Eiropas Komisija > ETST > Alternatīva strīdu izšķiršana > Spānija

Pēdējo reizi atjaunots: 23-07-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Alternatīva strīdu izšķiršana - Spānija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


Strīdu risināšana tiesā uzskatāma par pēdējo līdzekli, jo tā saistīta ar naudas (tiesas izmaksas) un laika patēriņu (ņemot vērā tiesas prāvas ilgumu kopumā un iespējamos kavējumus apstākļu dēļ lietas iztiesāšanā).

Vienmēr ir ieteicams mēģināt iepriekš panākt ārpustiesas strīdu izšķiršanu vai draudzīgu risinājumu. Spānijas tiesību akti pamatā veicina šādu alternatīvo līdzekļu izmantojumu, atvieglojot pieeju tiem, un dažos gadījumos nosakot tos par obligātiem pirms griešanās tiesā, piemēram, noteikta veida darba strīdi.

Šāda ir praksē izmantojamā informācija par alternatīviem strīdu risinājumiem Spānijā.

Spānijā papildus neoficiālajām sarunām, kas parasti ir viens no būtiskākajiem aspektiem tiesību praksē, pirms darba strīda iztiesāšanas ir jāveic samierināšana Darbaspēka Administrācijas Starpniecības Dienestā (darba tiesas saite).

Civilprocesos, kuru apjoms pārsniedz EUR 3 000, pēc iesnieguma iesniegšanas un aizstāvības atbildes ir obligāta samierināšanas procedūra. Šo samierināšanas procedūru vada tiesnesis, kura pienākums ir censties panākt vienošanos. Tiesas process turpinās tikai tādā gadījumā, ja tas nesekmējas.

Samierināšana ir viena no tiesas ierēdnim procesuālajās tiesībās noteiktajām funkcijām, kas ietver tām raksturīgo starpniecības darbu. Šī funkcija nestāsies spēkā, kamēr nav stājies spēkā Likums par ārpustiesas jurisdikciju.

Ar pušu piekrišanu lietas izskatīšana šķīrējtiesā aizstāj tiesas starpniecību un spriedumu ar šķīrējtiesneša starpniecību un spriedumu (trešā persona vai šķīrējtiesa). To paredz civiltiesības, lai gan pēdējos gados to institucionālo aspektu izstrādā patērētāju lietu ministrijas un tirdzniecības palātas.

Jebkura veida strīdu var atrisināt ar samierināšanas vai šķīrējtiesas palīdzību, izņemot:

  • lietas, par kurām ir izdots galīgais tiesas lēmums, izņemot aspektus, kas izriet no sprieduma izpildes,
  • lietas, kas nešķirami saistītas ar citām lietām, pār kurām pusēm nav lemšanas tiesību, piemēram, personas civilstāvoklis, turpmāko uzturlīdzekļu un laulības jautājumi (atšķirtība, laulības anulēšana un šķiršana), lai gan ar tiem saistītos finanšu jautājumus var atrisināt ārpus tiesas,
  • lietas, kurās saskaņā ar likumu valsts prokuratūrai ir jāiejaucas, lai pārstāvētu un aizstāvētu personas, kas rīcībnespējas vai juridiskas pārstāvības trūkuma dēļ nevar rīkoties savā labā, piemēram, tādos gadījumos, kas saistīti ar tiesībnespēju un nepilngadīgajiem,
  • patērētāju jautājumus nevar atrisināt šķīrējtiesā saindēšanās, ievainojumu un nāves, ne apsūdzības prima facie pierādījumu gadījumos.

Samierināšanu reglamentē Civilprocesa kodekss (civilprocesos) un Darba kodekss (darba strīdu tiesas procesos).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Civiltiesiskajos jautājumos un kamēr nav stājies spēkā Likums par ārpustiesas jurisdikciju, samierināšana nav obligāta un nevar būt uzspiesta. Pirmās instances tiesu tiesneši un miertiesneši (neprofesionāli tiesneši) atbildētāja adresē vai, ja tās nav, atbildētāja dzīvesvietā, ir kompetenti iztiesāt samierināšanas procesa lietu. Samierināšanas dokuments par vienošanos starp pusēm ir izpilddokuments, ko var izmantot ieviešanas procesa sākšanai.

Šķīrējtiesu reglamentē 2003. gada 23. decembra Likums 60/2003 par šķīrējtiesu. Šo likumu piemēro arī īpašiem šķīrējtiesas mehānismiem, praksē visvairāk to izmantojot šķīrējtiesā patērētāju lietās, lai risinātu strīdus saistībā ar preču un pakalpojumu patēriņu, ko nosaka 1984. gada 19. jūlija Likums 26/1984 par vispārējo patērētāju un lietotāju aizsardzību.

Šķīrējtiesa Spānijā var balstīties uz likumu vai vienlīdzību. Kopumā šķīrējtiesa risina strīdus, piemērojot pastāvošos tiesību aktus, ja vien puses nav izteikušas piekrišanu risināt strīdu tikai uz vienlīdzības pamata. Šādu vienlīdzības kritēriju, citiem vārdiem, pastāvošo tiesību aktu nepiemērošanu izmanto, lai šķīrējtiesas lēmumu atbalstītu dažos tādos institucionālo šķīrējtiesu procesos, kas saistīti ar patērētāju lietām.

Lai uzzinātu, vai jūs varat saņemt palīdzību kādā no pieejamajiem alternatīvajiem strīdu risinājumiem, tālāk sniegtajā sarakstā izvēlieties jūsu situācijai atbilstošo:

Privātpersonu konflikts

Par šķīrējtiesu ir jāvienojas, par to ietverot pantu līgumā vai noslēdzot atsevišķu līgumu. Tajā ir jāparedz, ka noteiktus vai visus strīdus, kas varētu rasties vai ir radušies no īpašām tiesiskajām attiecībām, kas izriet no līguma vai ne, puses vienojas risināt šķīrējtiesā.

Vienošanās par šķīrējtiesu ir jānoslēdz ar rakstisku dokumentu, ko paraksta puses, vai apmainoties vēstulēm, telegrammām, faksiem vai izmantojot citus telekomunikāciju līdzekļus, ar ko iespējama vienošanās reģistrācija.

Šī prasība tiks uzskatīta par izpildītu, ja vienošanās par šķīrējtiesu ir reģistrēta un turpmāk ir pieejama apskatei elektroniskajos, optiskajos vai citos saziņas līdzekļos.

Vienošanos par šķīrējtiesu uzskata par pušu vienošanās daļu, ja tā ir reģistrēta dokumentā, kuru pēc tam puses viena otrai ir nosūtījušas kādā no iepriekšējā rindkopā minētajiem veidiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Lai šāda vienošanās būtu spēkā, tajā nedrīkst būt ietverti jautājumi, kas saskaņā ar likumu nav šķīrējtiesas kompetencē.

Ne ar vienu tiesību aktu vai tiesas lēmumu nevar piespiest cilvēkus griezties šķīrējtiesā. Privātpersonām šķīrējtiesas izmantošana ir brīvprātīga.

Šķīrējtiesā jāņem vērā tādi principi kā vienlīdzība, tiesības būt uzklausītam un pušu sacensības procesā. Šķīrējtiesnesim pret pusēm jāizturas vienlīdzīgi un katrai no tām jādod pietiekošas iespējas aizstāvēt savas tiesības. Viņa pienākums ir arī saglabāt informācijas konfidencialitāti, kam puses pievērsušas viņa uzmanību šķīrējtiesas procesā.

Puses drīkst brīvi vienoties par procedūru, kura pēc tam šķīrējtiesnešiem ir jāievēro. Ja par to nevar panākt vienošanos, saskaņā ar Likuma par šķīrējtiesu noteikumiem šķīrējtiesnesis var vadīt šķīrējtiesas procedūru tā, kā to uzskata par nepieciešamu. Šķīrējtiesnešu kompetencē ir tiesības lemt par pierādījumu pieņemamību, piemērotību un lietderību un liecību uzklausīšanu pat pēc viņu pašu iniciatīvas, un par pierādījumu izskatīšanu.

Ja vien puses nav vienojušās citādi, šķīrējtiesnesis izlemj, vai ir jānotur tiesas sēde, lai uzklausītu argumentus, liecības un reģistrētu prasības, vai arī to var izdarīt rakstveidā.

Ja vien nav citas vienošanās, gan šķīrējtiesnesis, gan šķīrējtiesa var aicināt puses veikt avansa maksājumus, kurus tie uzskata par nepieciešamiem šķīrējtiesnešu honorāru un izmaksu un to izmaksu, kas var rasties tiesas procesā, segšanai. Ja puses šādus maksājumus neveic, šķīrējtiesneši var atlikt vai izbeigt šķīrējtiesas procesus. Ja viena no pusēm nav veikusi maksājumu noteiktajā termiņā, pirms paziņojuma par tiesas procesa izbeigšanu vai atlikšanu šķīrējtiesneši var paziņot šo faktu citām pusēm, lai tās varētu, ja vēlas, šim mērķim noteiktajā termiņā veikt maksājumu šīs puses vietā.

Šāda veida šķīrējtiesā bezmaksas juridiskā palīdzība nav paredzēta.

Šķīrējtiesneša lēmumu par strīdu sauc “laudo”. Visiem šķīrējtiesas lēmumiem jābūt rakstveidā un šķīrējtiesnešu parakstītiem, kas var izteikt atšķirīgu viedokli. Ja ir vairāk nekā viens šķīrējtiesnesis, šķīrējtiesas locekļu vairākuma vai tikai priekšsēdētāja paraksts ir pietiekams. Pats par sevi saprotams, ka šķīrējtiesas lēmums ir protokolēts, ja protokolā ir ierakstīts tā saturs un paraksti, un turpmāk ir pieejams apskatei elektroniskajos, optiskajos vai citos saziņas līdzekļos. Šķīrējtiesnesim lēmums jāpamato saskaņā ar likumu vai vienlīdzības principu. Atkarībā no pušu vienošanās, šķīrējtiesneši lēmumā var noteikt šķīrējtiesas izmaksas, kas ietver šķīrējtiesnešu honorārus un izdevumus un, ja nepieciešams, pušu juridisko padomdevēju un pārstāvju honorārus un izdevumus, šķīrējtiesas sniegto pakalpojumu izmaksas un citas ar šķīrējtiesas procesu saistītās izmaksas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja šķīrējtiesas lēmumu nepilda labprātīgi, lēmuma izpildes procesu var sākt tiesas ceļā saskaņā ar Civilprocesa kodeksa noteikumiem (informācijas par spriedumu izpildi publikācijas saite).

Ja puses nepiekrīt šķīrējtiesas lēmuma obligātajam raksturam, vienošanās par šķīrējtiesām uzliek tām saistības izpildīt lēmumā noteikto un aizliedz tiesām izskatīt šķīrējtiesā iesniegtos strīdus, ja viena no iesaistītajām pusēm apstrīd šķīrējtiesas lēmumu tiesas procesā.

Vienošanās par šķīrējtiesām nekavē puses lūgt tiesai pieņemt piesardzības pasākumus vai novērst to pieņemšanu vai nu pirms šķīrējtiesas procesa, vai tā laikā (pagaidu un piesardzības pasākumu saite).

Šķīrējtiesas lēmumu var atcelt, ja viena no pusēm to pieprasa, kā arī apliecina un pierāda, ka:

  • vienošanās par šķīrējtiesu nepastāv vai tā nav spēkā,
  • tai nav pienācīgi paziņots par izsaukumu pie šķīrējtiesneša vai par šķīrējtiesas procesu vai kāda cita iemesla dēļ tā nav varējusi realizēt savas tiesības,
  • šķīrējtiesneši ir pieņēmuši lēmumu par citiem jautājumiem, par kuriem nav iesniegts iesniegums lēmuma pieņemšanai,
  • izsaukums pie šķīrējtiesneša vai šķīrējtiesas process nav bijis saskaņā ar pušu vienošanos, ja vien šī vienošanās nav bijusi pretrunā ar likumā noteiktu obligātu noteikumu, vai, ja šādas vienošanās nav, izsaukums vai process nav bijuši likumīgi,
  • šķīrējtiesneši ir pieņēmuši lēmumu par jautājumiem, kas nav šķīrējtiesas kompetencē,
  • šķīrējtiesas lēmums ir pretrunā ar valsts politiku.

Pieteikums lēmuma atcelšanai jāiesniedz apgabaltiesā un tās lēmums nav pārsūdzams.

Ģimenes konflikti

Attiecībā uz atšķiršanas un laulības šķiršanas procesiem tiesas atbalsta konfliktu atrisināšanu pušu savstarpējās vienošanās ceļā, ja pušu konfrontācijas dēļ ierosināto procesu var nokārtot draudzīgā ceļā. Tiesa apstiprina vienošanos, kurā ir ietverti jautājumi saistībā ar bērnu aizbildniecību, apmeklējumu kārtību, ar laulību saistīto izmaksu segšanu, un, ja nepieciešams, dzīvesvietas kā ģimenes mājas uzturēšanu un izmantošanu, tikai tad, ja tas neapdraud nepilngadīgo vai kāda no laulātajiem intereses. Valsts prokuratūra iejaucas, ja ir nepilngadīgie, un tiesas var izvirzīt priekšlikumus par grozījumiem, ko tās uzskata par ieteicamiem.

Skatīt “Divorce – Spain”, “Parental responsibility – Spain” and “Maintenance claims – Spain”.

Dažās autonomajās kopienās, piemēram, Katalonijā, Valensijā un Basku zemē ir īpaši noteikumi par starpniecību ģimenes lietās.

Nodarbināto un darba devēju konflikti

Noteikumi tiek izstrādāti.

Īpašnieku un īrnieku konflikti

Ar 2003. gada 26. novembra Likumu 49/2003 par lauku saimniecību nomu ir atcelta obligātā šķīrējtiesas valdes iejaukšanās dažādos strīdos attiecībā uz lauku saimniecībām, piemēram, tādos, kas saistīti ar piekļuvi īrnieka īpašumam. Tagad puses var brīvi iesniegt lietas šķīrējtiesā saskaņā ar šajā jomā pastāvošajiem tiesību aktiem.

Noderīgas saites

  • Consumer affairs arbitration system español
  • European complaints form for consumers English PDF File (PDF File 82,9 KB)
  • Strīdu ārpustiesas risināšanas tīkls finanšu pakalpojumu nozarē: “FIN-NET” Deutsch - English - français

« Alternatīva strīdu izšķiršana - Vispārīgas ziņas | Spānija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 23-07-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste