Eiropas Komisija > ETST > Alternatīva strīdu izšķiršana > Grieķija

Pēdējo reizi atjaunots: 14-06-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Alternatīva strīdu izšķiršana - Grieķija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


Lasot informāciju, kas sniegta faktu izklāstā "Alternatīvie strīdu risinājumi – vispārīga informācija", jūs guvāt ieskatu par alternatīvām strīdu risināšanas metodēm (ASR).

Šajā faktu izklāstā mēs centīsimies sniegt jums praktiskāku informāciju par ASR Grieķijā.



 

SATURS

Pirmkārt, kas no vispārēja viedokļa ir dažādi ASR veidi Grieķijā? Pirmkārt, kas no vispārēja viedokļa ir dažādi ASR veidi Grieķijā?
SAMIERINĀŠANAS MĒĢINĀJUMS SAMIERINĀŠANAS MĒĢINĀJUMS
ĀRPUSTIESAS STRĪDU ATRISINĀŠANA ĀRPUSTIESAS STRĪDU ATRISINĀŠANA
ŠĶĪRĒJTIESA ŠĶĪRĒJTIESA
Vairumā situāciju var izmantot kādu no šiem dažādajiem ASR veidiem. Lai iegūtu papildu informāciju, lūdzu, izvēlieties situāciju, kurā atrodaties, no tālāk iekļautā saraksta. Vairumā situāciju var izmantot kādu no šiem dažādajiem ASR veidiem. Lai iegūtu papildu informāciju, lūdzu, izvēlieties situāciju, kurā atrodaties, no tālāk iekļautā saraksta.
Strīdi starp patērētājiem un uzņēmējiem Strīdi starp patērētājiem un uzņēmējiem
Strīdi starp uzņēmējiem Strīdi starp uzņēmējiem
Strīdi starp darba devējiem un darba ņēmējiem Strīdi starp darba devējiem un darba ņēmējiem
Strīdi starp namīpašniekiem un nomniekiem Strīdi starp namīpašniekiem un nomniekiem
Ģimenes strīdi Ģimenes strīdi
Strīdi starp personām Strīdi starp personām

 

Pirmkārt, kas no vispārēja viedokļa ir dažādi ASR veidi Grieķijā?

Grieķijā ASR visumā nav izstrādāta. Šī ārpustiesas prakse faktiski ir sveša.

Civilprocesa kodeksa (turpmāk tekstā CPK) Pirmās nodaļas 208. līdz 214. pantā ir aplūkots samierināšanas mēģinājums, kas var notikt pirms prasības izvirzīšanas tiesā, lai gan šis mehānisms tiek izmantots reti.

SAMIERINĀŠANAS MĒĢINĀJUMS

Ikvienu, kas plāno izvirzīt prasību tiesā, pirms lietas uzsākšanas vietējās jurisdikcijas miertiesnesis var aicināt mēģināt samierināties, pat tad, ja šī miertiesneša kompetencē nebūtu lietas būtības izskatīšana. Šajā nolūkā miertiesnesim tiek iesniegts lūgums, kurā jāsniedz īss strīda apraksts, vai arī puses brīvprātīgi ierodas pie miertiesneša personīgi. Ja ir iesniegts samierināšanas lūgums, miertiesnesis visas puses uzaicina ierasties pēc iespējas drīzāk noteiktā dienā un noteiktā laikā. Miertiesneša uzaicinājumā īsumā ir jānorāda strīds. Ja puses pie viņa labprātīgi ierodas kopā, miertiesnesis var uzreiz uzsākt samierināšanas mēģinājumu. Mēģinājumam nav jānotiek atklāti, taču miertiesneša iejaukšanās ir jāprotokolē. Mēģinot samierināt, miertiesnesis iztaujā puses par visu strīdu, nebūdams saistīts ar spēkā esošajām procesuālajām un materiālajām tiesībām, pats brīvi izvērtē faktus un cenšas atrast samierināšanas veidu. Miertiesnesim sevišķi ir tiesības pieprasīt no pirmavotiem pārbaudīt vai ir ņemts vērā ekspertu viedoklis, iesniegti jebkādi dokumenti un pušu ierašanās personīgi, var iztaujāt lieciniekus pat bez zvēresta, kā arī veikt jebkādus pasākumus, lai noskaidrotu strīdu. Samierināšana var attiekties uz visu strīdu vai tā daļu. Protokolā tiek atspoguļots īss izklāsts par miertiesneša darbībām nolūkā panākt samierināšanos. Ja samierināšanas mēģinājums neizdodas, šis fakts tiek atspoguļots protokolā un miertiesnesis norāda neizdošanās iemeslu. Ja samierināšanās tiek panākta, visi tās nosacījumi tiek sīki izklāstīti protokolā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

ĀRPUSTIESAS STRĪDU ATRISINĀŠANA

1995. gadā tika uzsākti centieni atrast citas ASR metodes. CPK 214A pants (kas pēc vairākkārtējas atlikšanas stājās spēkā tikai 1999. gadā attiecībā uz prasībām, kas iesniegtas sākot ar 2000. gada 16. septembri) nosaka: “Prasības par strīdiem privātajās tiesībās, kas to tematikas dēļ ir pirmās instances tiesas vairāku tiesnešu sastāvā tiesvedībā, un attiecībā uz kuru samierināšanās ir pieļaujama saskaņā ar materiālajām tiesībām, nevar izskatīt, ja vien nav bijis iepriekšējs mēģinājums panākt ārpustiesas strīda atrisināšanu. Sastādot protokolu par prasības iesniegšanu un noklausīšanās datuma noteikšanu, reģistrators uz oriģināla un kopijas uzspiež skaidru zīmogu, kurā teikts, ka lietu nevar izskatīt, ja nav bijis iepriekšējs mēģinājums panākt ārpustiesas strīda atrisināšanu.”

Uzaicinājumā uz noklausīšanos ir jāiekļauj arī uzaicinājums atbildētājam noteiktā dienā un noteiktā laikā ierasties prasītāja advokāta birojā vai šī advokāta juridiskās biedrības telpās, lai mēģinātu panākt ārpustiesas atrisinājumu. Šādi uzaicinātai pusei ir jāierodas personīgi kopā ar juristu vai arī to jāpārstāv advokātam, kas tam ir speciāli pilnvarots. Advokāti var kopīgi noteikt citu tikšanās dienu vai pārcelt tikšanos uz citu dienu un laiku noteiktā vietā. Tikšanās, lai panāktu ārpustiesas strīdu atrisināšanu, notiek laika posmā no piektās dienas pēc paziņojuma par prasību nodošanas līdz trīsdesmit pirmajai dienai pirms dienas, kad noteikta noklausīšanās. Tikšanās laikā pusēm ar saviem advokātiem vai tās pārstāvošajiem advokātiem, kam izsniegta pilnvara, pēc viņu vēlēšanās piedaloties arī kopīgi izraudzītai trešajai personai, bez mantisko tiesību nosacījumu saistībām ir jāizskata viss strīds, kā arī jebkāda atbildētāja pretdarbība. Viņiem ir jāizmanto atbilstoši paņēmieni, lai pārbaudītu galvenos faktus un jautājumus, par ko viņi vienojas vai nevienojas, kā arī sekas, kam viņi piekrīt vai iebilst, nolūkā panākt savstarpēji pieņemamu visa strīda vai tā daļas risinājumu. Ja puses pilnībā vai daļēji atrisina strīdu, tiek sastādīts protokols, nepiemērojot nodevas, kurā tiek norādīts vienošanās saturs un it īpaši atzīto tiesību raksturojums, summa, ko piesaista tiesību pienācīgai izpildei, un jebkādi nosacījumi, kurus ievērojot tiks īstenota izpilde. Vienošanās ir attiecināma tikai uz strīdu, kas ir prasības priekšmets. Bez tam, izdevumi tiek noteikti un to segšana tiek uzlikta saskaņā ar 176. panta un sekojošo pantu nosacījumiem. Protokolu datē un paraksta prāvnieki vai to advokāti tik daudz oriģinālos eksemplāros, cik ir prāvnieki vai prāvnieku grupas. Katra puse var iesniegt protokola oriģinālu pirmās instances tiesas vairāku tiesnešu sastāvā, kurā ir iesniegta prasība, priekšsēdētājam un lūgt viņam to apstiprināt. Priekšsēdētājs protokolu apstiprina pēc tam, kad ir pārliecinājies, ka a) strīdam var piemērot ārpustiesas nokārtošanu atbilstoši 1. punktam; b) protokols ir likumīgi parakstīts; un c) ka protokolā ir skaidri norādīts atzīto tiesību raksturs un jebkāda summa, kas saistīta ar pienācīgu izpildi. Ja strīdā vēlas panākt arī izpildes rīkojumu, protokols pieļauj tā izpildi pēc apstiprināšanas, un priekšsēdētājs tajā pat laikā pievieno izpildes rīkojumu. Ja vēlas panākt tikai deklaratīvu spriedumu, protokols apliecina atzītās tiesības. Visos gadījumos protokola apstiprināšanas rezultātā tiek pārtraukta tiesas izskatīšana.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja vienošanās netiek panākta, tiek sastādīts un parakstīts protokols, kurā ir norādīts neveiksmīgs mēģinājums panākt ārpustiesas vienošanos, kā arī var būt izklāstīti neveiksmes cēloņi. Ja kopējais protokols netiek parakstīts, prasītāja vai citas puses advokāts sastāda paziņojumu, kurā var izklāstīt neveiksmes cēloņus. Pretējās puses advokāts var sastādīt līdzīgu paziņojumu. Protokols vai paziņojumi par neveiksmīgu vienošanos tiek iesniegti noklausīšanās laikā kopā ar lūgumiem tiesai. Daļējas vienošanās gadījumā nav jāsastāda speciāls protokols vai paziņojumi par neveiksmīgu vienošanos.

Diemžēl šis ASR mehānisms nav sniedzis cerētos rezultātus un darbojas tikai kā procesuāls priekšnosacījums, lai lieta tiku noklausīta tiesā.

Vienīgais ASR mehānisms, ko var uzskatīt par operatīvu, Grieķijā ir šķīrējtiesa.

ŠĶĪRĒJTIESA

CPK septītā nodaļa (867. līdz 903. pants) ir veltīta šķīrējtiesai un nosaka šo mehānismu regulējošos nosacījumus.

Visus privāto tiesību strīdus, izņemot tos, kas saistīti ar piespiedu darba nodrošināšanu, var iesniegt šķīrējtiesā, ar nosacījumu, ka šķīrējtiesas puses ir tiesīgas brīvi izmantot strīda priekšmetu. Puses šķīrējtiesā var iesniegt pat nākotnes strīdus, taču šajā gadījumā ir jābūt rakstiskam nolīgumam un ir jāatsaucas uz īpašām juridiskām attiecībām, no kurām strīds var rasties. Vienoties par lietas iesniegšanu šķīrējtiesā var arī tiesā lietas izskatīšanas laikā. Par šķīrējtiesnešiem var nozīmēt vienu vai vairākas personas vai pat visu tiesu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja šķīrējtiesas vienošanās nenozīmē šķīrējtiesnešus vai nenosaka to nozīmēšanas metodi, katra puse nozīmē vienu šķīrējtiesnesi. Ja ir vairāki šķīrējtiesneši un vienošanās nenosaka citādi, šķīrējtiesnešiem ir jāieceļ galvenais šķīrējtiesnesis. Vienas puses nozīmēto šķīrējtiesnesi, galvenā šķīrējtiesneša iecelšanu un trešās personas nozīmētos šķīrējtiesnešus nevar atcelt. Šķīrējtiesnešu saraksts, ko sastādījusi pirmās instances tiesa vairāku tiesnešu sastāvā tiek glabāts katrā pirmās instances viena tiesneša tiesā. Personai, kas tiek iecelta par šķīrējtiesnesi, nav pienākums pieņemt šo iecelšanu. Puse, kas otru pusi iesūdz šķīrējtiesā, veic avansa maksājumu apmērā, kas ir puse no šķīrējtiesneša vai šķīrējtiesnešu atalgojuma, kā noteikts CPK 882. pantā. Šķīrējtiesas lēmums nosaka, kurai pusei ir jāmaksā atlīdzība un izmaksas.

Procedūra tiek veikta saskaņoti darbojošos šķīrējtiesnešu klātbūtnē. Šķīrējtiesneši nosaka šķīrējtiesas vietu un laiku, kā arī pēc viņu domām piemēroto procedūru, kas jāievēro, ja vien šķīrējtiesas vienošanās nenosaka citādi. Šķīrējtiesas laikā pusēm ir vienādas tiesības un pienākumi un tiek ievērots vienlīdzības princips. Puses ir jāuzaicina ierasties un mutiski vai rakstiski, pēc šķīrējtiesnešu lēmuma, izklāstīt savus argumentus, kā arī iesniegt savus pierādījumus. Galvenais šķīrējtiesnesis vada apspriešanu. Nevar aizliegt puses ierašanos ar advokātu vai to, ka pusi pārstāv advokāts. Lieciniekus un ekspertus var izjautāt saistot ar zvērestu vai bez zvēresta. Ja šķīrējtiesas vienošanās nenosaka citādi, šķīrējtiesneši piemēro mantisko tiesību nosacījumus. Šķīrējtiesas lēmums ir jāsagatavo rakstiski un to jāparaksta šķīrējtiesnešiem. Tajā jānorāda: a) pilns šķīrējtiesnešu vārds; b) lēmuma pieņemšanas vieta un laiks; c) pilns to personu vārds, kas piedalījās šķīrējtiesas procesā; d) vienošanās griezties šķīrējtiesā, pamatojoties uz kuru lēmums ir balstīts; e) pamatojums; f) operatīvā daļa. Šķīrējtiesas lēmums nav pārsūdzams. To var pilnībā vai daļēji anulēt ar tiesas lēmumu tikai vienā no šiem gadījumiem: 1) ja šķīrējtiesas vienošanās ir bijusi spēkā neesoša; 2) ja lēmums tika pieņemts pēc šķīrējtiesas vienošanās darbības termiņa beigām; 3) ja personas, kas pieņēmušas lēmumu, ir bijušas nozīmētas pretrunā šķīrējtiesas vienošanās nosacījumiem vai likuma prasībām, ja puses to ir atsaukušas, vai arī viņi ir lēmuši neskatoties uz prasības par viņu izslēgšanu pieņemšanu; 4) ja personas, kas pieņēmušas lēmumu, ir pārkāpušas pilnvaras, kas tām piešķirtas ar šķīrējtiesas vienošanos vai likumu; 5) ja nav ievērotas 886. panta 2. punkta (par vienošanās pārtraukšanu) vai 891. un 892. panta (par šķīrējtiesas lēmuma saturu) prasības; 6) ja lēmums ir pretrunā sabiedriskās kārtības noteikumiem vai vispārpieņemtām morāles normām; 7) ja lēmums ir nesaprotams vai satur pretrunīgus nosacījumus; 8) ja ir iemesls atkārtotai izskatīšanai atbilstoši CPK 544. pantam.

Lapas augšmalaLapas augšmala

CPK 902. pants nosaka, ka tirdzniecības un līdzīgās palātās, fondu un preču biržās, kā arī profesionālās apvienībās, kas ir juridiskas personas, ko reglamentē publiskās tiesības, var izveidot pastāvīgas šķīrējtiesas. Tas notiek pamatojoties uz rīkojumiem, kas izsniegti par Tieslietu ministrijas un par palātu, biržu vai apvienību atbildīgā ministra priekšlikumu, iepriekš saņemot attiecīgās institūcijas valdes atzinumu.

Vairumā situāciju var izmantot kādu no šiem dažādajiem ASR veidiem. Lai iegūtu papildu informāciju, lūdzu, izvēlieties situāciju, kurā atrodaties, no tālāk iekļautā saraksta.

Strīdi starp patērētājiem un uzņēmējiem

Kā jau paskaidrots faktu izklāstā "ASR – Eiropas Kopienas tiesības", Komisija savā tīmekļa vietnē ir publicējusi lielu skautu ASR instanču patērētāju strīdu atrisināšanai visās dalībvalstīs. Šajā sarakstā jūs atradīsiet praktisku informāciju, kas nepieciešama, lai izlemtu vai izmantot kādu no šīm ASR shēmām: tās struktūra, tās nozare, procedūras, ko tā ievēro, veids, tās izmaksas un sīkāka informācija. Ar šo sarakstu var iepazīties šajā tīmekļa adresē: English

Ļoti iespējams, ka jums nāksies vērsties pie ASR instances citā dalībvalstī. Lai precīzi zinātu, kurā instancē vērsties, varat iepazīties ar EEJ-Net tīmekļa lappusēm: http://www.eejnet.org/ vai FIN-NET tīmekļa lappusēm gadījumā, ja ir strīds par finanšu pakalpojumiem dansk - Deutsch - ελληνικά - English - español - français - italiano - Nederlands - português - suomi- svenska

Strīdi starp uzņēmējiem

Kā norādīts iepriekš, nav īpaša ASR mehānisma.

Strīdi starp darba devējiem un darba ņēmējiem

Pastāv ASR mehānisms, kad iejaucas vietējā Darba inspekcija. Darba devēju pēc darbinieka lūguma uzaicina uz Darba inspekciju un inspekcijas ierēdnis palīdz atrast strīda atrisinājumu. Šī procedūra neko nemaksā.

Strīdi starp namīpašniekiem un nomniekiem

Kā norādīts iepriekš, nav īpaša ASR mehānisma.

Ģimenes strīdi

Kā norādīts iepriekš, nav īpaša ASR mehānisma.

Strīdi starp personām

Kā norādīts iepriekš, nav īpaša ASR mehānisma.

« Alternatīva strīdu izšķiršana - Vispārīgas ziņas | Grieķija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 14-06-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste