Eiropas Komisija > ETST > Alternatīva strīdu izšķiršana > Nīderlande

Pēdējo reizi atjaunots: 13-02-2008
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Alternatīva strīdu izšķiršana - Nīderlande

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


Izlasot informāciju, kas ietverta faktu lapā „ASR - vispārīga informācija”, jums būs pārskats par alternatīvām strīdu atrisināšanas metodēm. Mēs centīsimies šajā jaunajā faktu lapā sniegt vairāk praktiskas informācijas par ASR Nīderlandē.



 

SATURS

1. Kāda veida strīdus iespējams atrisināt ar šā veida ASR? 1.
2. Pirms vēršanās tiesā puses vienmēr var censties pašas atrisināt konfliktu. Tas ir iespējams arī ar starpnieka palīdzību, kurš darbojas kā neatkarīgs koordinators. Komerciāla starpniecība ir iespējama gandrīz jebkurā konfliktā, kas nav krimināltiesību darbības jomā. 2.
3. Vai šā veida ASR ir obligāts saskaņā ar tiesību aktiem vai tiesas rīkojuma noteikumiem? 3.
4. Vai šā veida ASR reglamentē tiesību akti? 4.
5. Līguma noteikumos var paredzēt, ka jebkurš strīds par līgumu pirms vēršanās tiesā tiks iesniegts ASR. Vai šā veida ASR šie noteikumi ir saistoši abām pusēm? 5.
6. Kā nodrošināt, lai izmantotajam ASR ir tāda uzticamības pakāpe, kāda ir parastai tiesvedībai? Jo īpaši, kā nodrošināt sarunu konfidencialitāti? 6.
7. Vai ir vajadzīgas juridiskas konsultācijas? Kāda ir advokāta loma šā veida ASR? 7.
8. Vai šā veida ASR var veikt no attāluma, jo īpaši ar elektroniskiem līdzekļiem? 8.
9. Vai šā veida ASR ir bezmaksas? Ja nē, kā sedz izdevumus? Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību? (sk. tematu „juridiskā palīdzība”) 9.
10. Ja izmanto šā veida ASR, bet atrisināt strīdu neizdodas, vai joprojām pastāv iespēja vērsties tiesā? Vai šā veida ASR izmantošana ietekmē iespējas vērsties tiesā noilgumu? 10.
11. Ja izmanto šā veida ASR un izdodas atrisināt strīdu, kā tiek noformēta šī vienošanās? Kas notiek, ja vienošanos nepilda labprātīgi? Vai var izmantot parastās piespiedu izpildes procedūras? Vai joprojām ir iespējams iesniegt lietu tiesā? 11.
12. Kā minēts iepriekš, ombuda lēmumi nav saistoši. 12.

 

Pirmkārt, vispārīgi raugoties, ir dažādie ASR veidi Nīderlandē?

Papildus plašai šķīrējtiesas sistēmai, ko reglamentē valsts un starptautiskie tiesību akti, Nīderlandē ir vairākas iespējas strīdu ārpustiesas atrisināšanai, no kurām svarīgākās ir saistošs ieteikums („saistošs trešās personas nolēmums”) un starpniecība.

Parasti jūs varat izmantot vienu vai otru no šiem dažādajiem ASR veidiem. Lai iegūtu vairāk informācijas, lūdzu, tālāk dotajā sarakstā izvēlieties situāciju, kurā jūs atrodaties

Konflikti starp patērētājiem un uzņēmumu

Kā jau izskaidrots faktu lapā „ASR - Kopienas tiesību akti”, Komisija savā tīmekļa vietnē ir publicējusi daudzu ASR iestāžu sarakstu English patērētāju strīdu atrisināšanai visās dalībvalstīs. Šajā sarakstā jūs atradīsiet praktisku informāciju, kas ir vajadzīga, lai izlemtu, vai izmantot vienu no šīm ASR sistēmām: to struktūra, joma, procedūras veids, izmaksas un sīkāka informācija. Jūs varat aplūkot šo sarakstu šādā tīmekļa vietnē:

Var būt tā, ka jums ir jāizmanto citā dalībvalstī izveidota ASR iestāde. Lai precīzi zinātu, kurā iestādē vērsties, jūs varat aplūkot EEJ-Net English vai FIN-NET English - Nederlands tīmekļa vietni konflikta gadījumā par finanšu pakalpojumiem:

  • konflikti starp uzņēmumiem;
  • konflikti starp darbiniekiem un darba devējiem;
  • konflikti starp saimniekiem un īrniekiem;
  • ģimenes konflikti;
  • konflikti starp privātpersonām;
  • citas īpašas situācijas (piemēram, attiecības ar valsts iestādēm, veselības aprūpes dienestiem, advokātiem, notāriem utt.).

1. Kāda veida strīdus iespējams atrisināt ar šā veida ASR?

Sūdzības par valdības darbībām var iesniegt valsts ombudam (kuru iecēlis valsts parlaments). Valsts ombuds var sākt izmeklēšanu, atzīt sūdzību par pamatotu (vai ne), pieņemt nesaistošu lēmumu konkrētajā lietā un publicēt savus ieteikumus savā gada ziņojumā.

Citas (komerciālas) sūdzības, kuras ierosina tirdzniecības organizācijas, izskata privāti ombudi. Svarīgākais (sūdzību skaita ziņā) ir apdrošināšanas ombuds. Ombudi iejaucas strīdā, vispirms cenšoties panākt kopēju risinājumu un izdodot nesaistošu lēmumu strīda atrisināšanai. Ņemot vērā attiecībās ar tirdzniecības organizācijām, vairumā gadījumu piegādātājs piekrīt ombuda lēmumam.

Saistošus lēmumus (saistošu trešās personas nolēmumu) pieņem Īrnieku sūdzību padome strīdu gadījumā par likumu Par valsts mājokļu īri (piemēram, par uzturēšanu, maksājumiem par apkuri un elektroenerģiju, atmaksām).

Patērētāju sūdzību padomju fonds (SGC) ir paziņota visaptveroša sistēma valsts mērogā, kas ir atbildīga par 30 nozaru sūdzību padomju izveidi un uzturēšanu, kuras darbojas tās paspārnē. Sūdzību padomes pieņem lēmumus, kas ir saistoši (saistošs trešās personas nolēmums) abām pusēm. Sūdzību padomes kompetences pamatā ir piegādes noteikumi, kurus piemēro to tirdzniecības apvienību locekļi, kuras piedalās Sūdzību padomē. Šie noteikumi paredz, ka patērētāji strīdu ar piegādātāju var vērsties Sūdzību padomē, nevis parastā tiesā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2. Pirms vēršanās tiesā puses vienmēr var censties pašas atrisināt konfliktu. Tas ir iespējams arī ar starpnieka palīdzību, kurš darbojas kā neatkarīgs koordinators. Komerciāla starpniecība ir iespējama gandrīz jebkurā konfliktā, kas nav krimināltiesību darbības jomā.

No 2005. gada 1. aprīļa iespējas izmantot starpniecību ir paredzētas visās tiesās un juridisko konsultāciju dienestos (kas galvenokārt ir pieejami maznodrošinātajiem). Puses var piedalīties tikai brīvprātīgi.

Tas iespējams tikai konkrētās administratīvās lietās un civillietās (tostarp starpniecība ģimenes lietās).

Privātie ombudi un sūdzību padomes izskatīs sūdzības tikai tajās jomās, kurās tie specializējas.

Parasti ir tikai divu svarīgu kategoriju strīdi, kurus Sūdzību padome nevar izskatīt:

  • strīdi par rēķina nemaksāšanu, kuru pamatā nav materiāla prasība;
  • strīdi, kas ir saistīti ar personas nāvi, miesas bojājumu vai slimību.

Protams, Sūdzību padomes nevar skatīt lietas, kas jau ir iesniegtas parastā tiesā.

3. Vai šā veida ASR ir obligāts saskaņā ar tiesību aktiem vai tiesas rīkojuma noteikumiem?

Nē. Iepriekš minēto veidu ASR izmantošana nav obligāta saskaņā ar tiesību aktiem vai tiesas rīkojuma noteikumiem. Tomēr puses var savstarpēji vienoties izmantot šķīrējtiesu un tādējādi nevērsties tiesā.

4. Vai šā veida ASR reglamentē tiesību akti?

Šķīrējtiesu reglamentē Nīderlandes Civilprocesa noteikumu (Wetboek van Burgerlijke Rechtsvordering) 1020.-1076. pants un Ņujorkas starptautiskā konvencija.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pārējām ārpustiesas procedūrām nav konkrēta juridiska pamata. Tomēr, ja Sūdzību padome vēlas darboties patērētāju sūdzību padomju jumta organizācijas paspārnē, tieslietu ministram tā vispirms ir jāatzīst. Lai to atzītu, padomei ir jāatbilst dažiem kritērijiem, kas ir noteikti tieslietu ministra izdotajos atzīšanas noteikumos.

Valsts ombuda juridiskais pamats ir noteikts Valsts ombuda likumā.

5. Līguma noteikumos var paredzēt, ka jebkurš strīds par līgumu pirms vēršanās tiesā tiks iesniegts ASR. Vai šā veida ASR šie noteikumi ir saistoši abām pusēm?

Puses var savstarpēji vienoties izmantot šķīrējtiesu un tādējādi nevērsties tiesā. Saskaņā ar 1022. pantu (Wetboek van Burgelijke Rechtsvordering) tiesnesis nav kompetents izskatīt lietu, ja ir panākta vienošanās šķīrējtiesā.

Kā norādīts iepriekš, Sūdzību padomes kompetences pamatā ir piegādes noteikumi, kurus piemēro to tirdzniecības apvienību locekļi, kuras piedalās Sūdzību padomē. Šie noteikumi paredz, ka patērētāji par strīdu ar piegādātāju var vērsties Sūdzību padomē, nevis parastā tiesā. Šie noteikumi ir saistoši abām pusēm, lai gan patērētājam ir mēnesis laika, lai apsvērtu iespēju vērsties tiesā vai ne.

Tā kā starpniecība ir samērā jauns līdzeklis, pieredze starpniecības noteikumu jomā vēl ir neliela. Tomēr starpniecības noteikumi neietekmē tiesnešu kompetenci izskatīt lietu.

6. Kā nodrošināt, lai izmantotajam ASR ir tāda uzticamības pakāpe, kāda ir parastai tiesvedībai? Jo īpaši, kā nodrošināt sarunu konfidencialitāti?

7. Vai ir vajadzīgas juridiskas konsultācijas? Kāda ir advokāta loma šā veida ASR?

Visās ASR procedūrās puses var pārstāvēt advokāts, bet tas nav obligāti. Šķīrējtiesā advokātam vairāk vai mazāk ir tāda pati loma kā advokātam parastā tiesvedībā. Patērētāju sūdzību padomes procesā advokāta pārstāvība nebūs lietderīga izmaksu dēļ. Puses var pašas sevi pārstāvēt starpniecībā. Joprojām turpinās diskusija par advokāta lomu starpniecībā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

8. Vai šā veida ASR var veikt no attāluma, jo īpaši ar elektroniskiem līdzekļiem?

Tas varētu būt iespējams dažās jomās, bet pārāk plaši to neizmanto.

9. Vai šā veida ASR ir bezmaksas? Ja nē, kā sedz izdevumus? Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību? (sk. tematu „juridiskā palīdzība”)

Šķīrējtiesas procesa izmaksas ir atšķirīgas un atkarīgas no Šķīrējtiesas padomes. Iepriekš ir grūti noteikt izmaksu apmēru.

Nīderlandes Šķīrējtiesas institūts (NŠI) ir viens no galvenajiem pakalpojumu sniedzējiem.

Ombuda procedūras ir bezmaksas.

Sūdzību padomes pieprasa noteiktas iemaksas, kas svārstās no EUR 27 līdz EUR 113 atkarībā no rēķina summas par attiecīgo preci vai pakalpojumu. Iemaksa ietver izmaksas par vajadzīgajiem ekspertu ziņojumiem. Ja Sūdzību padome atzīst, ka patērētājam ir taisnība, attiecīgā piegādātāja pienākums ir atlīdzināt iemaksu.

Parasti pusēm pašām ir jāsedz starpniecības izmaksas. Viens izņēmums no šī noteikuma ir iemaksas par starpniecību segšanas maznodrošinātajiem (sk. tālāk tematu „juridiskā palīdzība”). Turklāt, lai iedrošinātu puses pieņemt tiesas ierosinājumu par starpniecību, noteiktā sākotnējā posmā ir pieejama (ierobežota) finanšu iemaksa EUR 200 apmērā katrā lietā, kuru risina ar starpniecību. Tā ir noteikta summa par starpniecību, kas tiks maksāta tieši starpniekam neatkarīgi no pušu maksātspējas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

10. Ja izmanto šā veida ASR, bet atrisināt strīdu neizdodas, vai joprojām pastāv iespēja vērsties tiesā? Vai šā veida ASR izmantošana ietekmē iespējas vērsties tiesā noilgumu?

Sūdzību padomes pieņem lēmumus, kas ir saistoši abām pusēm. Sūdzību padomes pieņemtu lēmumu nav iespējams pārsūdzēt apelācijas kārtībā. Vienīgais veids, kā var pārbaudīt lēmumu, ir iesniegt to parastā tiesā divu mēnešu laikā pēc tā nosūtīšanas. Tomēr tiesnesis lēmumu pārbaudīt var tikai minimāli, kā tas paredzēts Nīderlandes Civilkodeksa 7. sējuma 904. pantā. Tas nozīmē, ka tiesnesis saistošo lēmumu pasludinās par spēkā neesošu tikai tad, ja lēmums atbilstīgi pamatotiem un taisnīgiem standartiem ir nepieņemams tā satura vai veida, kā tas tika pieņemts konkrētajos apstākļos, dēļ. Tādējādi Sūdzību padomes lēmumu tiesas atzīs par spēkā neesošu tikai tad, ja Sūdzību padome nebūs ievērojusi procesuālo tiesību pamatprincipus, piemēram, abu pušu tiesības tikt uzklausītām.

Nīderlandes Civilkodeksā ir noteikums par prasības noilguma pārtraukumu, sākot procesu, lai saņemtu saistošu ieteikumu (Civilkodeksa BW 3:316. panta 3. punkts).

Ja pusēm neizdodas panākt mierizlīgumu starpniecības ceļā, tās joprojām var vērsties tiesā. Starpniecība neietekmē noilgumu, proti, noilguma termiņa tecējums prasībai, par kuru notiek starpniecība, tiek pārtraukts no starpniecības sākšanas brīža.

11. Ja izmanto šā veida ASR un izdodas atrisināt strīdu, kā tiek noformēta šī vienošanās? Kas notiek, ja vienošanos nepilda labprātīgi? Vai var izmantot parastās piespiedu izpildes procedūras? Vai joprojām ir iespējams iesniegt lietu tiesā?

Šķīrējtiesas procesa rezultātā tiek pieņemts lēmums, kas ir saistošs abām pusēm. Tas ir izpildāms līdzīgi kā spriedums saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Šķīrējtiesas lēmumu var pasludināt par izpildāmu apgabaltiesas priekšsēdētājs. Tas piešķir šķīrējtiesas lēmumam tādu pašu spēku kā tiesas spriedumam.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Sūdzību padomes pieņem lēmumus, kas ir saistoši abām pusēm. Sūdzību padomes pieņemtu lēmumu nav iespējams pārsūdzēt. Vienīgais veids, kā pārbaudīt lēmumu, ir iesniegt to parastā tiesā divu mēnešu laikā pēc tā nosūtīšanas. Tomēr tiesnesis lēmumu pārbaudīt var tikai minimāli, kā tas paredzēts Nīderlandes Civilkodeksa 7. sējuma 904. pantā. Tas nozīmē, ka tiesnesis saistošo lēmumu pasludinās par spēkā neesošu tikai tad, ja lēmums atbilstīgi pamatotiem un taisnīgiem standartiem ir nepieņemams tā satura vai veida, kā tas tika pieņemts konkrētajos apstākļos, dēļ. Tādējādi Sūdzību padomes lēmumu tiesas atzīs par spēkā neesošu tikai tad, ja Sūdzību padome nebūs ievērojusi procesuālo tiesību pamatprincipus, piemēram, abu pušu tiesības tikt uzklausītām.

Ja piegādātājs nepilda saistošu lēmumu, tirdzniecības apvienība galvo, ka tās locekļi rīkosies saskaņā ar saistošo lēmumu. Šis galvojums nozīmē, ka tirdzniecības apvienība uzņemas saistības, kuras Sūdzību padome ir uzlikusi vienam no apvienības locekļiem, ja attiecīgais loceklis saistības nepilda brīvprātīgi vai neiesniedz saistošo lēmumu pārbaudei parastā tiesā divu mēnešu laikā pēc tā nosūtīšanas. Šis izpildes galvojums nodrošina Sūdzību padomes pieņemto lēmumu īstenošanu.

12. Kā minēts iepriekš, ombuda lēmumi nav saistoši.

Vienošanās, kas panākta pēc starpniecības procesa, nav līdzvērtīga galīgam lēmumam. Tā ir vienošanās saskaņā ar Nīderlandes Civilkodeksa (BW) 7:900. panta noteikumiem.

Nīderlandē puses var viegli apstiprināt savu vienošanos notariālā dokumentā. Tad tā ir izpildāma līdzīgi kā spriedums saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ja starpniecības vienošanās ir panākta pēc tiesneša ierosinājuma izmantot starpniecību, tiesa to var apstiprināt spriedumā.

Tā kā strīdu ārpustiesas atrisināšana ir alternatīva izskatīšanai tiesā parastajā kārtībā, lēmumus nevar pārsūdzēt tiesā. Tomēr gan alternatīvās strīdu risināšanas laikā, gan pēc tam ir iespējams par to pašu lietu celt prasību parastā tiesā.

Cita informācija

2003. gadā ir novērtēti mēģinājumi izmantot starpniecību vairākās tiesās visā valstī un juridiskās palīdzības sistēmā. Novērtēšanas ziņojums (nīderlandiešu valodā) atrodams: http://www.wodc.nl/images/OB210_tcm11-5208.pdf Nederlands

Kopsavilkums angļu valodā: http://www.wodc.nl/images/OB210_sum_tcm11-5218.pdf English

Ir veikti vairāki pētījumi par strīdu alternatīvu risināšu Nīderlandē. Tieslietu ministrija cita starpā ir veikusi šādus:

  • Šķīrējtiesa un saistošs trešās personas nolēmums (saistošs ieteikums) Nīderlandē: Nederlands PDF File (PDF File 475 KB)
  • Ceļi uz tiesiskumu Nīderlandē: http://www.wodc.nl/images/obl219_tot_tcm11-5419.pdf Nederlands
  • Kopsavilkums angļu valodā: http://www.wodc.nl/images/obl219_sum_tcm11-5431.pdf English

ASR Uzņēmējdarbības centrs par ASR uzņēmumu savstarpējos strīdos un darba strīdos nesen ir publicējis arī:

  • Pētījumu par konfliktu pārvaldību un starpniecību Nīderlandes uzņēmumos: Nederlands PDF File (PDF File 68 KB)

« Alternatīva strīdu izšķiršana - Vispārīgas ziņas | Nīderlande - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 13-02-2008

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste