Eiropas Komisija > ETST > Alternatīva strīdu izšķiršana > Latvija

Pēdējo reizi atjaunots: 18-06-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Alternatīva strīdu izšķiršana - Latvija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Vispārīgā informācija 1.
2. Alternatīvās domstarpību risināšanas iespējas 2.
2.1. Strīdi starp patērētājiem un ražotājiem, pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem 2.1.
2.2. Strīdi starp uzņēmumiem 2.2.
2.3. Strīdi starp darba ņēmējiem un darba devējiem 2.3.
2.4. Strīdi, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām 2.4.
2.5. Domstarpību risināšana citās jomās 2.5.
3. Papildus informācija 3.

 

1. Vispārīgā informācija

Alternatīvie domstarpību risināšanas veidi

Latvijā vairākos normatīvajos aktos attiecībā uz civiltiesiskajiem strīdiem ir ietverta norāde uz tiesas procesam alternatīvu strīdu risināšanu – t.s. alternatīvajiem domstarpību risināšanas (ADR) veidiem.

Šādas norādes ietvertas, piemēram, Autopārvadājumu likumā, Darba likumā, Darba strīdu likumā, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Notariāta likumā, likumā „Par arodbiedrībām”, likumā „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” (skat. turpmāk).

Pušu samierināšana un izlīguma panākšana tiesvedības ietvaros

Ja strīds tiek risināts civilprocesuālā kārtībā tiesā, likumdevējs ir vērsis uzmanību uz nepieciešamību veicināt pušu samierināšanu un izlīguma panākšanu.

Civilprocesa likums noteic, ka tiesnesis, sagatavojot lietu iztiesāšanai, sagatavošanas sēdē un lietas iztiesāšanas gaitā cenšas puses samierināt.

Tāpat arī minētais likums noteic, ka lietas izskatīšanas pēc būtības sākumā, kā arī pirms lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanas tiesa noskaidro, vai puses nevēlas noslēgt izlīgumu.

Ja puses vēlas noslēgt izlīgumu, tās tiesai izlīgumu iesniedz rakstveidā un tiesa to pievieno lietai. Civilprocesa likuma noteic, ka tiesa, saņēmusi pušu izlīgumu, noskaidro, vai puses labprātīgi vienojušās par izlīgumu, vai tas atbilst Civilprocesa likuma prasībām un vai pusēm ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas. Ja tiesa atzīst, ka izlīgums atbilst minētā likuma prasībām, tā pieņem lēmumu, ar kuru apstiprina izlīgumu un izbeidz tiesvedību lietā. Ar tiesas lēmumu apstiprinātais izlīgums ir izpildāms, ievērojot tiesas spriedumu izpildes noteikumus. Vienlaikus Civilprocesa likums noteic, ka izlīgumu tiesa var apstiprināt bez pušu piedalīšanās, ja izlīgums apliecināts pie notāra un tajā ietverts pušu paziņojums, ka tām ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Civilprocesa likums papildus nosaka, ka izlīgums pieļaujams jebkurā procesa stadijā un jebkurā civiltiesiskā strīdā, izņemot strīdos, kas saistīti ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistros, strīdos, kas saistīti ar aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu mantiskajām tiesībām, strīdos par nekustamo īpašumu, ja dalībnieku vidū ir personas, kuru tiesības iegūt nekustamu lietu īpašumā vai valdījumā ir likumā noteiktajā kārtībā ierobežotas, kā arī, ja izlīguma noteikumi aizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.

Tāpat arī Civilprocesa likums noteic laulības šķiršanas lietu izskatīšanas atlikšanu – tiesa pēc savas iniciatīvas atliek lietas izskatīšanu nolūkā atjaunot laulāto kopdzīvi vai veicināt lietas mierīgu atrisinājumu.

Savukārt saskaņā ar Civillikumu laulību nešķir, ja laulātie nav vienojušies par laulībā dzimuša bērna aizgādību, bērna uzturlīdzekļiem, kopīgās mantas sadali vai attiecīgas prasības nav izšķirtas pirms laulības šķiršanas un netiek celtas kopā ar prasību par laulības šķiršanu.

2. Alternatīvās domstarpību risināšanas iespējas

2.1. Strīdi starp patērētājiem un ražotājiem, pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem

Patērētāju tiesību aizsardzības likums noteic, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra kā valsts pārvaldes iestādes darbības mērķis ir efektīvas patērētāju tiesību un interešu aizsardzības nodrošināšana. Viena no Patērētāju tiesību aizsardzības centra funkcijām ir palīdzības sniegšana patērētājiem konfliktu risināšanā ar ražotājiem, pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Īstenojot šo funkciju, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs skaidro pušu tiesības un pienākumus, izvērtē konflikta faktus, ļaujot pusēm apsvērt lietas nodošanas izskatīšanai tiesā lietderību, kas norāda uz līdzību ar ADR procesu.

2.2. Strīdi starp uzņēmumiem

Visizplatītākais domstarpību risināšanas veids ir vienošanās par strīda izšķiršanas nodošanu šķīrējtiesai. Šķīrējtiesu izmantošana civiltiesisko strīdu izšķiršanā ir izplatīta, jo šķīrējtiesas process salīdzinājumā ar procesu vispārējās jurisdikcijas tiesā ir vienkāršāks un ātrāks.

Šķīrējtiesa nav tiesu sistēmas sastāvdaļa, tā ir privāttiesisks veidojums, kas uz pušu vienošanās pamata izskata tam nodotos strīdus.

Šķīrējtiesu darbību šobrīd regulē Civilprocesa likums. Šķīrējtiesas Latvijā tiek veidotas kopš 1999. gada, tās tiek reģistrētas Uzņēmumu reģistrā un patlaban Latvijā ir 135 šķīrējtiesas. Šķīrējtiesu var izveidot konkrēta strīda izšķiršanai vai arī šķīrējtiesa var darboties pastāvīgi.

Fiziskas un juridiskas personas var noslēgt vienošanos par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā.

Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. To kā atsevišķu noteikumu (šķīrējtiesas klauzulu) var ietvert jebkurā līgumā. Par rakstveida līgumu uzskatāma arī vienošanās, kas noslēgta, apmainoties ar vēstulēm, faksogrammām, telegrammām vai izmantojot citus telekomunikācijas līdzekļus, kas nodrošina, ka tiek fiksēta pušu griba nodot strīdu vai iespējamo strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai jebkuru civiltiesisku strīdu, izņemot strīdu:

  1. kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
  2. kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai ar šķīrējtiesas nolēmumu var tikt skartas valsts vai pašvaldības iestāžu tiesības;
  3. kurš saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
  4. par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;
  5. par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
  6. par personu izlikšanu no dzīvojamām telpām;
  7. starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
  8. par to personu tiesībām un pienākumiem, kuras līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai ir pasludinātas par maksātnespējīgām;
  9. Personas, kas noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts.
2.3. Strīdi starp darba ņēmējiem un darba devējiem

Kolektīvie tiesību un interešu strīdi

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesību un interešu strīdus, kas izriet no darba koplīguma attiecībām vai ir ar tām saistīti, izšķir izlīgšanas komisija, kuru izveido darba koplīguma puses, abas pilnvarojot vienādā skaitā savus pārstāvjus. Izlīgšanas komisija pieņem lēmumu vienojoties, lēmums ir saistošs abām darba koplīguma pusēm un tam ir darba koplīguma spēks.

Ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās tiesību strīdā1, tas izšķirams tiesā vai šķīrējtiesā. Savukārt, ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās interešu strīdā2, to izšķir darba koplīgumā noteiktajā kārtībā. Ja šāda kārtība nav noteikta, kolektīvs interešu strīds izšķirams ar samierināšanas metodi vai šķīrējtiesā.

Samierināšana ir kolektīva interešu strīda izšķiršana, pieaicinot trešo personu kā neatkarīgu un objektīvu samierinātāju, kurš palīdz kolektīva interešu strīda pusēm atrisināt domstarpības un panākt vienošanos. Samierinātājs saskaņā var būt viena persona vai samierinātāju kolēģija, kuras sastāvā ir vismaz trīs personas, samierinātājs var būt privāts vai publisks.3

Samierinātāja pienākums ir veikt nepieciešamās darbības (to skaitā piedāvāt priekšlikumus strīda izšķiršanai), lai samierinātu kolektīva interešu strīda puses un panāktu vienošanos. Šāda vienošanās izsakāma rakstveidā, un tai ir darba koplīguma spēks. Samierināšana, kurā piedalās publisks samierinātājs, kolektīva interešu strīda pusēm ir bez maksas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Kolektīva interešu strīda izšķiršanā šķīrējtiesā trešā, neitrālā puse atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem ir pilnvarota pieņemt lēmumu un izšķirt kolektīvu interešu strīdu, panākot taisnīgu risinājumu, līdzsvarojot darbinieku vai darbinieku pārstāvju un darba devēju ekonomiskās intereses un ar tām saistītās intereses.

Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde ir brīvprātīga. Ja tas tomēr netiek izpildīts, pusei ir tiesības izmantot kolektīvu rīcību, lai panāktu strīda izšķiršanu. Ja puses panāk rakstveida vienošanos par šā nolēmuma izpildi, tai ir darba koplīguma spēks. Laikā, kamēr kolektīvs interešu strīds tiek izšķirts šķīrējtiesā, strīda pusēm jāatturas izmantot tiesības uz kolektīvu rīcību (tai skaitā streiku un lokautu).

Individuālie tiesību strīdi

Individuāls tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus.

Individuālie tiesību strīdi uzņēmumā pēc iespējas izšķirami pārrunās starp darbinieku un darba devēju. Ja vienošanās pārrunās netiek panākta, darba devējs un darbinieku pārstāvji var vienoties par darba strīdu komisijas izveidošanu uzņēmumā.

Darba strīdu komisijā neizšķir šādus individuālus tiesību strīdus:

  1. par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, kā arī darbinieka atjaunošanu darbā;
  2. pēc darba devēja pieteikuma, ja darbinieku arodbiedrība nepiekrīt ar darbinieku arodbiedrības biedru noslēgta darba līguma uzteikumam;
  3. par savlaicīgi neizmaksātas darba samaksas piedziņu;
  4. par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu;
  5. pēc darbinieka vai darba devēja pieteikuma, ja uzņēmumā nav darba strīdu komisijas;
  6. pēc darbinieka vai darba devēja pieteikuma, ja darba līgumu pieprasa izbeigt trešā persona.

Ikvienai individuāla tiesību strīda pusei ir tiesības vērsties tiesā, ja individuāls tiesību strīds netiek izšķirts pārrunās starp darbinieku un darba devēju vai arī kādu no pusēm neapmierina darba strīdu komisijas lēmums. Individuāls tiesību strīds nav izšķirams šķīrējtiesā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tāpat arī individuālos un kolektīvos darba strīdus izskata arodbiedrības kopīgi ar darba devēja pārstāvjiem. Domstarpības, kas arodbiedrību koleģiālajām institūcijām rodas ar darba devēju par darba apstākļu noteikšanu vai grozīšanu, kā arī sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, izskata augstākās attiecīgo arodbiedrību un saimnieciskās pārvaldes institūcijas desmit dienu laikā, piedaloties darba devēja un arodbiedrības pārstāvjiem. Izskatot individuālos un kolektīvos darba strīdus, pielietoti tiek dažādi ADR veidi.

Domstarpības, kuras augstākas attiecīgo arodbiedrību un saimnieciskās pārvaldes institūcijas nevar atrisināt (vai šo institūciju vispār nav), kā arī domstarpības starp arodbiedrībām un valsts institūcijām par darba un citiem sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem izskata tiesa.

2.4. Strīdi, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām

Bāriņtiesa

Bāriņtiesa ir novada, pilsētas vai pagasta pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde, kura:

  1. lemj par bērna uzvārda, vārda vai tautības ierakstu, ja vecāki par to nevar vienoties;
  2. izšķir vecāku domstarpības bērna aprūpes un aizgādības jautājumos (izņemot domstarpības par bērna dzīvesvietas noteikšanu) un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu;
  3. izšķir bērna un vecāku domstarpības, bērna un aizbildņa domstarpības;
  4. izšķir aizbildņa un bērna vecāku domstarpības.

Tāpat arī bāriņtiesa ir tiesīga atņemt vecākiem bērna aprūpes tiesības, taču izspriest prasību par aizgādības tiesību atņemšanu, kā galējo līdzekli piemērojot aizgādības tiesību atņemšanu, ir tiesīga tikai tiesa.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Bērnu un ģimenes lietu ministrijas samierināšanas (mediācijas) projekts

Bērnu un ģimenes lietu ministrija Valsts programmas bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2006. gadam ietvaros uzsāka mediācijas pilotprojektu ģimenes strīdu risināšanai. Ņemot vērā minētā pilotprojekta rezultātus un lielo interesentu skaitu, mediācijas projekts Valsts programmā bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2007. gadam tika ietverts jau kā patstāvīgs pasākums.

Mediācijas projekta ietvaros ģimenēm tiek piedāvāti bezmaksas mediācijas pakalpojumi, kurus nodrošina kvalificētu speciālistu komanda, tai skaitā, jurists kā mediants un psihologs kā līdzmediants. Tātad konflikts tiek risināts vienlaikus no psiholoģiskā un juridiskā aspekta. Pusēm pieejamas ir piecas mediācijas sesijas, katra no tām divu stundu garumā.

Tālāko mediācijas ģimenes lietās attīstību Latvijā paredzēts modelēt, balstoties uz minēto projektu.

Izlīgums

Civilprocesa likums noteic, ka lietās par laulības šķiršanu vai neesamību pušu izlīgums pieļaujams tikai strīdos, kas saistīti ar ģimenes tiesiskajām attiecībām: par aizgādības noteikšanu, saskarsmes tiesības izmantošanu, uzturlīdzekļiem bērnam, līdzekļiem laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa vai uztura nodrošināšanai, kopīgo ģimenes mājokli un mājsaimniecības vai personiskās lietošanas priekšmetiem un laulāto mantas dalīšanu (arī tad, ja tas skar trešās personas).

Pušu izlīgums lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, apstiprināms, tiesai pēc savas iniciatīvas pieprasot attiecīgās bāriņtiesas atzinumu vai uzaicinot tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē. Pārējos jautājumos izlīgums apstiprināms, ievērojot Civilprocesa likumā noteikto vispārējo kārtību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2.5. Domstarpību risināšana citās jomās

Strīdi, kas izriet no pārvadājuma līguma

Pirms prasības celšanas sakarā ar pārvadājuma līguma pārkāpšanu nosūtītājam (saņēmējam, pasažierim) pret pārvadātāju jāpiesaka pretenzija par kravas pārvadājumiem, pasažieru un bagāžas pārvadāšanu. Šādas pretenzijas un atbildes uz to sniegšanas mērķis ir domstarpību atrisināšana, pusēm savstarpēji vienojoties.

Līdz ar to nosūtītāji, saņēmēji un pasažieri var celt prasību tiesā pret pārvadātāju tikai tad, ja pārvadātājs pilnīgi vai daļēji atsakās atzīt pretenzijas vai arī ja no pārvadātāja nav saņemta atbilde normatīvajos aktos noteiktajā termiņā.

Mierizlīgums maksātnespējas lietās

Mierizlīgums ir maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā vienošanās starp kreditoriem un parādnieku par parādnieka saistību izpildi4.

Mierizlīgums pieļaujams visās maksātnespējas procesa stadijās līdz parādnieka mantas izsoles sākumam. Kreditoru sapulce izskata iesniegto mierizlīguma projektu un lemj par mierizlīguma noslēgšanu, mierizlīgumu apstiprina tiesa. Mierizlīguma noteikumi ir obligāti, tie ir jāievēro arī kreditoriem, kuri balsojuši pret mierizlīgumu vai nav piedalījušies balsošanā.

Mantojuma lietu vešana

Zvērināts notārs mantojuma lietu vešanas gaitā veic darbības, lai tuvinātu pušu viedokļus un panāktu vienošanos (piemēram, attiecībā uz mantojuma sadales projekta sastādīšanu).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Strīdi, kas saistīti ar pacientu tiesībām

Šajā jomā darbojas biedrība „Latvijas Pacientu tiesību birojs”, kura pacientiem sniedz palīdzību ārpustiesas strīdu par ārstniecības pakalpojumiem risināšanā (īpaši izplatīta ir mediācija).

Tiesībsargs (Ombuds)

Ikviens iedzīvotājs Tiesībsarga birojā ir tiesīgs vērsties ar sūdzībām par cilvēktiesību pārkāpumiem un gadījumiem, ja valsts iestādes ir pārkāpušas labas pārvaldības principu.

Tiesībsargam ir šādas funkcijas:

  1. veicināt privātpersonas tiesību un likumisko interešu aizsardzību;
  2. sekmēt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un jebkāda veida diskriminācijas novēršanu;
  3. izvērtēt un veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē;
  4. jautājumos, kas saistīti ar cilvēktiesību un labas pārvaldības principa ievērošanu, atklāt trūkumus tiesību aktos un to piemērošanā, kā arī veicināt šo trūkumu novēršanu;
  5. sekmēt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām, par šo tiesību aizsardzības mehānismiem un par Tiesībsarga darbu.

Pildot minētās funkcijas, Tiesībsargs veicina izlīgumu starp strīda pusēm, taču ja puses nevar vienoties par izlīgumu, Tiesībsargs sniedz atzinumu, kurā dod vērtējumu pārbaudes lietā konstatētajam. Atzinumā Tiesībsargs ir tiesīgs ietvert ieteikumus konstatētā pārkāpuma novēršanai, kā arī cita veida ieteikumus. Minētajam atzinumam ir rekomendējošs raksturs.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

Lapas augšmalaLapas augšmala

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir neatkarīga valsts iestāde, kas izveidota un darbojas, lai valsts regulējamās nozarēs – enerģētika, telekomunikācijas, pasts, dzelzceļa transports – aizstāvētu sabiedrisko pakalpojumu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstību.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas mērķis ir nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci regulējamās nozarēs, nosakot sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas kārtību un tiesiskās attiecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā. Kā viena no sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkcijām ir strīdu iepriekšēja ārpustiesas izskatīšana.

Komisija izskata ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu saistītus strīdus starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem, vai arī starp vairākiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. Komisijas kompetencē neietilpst strīdi par parādu piedziņu par saņemtajiem pakalpojumiem.

3. Papildus informācija

No 2005. gada 30. novembra līdz 2007. gada 31. maijam Latvijas Republikas Tieslietu ministrija sadarbībā ar Vācijas Starptautiskās tiesiskās sadarbības institūtu īsteno mērķsadarbības projektu „Strīdu izšķiršanas sistēmas un praktizējošo juristu apmācība”, kas ir saistīts ar alternatīvu domstarpību risināšanas veidu ieviešanu un izplatīšanu Latvijā. Projekta mērķis ir atslogot tiesu darbu un uzlabot konfliktu risināšanas iespējas iedzīvotājiem.

Tāpat arī 2007. gada ietvaros Tieslietu ministrija izstrādā politikas plānošanas dokumentu – koncepciju „Mediācijas ieviešana Latvijā”. Tās mērķis ir veicināt mediācijas kā patstāvīga un tiesvedībai līdzvērtīga domstarpību risināšanas veida ieviešanu Latvijā.

Cita informācija

1 Par prasījumiem, kas izriet no darba koplīguma, darba koplīguma noteikumu piemērošanu un darba koplīguma noteikumu spēkā esamību vai neesamību.

2 Kolektīvs interešu strīds ir tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus.

3 Publisks samierinātājs ir persona (personas), kas iekļauta sarakstā, kuru reizi divos gados apstiprina Nacionālā trīspusējā sadarbības padome, savukārt privāts samierinātājs ir persona, kuru kolektīva interešu strīda puses izvirza par samierinātāju, bet kura nav iekļauta minētajā sarakstā. Ja kolektīva interešu strīda puses nevar vienoties par savstarpēji pieņemamu samierinātāju, tās izvirza katra sev vēlamo privātu vai publisku samierinātāju un par to informē labklājības ministru. Labklājības ministrs attiecīgā strīda izšķiršanai izvēlas publisku samierinātāju, kurš vienlaikus ir arī attiecīgās samierinātāju kolēģijas priekšsēdētājs.

4 Mierizlīgums var izpausties kā prasījumu summas samazināšana, atteikšanās no līgumsoda vai procentiem, arī nokavējuma naudas, vai līgumsoda un procentiem vai arī kā to samazināšana vai kā saistību izpildes termiņa atlikšana.

« Alternatīva strīdu izšķiršana - Vispārīgas ziņas | Latvija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 18-06-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste