Eiropas Komisija > ETST > Alternatīva strīdu izšķiršana > Zviedrija

Pēdējo reizi atjaunots: 06-07-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Alternatīva strīdu izšķiršana - Zviedrija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


"Alternatīva strīdu risināšana – Vispārīga informācija" sniedz vispārīgu pārskatu par alternatīviem strīdu risināšanas veidiem.

Šajā lapā vēlamies sniegt praktiskāku informāciju par alternatīvu strīdu risināšanu Zviedrijā.



 

SATURS

Vispirms, kādas alternatīvas metodes strīdu risināšanai pastāv Zviedrijā? Vispirms, kādas alternatīvas metodes strīdu risināšanai pastāv Zviedrijā?
Vispārīgā informācija Vispārīgā informācija
Ārpustiesas strīdu risināšanas metodes Ārpustiesas strīdu risināšanas metodes
Ar likumu noteiktās procedūras Ar likumu noteiktās procedūras
Procedūras, kas nav noteiktas ar likumu Procedūras, kas nav noteiktas ar likumu
Samierināšana un starpniecība tiesvedības ietvaros Samierināšana un starpniecība tiesvedības ietvaros
Vairumā gadījumu strīda risināšanai jums ir iespēja izmantot kādu alternatīvu metodi. Zemāk jūs varat atrast vairāk informācijas par jūsu situāciju. Vairumā gadījumu strīda risināšanai jums ir iespēja izmantot kādu alternatīvu metodi. Zemāk jūs varat atrast vairāk informācijas par jūsu situāciju.
Strīdi starp patērētājiem un uzņēmumiem Strīdi starp patērētājiem un uzņēmumiem
Strīdi starp uzņēmumiem Strīdi starp uzņēmumiem
Strīdi starp darba ņēmējiem un darba devējiem Strīdi starp darba ņēmējiem un darba devējiem
Ģimenes strīdi Ģimenes strīdi
Pārrunas par sadarbību Pārrunas par sadarbību
Ģimenes konsultācija Ģimenes konsultācija
Strīdi starp privātpersonām Strīdi starp privātpersonām
Citi specifiski gadījumi Citi specifiski gadījumi
Reģionālo īres un nomas tiesu darbība Reģionālo īres un nomas tiesu darbība
Noteikti strīdi par autortiesībām Noteikti strīdi par autortiesībām

 

Vispirms, kādas alternatīvas metodes strīdu risināšanai pastāv Zviedrijā?

Vispārīgā informācija

Zviedrijā pastāv dažādas alternatīvas metodes strīdu risināšanai. Daudzas no tām ir pilnībā ārpustiesas metodes. Papildus tām ir arī strīdu risināšanas mehānismi, kuriem ir ārpustiesas iezīmes, bet kuri ir tikai daļa no strīda izskatīšanas procesa tiesā (samierināšana un starpniecība).

Ārpustiesas strīdu risināšanas metodes

Dažas ārpustiesas procedūras ir noteiktas ar likumu, kamēr citas tiek veidotas, vienojoties divām vai vairākām privātpersonām vai tiesiskām institūcijām.

Ar likumu noteiktās procedūras

Iespējams, visnozīmīgākā ar likumu noteiktā procedūra norisinās Nacionālajā patērētāju sūdzību padomē. Nacionālā padome izskata tikai strīdus starp uzņēmumiem un patērētājiem pēc patērētāja lūguma. Procedūra, kas ietver arī pārrobežu strīdus, notiek rakstveidā un pusēm tā ir bez maksas. Nacionālās patērētāju sūdzību padomes lēmumus izdod ieteikumu formā pusēm, norādot veidu, kā viņu strīdu vajadzētu risināt.

Noteiktu strīdu veidu risināšanai pastāv starpniecības iespēja. To var izmantot strīdos par nodarbinātību, nomas tiesībām, strīdos, kuros iesaistīti nomas tiesību īpašnieki, strīdos par īres tiesībām, strīdos par autortiesībām un nesaskaņu risināšanai laulāto starpā. Sīkāku informāciju par šiem dažādajiem gadījumiem skatīt zemāk.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Procedūras, kas nav noteiktas ar likumu

Vairākās nozarēs pēc privātas iniciatīvas ir izveidotas īpašas padomes. Tas ir ļoti izplatīti, piemēram, apdrošināšanas nozarē. Dažādu padomju darbības sfēras var nedaudz mainīties, bet kopumā var teikt, ka bieži to pienākumos ietilpst darbs, lai panāktu elastīgu un objektīvu strīdu risinājumu, piemēram, starp apdrošināšanas kompāniju un polises īpašnieku. Vairāku padomju uzdevums apdrošināšanas nozarē ir arī izstrādāt vienotu strīdu risināšanas modeli apdrošināšanas gadījumos, kas samazinātu radušos strīdu skaitu. Sākotnēji padomes ir izveidotas saskaņā ar vienošanos starp dažādiem uzņēmumiem, bet tās ir pilnīgi neatkarīgas no saviem dibinātājiem. Padomes koncentrējas galvenokārt uz strīdiem starp uzņēmumiem un patērētājiem. Lielākās apdrošināšanas kompānijās bieži vien ir savs patērētāju ombuds, kas var strādāt ar polišu īpašniekiem, ja viņi nav apmierināti ar uzņēmuma lēmumu par sūdzību. Patērētāju ombudu ieceļ uzņēmums, bet savus pienākumus viņš pilda neatkarīgi no tā. Šāda veida padomju piemēri ir Negadījumu un slimību apdrošināšanas padome, Dzīvības apdrošināšanas nosacījumu padome un Atbildības apdrošināšanas padome privātpersonu traumu gadījumos.

Process ir rakstveida, izņemot dažus izņēmuma gadījumus. Rakstveida procesā nekas neaizkavē pusi no konsultēšanās ar pārstāvi vai palīgu. Uz pārstāvi vai palīgu neattiecas nekādas īpašas prasības.

Vairumā gadījumu privātpersonu strīdu risināšanas procedūras ir bezmaksas, tikai dažos izņēmuma gadījumos tiek iekasēta neliela maksa par pieteikumu vai reģistrāciju. Procesu apmaksā uzņēmumi/kompānijas, kuras ir tajās iesaistītas. Vairumā gadījumu procesa izdevumi tiek sadalīti starp iesaistītajiem uzņēmumiem proporcionāli pakāpei, kādā tie izmanto padomes pakalpojumus. Ir iespēja iegūt atlīdzību par pārstāvniecības izdevumiem, piemēram, no attiecīgās apdrošināšanas polises.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Strīdi tiek risināti galvenokārt ar lēmumu palīdzību, kam ir rekomendējošs raksturs un tie nav saistoši (rekomendācijas). Taču dažos gadījumos uzņēmums var iepriekš apsolīt savai tirdzniecības organizācijai rekomendācijas pildīt.

Atšķirībā no tiesas spriedumiem vai rīkojumiem, lēmumus nevar realizēt piespiedu kārtā. Fakts, ka uzņēmums savai tirdzniecības organizācijai dod solījumu pildīt lēmumu, tomēr neiespaido lēmuma piemērojamību, jo uzņēmuma saistības attiecas tikai uz tirdzniecības organizāciju. Pat ja lēmumi nevar radīt nekādas īpašas tiesiskas sekas, uzņēmumam, kurš apsola savai tirdzniecības organizācijai lēmumus pildīt, var uzlikt sodu saskaņā ar civillikumu, piemēram, izslēgšanu no organizācijas.

Tā kā ārpustiesas strīdu risināšana Zviedrijā ir alternatīva normālai strīda izskatīšanai tiesā, tiesās nevar iesniegt apelācijas sūdzības pret šiem lēmumiem. Neskatoties uz to, ārpustiesas strīdu risināšanas institūcijas pieņemts lēmums nav šķērslis procesam un tādējādi ir iespējams ierosināt lietu parastā tiesā attiecībā uz to pašu lietu gan alternatīva strīdu risināšanas procesa laikā, gan pēc tās. Ja lieta ir ierosināta pēc tam, kad ārpustiesas strīdu risināšanas institūcija ir izdevusi lēmumu par šo jautājumu, parasti strīdu risināšanas institūcijas paziņojumu kādā veidā ietver lietas tiesvedībā.

Samierināšana un starpniecība tiesvedības ietvaros

Uzsāktās tiesvedībās pastāv divi strīdu risināšanas veidi, kuriem ir ārpustiesas iezīmes: samierināšana un starpniecība. Abus mehānismus nosaka Zviedrijas Likums par tiesas procesu. Samierināšana, it īpaši, ir ļoti parasta sastāvdaļa civiltiesiskajās tiesvedībās parastajās tiesās.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Kad tiesa ir izdevusi tiesas pavēsti civillietā, notiek pirmstiesas mutisks vai rakstveida process. Viens no pirmstiesas procesa mērķiem ir noskaidrot, vai pastāv izredzes uz samierināšanu. Ja samierināšana šajā lietā ir atļauta, tiesai ir jācenšas nodrošināt, lai puses tiek piemērotā veidā samierinātas, ņemot vērā lietas raksturu un citus apstākļus. Tieši tāpēc tiesa, ja tā uzskata par nepieciešamu, uzņemas iniciatīvu pušu samierināšanas sarunās. Lietas galvenais tiesnesis vada samierināšanas sarunas. Samierināšanas procedūrai nav jābūt kādā īpašā formā, tā nav arī obligāta. Tādējādi puses var paziņot, ka tās nav ieinteresētas samierināšanas sarunu risināšanā, nekādi no tā neciešot. Ja samierināšanas sarunu rezultātā vienošanos starp pusēm nepanāk, tiesvedība turpinās kā parasti. Tiesnesim, kas piedalās samierināšanā, ir jānodrošina savu objektivitāti procesa ietvaros. Tāpat kā tiesvedība vispār, samierināšanas procedūra ir bezmaksas. Taču ir jāmaksā pieteikuma maksa, kad lietu iesniedz tiesā (pašreiz ap EUR 50).

Ja, ņemot vērā lietas raksturu, piemērotāka ir īpaša starpniecība, tiesa var nozīmēt īpašu starpnieku, kas vada samierināšanas sarunas. Tādā gadījumā starpnieks nav tiesnesis, kurš atbild par lietu, bet gan cilvēks no malas. Parasti, pirms tiesa norīko starpniecību, pusēm tiek sniegtas konsultācijas. Izdevumus par īpaši nozīmētu starpnieku sedz puses.

Vairumā gadījumu strīda risināšanai jums ir iespēja izmantot kādu alternatīvu metodi. Zemāk jūs varat atrast vairāk informācijas par jūsu situāciju.

Strīdi starp patērētājiem un uzņēmumiem

Kā jau tika paskaidrots nodaļā “Alternatīva strīdu risināšana - Vispārīga informācija", Komisija savā tīmekļa vietnē ir publicējusi sarakstu ar lielu skaitu strīdu risināšanas institūcijām, kuras izskata patērētāju strīdus dalībvalstīs. Saraksts (list dansk - Deutsch - ελληνικά - English - español - français - italiano - Nederlands - português - suomi - svenska) iekļauj praktisku informāciju, kas jums ir nepieciešama, lai noteiktu, vai jūs varat izmantot šo institūciju piedāvātās strīdu risināšanas metodes - to struktūra, piemērošanas sfēra, process, izmaksas un cita informācija.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Jums var būt nepieciešami arī strīdu risināšanas institūcijas pakalpojumi kādā citā dalībvalstī. Lai iegūtu informāciju par šādām institūcijām, jūs varat apmeklēt tīmekļa vietni EEJ-Net website, vai, ja strīds attiecas uz finanšu pakalpojumiem, tad tīmekļa vietni FIN-NET's website dansk - Deutsch - ελληνικά - English - español - français - italiano - Nederlands - português - suomi - svenska.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Zviedrijā galvenā institūcija, kurā patērētāji var vērsties, ir Nacionālā patērētāju sūdzību pārvalde. Pilnīgāka informācija par Nacionālo patērētāju sūdzību pārvaldi ir atrodama Komisijas tīmekļa vietnē attiecīgajā adresē.

Strīdi starp uzņēmumiem

Alternatīvās strīdu risināšanas metodes, kas eksistē Zviedrijā, izņemot arbitrāžas procedūru un procedūras, kas ir daļa no tiesvedības, ir domātas galvenokārt, lai risinātu strīdus starp uzņēmumiem un patērētājiem. Tomēr, lūdzam skatīt zemāk zem virsraksta “citi specifiski gadījumi” (other specific situations).

Strīdi starp darba ņēmējiem un darba devējiem

Darba devējiem un darba ņēmējiem, kuriem ir līgumattiecības un kuri strīdas viens ar otru, strīdi ir jārisina sarunu ceļā vai, kā pēdējā instancē, izskatot lietu darba strīdu tiesā. Šī veida strīdiem nepastāv alternatīvi strīdu risināšanas veidi. Tomēr dažos citos strīdos var būt iespējama starpniecība. Tāpēc Zviedrijā pastāv Nacionālais starpniecības birojs, kura starpniecības darbu regulē likumdošanas akti. Nacionālais starpniecības birojs nodrošina starpniekus strīdos starp darba devējiem un darba ņēmējiem sarunās par darba algu un vispārīgām darba prasībām vai strīdos, kur uzņēmums atsakās parakstīt kolektīvu līgumu ar profesionālo organizāciju. Nacionālais starpniecības birojs pēc pušu lūguma var nozīmēt starpniekus. Nacionālais starpniecības birojs var nozīmēt starpniekus arī, ja šāda lūguma nav, piemēram, ja viena no pusēm ir paziņojusi par konfliktu un Nacionālais starpniecības birojs (National Mediation Office English - svenska) uzskata, ka ir nepieciešams iesaistīt starpniekus, lai panāktu veiksmīgu strīda atrisinājumu. Šī ir bezmaksas procedūra.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ģimenes strīdi

Vecākiem, kuru starpā ir izcēlies strīds, ir divas tiesvedības alternatīvas - diskusijas par sadarbību un ģimenes konsultācija. Ģimenes konsultācija ir arī iespēja pāriem, kuriem nav bērnu. Tālāk šīs procedūras tiek aprakstītas sīkāk.

Pārrunas par sadarbību

Pārrunas par sadarbību vada eksperti, to mērķis ir panākt vienošanos vecāku starpā par viņu bērna aprūpes tiesībām, bērna dzīvesvietu un tikšanās tiesībām ar bērnu. Tādējādi pārrunu mērķis ir kompromisa risinājumi. Bet pat, ja šis mērķis nevar tikt sasniegts, pārrunu rezultātā vecāki var panākt labāku sapratni par pretējās puses viedokli un var mācīties risināt savus konfliktus tā, lai neliktu ciest saviem bērniem.

Zviedrijā visas pašvaldības piedāvā pārrunas par sadarbību. Visi vecāki, kuriem ir radušās grūtības vienoties par bērnu aprūpes tiesībām, dzīvesvietas un tikšanās tiesību ar bērnu, un kuri vēlas veikt pārrunas par sadarbību, var interesēties pašvaldībā. Ja jau ir ierosināta lieta par bērna aprūpes tiesībām, bērna dzīvesvietu un tikšanās tiesībām ar bērnu, tiesa var uzņemties iniciatīvu pārrunu par sadarbību noturēšanā. Pārrunas ir bezmaksas.

Ja vecāki piekrīt, viņi var sagatavot vienošanos par bērna aprūpes tiesībām, bērna dzīvesvietu un tikšanās tiesībām ar bērnu. Vienošanās ir saistoša, ja tā ir sagatavota rakstveidā un to ir apstiprinājusi Sociālās labklājības padome. Fakts, ka vienošanās ir saistoša, nozīmē, ka tai ir tāda pati ietekme kā tiesas spriedumam. Cita starpā tas nozīmē, ka vienošanās ir obligāti pildāma.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ģimenes konsultācija

Ģimenes konsultācija sastāv no pārrunām ar mērķi izskatīt konfliktus, kuri radušies pāru un ģimeņu kopdzīves laikā. Pārrunas var notikt pirms laulības šķiršanas, tās laikā vai pēc tās. Ja ir bērni, ģimenes konsultācija var palīdzēt samazināt konfliktus tā, lai vecāki pēc laulības šķiršanas būtu spējīgi sadarboties kā vecāki. Kontaktēšanās ar ģimenes konsultantu ir brīvprātīga un notiek pēc pāra pašiniciatīvas. Lai ģimenes konsultācija norisinātos uzticības atmosfērā un būtu spējīga izpildīt savu funkciju, tās dalībniekiem ir jābūt drošiem, ka bieži vien slepena informācija, kas tiek atklāta pārrunu laikā, netiek nodota citiem. Tāpēc uz ģimenes konsultācijām attiecas jo īpaši strikti noteikumi par konfidencialitāti. Jebkurš, kurš to vēlas, var vērsties pie ģimenes konsultanta anonīmi.

Visām pašvaldībām likums prasa piedāvāt ģimenes konsultāciju vai nu pašā pašvaldībā, vai arī pie citiem piemērotiem profesionāliem konsultantiem. Ģimenes konsultanti tiek kvalificēti kā sociālie darbinieki, kuri izgājuši augstākā līmeņa apmācību attiecīgajos jautājumos. Tie, kuri vēlas vērsties ģimenes konsultācijas birojā, var vērsties pašvaldībā. Pašvaldībai ir tiesības iekasēt maksu par ģimenes konsultāciju.

Ģimenes konsultāciju sniedz arī tādas institūcijas kā baznīcu biedrības.

Strīdi starp privātpersonām

Izņemot ģimenes strīdus, privātpersonas, kuru starpā ir strīds, tiek nosūtītas uz tiesām un pie alternatīvajiem strīdu risināšanas mehānismiem, kas pastāv kā tiesvedības daļa, skatīt augstāk zem virsraksta „Samierināšana un starpniecība tiesvedības ietvaros”.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Citi specifiski gadījumi

Reģionālo īres un nomas tiesu darbība

Strīdos par nomas tiesībām, strīdos, kas saistīti ar īres tiesību īpašniekiem un strīdos par īres tiesībām starpniecība var norisināties reģionālajās īres vai nomas tiesās.

Ja saimnieks un īrnieks nevar panākt vienošanos par jautājumu, kas saistīts ar īri, vai ja nomas tiesību īpašnieku asociācija un nomas tiesību īpašnieks nevar panākt vienošanos par nomas līgumu, viena vai abas puses var vērsties reģionālajā īres tiesā pēc palīdzības strīda risināšanā. Puse vai puses tad lūdz tiesai būt par starpnieku viņu strīdā. Reģionālā īres tiesa var būt par starpnieku visos radušajos strīdos pa īres lietām un strīdos, kuros iesaistīti īres tiesību īpašnieki. Parasti reģionālā īres tiesa piedāvā priekšlikumu par vienošanos, ja pašas puses nevar panākt vienošanos tikšanās laikā tiesā. Dažos gadījumos, piemēram, strīdos par telpu nomu, starpniecība ir obligāta. Ja, piemēram, saimnieks ir izbeidzis īres līgumu un īrnieks nevēlas atbrīvot telpas bez kompensācijas saņemšanas, īrniekam ir jāsniedz strīds reģionālajā īres lietu tiesā, lai uzsāktu starpniecību. Ja īrnieks to nedara, viņš zaudē tiesības uz kompensāciju. Starpniecības laikā reģionālā īres lietu tiesa var izteikt viedokli, piemēram, par telpu tirgus renti. Šādam viedoklim ir iespējama ietekme jebkurā sekojošajā strīdā par kompensāciju.

Turklāt, pat ja starpniecība netiek lūgta, reģionālajai īres lietu tiesai ir jācenšas samierināt puses strīdos, kurus tiesai ir jāizskata, ņemot vērā pienākumu sadali parasto tiesu un reģionālo īres tiesību tiesu starpā, piemēram, strīdos par dzīvesvietas īres līgumu atjaunošanu pēc to izbeigšanas, attiecīgi brīdinot. Šajā starpniecībā, ja puses nevar tikt samierinātas, pamatojoties uz vienas vai otras puses priekšlikumiem, reģionālajai īres lietu tiesai ir jāsniedz priekšlikumi samierināšanai, ja vien nav skaidrs, ka nepastāv izredzes panākt samierināšanu. Ja puses nepiekrīt priekšlikumam par samierināšanu, tiesai strīds ir jāizskata.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Visbeidzot, parastās tiesas var nosūtīt lietas, kuras tās izskata starpniecības kārtībā, reģionālajām īres lietu tiesām. Ja starpniecība ir nesekmīga, lietu izlemj tiesa.

Reģionālā īres lietu tiesa no pusēm neņem nekādu maksu. Katrai pusei ir jāsedz savi izdevumi, t.i., pārstāvniecības izdevumi vai izdevumi par ienākumu zaudēšanu laikā, ko aizņem pārrunas. Dažos gadījumos pusei var piešķirt juridisku palīdzību. Procedūra reģionālajā īres lietu tiesā ir atklāta.

Procedūra reģionālajās nomas lietu tiesās ir tāda pati kā reģionālajās īres lietu tiesās.

Noteikti strīdi par autortiesībām

Pastāv arī noteikumi par starpniecību noteiktos strīdos par autortiesībām. Starpniecības mērķis ir atvieglot kolektīvo līgumu sastādīšanu, uz kuriem balstās vairāku noteikumu par autortiesībām piemērošana. Tie, galvenokārt, ir gadījumi ar līgumiem, lai iegūtu licences uz līguma pamata. Tādējādi šī procedūra nav alternatīva parastai lietas izskatīšanai tiesā.

Procedūra ir brīvprātīga un mēģina palīdzēt pusēm sasniegt vienošanos. Starpniecība ir jāpieprasa, iesniedzot lūgumu valdībai, kura nozīmē starpnieku (samierinātāju). Ja starpniecība ir neveiksmīga, starpnieks var piedāvāt arbitrāžas procedūru, bet pusēm nav obligāti piedalīties nevienā šādā procedūrā. Ja starpniecībai nav nekāda rezultāta, starpnieks var to arī paziņot valdībai. Valdība tad var apsvērt iespējamos mērus. Procedūra ir konfidenciāla.

Starpniekam ir tiesības uz atlīdzību par savu darbu. Ja nepastāv vienošanās par pretējo, atlīdzību maksā puse, kura lūdz starpniecību.

« Alternatīva strīdu izšķiršana - Vispārīgas ziņas | Zviedrija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 06-07-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste