radītiem bojājumiem vai ar tiem saistītiem izdevumiem, piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā īpašums atradās faktisko apstākļu norises brīdī.

Arī attiecībā uz nekustamo materiālo īpašumu ir īpaši noteikumi: ja nekustamā īpašuma tiesības ietvertas arī citas atsauces normas (piemēram, normas, kas regulē laulāto mantas piederību) piemērošanas jomā, augstāk stāvoša ir īpašuma tiesību aktu atsauce, tas ir, saistošais faktors ar tās valsts tiesību aktiem, kurā īpašums atrodas.

Nemateriālam īpašumam nav atsauces normas. Saskaņā ar SPTL 1. pantu tas būtu jāregulē atbilstīgi tiem īpašuma tiesību aktiem, ar kuriem tas ir visciešāk saistīts. Dokumentāras reģistrācijas tiesības jāregulē atbilstīgi lex cartae. SPTL 33. panta a. apakšpunktā, ar ko ievieš Direktīvas 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem 9. pantu ar plašāku piemērošanas jomu, ietverta īpaša norma par nodrošinājumiem, ko iespējams pārvest ar nodrošinājumu norēķinu sistēmas palīdzību. Nodrošinājumiem norēķinu sistēmās piemēro īpašos noteikumus, kas izklāstīti 16. un 18. pantā Norēķinu galīguma likumā, ar ko ievieš Norēķinu galīguma direktīvu 98/26/EK.

Lapas augšmalaLapas augšmala

3.9. Maksātnespēja

Starptautiskos maksātnespējas tiesību aktus regulē atbilstīgi Bankrota likuma ceturtajai daļai. Šo daļu pievienoja, pamatojoties uz Federālo likumu par starptautiskiem maksātnespējas tiesību aktiem (IIRG), kas publicēts Federālajā tiesību aktu laikrakstā I Nr. 36/2003. Saskaņā ar šī likuma 217. pantu šie noteikumi jāpiemēro tikai tad, ja starptautiskajos tiesību aktos vai jo īpaši Eiropas Kopienas juridiskajos dokumentos, sevišķi 2000. gada 29. maija EK Regulā Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (ES Maksātnespējas regulā), nav paredzēti citi noteikumi. Noteicošos tiesību aktus regulē likuma 221. – 235. pants. Noteikumi lielā mērā atbilst attiecīgajiem ES Maksātnespējas regulas noteikumiem.

Maksātnespējas procedūru uzsākšanas prasībām un šo procedūru sekām principā piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā uzsāktas šīs procedūras. Šajā sadaļā ir jo īpaši ietverti noteikumi par trešo pušu īpašumtiesībām, kompensācijas prasībām, īpašumtiesību saglabāšanu, nolīgumu par nekustamo īpašumu, regulētiem tirgiem, darba līgumiem, par sekām tādām maksātnespējas procedūrām, kas veiktas saistībā ar reģistrēšanas tiesībām un tiesību aktiem, kas ir noteicošie attiecībā uz kaitnieciskām darbībām un trešās puses pircēju aizsardzību, par vēl neatrisinātu juridisku strīdu sekām, par lex rei situs attiecībā uz īpašumtiesību vai citu tiesību īstenošanu, kompensācijas prasību un parāda atgriešanas nolīgumiem, pensiju norēķiniem un par maksājumiem pēc maksātnespējas procedūru uzsākšanas.

Gadījumā, ja šie noteikumi pārklājas ar SPTL vai citu kolīziju normu noteikumiem, augstāk stāvoši ir tieši šie - Bankrota likuma – noteikumi, kas daudz precīzāk attiecas uz lietu.

Cita informācija

Austrijas tiesību aktu noteikumu pilns teksts ir pieejams (vācu valodā) juridiskās informācijas sistēmas Deutsch sadaļā “Bundesrecht” (“Federālie tiesību akti”).

« Piemērojamās tiesības - Vispārīgas ziņas | Austrija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 03-07-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste