Eiropas Komisija > ETST > Alternatīva strīdu izšķiršana > Portugāle

Pēdējo reizi atjaunots: 20-07-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Alternatīva strīdu izšķiršana - Portugāle

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

I. Vispārīgi, kāda veida ASR ir Portugālē? I.
I.1. Samierināšana I.1.
I.2. Starpniecība I.2.
I.3. Arbitrāža I.3.
I.3.1. Brīvprātīga arbitrāža I.3.1.
I.3.2. Likumiskā arbitrāža I.3.2.
II. Sistēmas II.
II.1. Vai dažādu ASR veidu izmantošana saskaņā ar likumu vai tiesas spriedumu ir obligāta? II.1.
II.1.1. Strīdi profesionāļu starpā; patērētāju jautājumu strīdi un visu veidu strīdi, kuros ir izmantojama arbitrāža vai starpniecība: II.1.1.
II.1.2. Ģimenes strīdi: II.1.2.
II.1.3. Strīdi starp privātpersonām: II.1.3.
II.2. Vai šos ASR veidus regulē likums? II.2.
II.2.1. Strīdi profesionāļu starpā, patērētāju strīdi un visa veida strīdi, kuros ir izmantojama arbitrāža vai starpniecība: II.2.1.
II.2.2. Strīdi starp privātpersonām: II.2.2.
II.2.3. Ģimenes strīdi: II.2.3.
II.3. Līgumā var paredzēt, ka jebkurš ar līgumu saistīts strīds pirms izskatīšanas tiesā ir jāizskata, piemērojot ASR. Vai šādsregulējums attiecībā uz šiem ASR veidiem ir saistošs abām pusēm? II.3.
II.4. Kāda veida strīdus var atrisināt ar šo ASR veidu palīdzību? II.4.
II.4.1. Privātpersonu strīdi: II.4.1.
II.4.2. Ģimenes strīdi: II.4.2.
II.5. Kā var nodrošināt, lai ASR, kuru jūs esat izvēlējušies, sniegtu garantijas, kas atbilstu tradicionālās tiesas sniegtām garantijām?  Jo īpaši, kā tiek garantēta sarunu konfidencialitāte? II.5.
II.5.1. Privātpersonu un ģimenes strīdi: II.5.1.
II.5.2. Ģimenes strīdi: II.5.2.
II.6. Vai ir nepieciešams meklēt juridisku palīdzību? Kāda ir advokāta loma šī veida ASR? II.6.
II.6.1. Visi strīdu veidi, kuros var izmantot starpniecību: II.6.1.
II.6.2. Privātpersonu un ģimenes strīdi: II.6.2.
II.6.3. Visi strīdu veidi, kuros var izmantot arbitrāžu: II.6.3.
II.7. Vai šo ASR veidus var piemērot no attāluma, proti, ar elektronisko saziņas līdzekļu palīdzību? II.7.
II.7.1. Visi strīdu veidi, kuros var izmantot starpniecību: II.7.1.
II.7.2. Privātpersonu strīdi: II.7.2.
II.7.3. Ģimenes strīdi: II.7.3.
II.7.4. Visi strīdu veidi, kuros var izmantot arbitrāžu: II.7.4.
II.8. Vai šie ASR veidi ir bezmaksas? Ja nē, kā tiek sadalīti izdevumi? Vai ir iespējams iegūt juridisko palīdzību? II.8.
II.8.1. Visi strīdu veidi, kuros var izmantot arbitrāžu: II.8.1.
II.8.2. Ģimenes strīdi: II.8.2.
II.8.3. Citi strīdu veidi: II.8.3.
II.8.4. Privātpersonu strīdi: II.8.4.
II.8.5. Ģimenes strīdi: II.8.5.
II.9. Ja jūs esat izmantojuši šos ASR veidus, bet atrisināt strīdu nav izdevies, vai vēl joprojām ir iespējams griezties tiesā? Vai šo ASR veidu izmantošanai ir kāda ietekme uz ierobežojuma periodu, lai vērstos tiesā? II.9.
II.9.1. Privātpersonu strīdi: II.9.1.
II.9.2. Ģimenes strīdi: II.9.2.
II.9.3. Visi strīdu veidi, kuros var izmantot arbitrāžu: II.9.3.
II.10. Ja jūs esat izmantojuši šos ASR veidus un ir izdevies atrisināt strīdu, kāda ir šīs vienošanās forma? Kas notiek, ja vienošanās netiek labprātīgi pildīta? Vai var izmantot parastas piemērošanas kārtību? Vai vēl ir iespējams sniegt šo lietu tiesā? II.10.
II.10.1. Strīdi starp privātpersonām: II.10.1.
II.10.2. Ģimenes strīdi: II.10.2.
II.10.3. Visi strīdu veidi, kuros var izmantot arbitrāžu: II.10.3.

 

I. Vispārīgi, kāda veida ASR ir Portugālē?

Portugālē pieejamās alternatīvie strīdu risināšanas veidi ir samierināšana, starpniecība un arbitrāža. Tās visas ir vērstas uz strīdu atrisināšanu ārpus tiesas.

Šo iespēju izvēlēšanās nodrošina to, ka taisnīgums tiek panākts ātri un efektīvi. Pušu līdzdalība veicina apstākļu radīšanu, kas dod iespēju tām saglabāt attiecības pēc tam, kad domstarpības ir novērstas.

I.1. Samierināšana

Samierināšana ir alternatīva tiesas iesaistīšanai. Tā pēc būtības ir neformāla. Šajā procesā puses ar vai bez trešās puses līdzdalības mēģina rast risinājumu savām nesaskaņām.

Ja iesaistās trešā puse, tā darbojas kopā ar abām pusēm, aicinot tās apspriest jautājumu, par kuru tām ir domstarpības, un palīdzot tām nonākt pie brīvprātīgas vienošanās.

Samierinātājs pievērš uzmanību objektīviem strīda aspektiem, uzstāj uz ātru, nenogurdinošu problēmas risinājumu un palīdz strīdīgajām pusēm nonākt pie vienošanās uz viņu pašu atbildību. Salīdzinājumā ar starpnieku, samierinātājs ieņem aktīvāku nostāju. Viņš pat var piedāvāt strīda risinājumu.

I.2. Starpniecība

Starpniecība ir alternatīva strīdu risināšanas iespēja, kas ir konfidenciāla un pēc rakstura brīvprātīga. Atbildība par lēmumu pieņemšanu gulstas uz iesaistītajām pusēm. Parasti starpniecībai ir oficiāls raksturs.

Šī strīdu risināšanas veida procesā puses diskutē, tām palīdz objektīva un neitrāla trešā puse, un mēģina nonākt pie vienošanās, lai atrisinātu savu strīdu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Atšķirībā no tiesneša vai arbitra, starpnieks nepasludina nekādu lēmumu attiecībā uz strīda rezultātu. Tā vietā starpnieks virza puses uz kontaktu nodibināšanu savā starpā un spēju apmainīties viedokļiem tā, lai puses pašas var nonākt pie vienošanās pamata, kas izbeigtu strīdu. Tā kā šajā procesā vienmēr tiek iesaistīta trešā puse, mēs varam to uzskatīt par starpprocesu starp samierināšanu un arbitrāžu.

Tā kā starpniecība pieļauj to, ka tiek uzturētas attiecības starp strīdīgajām pusēm, tā it sevišķi ir ieteicama, lai risinātu strīdus starp ģimeni un kaimiņiem.

I.3. Arbitrāža

I.3.1. Brīvprātīga arbitrāža

Brīvprātīgā arbitrāža ir privāta strīdu risināšanas iespēja, kurā puses pēc savas iniciatīvas izvēlas cilvēkus, kuri ir pazīstami kā arbitri, un kas pieņem lēmumu, kurš ir saistošs pusēm, kas risina savas nesaskaņas.

Šajā procesā objektīvā trešā puse pieņem lēmumu par strīdu, kas šķir puses. Tas ir ekvivalents tiesvedībai, jo lēmumu nepieņem strīdīgās puses.

Īstenošanas nolūkos arbitrāžas lēmumi tiek uzskatīti par ekvivalentiem tiem lēmumiem, ko pieņem normālas tiesas un tie tāpat ir īstenojami.

Ja vien puses nav atteikušās no savām apelācijas tiesībām vai nav pilnvarojušas arbitru panākt objektīvu un taisnīgu spriedumu, apelācijas pret arbitrāžas lēmumiem var iesniegt apelācijas tiesā.

I.3.2. Likumiskā arbitrāža

Šis termins tiek piedēvēts brīvprātīgajai arbitrāžai, kuru veic personas, kurām Tieslietu ministrija ir atļāvusi veikt šādu darbību. Šīs personas sauc par “Centros de Arbitração” (Arbitrāžas centri).

Lapas augšmalaLapas augšmala

II. Sistēmas

Saskaņā ar Likumu par brīvprātīgo arbitrāžu, katru strīdu, kas nav jārisina tiesā vai obligātā arbitrāžā un kas neattiecas uz neatsavināmām tiesībām, puses var iesniegt izskatīšanai arbitrāžā.

Portugāles tiesību aktos neatsavināmas tiesības ir tiesības, kas attiecas uz personiskās brīvības un personas statusa jautājumiem, tiesībām, kas saistās ar darba tiesiskajām attiecībām darba līgumu kontekstā, kā arī tiesības, ko atzīst tiesību akti attiecībā uz sociālo nodrošināšanu. Tās ietver arī tās tiesības, kas ir saistītas ar tiesiskām attiecībām, ko puses nevar izbeigt pēc savas vēlēšanās un no kurām tās tāpēc nevar atteikties tiesisku darbību ceļā.

Ja ir iesaistītas šādas tiesības, nevar izmantot arbitrāžu vai citus alternatīvus strīdu risināšanas veidus.

Samierināt parasti mēģina pirms vēršanās pie arbitrāžas likumīgajos arbitrāžas centros.

Ja samierināšanas mēģinājuma rezultātā strīdam netiek rasts risinājums, jebkura puse var iesniegt lietu izskatīsānai arbitrāžas kārtībā.

Starpniecību likums parasti neregulē, bet tā ir īpaši paredzēta likumā, kas nodibināja “Julgados de Paz” (miertiesas) (institūcijas, kuras ir līdzīgas tiesām, kuru uzdevums ir risināt civillietas, kuras attiecas uz summām, kas nav lielākas par € 3 740.98) un Likumā par nepilngadīgo aizsardzību, proti, saistībā ar aizbildniecības kārtošanu.

Starpniecība kā alternatīva iespēja patērētāju strīdu risināšanā ir paredzēta dokumentā, kas izveidoja reģistrācijas sistēmu personām, kuras vēlas izmantot āŗpustiesas strīdu risināšanas procedūras.

Lapas augšmalaLapas augšmala

II.1. Vai dažādu ASR veidu izmantošana saskaņā ar likumu vai tiesas spriedumu ir obligāta?

II.1.1. Strīdi profesionāļu starpā; patērētāju jautājumu strīdi un visu veidu strīdi, kuros ir izmantojama arbitrāža vai starpniecība:

Brīvprātīgo arbitrāžu var izmantot, lai atrisinātu jebkura veida strīdu, kuru saskaņā ar likumu nevajag nodot izskatīšanai tiesā vai arbitrāžas tiesā un kas skar tiesības vai jautājumus, par kuriem puses var brīvi lemt.

Starpniecības izmantošana arī ir process, kuru strīdīgās puses brīvi izvēlas.

Iespēja uzņēmumam piemērot starpniecības metodi, ja tam ir piešķirtas tiesības izmantot šādu strīdu risināšanas veidu, lai atrisinātu patērētāju jautājumu strīdus, ir atkarīga no  patērētāja un iesaistītās profesionālās puses iepriekšējas piekrišanas šim procesam.

II.1.2. Ģimenes strīdi:

Aizbildniecības noteikšanas procesos tiesnesis var izlemt, ka ir nepieciešams izmantot starpniecību, bet šis lēmums ieinteresētajām pusēm vienmēr ir jāakceptē.

II.1.3. Strīdi starp privātpersonām:

Civillietās, kuru prasības summa ir mazāka par €3 740.98 un kuras ir miertiesu kompetencē, starpniecības izmantošana ir brīvprātīga un atkarīga no ieinteresēto pušu piekrišanas.

Civillietās miertiesas ir kompetentas izskatīt šādus jautājumiem:

  1. prasības ar mērķi izpildītas saistības, izņemot tās, kuras ir saistītas ar naudiskas izteiksmes labuma iegušanu un kurās sākotnējais kreditors ir vai bija juridiska persona;
  2. lietas, kas saistītas ar kustamas mantas nodošanu;
  3. lietas, kas saistītas ar kopīga īpašuma īpašnieku tiesībām un pienākumiem, ja vien attiecīgā kopīpašnieku apvienība nav vienojusies par to, ka strīdi, kasi radušies kopīpašnieku starpā vai starp kopīpašniekiem un administratoru, ir obligāti risināmi arbitrāžā;
  4. prasības par strīdu risināšanu starp īpašuma īpašniekiem attiecībā uz pagaidu piespiedu caurbraukšanu, dabisku ūdens drenāžu, aizsardzības pasākumiem pret plūdiem, kanalizācijas sistēmu, kanālu, grāvju un dzīvžogu koplietošanu, logu, durvju, verandu atvēršanu un tamlīdzīgiem pasākumiem; slepus noklausīšanos, koku un krūmu stādīšanu, sienu un šķērssienu nojaukšanu;
  5. prasības par iegūšanu īpašumā, īpašumtiesību iegūšanu uz ilgas pārvaldīšanas pamata un piekļuvi īpašumam;
  6. lietas attiecībā uz tiesībām izmantot un pārvaldīt kopīpašumu, virsmas, sveša īpašuma izmantošanas tiesībām, tā izmantošanu un dzīvošanu tajā, kā arī reālām tiesībām uz pagaidu mītni;
  7. lietas attiecībā uz nomu pilsētā, izņemot prasības par izlikšanu;
  8. lietas attiecībā uz līgumu un ārpuslīgumu civiltiesisko atbildību;
  9. lietas attiecībā uz līgumu nepildīšanu, izņemot lietas par darba līgumiem un nomas līgumiem laukos;
  10. lietas attiecībā uz vispārējo saistību garantēšanu.

Arbitrāžas sprieduma nepieciešamību dažreiz paredz īpašs likums. Šādos gadījumos ir jāvēršas attiecīgajā arbitrāžas tiesā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

II.2. Vai šos ASR veidus regulē likums?

II.2.1. Strīdi profesionāļu starpā, patērētāju strīdi un visa veida strīdi, kuros ir izmantojama arbitrāža vai starpniecība:

Brīvprātīgo arbitrāžu skaidri regulē likums.

Ir īpašs tiesību akts, kas regulē brīvprātīgās arbitrāžas procedūras, kuras veic institūcijas.

Attiecībā uz patērētāju strīdiem, tās personas, kas brīvprātīgajā reģistrēšanās sistēmā ārpustiesas patērētāju strīdu risināšanai darbojas saskaņā ar likumā noteiktajiem principiem, var sniegt starpniecības pakalpojumus.

II.2.2. Strīdi starp privātpersonām:

Likums, kas regulē miertiesu kompetenci, organizāciju un darbību, skaidri nosaka un regulē starpniecību, starpnieka funkcijas un to starpniecības dienestu, kas nodibināti pie katras miertiesas, darbību.

II.2.3. Ģimenes strīdi:

Starpniecība ģimenes strīdos ir ierobežota līdz gadījumiem par dzīvošanu šķirti vai laulības šķiršanu pēc savstarpējas vienošanās un tās mērķis ir palīdzēt nepilngadīgu bērnu vecākiem panākt vienošanos par aizbildniecības nokārtošanu.

Līdzīgi, aizbildniecības lietās likums pieprasa, lai tiesnesis, darbojoties savu pilnvaru ietvaros, saskaņā ar ieinteresēto pušu vienošanos vai pēc viņu lūguma, lemtu par valsts vai privātu starpniecības dienestu iesaistīšanu.

Gabinete de Mediação Familiar” (Starpniecības birojs ģimenes lietās) sniedz valsts pakalpojumus šajā jomā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

II.3. Līgumā var paredzēt, ka jebkurš ar līgumu saistīts strīds pirms izskatīšanas tiesā ir jāizskata, piemērojot ASR. Vai šādsregulējums attiecībā uz šiem ASR veidiem ir saistošs abām pusēm?

Jā, šādu regulējumu patiešām var paredzēt..

Saskaņā ar likumu Par brīvprātīgo arbitrāžu, katru strīdu, kas nav jārisina vienīgi tiesā vai obligātā arbitrāžā un kas neattiecas uz neatsavināmām tiesībām, puses var iesniegt izskatīšanai arbitrāžas tiesā.

Uzņēmējdarbības līguma puses ar līgumā iekļautu nosacījumu var vienoties, ka strīdi, kas radušies no tiesiskajām līgumattiecībām, ir sniedzami arbitrāžas tiesā, atsakoties no tiesībām vērsties jebkurās citā tiesas instancē. Šo nosacījumu sauc par “cláusula compromissória” (saistību nosacījums). Jāpiebilst, ka tad, ja līgumslēdzējas puses nav atteikušās no tiesas ceļa izmantošanas, pret arbitrāžas lēmumu var iesniegt apelāciju otrās instances tiesā. Šai klauzulai jānosaka tiesiskās attiecības starp strīdīgajām pusēm un jābūt saistošam abām pusēm.

Līdzīgi, nekas nekavē līgumslēdzējas puses vienoties par citu ASR veidu, jo īpaši starpniecības, pielietošanu, lai atrisinātu visus strīdus, kas radušies no līgumattiecībām.

II.4. Kāda veida strīdus var atrisināt ar šo ASR veidu palīdzību?

Ar šo ASR veidu palīdzību var atrisināt jebkāda veida strīdus, ciktāl, kā minēts iepriekš, tie nav saistīti ar neatsavināmām tiesībām.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Kā parādīts, visus strīdus, kasradušies no juridiskām attiecībām un kurus puses var izbeigt pārrunu ceļā, pat atsakoties no tiesībām, kas rodas no attiecīgā līguma, un kurus likums nav nodevis vienīgi tiesu pārziņā, var atrisināt ar šo ASR veidu palīdzību.  

Likums skaidri paredz brīvprātīgo, speciālo vai likumīisko arbitrāžu kā ārpustiesas strīdu risināšanas iespēju.  

Galvenais brīvprātīgo likumiskoarbitrāžu raksturojošais fakts ir tas, ka vairākās pilsētās un lielpilsētās visā Portugālē atrodas centri, kas veic šo darbu.. Centri darbojas pastāvīgi un izvēlas strīdus, kurus tie var atrisināt. Šiem centriem var būt vispārēja kompetence vai arī tie var specializēties noteiktās jomās.

Ir daži centri, kuriem ir reģionāla jurisdikcija un kas nodarbojas tikai ar strīdiem, kuri radušies noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā. Ir citi centri, kas darbojas pa visu valsti un var izskatīt strīdus no visas Portugāles.

Līdztekus arbitrāžas centriem, kuriem ir vispārēja kompetence, pastāv arbitrāžas centri, kas nodarbojas ar specifiskiem jautājumiem. Tie ietver patērētāju strīdus saistībā ar tirdzniecības un rūpniecības nozarēm, strīdus, kas radušies sakarā ar sabiedrisku vai privātu darbību, strīdus, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesībām, strīdus par īpašumiem un nomas līgumiem pilsētā, par profesiijām un ceļu negadījumiem.  

II.4.1. Privātpersonu strīdi:

Kā tika minēts iepriekš, starpniecību skaidri paredz Portugāles Civillikums lietās, kuru prasības summa nav lielāka par €3 740.98 un kas ietilpst miertiesu kompetencē.

Lapas augšmalaLapas augšmala

II.4.2. Ģimenes strīdi:

Izskatot laulības šķiršanu vai dzīvošanu šķirti, var izmantot starpniecību, lai atrisinātu problēmas saistībā ar nepilngadīgiem bērniem. Starpniecību skaidri paredz Portugāles likumdošanas akti saistībā ar aizbildniecības procesiem.

II.5. Kā var nodrošināt, lai ASR, kuru jūs esat izvēlējušies, sniegtu garantijas, kas atbilstu tradicionālās tiesas sniegtām garantijām?  Jo īpaši, kā tiek garantēta sarunu konfidencialitāte?

II.5.1. Privātpersonu un ģimenes strīdi:

Starpniecība, kuru veikc miertiesu kompetencē esošās lietās un ģimenes lietās garantē pusēm objektivitāti, neatkarību, konfidencialitāti un uzticamību. Starpniekiem ir jādarbojas ar nepieciešamo kompetenci un uzcītību. Šie ētikas nosacījumi, kas skaidri definēti likumā, darbojas kā īsta procesuāla garantija.

Šajā sakarā likums liek īpašu uzsvaru uz konfidencialitātes garantēšanu.

Starpniecībā, ko veic miertiesas, un strapniecībā ģimenes jautājumos, pusēm vispirms ir jāparaksta starpniecības līgums, kas nosaka, ka konkrētā starpniecība ir konfidenciāla. Pusēm, to pārstāvjiem un starpniekam ir jārespektē visu starpniecības laikā izteikto paziņojumu konfidenciālais raksturs.

Ja vien puses nav devušas savu īpašu atļauju, starpnieki nekādā veidā nevar iesaistīties nevienā procesā, kas seko starpniecībai, piemēram, arbitrāžā, tiesas procesā vai psihoterapeitiskajā ārstēšanā, neskatoties uz to, vai šīs starpniecības rezultātā ir vai vai nav tikusi panākta vienošanās.

Lapas augšmalaLapas augšmala

II.5.2. Ģimenes strīdi:

Patērētāju strīdos, personām, kam ir atļauts nodarboties ar ASR veidiem, ir jādod garantijas, ka viņu rīcība būs objektīva un neatkarīga.

II.6. Vai ir nepieciešams meklēt juridisku palīdzību? Kāda ir advokāta loma šī veida ASR?

II.6.1. Visi strīdu veidi, kuros var izmantot starpniecību:

Mēģinot risināt strīdu starpniecības ceļā, pusēm nav nepieciešams nozīmēt advokātus.

Starpniecības procesā puses tiek aicinātas aktīvi iesaistīties risinājuma meklēšanā. Taču advokātu lomu palīdzības sniegšanā pusēm nevajadzētu novērtēt par zemu. Advokāts var nodrošināt, ka process virzās tā, lai tiek ievērotas viņa klienta intereses un mērķi; viņš var identificēt likuma punktus, novērtēt risinājuma vēlamību vai risinājuma ietekmi uz pretējo pusi, un var sagatavot vai pārbaudīt vienošanās tekstu.

II.6.2. Privātpersonu un ģimenes strīdi:

Starpniecības lietās, kuras izskata miertiesās, vai izskatot ģimenes jautājumus, pusēm ir jāierodas personīgi. Taču tās var ierasties kopā ar advokātu.

II.6.3. Visi strīdu veidi, kuros var izmantot arbitrāžu:

Risinot strīdus ar arbitrāžas palīdzību, nav nepieciešams nozīmēt advokātu. Puses var nozīmēt jebkuru, kas to pārstāvētu vai kas piedalītos arbitrāžas tiesā.

Taču juridisku pārstāvi arbitrāžas lietā jānozīmē, ja strīda summa pārsniedz ierobežojumu, kas noteikts lietām, kas izskatāmas pirmās instances tiesā (€3 740.98), kā arī tad, ja ir iesniegta apelācija.

Lapas augšmalaLapas augšmala

II.7. Vai šo ASR veidus var piemērot no attāluma, proti, ar elektronisko saziņas līdzekļu palīdzību?

II.7.1. Visi strīdu veidi, kuros var izmantot starpniecību:

Tā kā starpniecības galvenais mērķis ir dot pusēm iespēju atrisināt savas domstarpības draudzīgā sarunu ceļā, ir pieņemts, ka puses fiziski piedalās starpniecības sanāksmēs.

II.7.2. Privātpersonu strīdi:

Saskaņā ar Likumu Par miertiesām, ja viena no pusēm neierodas uz ieplānoto starpniecības sanāksmi un neiesniedz nekādu paskaidrojumus par savu neierašanos, lieta tiek nodota sekretariātam, lai tiktu nozīmēta lietas izskatīšana tiesā.

II.7.3. Ģimenes strīdi:

Vecākiem jāpiedalās starpniecības procesos ģimenes lietās.

Ja neviens no vecākiem neierodas uz starpniecības procesa sanāksmi un ja tiesvedība aizbildniecības lietā ir tikusi apstādināta ar mērķi rast vienošanos, starpniecības dienesti par to informē tiesu, lai tiesvedības apstādināšanu varētu atcelt un tiėsvedība varētu turpināties.

II.7.4. Visi strīdu veidi, kuros var izmantot arbitrāžu:

Brīvprātīgās likumiskās arbitrāžas gadījumā, pirms lēmuma pieņemšanas, pusēs vienmēr jāuzklausa mutiski vai rakstveidā.

Arbitrāžas procesā, pateicoties tā raksturam, var izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus, galvenokārt videokonferences.

Lapas augšmalaLapas augšmala

II.8. Vai šie ASR veidi ir bezmaksas? Ja nē, kā tiek sadalīti izdevumi? Vai ir iespējams iegūt juridisko palīdzību?

II.8.1. Visi strīdu veidi, kuros var izmantot arbitrāžu:

Likums neparedz juridiskās palīdzības piešķiršanu strīdos, kas tiek risināti brīvprātīgās, speciālās vai likumiskās arbitrāžas ceļā.

II.8.2. Ģimenes strīdi:

Likumiskā arbitrāža patērētāju arbitrāžas centros ir bezmaksas, bet strīdu, kurus tās var palīdzēt atrisināt, izmaksas summas ir zemas - vairums centru pieņem tikai prasības, kuru summa nav lielāka par €3 749.98.

II.8.3. Citi strīdu veidi:

Arbitrāžas centra pakalpojumu izmaksas ir dažādas un parasti ir atkarīgas no strīdu vērtības. Maksājamās summas un veids, kādā tās tiek sadalītas strīdā iesaistīto pušu starpā, parasti ir noteikts centru statūtos.

Ir daži arbitrāžas centri, kuros jāmaksā tikai par tām lietām, kuras ir nodotas arbitrāžas tiesām. Starpniecības un samierināšanas pakalpojumi, kas tiek sniegti ar mērķi panākt vienošanos, pirms uzsākt arbitrāžas tiesvedību, ir bezmaksas.

II.8.4. Privātpersonu strīdi:

Par starpniecību miertiesās ir jāmaksā neliela noeikta summa, kas ir zemāka tad, ja tiek panākta vienošanās. Maksājamā summa tiek sadalīta vienādi pušu starpā.

Likums par miertiesām paredz, ka cilvēkiem, kas atbilst likuma Par juridisko palīdzību nosacījumiem, piešķir tiesības uz jebkuru no dažādajiem šīs palīdzības veidiem (šajā sakarā skatīt faktu lapu par juridisko palīdzību).

Lapas augšmalaLapas augšmala

II.8.5. Ģimenes strīdi:

Starpniecība, ko sniedz valsts starpniecības dienesti ģimenes jautājumos – Starpniecības birojs ģimenes jautājumos – ir bezmaksas.

II.9. Ja jūs esat izmantojuši šos ASR veidus, bet atrisināt strīdu nav izdevies, vai vēl joprojām ir iespējams griezties tiesā? Vai šo ASR veidu izmantošanai ir kāda ietekme uz ierobežojuma periodu, lai vērstos tiesā?

II.9.1. Privātpersonu strīdi:

Ja pusēm neizdodas nonākt pie risinājuma vai nonākt tikai pie daļēja risinājuma ar miertiesu starpniecības palīdzību, starpnieks paziņo šo faktu miertiesnesim, kurš nozīmē tiesas izskatīšanas datumu.

II.9.2. Ģimenes strīdi:

Ja vecāki starpniecības rezultātā nenonāk pie vienošanās ģimenes lietās saistībā ar tiesvedību par aizbildniecību, starpniecības dienesti paziņo šo faktu atbildīgajai tiesai, kura tad turpina lietas izskatīšanas gaitu.

Laulības šķiršanas lietās vai lietās par dzīvošanu šķirti pēc savstarpējas vienošanās, kuras ir iesniegtas civilstāvokļa aktu reģistrā, ja vienošanos par aizbildniecību, kuru iesniedz vecāki, prokurors uzskata par tādu, kas pienācīgi neaizstāv nepilngadīgā intereses un attiecīgās puses nepiekrīt norādītajiem grozījumiem, lieta tiek nosūtīta attiecīgā civilstāvokļa aktu reģistra apgabaltiesai.

II.9.3. Visi strīdu veidi, kuros var izmantot arbitrāžu:

Brīvprātīgajā arbitrāžā process beidzas ar arbitrāžas lēmumu, kas var sastāvēt no vienošanās apstiprināšanas, kura ir panākta samierināšanās fāzē. Šim lēmumam ir tiesas sprieduma spēks.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja puses nav atteikušās no savām tiesībām uz apelāciju, pret arbitrāžas lēmumu var iesniegt apelāciju otrās instances tiesā saskaņā ar identiskiem nosacījumiem tiem, kas piemērojami lēmumiem, kurus pieņem apgabaltiesas.

ASR izmantošana neietekmē termiņus, lai vērstos tiesā.

II.10. Ja jūs esat izmantojuši šos ASR veidus un ir izdevies atrisināt strīdu, kāda ir šīs vienošanās forma? Kas notiek, ja vienošanās netiek labprātīgi pildīta? Vai var izmantot parastas piemērošanas kārtību? Vai vēl ir iespējams sniegt šo lietu tiesā?

II.10.1. Strīdi starp privātpersonām:

Vienošanās, kas panākta starpniecības ceļā, lietās, kuras ir miertiesu kompetencē, tiek noformēta rakstveidā un to apstiprina miertiesnesis.

Apstiprinātajam līgumam ir pirmās instances tiesas lēmuma statuss.

Ratificētas starpniecības vienošanās izpilde saskaņā ar Civillikuma nosacījumiem ir pirmās instances tiesas lieta.

II.10.2. Ģimenes strīdi:

Vienošanās, kas panākta starpniecības ceļā, tiek noformēta rakstveidā un to pastiprina tās tiesas tiesnesis, kurā aizbildniecības lieta ir uzsākta.

II.10.3. Visi strīdu veidi, kuros var izmantot arbitrāžu:

Arbitrāžas lēmums ir izpildāms tādā pašā veidā kā pirmās instances tiesas lēmums.

Arbitrāžas lēmuma izpilde saskaņā ar Civillikuma nosacījumiem ir pirmās instances tiesas lieta.

Tāpēc šajās situācijās lieta tiek nodota tiesai izpildes stadijā.

Cita informācija

  • Supremo Tribunal de Justiça (Augstākā justīcijas tiesa); English - français - português
  • Tribunal Constitucional (Konstitucionālā tiesa); português
  • Ministério da Justiça (Tieslietu ministrija); English - português
  • Tribunal da Relação de Lisboa (Lisabonas Apelācijas tiesa); português
  • Tribunal da Relação de Coimbra (Koimbras Apelācijas tiesa); português
  • Tribunal da Relação de Évora (Evoras Apelācijas tiesa); English - français - português
  • Tribunal da Relação do Porto (Porto Apelācijas tiesa); português
  • Procuradoria Geral da República (Ģenerālprokurora birojs); português
  • Centro de Estudos Judiciários (Tieslietu studiju centrs; iestāde, kas atbild par Portugāles tiesnešu un miertiesnešu sagatavošanu); English - français - português
  • Direcção Geral da Administração da Justiça (Tiesas administrācijas ģenerāldirektorāts; cita starpā sniedz informāciju par tiesu kontaktinformāciju un ģeogrāfisko kompetenci un piedāvā piekļuvi tiesas amatpersonu tīmekļa vietnei); English - português
  • Gabinete de Política Legislativa e Planeamento do Ministério da Justiça (Tieslietu ministrijas Likumdošanas politikas un plānošanas birojs); English - português
  • Direcção Geral dos Registos e do Notariado (Directorate‑General for Records and Notaries) (Arhīva un notāru ģenerāldirektorāts); português
  • Instituto do Consumidor (Patērētāju lietu institūts); português
  • Associação Sindical dos Juizes Portugueses (Portugāles tiesnešu asociācija); português
  • Sindicato dos Magistrados do Ministério Público (Miertiesnešu asociācija); português
  • Ordem dos Advogados (Portugāles advokatūra); português
  • Online legislation database (Tiešsaistes likumu datubāze) (satur visus likumus un paziņojumus, kas publicēti izdevumā “I Série do Diário da República” (Valdības vēstnesis, I. sērijā) kopš 1970. gada 1. janvāra; sniedz brīvu pieeju likumdošanas aktiem, kas publicēti I. sērijā kopš 2000. gada 1. janvāra); português
  • Direcção-Geral da Administração Extrajudicial (Ārpustiesas administrācijas ģenerāldirektorāts); English - português
  • Associação de Mediadores de Conflitos (Strīdu starpnieku asociācija); português
  • Associação Nacional para a Mediação Familiar – (Nacionālā starpnieku asociācija ģimenes lietās; apvieno profesionāļus starpniecības ģimenes lietās jomā, sniedzot sākotnēju un turpmāku apmācību) (anmf-portugal@netcabo.pt);
  • Centro de Arbitração (arbitrāžas centrs) da Universidade Católica Portuguesa (CAUCP); português
  • Núcleo de Apoio ao Investidor e Mediação (Investoru atbalsta un starpniecības centrs (NAIM); English - português
  • Centro de Mediação Peritagens e Arbitragens Voluntárias (Ekspertu starpniecības un brīvprātīgās arbitrāžas centrs); português
  • Centro de Arbitração Comercial (Tirdzniecības arbitrāžas centrs); English - português
  • Centro de Informação, Mediação e Arbitração de Conflitos do Algarve (Algarvas Strīdu informācijas, patērētāju strīdu starpniecības un arbitrāžas centrs); English - português
  • Centro de Arbitração Conflitos de Consumo de Lisboa (Lisabonas Patērētāju strīdu arbitrāžas centrs) (lis.arbitration@ip.pt);
  • Centro de Informação de Consumo e Arbitração do Porto (Oporto Patērētāju informācijas un arbitrāžas centrs) (cicap@mail.telepac.pt);
  • Centro de Arbitração de Conflitos de Consumo de Coimbra e Figueira da Foz (Koimbras un Figueiradafozas Patērētāju strīdu arbitrāžas centrs) (tribarb@esoterica.pt).

« Alternatīva strīdu izšķiršana - Vispārīgas ziņas | Portugāle - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 20-07-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste