Eiropas Komisija > ETST > Alternatīva strīdu izšķiršana > Itālija

Pēdējo reizi atjaunots: 12-02-2008
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Alternatīva strīdu izšķiršana - Itālija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


Pārskats par alternatīviem strīdu atrisināšanas veidiem atrodams ASR - vispārīgā informācija tīmekļa vietnē.

Dažādu veidu ASR Itālijā ir:

Itālijas tiesību aktos paredzēti dažādu veidu ASR. Kopumā, tos var raksturot šādi:

  1. mierizlīgumi, kas paredzēti Civilkodeksa 1965. pantā;
  2. starpniecība: puses vēršas pie neatkarīgas trešās personas, lai risinātu savu strīdu un panāktu vienošanos;
  3. tiesas vai ārpustiesas samierināšana (kas paredzēta Civilprocesa kodeksa 183., 320. un 322. pantā);
  4. šķīrējtiesa kā tiesas lēmumam alternatīvs strīdu atrisināšanas līdzeklis, kas paredzēts Civilprocesa kodeksa 806. pantā.

Samierināšanā bez sacīkstes principa var izpausties lielāka brīvprātība, ko nereglamentē valsts. Piemēri tam ir Telecom Italia samierināšana, kā arī šķīrējtiesas padomes un banku ombuds.

Citi samierināšanā bez sacīkstes principa veidi, kas paredzēti īpašos tiesību aktos, ir:

  • 1990. gada 11. maija Likums Nr. 108, kas paredz ārpustiesas samierināšanu darba tiesību jautājumos (kolektīvi un administratīvi) kā nosacījumu tiesas procesa sākšanai gadījumos, kas saistīti ar atlaišanu;
  • 1993. gada 29. decembra Likums Nr. 580 par šķīrējtiesas un samierināšanas padomju izveidi, kas piesaistītas Tirdzniecības kamerām;
  • 1998. gada 18. jūnija Likums Nr. 192 par samierināšanu un šķīrējtiesu strīdos par apakšuzņēmēju piegādēm rūpniecībā;
  • 1963. gada 2. marta Likums Nr. 320, kas paredz obligātu samierināšanu pirms tiesvedības sākšanas lauksaimniecības jautājumos.

Tiesiskās samierināšanas veidi ir:

  • Itālijas Civilprocesa kodeksa 185. pants: paredz fakultatīvu samierināšanas mēģinājumu, ko var atjaunot tiesas procesa laikā (pusēm pirmo reizi ierodoties tiesā, to var mēģināt tiesnesis, „ja lietas raksturs to atļauj”, Civilprocesa kodeksa 183. pants). Mēģinot samierināt puses, tiesnesis nedrīkst izdarīt uz tām spiedienu vai rīkoties lietā pēc saviem ieskatiem, bet var vienkārši izzināt un izskaidrot iespēju panākt vienošanos, neiesaistoties aktīvi (lai aizsargātu savu kā objektīvas trešās personas nostāju). Ja vienošanās tiek panākta, puses paraksta samierināšanas ziņojumu tiesneša klātbūtnē. Šis ziņojums ir izpildāms rīkojums; lietu tad svītro no tiesas lietu saraksta.
  • Civilprocesa kodeksa 420. pants: darba tiesas tiesnesis vienmēr var mēģināt samierināt puses procesa laikā neatkarīgi no tā, vai attiecīgās tiesības ir atsavināmas vai ne.
  • Civilprocesa kodeksa 447.bis pants: paredzēts noteikums par samierināšanas mēģinājumu strīdos par īri.
  • 1963. gada Likums Nr. 320: paredzēts noteikums par samierināšanas mēģinājumu lauksaimniecības strīdos.
  • Civilprocesa kodeksa 707. un 708. pants: laulāto atšķiršanas gadījumos tiesas priekšsēdētājam ir jāmēģina puses samierināt.
  • 1927. gada Likums Nr. 1766: paredzēts noteikums par samierināšanas mēģinājumu lietās, kas saistītas ar paražu tiesībām.
  • 1933. gada Likums Nr. 17775: paredzēts noteikums par samierināšanas mēģinājumu lietās, kas saistītas ar valsts ūdeņiem.

Iepriekš aprakstītie samierināšanas veidi ir piemērojami strīdu risināšanai visās minētajās situācijās.

Samierināšanā bez sacīkstes principa advokāta pakalpojumi ir fakultatīvi un nav obligāti, izdevumi ir nelieli un nav vajadzīga juridiskā palīdzība, un jebkuru vienošanos var izpildīt nekavējoties.

Tomēr samierināšanā ar sacīkstes principu ir nepieciešams advokāts, un, ja puse saņem juridisku palīdzību lietas izskatīšanai tiesā, to piešķir arī samierināšanas procesam.

Parasti var paļauties uz to, ka samierinātājiem ir jāievēro konfidencialitāte - princips, kas tām jāievēro saskaņā ar Itālijas likumu par privātās dzīves aizsardzību.

Sastādot līgumu, puses var paredzēt noteikumu par samierināšanas izmantošanu pirms vēršanās tiesās.

Tomēr šie noteikumi nedrīkst izslēgt iespēju vērsties parastās tiesās.

Vienošanās, ar kuru puses risina savu strīdu pēc samierināšanas, ir tām saistoša. Ja to nepilda labprātīgi, to var panākt piespiedu kārtā.

« Alternatīva strīdu izšķiršana - Vispārīgas ziņas | Itālija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 12-02-2008

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste