Eiropas Komisija > ETST > Alternatīva strīdu izšķiršana > Ungārija

Pēdējo reizi atjaunots: 23-11-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Alternatīva strīdu izšķiršana - Ungārija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

Vispirms vispārīgs jautājums: kādas ir dažādās alternatīvās strīdu risināšanas metodes Ungārijā? Vispirms vispārīgs jautājums: kādas ir dažādās alternatīvās strīdu risināšanas metodes Ungārijā?
Vai alternatīva strīdu risinājuma (ASR) formas izmantošana ir noteikta ar likumu vai obligāti nepieciešama, pamatojoties uz tiesas lēmumu? Vai alternatīva strīdu risinājuma (ASR) formas izmantošana ir noteikta ar likumu vai obligāti nepieciešama, pamatojoties uz tiesas lēmumu?
Vai ir obligāti noteikumi šajā ziņā? Vai ir obligāti noteikumi šajā ziņā?
1. Šķīrējtiesas procedūra 1.
2. 2004. gada Likums I par sportu, ar ko izveidoja Sporta pastāvīgo šķīrējtiesu 2.
3. Starpniecība 3.
4. Starpniecība veselības aprūpē 4.
5. Starpniecība bērnu aizsardzības jautājumos 5.
6. Samierināšana saistībā ar uzņēmējdarbību 6.
Kāda veida strīdus iespējams atrisināt ar ASR? Kāda veida strīdus iespējams atrisināt ar ASR?
Pastāv līguma noteikumi par līguma izpildi, ka strīda gadījumā vispirms ir jāizmanto ASR process. Strīdu var iesniegt tiesā tikai tad, kad ir noticis šis process. Vai šie noteikumi ir pusēm saistoši? Pastāv līguma noteikumi par līguma izpildi, ka strīda gadījumā vispirms ir jāizmanto ASR process. Strīdu var iesniegt tiesā tikai tad, kad ir noticis šis process. Vai šie noteikumi ir pusēm saistoši?
Ja izmanto ASR procedūras, kā var nodrošināt tiesas procesam līdzvērtīgas garantijas? Jo īpaši, kā var garantēt sarunu konfidencialitāti? Ja izmanto ASR procedūras, kā var nodrošināt tiesas procesam līdzvērtīgas garantijas? Jo īpaši, kā var garantēt sarunu konfidencialitāti?
Vai ir jāsaņem juridiskas konsultācijas? Kāda ir advokāta loma ASR procesā? Vai ir jāsaņem juridiskas konsultācijas? Kāda ir advokāta loma ASR procesā?
Vai alternatīvu strīdu risināšanu var veikt ar procesu „no attāluma? (Jo īpaši vai ir iespējams izmantot elektroniskos līdzekļus?) Vai alternatīvu strīdu risināšanu var veikt ar procesu „no attāluma? (Jo īpaši vai ir iespējams izmantot elektroniskos līdzekļus?)
Vai ir maksa par ASR procedūrām? Ja jā, kā sadala izmaksas? Vai ir paredzēta juridiskā palīdzība? Vai ir maksa par ASR procedūrām? Ja jā, kā sadala izmaksas? Vai ir paredzēta juridiskā palīdzība?
Ja neizdodas mēģinājums atrisināt strīdu ārpustiesas ceļā, vai joprojām ir iespējams iesniegt lietu tiesā? Vai tas ietekmē likumā noteikto noilgumu tiesas procesā? Ja neizdodas mēģinājums atrisināt strīdu ārpustiesas ceļā, vai joprojām ir iespējams iesniegt lietu tiesā? Vai tas ietekmē likumā noteikto noilgumu tiesas procesā?
Ja ASR procesa rezultātā ir panākta savstarpēja vienošanās starp pusēm, kā to īsteno? Kas notiek, ka panāktais risinājums nekavējoties netiek īstenots? Vai var piemērot parasto izpildes procesu? Vai joprojām ir iespējams iesniegt lietu tiesā? Ja ASR procesa rezultātā ir panākta savstarpēja vienošanās starp pusēm, kā to īsteno? Kas notiek, ka panāktais risinājums nekavējoties netiek īstenots? Vai var piemērot parasto izpildes procesu? Vai joprojām ir iespējams iesniegt lietu tiesā?

 

Vispirms vispārīgs jautājums: kādas ir dažādās alternatīvās strīdu risināšanas metodes Ungārijā?

Ungārijas tiesiskajā sistēmā paredzēti labāk zināmie alternatīvas strīdu risināšanas (ASR) veidi, tādēļ puses var censties atrisināt strīdus ar šķīrējtiesas vai starpniecības palīdzību tā vietā, lai vērstos tiesā.

Vai alternatīva strīdu risinājuma (ASR) formas izmantošana ir noteikta ar likumu vai obligāti nepieciešama, pamatojoties uz tiesas lēmumu?

Likums kā tāds neliek pusēm obligāti izmantot alternatīvus strīdu risināšanas mehānismus strīdu risināšanai.

Vai ir obligāti noteikumi šajā ziņā?

Ungārijas tiesiskajā sistēmā strīdu alternatīvu risināšanu reglamentē dažāda līmeņa tiesību akti, galvenokārt Parlamenta likumi. Tie ir izklāstīti turpmāk.

1. Šķīrējtiesas procedūra

Saskaņā ar 1994. gada Likumu LXXI par šķīrējtiesu šķīrējtiesas procedūru var izmantot tiesas procesa vietā, ja a) vismaz viena no pusēm ir persona, kas profesionāli veic saimniecisko darbību, uz kuru attiecas juridiskais strīds (ja tā nav, var lemt arī par speciālu vai pastāvīgu šķīrējtiesu, ja to pieļauj likums), b) ja puses var brīvi izlemt par procedūru, un c) ja šķīrējtiesas procesu puses bija paredzējušas rakstiskā šķīrējtiesas līgumā. Likums var izslēgt juridisku strīdu risināšanu ar šķīrējtiesas palīdzību, un šķīrējtiesu nevar izmantot atsevišķu veidu civillietās.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Šķīrējtiesnešiem ir jābūt neatkarīgiem un objektīviem; viņi nedrīkst būt pušu pārstāvji. Šķīrējtiesneši nedrīkst pieņemt rīkojumus procesa laikā, un viņiem ir jāievēro pilnīga konfidencialitāte attiecībā uz faktiem, kurus viņi uzzina, pat pēc procesa beigām. Pastāvīgas šķīrējtiesas gadījumā šķīrējtiesnešiem tas ir rakstiski jāapstiprina ievēlēšanas/iecelšanas brīdī.

Ja vien likumā nav paredzēts citādi, Ungārijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pastāvīgā šķīrējtiesa (kas atrodas 1055 Budapest, Kossuth tér 6-8) darbojas kā pastāvīga šķīrējtiesa starptautiskās lietās.

2. 2004. gada Likums I par sportu, ar ko izveidoja Sporta pastāvīgo šķīrējtiesu

Atsevišķās ar sportu saistītās lietās un pēc pušu pieprasījuma Sporta pastāvīgā šķīrējtiesa cenšas panākt vienošanos. Attiecīgās lietas galvenokārt ir juridiski strīdi starp sporta apvienībām un to locekļiem, strīdi starp sporta apvienību locekļiem par darbībām, kas saistītas ar viņu sporta apvienību, un strīdi starp sporta apvienībām/organizācijām vai sportistiem un sporta ekspertiem. Sporta pastāvīgā šķīrējtiesa darbojas Valsts Sporta apvienības pārraudzībā. Prezidijs ievēl priekšsēdētāju un vismaz 15 locekļus uz četriem gadiem no advokātu vidus, kuriem ir īpaša jurista kvalifikācija un vismaz piecu gadu jurista prakse sporta jomā. Prezidijs ievēl Sporta pastāvīgās šķīrējtiesas divus locekļus pēc Ungārijas Olimpiskās komitejas ieteikuma.

Ar likumā paredzētajiem izņēmumiem 1994. gada Likuma LXXI par šķīrējtiesu noteikumi attiecas uz procedūru, kuru ievēro Sporta pastāvīgā šķīrējtiesa.

Lapas augšmalaLapas augšmala

3. Starpniecība

Saskaņā ar 2002. gada Likumu LV par starpniecību puses (fiziskas personas, juridiskas personas, saimnieciskas vienības bez juridiskas personības, citas organizācijas) civilstrīdā, kas ir saistīts ar viņu personīgām un finanšu tiesībām, ja viņas tā vienojas un ja likums neierobežo viņu tiesības rīkoties, var izmantot starpniecības procedūru risinājuma panākšanai. Tās var sākt šo procedūru, izmantojot starpnieka pakalpojumus. Likumā ir noteiktas tās civillietas, kurās starpniecība nav iespējama, un tie gadījumi, kuros šī likuma noteikumus nevar piemērot starpniecības un samierināšanas procesam, ko reglamentē citi likumi, vai starpniecībai šķīrējtiesas procesā. Tieslietu ministrija publicē starpnieku reģistru savā tīmekļa vietnē: www.im.hu Deutsch - English - français - magyar.

4. Starpniecība veselības aprūpē

Saskaņā ar 2000. gada Likumu CXVI par starpniecību veselības aprūpē starpniecības procedūru var izmantot, lai panāktu juridisku strīdu ārpustiesas atrisinājumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu sniegšanu pacientiem un nodrošinātu pušu tiesību ātru un efektīvu izmantošanu. Pusēm ir jāiesniedz starpniecības pieprasījums juridisko speciālistu reģionālajai kamerai, kura atrodas vistuvāk pacienta dzīvesvietai vai vietai, kurā sniedz attiecīgos veselības aprūpes pakalpojumus. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam pieejamā veidā ir jāpublisko juridisko speciālistu reģionālo kameru reģistrs. Veselības aprūpes starpnieku reģistru uztur Ungārijas Juridisko speciālistu kamera (1027 Budapest, Bem rakpart 33-34., I. 122.).

Lapas augšmalaLapas augšmala

5. Starpniecība bērnu aizsardzības jautājumos

Saskaņā ar 2003. gada grozījumu Dekrētā Nr. 149/1997 (IX. 10.) Korm. par bērnu labklājības aģentūrām, bērnu aizsardzību un bērnu labklājības pārvaldi starpniecība bērnu aizsardzības jautājumos tika ieviesta no 2005. gada 1. janvāra lietās, kurās vecāki vai citas personas, kurām ir saskarsmes tiesības, nevar vienoties par saskarsmes veidu vai laiku. Starpniecību bērnu aizsardzības jautājumos var sākt, pamatojoties uz pušu kopīgu pieteikumu bērnu aizsardzības starpniekam. Bērnu aizsardzības starpnieku reģistru uztur Ģimenes un sociālās politikas valsts institūts. Reģistram var piekļūt Aizbildņu tiesas un bērnu labklājības dienestu oficiālajās telpās.

6. Samierināšana saistībā ar uzņēmējdarbību

  1. Darba starpniecības un šķīrējtiesas dienests, kas izveidots saskaņā ar 1992. gada Likumu XXII par Darba kodeksu, kalpo galvenokārt tam, lai atrisinātu kolektīvus, ar darbu saistītus strīdus. Šī iestāde veic trīs darbības: samierināšanu, starpniecību un šķīrējtiesu. Iestādes starpniecības pakalpojumus var izmantot arī, lai risinātu privātus darba strīdus, bet likums to nepadara par obligātu attiecīgajām pusēm.
  2. Lai īstenotu patērētāju tiesības, 1997. gada Likums CLV par patērētāju aizsardzību noteica samierināšanas iestādes, kas atrodas pie reģionālajām saimnieciskajām kamerām. Samierināšanas iestādes galvenokārt nodarbojas ar patērētāju strīdu ārpustiesas risināšanu attiecībā uz noteikumu piemērošanu par preču un pakalpojumu kvalitāti un drošību, atbildību par produkta nekaitīgumu, kā arī līgumu slēgšanu un pildīšanu. Samierināšanas iestādes procedūras mērķis ir risināt strīdus starp patērētājiem un uzņēmumiem ar vienošanos palīdzību, ja vienošanās netiek panākta tas mērķis ir ātri, efektīvi un vienkārši panākt tiesas nolēmumu patērētāju tiesību izmantošanas jautājumos. Iestāžu jurisdikcijā nav strīdi, kuros likums paredz kādas citas iestādes kompetenci. Samierināšanas procesu sāk pēc patērētāja pieprasījuma vai vairāk nekā viena patērētāja gadījumā un ar attiecīgo personu atļauju - pēc sabiedriskās organizācijas pieprasījuma, kura pārstāv patērētāja intereses.

Kāda veida strīdus iespējams atrisināt ar ASR?

ASR var izmantot civilstrīdos un saimnieciskos strīdos, kuros tā izmantošanu neierobežo tiesību akti.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pastāv līguma noteikumi par līguma izpildi, ka strīda gadījumā vispirms ir jāizmanto ASR process. Strīdu var iesniegt tiesā tikai tad, kad ir noticis šis process. Vai šie noteikumi ir pusēm saistoši?

Civillietās un saimnieciskās lietās līgumos starp pusēm var būt noteikts, ka šķīrējtiesa ir jāizmanto tiesas procesa vietā, lai atrisinātu strīdus par līguma noteikumiem. Ja līgumā ir šāds noteikums, tas pusēm ir saistošs.

Ja izmanto ASR procedūras, kā var nodrošināt tiesas procesam līdzvērtīgas garantijas? Jo īpaši, kā var garantēt sarunu konfidencialitāti?

Aprakstīto ASR procesu reglamentē augsta līmeņa tiesību akti, parlamenta likumi un valdības dekrēti, kuros ir stingri noteikumi par procedūrām un konfidencialitāti. Šie noteikumi paredz atbilstošas garantijas, ka ASR process ir tikpat uzticams kā tiesas process.

Vai ir jāsaņem juridiskas konsultācijas? Kāda ir advokāta loma ASR procesā?

Izmantojot ASR, nav obligāti jāizmanto juridiska pārstāvība vai juridiska konsultācija. Puses var izlemt, vai pieprasīt juridiskus pārstāvjus (ar visām tiesībām), saņemt juridisku konsultāciju vai informāciju, pieaicinot advokātu vai notāru, vai saņemt juridisku konsultāciju juridiskās palīdzības iestāžu sistēmas ietvaros sociāli nelabvēlīgajiem, kā paredzēts 2003. gada Likumā LXXX par juridisko palīdzību.

Vai alternatīvu strīdu risināšanu var veikt ar procesu „no attāluma? (Jo īpaši vai ir iespējams izmantot elektroniskos līdzekļus?)

Nē.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Vai ir maksa par ASR procedūrām? Ja jā, kā sadala izmaksas? Vai ir paredzēta juridiskā palīdzība?

Noteikumos, kas reglamentē dažādu veidu procesus, ir skaidri izklāstīta to pušu izmaksu segšanas sistēma. Atsevišķos gadījumos puses var vienoties par maksu un izmaksām procesā, turpretim citos gadījumos summas ir noteiktas tiesību aktos. Šķīrējtiesas procesā tiesas spriedumā ir noteikta izmaksu summa un kam tā ir jāsedz. Starpniecības procesā puses un starpnieks var vienoties par izmaksu summām un kam tās jāsedz, ja puses par to nevar vienoties, izmaksas sedz vienādās daļās. Veselības aprūpes starpniecības procesā izmaksas ir noteiktas likumā, bet puses var vienoties par to, kā tās ir jāsedz.

Kopš 2004. gada 1. aprīlī stājās spēkā 2003. gada Likums LXXXX par juridisko palīdzību, personas, kurām pienākas juridiska palīdzība saskaņā ar šo likumu, no juridiskās palīdzības sniedzēja var saņemt informāciju par juridiska strīda ārpustiesas risināšanas iespējām, vai arī tiek sastādīts dokuments, kas varētu palīdzēt atrisināt strīdu. Maksu par juridiskā konsultanta pakalpojumiem maksā vai avansā maksā valsts atbilstīgi palīdzību saņemošās personas ienākumiem un īpašumam.

Veselības aprūpes starpniecības procesā puses var vienoties par to, kurš sedz izmaksas. Ja puses nevar vienoties, likumā noteikts, kuram jāsedz izmaksas konkrētajos gadījumos. Parasti tas paredz, ka procesa vispārējās izmaksas ir jāsadala vienādi starp pusēm. Atsevišķi ir paredzētas procesa vispārējās un speciālās izmaksas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja neizdodas mēģinājums atrisināt strīdu ārpustiesas ceļā, vai joprojām ir iespējams iesniegt lietu tiesā? Vai tas ietekmē likumā noteikto noilgumu tiesas procesā?

Šķīrējtiesas spriedumu nevar pārsūdzēt. Atsevišķos likumā paredzētos gadījumos puses vai jebkura persona, par kuru spriedumā ir paredzēts kāds noteikums, 60 dienu laikā pēc sprieduma var lūgt tiesai to anulēt (piemēram, ja puse, kas noslēdza šķīrējtiesas vienošanos, nebija rīcībspējīga vai kompetenta; ja šķīrējtiesas līgums nav spēkā saskaņā ar tās tiesību sistēmas tiesību aktiem, kas to reglamentē, vai saskaņā ar Ungārijas tiesību aktiem, ja nav noteikuma, kas paredz citu tiesisko sistēmu; ja puses netika pienācīgi informētas par šķīrējtiesneša iecelšanu vai šķīrējtiesas procesu vai viņām citādi nebija iespējams iesniegt lietu sķīrējtiesai; ja spriedums attiecas uz strīdu, uz kuru neattiecas šķīrējtiesas klauzula vai uz kuru neattiecas šķīrējtiesas līguma noteikumi utt.).

Anulēšanas iespēja ir izslēgta, ja nav ievērots iepriekš minētais 60 dienu termiņš.

Ja procesa laikā puses panāk vienošanos par strīdu, šķīrējtiesa izdod rīkojumu par procesa izbeigšanu. Pēc pušu pieprasījuma šķīrējtiesa iekļaus vienošanos (ar tajā izklāstītajiem noteikumiem) spriedumā, ja tā uzskata, ka vienošanās atbilst tiesiskiem noteikumiem. Šķīrējtiesas spriedumā iekļautas vienošanās spēks ir līdzvērtīgs tās sprieduma spēkam.

Saskaņā ar Starpniecības likumu, izbeidzot starpniecības procesu, puses var nodot strīdu tiesā, jo starpniecības procesā noslēgtās vienošanās nav oficiāli izpildāmas.

Lietu var iesniegt tiesā vispārējā noilguma ietvaros. Starpniecības procesa sākšana pārtrauc noilgumu.

Ja ASR procesa rezultātā ir panākta savstarpēja vienošanās starp pusēm, kā to īsteno? Kas notiek, ka panāktais risinājums nekavējoties netiek īstenots? Vai var piemērot parasto izpildes procesu? Vai joprojām ir iespējams iesniegt lietu tiesā?

Šķīrējtiesas nolēmumam ir tāds pats spēks kā likumīgam tiesas spriedumam, un ir piemērojami juridiskie noteikumi par tiesisku izpildi.

Ja ir izpildīti nepieciešamie nosacījumi, kompetentā vietējā tiesa pievieno izpildes rīkojumu patērētāju aizsardzības samierināšanas iestādes vai veselības aprūpes starpniecības padomes saistošam lēmumam un vienošanai, kas noslēgta veselības aprūpes starpniecības padomē.

Bērna aizsardzības starpniecības procesā panāktā vienošanās par saskarsmi ir jāiesniedz aizbildņu tiesā 8 dienu laikā. Aizbildņu tiesa pēc pušu pieprasījuma apstiprina vienošanos. Ja starpniecībā netiek panākta vienošanās, procesu sāks aizbildņu tiesa.

« Alternatīva strīdu izšķiršana - Vispārīgas ziņas | Ungārija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 23-11-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste