Eiropas Komisija > ETST > Alternatīva strīdu izšķiršana > Slovākija

Pēdējo reizi atjaunots: 02-10-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Alternatīva strīdu izšķiršana - Slovākija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


Slovākijā ir šādi alternatīvi juridisko strīdu izšķiršanas veidi



 

SATURS

1. Starpniecība 1.
2. Šķīrējtiesa 2.
3. Kāda veida strīdus var izšķirt ar alternatīvajām strīdu izšķiršanas metodēm? 3.
4. Vai šādu alternatīvu strīdu izskatīšanas veidu reglamentē kādi tiesību akti? 4.
5. Vai ir iespējams kādā līguma pantā noteikt saistību pusēm censties jebkādu strīdu, kas izriet no līguma, nokārtot ar alternatīvu strīda izšķiršanas veidu, pirms vērsties ar šo lietu tiesā? Vai šādi nosacījumi ir saistoši līguma pusēm šāda veida alternatīvā strīda izšķiršanā? 5.
6. Vai ir nepieciešams prasīt juridisko palīdzību? Kāda ir jurista loma šādā alternatīva strīda izšķiršanas veidā? 6.
7. Vai ir iespējams izmantot šādu alternatīvu strīda izskatīšanas veidu no attāluma, piemēram, ar elektronisko līdzekļu palīdzību? 7.
8. Vai šāds alternatīvais strīda izšķiršanas veids ir bez maksas? Ja nav, tad kā tiek sadalīti izdevumi? Vai, izmantojot alternatīvu strīda izskatīšanas veidu, var piešķirt juridisko palīdzību? (skatīt tēmu “Juridiskā palīdzība”) 8.
9. Ja esat izmantojis šo alternatīvo strīda izšķiršanas veidu, bet jūsu strīdu jums izšķirt neizdevās, vai tomēr ir iespējams vērsties ar šo lietu tiesā? Vai uzsāktajai lietai, izmantojot šo alternatīvo strīda izskatīšanas veidu, ir laika ierobežojums, kurā to var iesniegt tiesā? 9.
10. Ja esat izmantojis šo alternatīvo strīda izšķiršanas veidu un izšķīris strīdu, kāda ir vienošanās? Kas notiek, ja rīcība pēc vienošanās nenotiek spontāni? Vai ir iespējams izmantot standarta sprieduma izpildes procedūras? Vai lietu tomēr var iesniegt tiesā? 10.

 

1. Starpniecība

Starpniecība ir neoficiāls, brīvprātīgs un konfidenciāls veids strīdu izšķiršanai ārpus tiesas ar starpnieka palīdzību. Starpniecības mērķis ir panākt vienošanos, kas ir pieņemama abām pusēm.

Pēc starpniecības līguma noslēgšanas tas galvenokārt skar līgumslēdzējas puses un ir tām saistošs.

Pamatojoties uz starpniecības līgumu, skartā puse drīkst pieprasīt tiesas lēmuma īstenošanu vai izpildi, ja:

  1. līgums ir noslēgts kā notariāls akts;
  2. līgumu šķīrējtiesa apstiprināja kā izlīgumu tiesā.

2. Šķīrējtiesa

Ar šķīrējtiesas palīdzību var izšķirt strīdus ārpus tiesas, pamatojoties uz strīda pušu līgumu, brīvi autonomi izvēloties šķīrējtiesu.

Arbitrāžas procedūra beidzas ar šķīrējtiesas lēmuma izdošanu. Kad šķīrējtiesas lēmums ir nodots, tas arbitrāžas procedūras puses ietekmē tāpat kā galīgais spriedums.

Šķīrējtiesas lēmums ir izpildāms tāpat kā parastais tiesas lēmums.

3. Kāda veida strīdus var izšķirt ar alternatīvajām strīdu izšķiršanas metodēm?

Parasti var izmantot starpniecību, lai izšķirtu jebkādu strīdu, kas izriet no civiltiesību, ģimenes tiesību, komerctiesību, saistību tiesību vai darba likuma attiecībām.

Šķīrējtiesu var izmantot, lai izšķirtu īpašuma strīdus, kas izriet no valsts un starptautisko komerctiesību un civillikuma attiecībām.

Šis alternatīvais strīdu izšķiršanas veids ir jāizmanto saskaņā ar likumu vai pamatojoties uz tiesas rīkojuma nosacījumiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Juridiskas prasības izmantot kādu alternatīvu strīdu izšķiršanas veidu nav.

4. Vai šādu alternatīvu strīdu izskatīšanas veidu reglamentē kādi tiesību akti?

Starpniecību reglamentē Starpniecības likums Nr. 420/2004.

Šķīrējtiesas darbību reglamentē Šķīrējtiesas likums Nr. 244/2002.

5. Vai ir iespējams kādā līguma pantā noteikt saistību pusēm censties jebkādu strīdu, kas izriet no līguma, nokārtot ar alternatīvu strīda izšķiršanas veidu, pirms vērsties ar šo lietu tiesā? Vai šādi nosacījumi ir saistoši līguma pusēm šāda veida alternatīvā strīda izšķiršanā?

Puses drīkst vienoties arbitrāžas līgumā, ka visus vai atsevišķus strīdus par īpašumu, kas ir radušies vai varētu rasties to vidū attiecībā uz dotajām līguma vai citām juridiskajām attiecībām, izskatīs šķīrējtiesa.

Puses drīkst arī norādīt līgumā, ka tās mēģinās izšķirt visus vai atsevišķus strīdus, kas tām radīsies, ar starpnieka palīdzību.

6. Vai ir nepieciešams prasīt juridisko palīdzību? Kāda ir jurista loma šādā alternatīva strīda izšķiršanas veidā?

Jurista pakalpojumi nav jāizmanto.

7. Vai ir iespējams izmantot šādu alternatīvu strīda izskatīšanas veidu no attāluma, piemēram, ar elektronisko līdzekļu palīdzību?

Arbitrāžas procedūra notiek vietā, par kuru procedūras puses ir vienojušās. Ja šādas vienošanās nav, procedūra notiks šķīrējtiesas noteiktā vietā, ņemot vērā strīda būtību un pušu intereses.

Lapas augšmalaLapas augšmala

8. Vai šāds alternatīvais strīda izšķiršanas veids ir bez maksas? Ja nav, tad kā tiek sadalīti izdevumi? Vai, izmantojot alternatīvu strīda izskatīšanas veidu, var piešķirt juridisko palīdzību? (skatīt tēmu “Juridiskā palīdzība”)

Starpniecība ir maksas pakalpojums; tīmekļa vietnē Konflikta atrisināšana English - slovencina ir atrodams tiem starpniekiem noteikto izdevumu saraksts, kuri ir Slovākijas starpnieku asociācijas biedri.

Šķīrējtiesas arbitrāžas procedūras izdevumu saraksts ir noteikts Slovākijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesas tribunāla procedūras noteikumu pielikumā.

9. Ja esat izmantojis šo alternatīvo strīda izšķiršanas veidu, bet jūsu strīdu jums izšķirt neizdevās, vai tomēr ir iespējams vērsties ar šo lietu tiesā? Vai uzsāktajai lietai, izmantojot šo alternatīvo strīda izskatīšanas veidu, ir laika ierobežojums, kurā to var iesniegt tiesā?

Arbitrāžas procedūra beidzas ar šķīrējtiesas lēmuma izdošanu.

Ja arbitrāžas vienošanās panākta netiek, lietas izskatīšanu var turpināt tiesā. Starpniecība neietekmē laika ierobežojumu.

10. Ja esat izmantojis šo alternatīvo strīda izšķiršanas veidu un izšķīris strīdu, kāda ir vienošanās? Kas notiek, ja rīcība pēc vienošanās nenotiek spontāni? Vai ir iespējams izmantot standarta sprieduma izpildes procedūras? Vai lietu tomēr var iesniegt tiesā?

Arbitrāžas procedūra beidzas ar šķīrējtiesas lēmuma izdošanu. Kad šķīrējtiesas lēmums ir nodots, tas arbitrāžas procedūras puses ietekmē tāpat kā galīgais spriedums.

Šķīrējtiesas lēmumi tiek izdoti rakstiski.

Ja pusēm neizdodas lēmumu īstenot, tas ir izpildāms tāpat kā parastās tiesas lēmums, un skartā puse var pieprasīt tā izpildi.

Starpniecība beidzas ar vienošanos, un tā ir jāslēdz rakstiski. Noslēdzot starpniecības vienošanos, tai ir tāds pats likuma spēks kā izpildes rīkojumam, ja:

  1. tā ir noslēgta kā notariāls akts, vai
  2. vienošanos šķīrējtiesa apstiprināja kā izlīgumu tiesā.

« Alternatīva strīdu izšķiršana - Vispārīgas ziņas | Slovākija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 02-10-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste