Alternatīva strīdu izšķiršana - Slovēnija

Izlasot informāciju, kas ietverta faktu lapā „Alternatīvi strīdu risinājumi - vispārīga informācija”, jūs iegūsiet pārskatu par alternatīvām strīdu atrisināšanas metodēm.

Šajā jaunajā faktu lapā mēs centīsimies sniegt vairāk praktisku informāciju par alternatīviem strīdu risinājumiem (ASR) Slovēnijā.

SATURS Pirmkārt, vispārīgi raugoties, kādas ir dažādas ASR metodes?  Kāda veida strīdus iespējams atrisināt ar šā veida ASR?  Vai šā veida ASR ir obligāts saskaņā ar tiesību aktiem vai saskaņā ar tiesas lēmuma noteikumiem?  Vai šā veida ASR reglamentē tiesību akti?  Ir iespējami līguma noteikumi, kas paredz, ka jebkurš strīds par līgumu tiks iesniegts ASR pirms nodošanas tiesai. Vai šie noteikumi ir saistoši abām pusēm attiecībā uz šā veida ASR?  Kā es varu būt pārliecināts, ka izvēlētā veida ASR ir tāda uzticamības pakāpe, kas ir nepieciešama tieslietu pārvaldei? Jo īpaši, kā tiek garantēta sarunu konfidencialitāte?  Vai ir vajadzīgas juridiskas konsultācijas? Kāda ir advokātu loma šā veida ASR?  Vai šā veida ASR var veikt no attāluma, jo īpaši ar elektroniskiem līdzekļiem?  Vai šā veida ASR ir bezmaksas? Ja nē, kā sadala izdevumus? Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību? (sk. tematu „juridiskā palīdzība”)  Ja izmanto šā veida ASR, bet neizdodas atrisināt strīdu, vai joprojām ir iespējams vērsties tiesā? Vai šā veida ASR izmantošana ietekmē noilgumu, lai vērstos tiesā?  Ja izmanto šā veida ASR un neizdodas atrisināt strīdu, kāda veida ir šī vienošanās? Kas notiek, ja vienošanos nepilda labprātīgi? Vai var izmantot parastās izpildes procedūras? Vai joprojām ir iespējams iesniegt lietu tiesā?

 

Pirmkārt, vispārīgi raugoties, kādas ir dažādas ASR metodes?

ASR metodes ļauj atrisināt strīdus bez tiesas iejaukšanās vai vismaz bez tiesas lēmuma par lietas būtību. Galvenie Slovēnijā praktizētie ASR veidi ir šķīrējtiesa, starpniecība un tiesas process plašākā nozīmē, kura mērķis ir panākt izlīgumu tiesā.

Šķīrējtiesas padome ir privāta tiesa, kuras sastāvā ir viena vai vairākas personas, ko ieceļ pēc pušu vienošanās. Puses, rīkojoties pēc vienošanās vai brīvprātīgi, uztic padomei, pamatojoties uz vienošanos vai līgumu, pieņemt lēmumu par lietas būtību, kas tiesību aktos atzīts par līdzvērtīgu parastas tiesas galīgajam lēmumam. Noslēdzot šķīrējtiesas vienošanos, puses izslēdz parastas tiesas jurisdikcijas iespēju.

Starpniecība ir strīda risināšana ar neitrālas trešās personas palīdzību, kura nevar izdot saistošu lēmumu.

Procesa laikā civiltiesā puses jebkurā brīdī var noslēgt izlīgumu par strīda priekšmetu (izlīgums tiesā). Jebkurš, kurš paredz iesniegt prasību, var censties panākt tiesas izlīgumu (preventīvs izlīgums tiesā) vietējā tiesā pretējās puses dzīvesvietā. Vienošanās par izlīguma noslēgšanu tiesā ir dokuments, kas pieļauj piespiedu izpildi.

Vairumā situāciju jūs varat izmantot vienu vai otru no šiem dažādajiem ASR veidiem. Lai iegūtu vairāk informācijas, lūdzu, tālāk dotajā sarakstā izvēlieties situāciju, kas ir līdzīga jūsējai.

• Konflikti starp patērētājiem un uzņēmumiem

Kā jau izskaidrots faktu lapā „ASR - Kopienas tiesību akti”, Komisija savā tīmekļa vietnē ir publicējusi daudzu ASR iestāžu sarakstu patērētāju strīdu risināšanai visās dalībvalstīs. Šajā sarakstā  jūs atradīsiet praktisku informāciju, kas ir vajadzīga, lai izlemtu, vai izmantot kādu no šīm ASR sistēmām: informāciju par to struktūru, piemērošanas jomu, procedūrām, izmaksām un citu informāciju.

Lapas augšmala

Iespējams, ka jums ir jāizmanto citā dalībvalstī izveidotas ASR iestādes pakalpojumi. Lai iegūtu praktisku informāciju par šīm iestādēm, jūs varat aplūkot EEJNet tīmekļa vietni vai strīdu gadījumā par finanšu pakalpojumiem - FIN-NET tīmekļa vietni.

Kāda veida strīdus iespējams atrisināt ar šā veida ASR?

Šķīrējtiesa nav piemērota metode visu veidu strīdu atrisināšanai. Civilprocesa likumā (Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis Nr. 36/04 – oficiālā konsolidētā versija, turpmāk „ZPP”) noteikts, ka strīdos par pušu brīvām tiesībām tās var vienoties, ka lieta ir piekritīga iekšzemes šķīrējtiesas padomei. Strīdos, kuros vismaz viena no pusēm ir ārvalstīs dzīvojoša fiziska persona vai ārvalstīs reģistrēta juridiska persona, puses var vienoties, ka lieta ir piekritīga ārvalsts šķīrējtiesas padomei, ar nosacījumu, ka attiecīgais strīds nav tikai Slovēnijas tiesas jurisdikcijā. Piemēram, nav iespējams ar šķīrējtiesu atrisināt ģimenes strīdus vai prasības par paternitātes vai maternitātes noteikšanu vai apstrīdēšanu. Puses izvēlas šķīrējtiesu galvenokārt saimnieciskos strīdos. Slovēnijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai ir Pastāvīga šķīrējtiesa, kas ir atbildīga par strīdu atrisināšanu uzņēmējdarbības attiecībās, kas izriet no to pušu brīvām tiesībām. Zavarovalnica Triglav d.d. šķīrējtiesas padome ir specializēta iestāde, kas lemj par strīdiem apdrošināšanas un atlīdzības lietās. Ļubļanas Fondu biržas šķīrējtiesa ir specializēta iestāde, kas ir atbildīga par strīdu atrisināšanu par darījumiem ar sērijveida vērtspapīriem.

Lapas augšmala

Izlīgumu tiesā var izmantot, lai atrisinātu visu veidu civiltiesiskos strīdus, izņemot ģimenes strīdus un strīdus starp vecākiem un bērniem (izņemot gadījumos par bērnu aizsardzību, izglītību un uzturēšanu vai par saziņu starp bērniem un vecākiem vai citām personām, kad tiesa nepieļauj izlīgumu, ja tā uzskata, ka tas nav bērna interesēs). Tāpat izlīgumu tiesā nevar noslēgt par prasībām, kuras puses nevar brīvi izvirzīt (jo tās pārkāpj obligātus noteikumus vai morāles normas).

Starpniecību praktizē dažādas nevalstiskas iestādes vai tiesas dažādu veidu strīdos. Tiesas praktizē ar tiesu saistītu starpniecību civillietās, ģimenes lietās un komerclietās, turpretim nevalstiskas iestādes ir starpnieki strīdos starp kaimiņiem, strīdos starp saimniekiem un īrniekiem, strīdos skolā, darbā vai starp organizācijām un patērētāju strīdos.

Vai šā veida ASR ir obligāts saskaņā ar tiesību aktiem vai saskaņā ar tiesas lēmuma noteikumiem?

ZPP ir noteikumi, kas paredzēti, lai veicinātu izlīgumu noslēgšanu tiesā, un tādā nolūkā ir paredzēts arī noteikums par īpašu izlīguma uzklausīšanu, lai izpētītu iespēju noslēgt izlīgumu tiesā. Tomēr šā izlīguma noslēgšana ir atkarīga no pušu brīvas gribas. Starpniecība un citu veidu ASR arī ir brīvprātīgi. ZPP paredz, ka tiesa izlīguma uzklausīšanā var atlikt civilprocesu pēc pušu saskaņota priekšlikuma, lai varētu mēģināt atrisināt strīdu ar alternatīviem līdzekļiem.

Starp noteikumiem par procedūru, kas jāievēro darba un sociālos strīdos, Darba un sociālo tiesu likumā (Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis Nr. 2/2004, Nr. 10/04 - labojums Nr. 61/04), kas stājās spēkā 2005. gada 1. janvārī, noteikts, ja likums vai koplīgums paredz obligātu procedūru strīda atrisināšanai miermīlīgā ceļā, tiesas prāva ir pieļaujama tikai ar nosacījumu, ka šis process tika sākts iepriekš, bet bija nesekmīgs. Šis noteikums neattiecas uz strīdiem par darba attiecību pastāvēšanu vai izbeigšanu.

Lapas augšmala

Šķīrējtiesa ir brīvprātīga un balstīta uz vienošanos starp pusēm.

Vai šā veida ASR reglamentē tiesību akti?

Izlīgumus tiesā reglamentē ZPP, kurā ir arī pamatnoteikumi par šķīrējtiesu. Starpniecību nereglamentē tiesību akti.

Ir iespējami līguma noteikumi, kas paredz, ka jebkurš strīds par līgumu tiks iesniegts ASR pirms nodošanas tiesai. Vai šie noteikumi ir saistoši abām pusēm attiecībā uz šā veida ASR?

Ja puses ar līgumu vienojas, ka konkrētu strīdu atrisinās kompetentā šķīrējtiesas padome, un tajā pašā strīdā starp tām pašām pusēm tiek iesniegta prasība tiesā, tiesa, atbildot uz atbildētāja iebildumu, paziņos, ka lieta tai nav piekritīga, anulēs jebkuras procesā veiktās darbības un noraidīs prasību.

Tiesas izlīgumu noslēdz tiesā. Starpniecība ir brīvprātīga un neietekmē tiesas procesu.

Kā es varu būt pārliecināts, ka izvēlētā veida ASR ir tāda uzticamības pakāpe, kas ir nepieciešama tieslietu pārvaldei? Jo īpaši, kā tiek garantēta sarunu konfidencialitāte?

Attiecībā uz šķīrējtiesu jāatceras, ka šķīrējtiesas vienošanās noslēgšanas mērķis ir izslēgt parasto tiesu jurisdikciju. Šķīrējtiesas procesi parasti ir konfidenciāli, ja vien puses nevienojas citādi. Ar konfidencialitāti saistītos jautājumus reglamentē starpniecību praktizējošo tiesu un organizāciju pieņemtie reglamenti. Piemēram, noteikumi, kas reglamentē ar tiesu saistītu starpniecību Ļubļanas Apgabaltiesā, paredz, ka viss, kas sniegts tiesai rakstiski vai mutiski, tiek uzskatīts par konfidenciālu. Ja starpniecības mēģinājums ir nesekmīgs, visi rakstiskie dokumenti tiek atdoti pusēm, un šā procesa laikā sniegtos paziņojumus vai dokumentus tiesa nevar ņemt vērā turpmākā civilprocesā. Ja izlīgumu tiesā noslēdz civilprocesa laikā, noteikumi par konfidencialitāti ir tādi paši kā noteikumi, kurus piemēro civilprocesam.

Lapas augšmala

Vai ir vajadzīgas juridiskas konsultācijas? Kāda ir advokātu loma šā veida ASR?

Šķīrējtiesas procesā tikai pilnīgi rīcībspējīga persona var neatkarīgi veikt procesuālās darbības. Puse, kas nespēj piedalīties civilprocesā, ir jāpārstāv juridiskam pārstāvim. Puse var pilnvarot kādu citu pārstāvi. Puses šķīrējtiesas procesos ļoti bieži pārstāv advokāti.

Starpniecības procesa noteikumus paredz tiesas un organizācijas, kas praktizē starpniecību. Principā juridiskas konsultācijas starpniecības procesā nav obligātas, bet pusi var pārstāvēt pilnvarota persona.

Ja tiesas izlīgumu noslēdz tiesā, noteikumi par pārstāvību ir tādi paši kā civilprocesā. ZPP nosaka, ka puses var vest lietu personīgi vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību. Tomēr procesos, kuros iesaistīti ārkārtēji tiesiski līdzekļi, puse var veikt procesuālās darbības tikai ar pārstāvja starpniecību, kurš ir advokāts. Procesos vietējā tiesā pārstāvis var būt jebkura pilnīgi rīcībspējīga persona, bet procesos apgabaltiesā, augstā vai augstākā tiesā pārstāvis var būt tikai advokāts vai cita persona, kas ir nokārtojusi valsts tiesību eksāmenu.

Vai šā veida ASR var veikt no attāluma, jo īpaši ar elektroniskiem līdzekļiem?

Uz jautājumu par procesu veikšanu no attāluma, ZPP, kas reglamentē izlīgumus tiesā, nosaka, ka pieteikumi, kas saņemti, izmantojot sakaru tehnoloģijas, un pieteikumi, kuri saņemti saskaņā ar tiesību aktos noteiktajiem nosacījumiem par informācijas tehnoloģijas izmantošanu, tiek uzskatīti par tās personas parakstītiem, kura pieteikumā nosaukta par parakstītāju. ZPP paredz arī, ka izlīgums tiesā tiek noslēgts, kad pušu vienošanās par izlīgumu ir ierakstīta protokolā un puses ir parakstījušas šo protokolu.

Lapas augšmala

Sīkākus noteikumus par ASR procedūrām paredz iestādes, kas praktizē ASR.

Vai šā veida ASR ir bezmaksas? Ja nē, kā sadala izdevumus? Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību? (sk. tematu „juridiskā palīdzība”)

Šķīrējtiesas procesi nav bezmaksas. Principā izmaksas sedz puse, kas zaudē procesu. Summa ir atkarīga no summas, par kuru ir strīds, šķīrējtiesas padomes veida un tā, vai strīds ir iekšzemes vai starptautisks. Šķīrējtiesa atšķiras no tiesas procesa ar to, ka netiek uzlikti nodokļi.

ZPP nosaka, ka, ja civilprasība beidzas ar izlīgumu tiesā, katra puse sedz savas izmaksas, ja vien izlīgumā nav paredzēts citādi.

Starpniecības izmaksu segšanu reglamentē organizācijas, kas praktizē starpniecību. Ar tiesu saistīta starpniecība pusēm principā ir bezmaksas (izņemot puses nolīgta pārstāvja izmaksas).

Saskaņā ar Bezmaksas juridiskās palīdzības likumu (Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis Nr. 96/2004 – oficiālā konsolidētā versija) bezmaksas juridisko palīdzību var piešķirt par juridisku konsultāciju, juridisku pārstāvību un citiem juridiskiem pakalpojumiem, kas noteikti tiesību aktos, par visu veidu tiesisko aizsardzību visās vispārīgās tiesās un specializētās tiesās Slovēnijā, Slovēnijas Republikas Konstitucionālajā tiesā un visās iestādēs, institūcijās vai personām Slovēnijas Republikā, kuru jurisdikcijā ir strīdu ārpustiesas atrisināšana („tiesas procesi”), un kā izņēmumu no tiesas procesa izmaksu segšanas. Bezmaksas juridisko palīdzību piešķir arī par procesiem starptautiskās tiesās vai šķīrējtiesas padomēs, ja tiesības uz bezmaksas juridisko palīdzību nereglamentē starptautiskas tiesas vai šķīrējtiesas padomes noteikumi vai ja fiziskai personai nepienākas bezmaksas juridiskā palīdzība saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem.

Lapas augšmala

Ja izmanto šā veida ASR, bet neizdodas atrisināt strīdu, vai joprojām ir iespējams vērsties tiesā? Vai šā veida ASR izmantošana ietekmē noilgumu, lai vērstos tiesā?

Starpniecība neietekmē iespēju sākt vai turpināt tiesas procesu vai noilgumu.

Vienojoties par šķīrējtiesu, puses izslēdz iespēju strīdu atrisināt tiesās.

Ja puses nenoslēdz izlīgumu tiesā, tiesa turpina procesu un izdod lēmumu.

Ja izmanto šā veida ASR un neizdodas atrisināt strīdu, kāda veida ir šī vienošanās? Kas notiek, ja vienošanos nepilda labprātīgi? Vai var izmantot parastās izpildes procedūras? Vai joprojām ir iespējams iesniegt lietu tiesā?

Šķīrējtiesas lēmumam ir galīga lēmuma spēks attiecībā pret pusēm (bet ne trešām personām), ja vien līgumā nevienojas, ka to var apstrīdēt augstākā šķīrējtiesas iestādē. Šķīrējtiesas lēmumu var paziņot par spēkā neesošu pēc puses pieteikuma. Šķīrējtiesas lēmuma apstrīdēšanas iemesli ir noteikti ZPP un var attiekties tikai uz šķīrējtiesas vienošanās spēkā esību, tās saturu (šķīrējtiesas vienošanās neattiecas uz strīdu, šķīrējtiesas padome pārsniedz savas pilnvaras), šķīrējtiesas padomes sastāvu, smagiem procesuāliem pārkāpumiem un sabiedriskās kārtības pārkāpumiem.

Vienošanās par tiesas izlīguma noslēgšanu ir dokuments, kas pieļauj izpildi. Ja vienošanos nepilda labprātīgi, puse var iesniegt piespiedu izpildes priekšlikumu, pamatojoties uz vienošanos.

Vienošanās, kas noslēgta ar starpniecības palīdzību, nav saistoša, un izpilde ir tikai brīvprātīga. Ja izlīguma uzklausīšanā civilprocesa sakarā puses nolemj mēģināt atrisināt strīdu ar ASR palīdzību, tās pēc vienošanās panākšanas tiesā var noslēgt izlīgumu tiesā un tādējādi iegūt dokumentu, kas pieļauj piespiedu izpildi.

« Alternatīva strīdu izšķiršana - Vispārīgas ziņas | Slovēnija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 05-12-2007