Eiropas Komisija > ETST > Alternatīva strīdu izšķiršana > Vācija

Pēdējo reizi atjaunots: 02-11-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Alternatīva strīdu izšķiršana - Vācija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Vispirms, vispārīgos vārdos, kādi ir dažādi alternatīvie veidi strīdu risināšanai? 1.
Vispārīga informācija Vispārīga informācija
Juridiski strīdi starp patērētājiem un uzņēmumiem (plašākā nozīmē) Juridiski strīdi starp patērētājiem un uzņēmumiem (plašākā nozīmē)
Strīdi starp uzņēmumiem Strīdi starp uzņēmumiem
Strīdi starp darba ņēmējiem un darba devējiem Strīdi starp darba ņēmējiem un darba devējiem
a) Samierināšanas biroji strīdos, kas attiecas uz mācekļa laiku un stažēšanos a)
b) Vienošanās padome atbilstoši Likumam par darba ņēmēju pārstāvēšanu (BetrVG) b)
c) Samierināšana saistībā ar koplīgumiem c)
Ģimenes strīdi Ģimenes strīdi
Strīdi, kas radušies, piemērojot tādus tiesību aktus, kas attiecas uz banku pārvedumu vai maksājumu karšu ļaunprātīgu izmantošanu Strīdi, kas radušies, piemērojot tādus tiesību aktus, kas attiecas uz banku pārvedumu vai maksājumu karšu ļaunprātīgu izmantošanu
Strīdi starp privātpersonām Strīdi starp privātpersonām
2. Vai alternatīva strīdu risināšanas (ASR) veida izmantošana ir obligāta saskaņā ar tiesību aktiem vai pamatojoties uz tiesas lēmumu? 2.
3. Vai šo jomu regulē tiesību akti? 3.
4. Attiecībā uz līguma izpildi pastāv līguma nosacījumi, saskaņā ar kuriem strīdu gadījumā vispirms jāizmanto ASR procedūra. Strīdu var iesniegt tiesā tikai tad, ja šī procedūra nav devusi rezultātus. Vai šādi nosacījumi pusēm ir saistoši? 4.
5. Kāda veida strīdu risināšanai var izmantot ASR? 5.
Strīdi starp uzņēmumiem Strīdi starp uzņēmumiem
Strīdi starp darba ņēmējiem un darba devējiem Strīdi starp darba ņēmējiem un darba devējiem
Ģimenes strīdi Ģimenes strīdi
Strīdi starp privātpersonām Strīdi starp privātpersonām
Citi īpaši gadījumi (piemēram, attiecības ar valsts iestādēm) Citi īpaši gadījumi (piemēram, attiecības ar valsts iestādēm)
6. Ja tiek izmantota ASR procedūra, kā var nodrošināt garantijas, kas līdzinātos tiesu sniegtajām garantijām? Jo īpaši, kā iespējams garantēt sarunu konfidencialitāti? 6.
7. Vai ir jāsaņem jurista konsultācija? Kāda nozīme ir juristiem ASR procedūrā? 7.
8. Vai drīkst īstenot alternatīvu strīdu risināšanu, izmantojot „distances” procedūru? (Jo īpaši, vai drīkst izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus?) 8.
9. Vai par ASR procedūru ir noteikta samaksa? Ja ir, kā tiek sadalīti izdevumi? Vai ir paredzēta juridiskā palīdzība? 9.
10. Gadījumā, ja mēģinājums atrisināt strīdu ārpus tiesas nav izdevies, vai joprojām pastāv iespēja lietu izskatīt tiesā? Vai tas ietekmē tiesību aktos noteikto noilgumu? 10.
11. Ja ASR procedūras rezultātā puses panāk savstarpēju vienošanos, kā tā stājas spēkā? Kas notiek, ja panāktais risinājums netiek nekavējoties ieviests praksē? Vai var piemērot parasto izpildes kārtību? Vai vēl ir iespējams iesniegt lietu tiesā? 11.

 

1. Vispirms, vispārīgos vārdos, kādi ir dažādi alternatīvie veidi strīdu risināšanai?

Vispārīga informācija

Vācijas Federatīvajā Republikā raksturīgākie alternatīvie strīdu risināšanas procedūru veidi ir šķīrējtiesa, samierināšana un starpniecība. Šīs procedūras var izmantot vienu otras papildināšanai, bet katra ir atšķirīga.

Šķīrējtiesas procedūrai ir īpaša loma. Šķīrējtiesa nav valsts tiesu sistēmas daļa, bet gan institūcija, kuru puses paredz līgumā par šķīrējtiesu. Šķīrējtiesa pieņem galīgo lēmumu valsts tiesas vietā.

Samierināšanas mērķis ir panākt savstarpēju vienošanos starp strīdā iesaistītajām pusēm, izmantojot samierinātāja ieteikto kompromisu. Ja tas izrādās neiespējami, samierinātāju palīdzībai ir nozīmīga loma, jo tie mudina puses atsākt dialogu no tās vietas, kur tas ir pārtraukts, un atrast abām pusēm pieņemamu risinājumu.

Starpniecība nesniedz pusēm strīda atrisinājumu – tas pusēm jāatrod pašām, kopīgi vienojoties. Starpnieks palīdz saziņas procesā, kā arī palīdz risināt sarunas un panākt vienošanos. Atšķirībā no tiesneša starpnieks nevar pieņemt lēmumus un atšķirībā no šķīrējtiesneša vai samierinātāja viņš arī nesniedz tiešus ieteikumus konflikta risināšanai.

Juridiski strīdi starp patērētājiem un uzņēmumiem (plašākā nozīmē)

Vācijas Federatīvajā Republikā ir daudzi samierināšanas biroji, kas nodarbojas ar draudzīga risinājuma meklēšanu ar patērētāju tiesībām saistītos konfliktos, pirms tie nokļūst tiesā. Samierināšanas birojus galvenokārt veido profesionālas vienības (asociācijas un konfederācijas) un tādējādi nosaka to kompetenci atbilstoši savam uzņēmējdarbības virzienam.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Samierināšanas biroji pastāv transportlīdzekļu remonta jomā, tekstilizstrādājumu tīrīšanas jomā un citās uzņēmējdarbības nozarēs (celtnieku, radio un televīzijas, utt. izveidoti samierināšanas biroji).

  • Gandrīz visās lielākajās pilsētās šķīrējtiesu un samierināšanas biroju pakalpojumi ir daļa no pakalpojumiem, ko piedāvā šo pilsētu rūpniecības un tirdzniecības kameras, kā arī šo pilsētu amatniecības kameras (Handwerkskammer). Pastāv arī samierināšanas biroji, ko izveidojuši automobiļu tirgotāji un kas nodarbojas ar transporta līdzekļu remonta jautājumiem, kā arī samierināšanas biroji, ko izveidojuši automobiļu uzpircēji un kas risina ar lietotu transportlīdzekļu defektiem saistītos jautājumus.
  • Samierināšanas pakalpojumus piedāvā arī brīvo profesiju pārstāvji. Medicīnas padomēm un arhitektu asociācijām šādi pakalpojumi ir gandrīz katrā federālajā zemē. Profesionālās juristu, patentu aģentu, nodokļu konsultantu un zvērinātu grāmatvežu asociācijas ir gatavas vajadzības gadījumā būt par starpniekiem savu biedru un to klientu strīdos.
  • Jāpiemin arī privāto banku ombudi, kas nodarbojas ar visu veidu uzņēmējdarbības strīdiem, kuri saistīti ar naudu un bankām.

Ja samierināšanas biroji sniedz ieteikumus, parasti tie pusēm nav saistoši. Taču biroja lēmums dažreiz uzliek vienpusējas saistības uzņēmumam. Neskatoties uz to, samierināšanas procesu pilnībā noslēdz tikai tad, kad puses ir panākušas vienošanos un mierizlīgumu.

Strīdi starp uzņēmumiem

Starpniecības gadījumu skaits ar tirdzniecību saistītās lietās Vācijā pieaug. Juristi un uzņēmējdarbības jomas pārstāvji dara visu iespējamo, lai izveidotu starpniecības procedūras un garantētu atbilstīgus kvalitātes standartus.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Strīdi starp darba ņēmējiem un darba devējiem
a) Samierināšanas biroji strīdos, kas attiecas uz mācekļa laiku un stažēšanos

Lai atrisinātu strīdus, kas radušies pastāvošajās attiecībās starp darba devējiem un tiem, kuri iziet profesionālo sagatavošanu, saskaņā ar Likuma par Darba strīdu tiesām – ArbGG – 111. panta 2. punktu attiecīgās institūcijas (amatniecībā tās ir amatu ģildes) var izveidot komitejas. Ja šāda komiteja jau ir izveidota, pastāv obligāta procesuāla prasība, ka lieta izskatīšanai jāiesniedz šajā komitejā.

Samierinātāja ieteikums ir pusēm saistošs, ja tās to akceptē nedēļas laikā. Izpilde notiek, pamatojoties uz komitejā panākto mierizlīgumu vai komitejas lēmumu, ko puses ir akceptējušas. Ja nav panākts mierizlīgums vai ja samierinātāja lēmums nav akceptēts, puses divu nedēļu laikā var iesniegt lietu attiecīgajā darba strīdu tiesā.

b) Vienošanās padome atbilstoši Likumam par darba ņēmēju pārstāvēšanu (BetrVG)

Lai atrisinātu nesaskaņas starp darba devējiem un uzņēmumu padomi (Betriebsrat), saskaņā ar Likuma par darba ņēmēju pārstāvēšanu – BetrVG – 76. pantu var iesniegt pieteikumu vienošanās padomei. Padomei ir samierinātāja funkcijas uzņēmuma iekšienē. Tajā jāietilpst vienādam abu pušu – darba devēju un uzņēmumu padomes – pārstāvju skaitam. Ir jābūt arī priekšsēdētājam, kas ir neitrāls, un par kuru abām pusēm ir jāvienojas. Strīdu gadījumos darba strīdu tiesai ir jālemj par personu, kas vada padomes darbu, un par padomes locekļu skaitu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Vienošanās padomes patstāvīgo lēmumu un jautājumu par iespējamu patstāvīgas rīcības pilnvaru pārsniegšanu var izskatīt darba tiesas, atbildot uz vienas iesaistītās puses divu nedēļu laikā iesniegtu pieprasījumu.

c) Samierināšana saistībā ar koplīgumiem

Ja koplīgumu puses nav varējušas panākt vienošanos sarunu ceļā, bieži tiek uzsākta samierināšanas procedūra, lai līdzsvarotu pretējas intereses un izvairītos no rūpniecisku strīdu uzliesmojuma. Samierināšanas mērķis vienmēr ir palīdzēt izveidot koplīgumu, un tādējādi saglabāt mieru ražošanas jomā.

Vairumā gadījumu koplīgumu puses ir vienojušās par īpašiem samierināšanas līgumiem. Tas nozīmē, ka, no praktiskā viedokļa, tie ir ļoti nozīmīgi. Samierināšanas biroja locekļi un objektīvs priekšsēdētājs parasti ir pretējo pušu pārstāvji koplīgumu procesā. Ja viņiem neizdodas izvirzīt priekšlikumu vienošanās panākšanai vai ja priekšlikumu noraida viena vai otra koplīgumu procesā iesaistītā puse, tad samierināšanas procedūru izbeidz. Nākamais posms ir rūpniecisks strīds.

Ģimenes strīdi

Ģimenes konfliktu situācijās starpniecību, kā noteikts Likumā par sociālo nodrošināšanu (Sozialgesetzbuch), regulāri nodrošina vietējās varas iestādes jauniešu labklājības programmu ietvaros, sniedzot palīdzību, lai veicinātu pašpalīdzību. Tā nolūks ir dot vecākiem iespēju, savstarpēji vienojoties un pašiem par to atbildot, rast risinājumu savam konfliktam, kurā pienācīgi ņemtas vērā viņu kopīgās vajadzības un intereses.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Juristi piedāvā ārpustiesas starpniecību un konfliktu atrisināšanu jo īpaši, ja strīdi ir saistīti ar ģimenes tiesībām. Turklāt daudzi noteikumi tiesību aktos liek tiesai strādāt pie tā, lai puses panāktu draudzīgu mierizlīgumu katrā tiesas procesa posmā, jo īpaši juridiskos strīdos attiecībā uz vecāku atbildību. Piemēri tam ir ārpustiesas konfliktu risināšana saskaņā ar Likuma par bezstrīdus tiesvedību (FGG) 52. pantu vai starpniecības procedūru izmantošana strīdos, kas saistīti ar vecāku apmeklējuma tiesībām, saskaņā ar FGG 52.a pantu.

Ārpustiesas jomā starpniecība ģimenes locekļu vidū ir ieguvusi arvien lielāku nozīmi, lai noregulētu šķirtas dzīvošanas un laulības šķiršanas sekas. Starpnieki ģimenes lietās nodarbojas ar (ģimenes) konfliktu risināšanu starp precētiem, neprecētiem un agrāk precētiem pāriem, kā arī starp pāriem, kas agrāk dzīvojuši kopā, ja ir jārod mierizlīgums, kurā ņemtas vērā visu iesaistīto pušu intereses. Vecāku šķirtas dzīvošanas vai laulības šķiršanas gadījumos starpniecības procesa mērķis ir izstrādāt tēvam un mātei abpusēju priekšstatu par kopīgu vecāku atbildību pēc tam, kad viņi ir sākuši dzīvot šķirti vai kad pabeigta viņu laulības šķiršana. Starpniecības mērķis ir rast risinājumu neatrisinātajiem strīda jautājumiem šķiršanās gadījumā, ļaujot pāriem saskatīt un izprast savus pamatkonfliktus. Piemēram, ir iespējams noslēgt līgumus par apgādību, līdzekļiem, īpašumu un vecāku atbildību.

Strīdi, kas radušies, piemērojot tādus tiesību aktus, kas attiecas uz banku pārvedumu vai maksājumu karšu ļaunprātīgu izmantošanu

Strīdiem, kas radušies finanšu pakalpojumu jomā (banku pārvedumi) Vācijas Centrālajā bankā ir izveidots samierināšanas birojs. Bankām, kuras ir konkrētu banku asociāciju (Valsts īpašuma banku federālā asociācija, Vācijas Banku federālā asociācija, Vācijas Kooperatīvo banku federālā asociācija, Krājbanku un klīringa banku asociācijas) biedri, samierināšanas procedūras vada šīs asociācijas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Vācijas Banku federālā asociācija ir izveidojusi samierināšanas procedūru, lai novērstu domstarpības starp bankām un to klientiem (Klientu sūdzību nodaļa, Bundesverband deutscher Banken, P.O. Box 04 03 07, 10062 Berlin).

Strīdi starp privātpersonām

Dažādas federālās zemes var paredzēt obligātas samierināšanas procedūras, kuru pamatā ir Likuma par Civilprocesa kodeksa ieviešanu (EGZPO)15.a pants:

  • strīdos, kas skar īpašumtiesības un kas ir vietējās tiesas (Amtsgericht) jurisdikcijā, un kuros prasības summa nepārsniedz 750 euro,
  • konkrētos strīdos, kas attiecas uz tiesību aktiem par kaimiņiem un blakusesošu īpašumu īpašnieku interesēm, un
  • strīdos, kas attiecas uz prasībām saistībā ar apmelošanu, ja pazemojošas piezīmes nav izteiktas, izmantojot presi vai raidorganizācijas.

Saskaņā ar EGZPO 15.a panta 2. punktu samierināšanas procedūras nav vajadzīgas šādos gadījumos:

  • iesniedzot prasības par spriedumu grozīšanu, par papildu prasībām attiecībā uz drošības naudu, par prasībām, kas saistītas ar ārvalstīs taisītu spriedumu atzīšanu, par pretprasībām un prasībām, kuras ir jāiesniedz likuma vai tiesas noteiktā laika periodā,
  • ģimenes lietu strīdos,
  • iesniedzot prasību par jaunas tiesvedības uzsākšanu,
  • iesniedzot prasības, kas saistītas ar aktu vai vekseļu piespiedu izpildes procesu,
  • tiesas ceļā izšķiramās lietās, kurās prasība ir izskatāma saīsinātās tiesāšanās procedūrā, lai atgūtu parādu, un
  • prasībās, kas attiecas uz piespiedu izpildes pasākumiem.

Turklāt samierināšanas procedūras nav atļautas, ja puses nedzīvo vai tām nav reģistrēta biroja vai filiāles tajā pašā valstī.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Federālās zemes var piemērot zemju tiesību aktus, lai ierobežotu EGZPO 15.a panta 1. punkta piemērošanu un paplašinātu pamatojumu EGZPO 15.a panta 2. punkta nepiemērošanai.

2. Vai alternatīva strīdu risināšanas (ASR) veida izmantošana ir obligāta saskaņā ar tiesību aktiem vai pamatojoties uz tiesas lēmumu?

Vācijas tiesību akti strīdā iesaistītajām pusēm neuzliek par vispārīgu pienākumu censties atrisināt strīdu ārpus tiesa, pirms lietas ierosināšanas tiesā.

Taču saskaņā ar Likuma par Civilprocesa kodeksa ieviešanu (EGZPO) 15.a pantu federālā zeme var ar likumu pieprasīt, lai prasība tiesā tiktu iesniegta tikai pēc mēģinājuma panākt vienošanos atzītā samierināšanas iestādē. Tas attiecas uz strīdiem, kas skar īpašumtiesības, kuros vērtība nepārsniedz 750 euro, kā arī uz dažiem strīdiem par apmelošanu un strīdiem, kas saistīti ar tiesību aktiem par kaimiņiem un blakusesošu īpašumu īpašnieku interesēm. Ja šajā gadījumā tiktu iesniegta prasība tiesā, nemēģinot panākt vienošanos, to noraidītu kā neatbilstīgu. Ne visas federālās zemes līdz šim ir izmantojušas iespēju pieprasīt panākt vienošanos ārpustiesas ceļā.

Attiecībā uz pirmās instances tiesvedību, Civilprocesa kodeksa (ZPO) 278. panta 2. punktā paredzēts pamatnoteikums par vienošanās panākšanas sarunām pirms (strīdīgas) lietas izskatīšanas tiesā, lai nonāktu pie draudzīga strīda atrisinājuma. Šo principu nepiemēro tikai tad, ja sarunās vienošanās panākšanai nav izredžu gūt panākumus, jo mēģinājums panākt vienošanos jau ir noticis ārpustiesas samierināšanas iestādē, piemēram atbilstoši federālās zemes likumiem saskaņā ar EGZPO 15.a pantu, vai arī, ja citu iemeslu dēļ ir skaidri redzams, ka sarunas par vienošanās panākšanu ir bezcerīgas. Tā vietā, lai pieprasītu rīkot sarunas par vienošanās panākšanu saskaņā ar ZPO 278. panta 2. punktu, piemērotos gadījumos tiesa var arī ierosināt pusēm atrisināt savu strīdu ārpus tiesas (ZPO, 278. panta 5. punkta 2. teikums).

Lapas augšmalaLapas augšmala

3. Vai šo jomu regulē tiesību akti?

Jā, skatīt 2. punktu.

4. Attiecībā uz līguma izpildi pastāv līguma nosacījumi, saskaņā ar kuriem strīdu gadījumā vispirms jāizmanto ASR procedūra. Strīdu var iesniegt tiesā tikai tad, ja šī procedūra nav devusi rezultātus. Vai šādi nosacījumi pusēm ir saistoši?

Principā, jā. Pretējā puse var iesniegt lūgumu tiesā, kura rezultātā prasību noraida, ja kāda no pusēm nebūs pildījusi savas līgumiskās saistības piedalīties ASR procedūrā, pirms prasība tiek iesniegta tiesā.

Ja šāda veida nosacījums ir iekļauts vispārīgajos noteikumos un nosacījumos, tad tā saturu tiesa rūpīgi izskata saskaņā ar Civillikuma (BGB) 307. pantu. Tas paredz, ka atruna nav spēkā, ja viens partneris to izmanto, lai nostādītu otru līguma partneri netaisnīgā un neizdevīgā stāvoklī. Lietas izskatīšanā vispirms būtu jāizmanto princips, vai procedūra ir godīga un objektīva, un vai saprātīgs līguma partneris būtu pamatojis savu lūgumu ar šo nosacījumu, vai arī viņš tomēr būtu tieši vērsies tiesā. Nākamais apsveramais punkts ir tas, ka atbilstoši Padomes Direktīvas 93/13/EEK 1. pielikuma q) punktam, līguma nosacījumu var uzskatīt par netaisnīgu, ja ir liegtas vai kavētas patērētāja tiesības celt prasību tiesā vai piemērot citus tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

5. Kāda veida strīdu risināšanai var izmantot ASR?

Alternatīvā strīdu risināšana tās elastīguma un daudzveidības dēļ ir izmantojama, lai atrisinātu daudzu un dažādu veidu strīdus, ja vien alternatīvās strīdu risināšanas procedūru izmantošana nav obligāta prasība, lai iesniegtu lietu izskatīšanai civiltiesā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Strīdi starp uzņēmumiem

Starpniecība uzņēmējdarbības jomā starpniecība var palīdzēt saglabāt strīdā iesaistīto pušu attiecības iepriekšējā līmenī vai pat stiprināt tās. Vēl viena starpniecības procedūras priekšrocība ir konfidencialitātes garantija, neiesaistot sabiedrību.

Uzņēmējdarbības starpniecību sekmīgi izmanto jomās, kas ietver galvenokārt sarežģītus juridiskus un faktu konfliktus uzņēmējdarbības partneru starpā. Samierināšanas procedūras un starpniecība ir piemērota arī, risinot nesaskaņas, kas daļēji ir ļoti personiskas, tostarp konflikti par uzņēmējdarbības tiesībām vai konfliktus, kur pusēm ir dažāda valstspiederība. Uzņēmējdarbības starpniecības izmantošanu var ieteikt visās uzņēmējdarbības jomās, kurās attiecībām starp pusēm sekmīgi jāturpinās par spīti konfliktam un arī pēc tā atrisināšanas.

Strīdi starp darba ņēmējiem un darba devējiem

Starpniecības procedūras un citi ārpustiesas strīdu risināšanas dienesti nepiedāvā daudz iespēju gūt panākumus tajās jomās, kur likumu noteikumi vai tiesību akti par koplīgumiem piedāvā sekmīgas un labi noregulētas samierināšanas procedūras. Tas jo īpaši ir attiecināms uz jomām, kurās strīda risināšana tiesā ir obligāta. Starpniecības procedūras galvenokārt izmanto lietās, kas saistītas ar darba tiesību aktiem attiecībā uz individuāliem darba ņēmējiem.

Ģimenes strīdi

Skatīt 1. punktu „Ģimenes strīdi”.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Strīdi starp privātpersonām

Novērtēšanas pētījumu pirmie pagaidu rezultāti liek domāt, ka ārpustiesas procedūras strīda pušu samierināšanai, starpniecībai un vienošanās panākšanai var galvenokārt kļūt par standartprocedūru kaimiņu strīdos un prasībās, kas saistītas ar personas apmelošanu. Starpniecības procedūra bieži ir īpaši noderīga samierināšanai strīdos, kas skar ilglaicīgas līgumattiecības, jo šādos gadījumos strīdā iesaistītās puses, pašas par to atbildot, panāk konfliktu risinājumu, kas ir labākais veids, lai puses varētu turpināt savas līgumattiecības.

Citi īpaši gadījumi (piemēram, attiecības ar valsts iestādēm)

Starpniecības procedūras Vācijā izmanto gadījumos, kas saistīti ar publiskajām tiesībām vai administratīvajām darbībām, jo īpaši vides aizsardzības tiesību jomā. Starpniecības procedūras izmanto reģionālās plānošanas, plānu oficiālās apstiprināšanas un autorizācijas procedūrās. Mērķis ir panākt lielāku sadarbības un elastīguma pakāpi administratīvajās darbībās, izmantojot risinājumus, kas panākti sarunu ceļā.

6. Ja tiek izmantota ASR procedūra, kā var nodrošināt garantijas, kas līdzinātos tiesu sniegtajām garantijām? Jo īpaši, kā iespējams garantēt sarunu konfidencialitāti?

Starpniecības procedūras nav noteiktas tiesību aktos atšķirībā, piemēram, no noteikumiem par šķīrējtiesu vai vienošanās panākšanu, ko reglamentē valsts vai federālo zemju tiesību akti, un kas sniedz garantijas, kuras var pielīdzināt tām, kas parasti izriet no lietas izskatīšanas tiesā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Konfidencialitāti, izskatot lietu, var nodrošināt tikai tad, ja starpniecības procesa dalībnieki noslēdz līgumu, kurā par to vienojas. Starpnieks var atteikties atbildēt uz jautājumiem vienīgi tad, ja viņš pieder pie profesionāļu grupas, kam ir piešķirtas vispārējas tiesības atteikties atbildēt uz jautājumiem par visu veidu pierādījumiem, kas ir saistīti ar darbu, kurš tiek veikts viņa profesionālās kompetences ietvaros. Tas īpaši attiecas uz juristiem un valsts notāriem.

Atsaucoties uz alternatīvām strīdu risināšanas procedūrām, kas izriet no tiesību aktu piemērošanas banku pārvedumiem, noteikumi par samierināšanas iestādes procedūrām (SchlichtVerfVO) paredz, ka samierinātāji savā kapacitātē ir neatkarīgi un obligātas norādes tiem nav saistošas (sal. SchlichtVerfVO 2. panta 2. punktu), un ka viņu pienākums ir ievērot konfidencialitāti (SchlichtVerfVO 2. panta 4. punkts).

7. Vai ir jāsaņem jurista konsultācija? Kāda nozīme ir juristiem ASR procedūrā?

Nepastāv starpniecības vai samierināšanas procesa dalībniekiem saistošs noteikums, kas pieprasītu tiem saņemt jurista konsultāciju.

Vācijā nepastāv vienota profesionālā sagatavotība personām, kas veic ASR darbības. Samierinātājus un starpniekus izvēlas ne tikai no juridisku profesiju pārstāvjiem, bet arī jo īpaši no profesionālu psihologu, izglītības, uzņēmējdarbības un sociālo zinātņu pārstāvjiem.

Uz juristiem, kas darbojas kā samierinātāji vai starpnieki, attiecas noteikumi, ko paredz normatīvie akti, kas reglamentē viņu profesionālo darbību, proti, juristu profesijas noteikumi. Viņi var sevi dēvēt par „starpniekiem” tikai tad, ja var pierādīt, ka pilnībā pārzina starpniecības procedūras principus, jo ir izgājuši atbilstīgu apmācību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

8. Vai drīkst īstenot alternatīvu strīdu risināšanu, izmantojot „distances” procedūru? (Jo īpaši, vai drīkst izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus?)

Vācijā notiek pirmie mēģinājumi privāttiesību jomā īstenot starpniecības procedūras tiešsaistē ar Interneta palīdzību.

9. Vai par ASR procedūru ir noteikta samaksa? Ja ir, kā tiek sadalīti izdevumi? Vai ir paredzēta juridiskā palīdzība?

Parasti attiecībā uz alternatīviem strīdu risināšanas veidiem šādu procedūru izdevumus sedz puses.

Ja samierināšanas iestādes ir izveidotas privātajā sektorā, lai nodarbotos ar klientu sūdzībām, tad procedūra klientam parasti ir bezmaksas. Šajos gadījumos klients sedz tikai savus izdevumus, piemēram, pasta izdevumus vai telefonsarunas.

Vecākiem un bērniem, kuri izmanto jauniešu labklājības un atbalsta dienestu samierināšanas pakalpojumus, par tiem nav jāmaksā.

Attiecībā uz izdevumiem par obligātajiem ārpustiesas vienošanās panākšanas procesiem, EGZPO 15.a panta 4. punktā paredzētais vispārīgais noteikums nosaka, ka vienošanās padomes izdevumi uzskatāmi par daļu no izdevumiem par tālāko tiesas lietu Civilprocesa kodeksa (ZPO) 91. panta nozīmē. Tādējādi pusei, kura zaudējusi lietu, ir jāsedz izdevumi, ja pēc nesekmīgas samierināšanas procedūras notiek lietas izskatīšana tiesā.

Jurista konsultācijas saņemšanai saistībā ar ārpustiesas strīdu risināšanas procesu strīdā iesaistītajai pusei tiek piešķirta valsts juridiskā palīdzība, ja pusei viņa vai viņas personīgo un ekonomisko apstākļu dēļ nav nepieciešamo līdzekļu, ja nav citu atbilstošu palīdzības avotu un ja prāvnieks neizvirza nepamatotas prasības, aizstāvot savas tiesības (Likuma par palīdzību jurista konsultācijas saņemšanai 1. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

10. Gadījumā, ja mēģinājums atrisināt strīdu ārpus tiesas nav izdevies, vai joprojām pastāv iespēja lietu izskatīt tiesā? Vai tas ietekmē tiesību aktos noteikto noilgumu?

Principā alternatīvo līdzekļu izmantošana strīdu risināšanā neliedz pusēm pēc tam vērsties tiesā.

Obligātās samierināšanas procedūras ietvaros (sal. EGZPO 15.a pants) mēģinājuma panākt vienošanos neizdošanās ir priekšnoteikums tam, lai lieta tiktu pieņemta izskatīšanai tiesā. Tādējādi ir iespējams iesniegt lietu tiesā, ja strīda atrisinājums nav panākts. Ja atbilstoši Civilprocesa kodeksa (ZPO) 278. panta 5. punktam vienošanās panākšanas process ir nesekmīgs, tas tiek pārveidots par strīda izskatīšanas procesu tiesā.

Ja ir bijis mēģinājums ārpus tiesas atrisināt strīdu samierināšanas iestādē privātajā ekonomikas sektorā, atbildot uz klienta sūdzību, dalībnieki var iesniegt lietu tiesā, ja viņi nav akceptējuši samierinātāja priekšlikumu. Šī ir atsauce uz samierināšanas priekšlikuma iesniegšanu (Samierināšanas biroju reglamenta (Schlichtungsstellenverfahrensordnung) 5. panta 3. punkta 1. teikums).

Kamēr notiek mēģinājums atrisināt strīdu ārpus tiesas, noilguma termiņš tiek apturēts, atsaucoties uz strīdā iesaistīto pušu prasībām. Attiecībā uz vienošanās panākšanas un šķīrējtiesas procedūrām valsts izveidotos vai atzītos samierināšanas birojos – tas ir tiešs rezultāts noteikumam, kas ietverts Vācijas Civillikuma (BGB) 204. panta 1. punkta 4. daļā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Attiecībā uz citiem alternatīviem strīdu risināšanas veidiem –tas ir BGB 203. panta 1. teikuma rezultāts. Tā rezultātā puses nav spiestas pabeigt ārpustiesas sarunas līdz noilguma perioda beigām.

11. Ja ASR procedūras rezultātā puses panāk savstarpēju vienošanos, kā tā stājas spēkā? Kas notiek, ja panāktais risinājums netiek nekavējoties ieviests praksē? Vai var piemērot parasto izpildes kārtību? Vai vēl ir iespējams iesniegt lietu tiesā?

Alternatīvās strīdu izšķiršanas procedūras mērķis ir atrast savstarpēji pieņemamu risinājumu. Parasti tāds risinājums tiek noformēts rakstveidā un tas līdzinās līgumam. Tādējādi tas ir saistošs pusēm, un ja viena no pusēm to ignorē, otra var to īstenot piespiedu kārtā, uzsākot tiesvedību.

Vienošanās līgums bieži ietver mierizlīgumu Vācijas Civillikuma (BGB) 779. panta nozīmē, jo šāda veida līgumi vairākumā gadījumu ir saistīti ar savstarpēju abu pušu piekāpšanos (kaut gan nelielu) sakarā ar neskaidrībām par to līgumattiecībām vai tiesvedības uzsākšanu, lai piespiedu kārtā īstenotu to attiecīgās prasības. Šādu vienošanos var īstenot piespiedu kārtā tieši, bez sākotnējas sprieduma iegūšanas tiesvedības ceļā, ja to noslēdz strīdā iesaistīto pušu juristi tā sauktās juristu vienošanās formā. Ja šādā gadījumā atbildīgā puse iesniedz prasību par tūlītēju piespiedu īstenošanu un ja vienošanās tiek iesniegta vietējā tiesā (Amtsgericht), kompetenta tiesa var atzīt vienošanos par īstenojamu piespiedu kārtā, atbildot uz vienas puses iesniegto pieprasījumu. (Civilprocesa kodeksa (ZPO) 796.a, 796.b pants kopā ar 794. panta 1. punkta 4.b apakšpunktu).

Tāpat ir iespējams noslēgt vienošanos notariāla akta veidā, ko var izmantot, lai tiešā veidā veiktu piespiedu īstenošanu, ja atbildīgā puse ir iesniegusi prasību par tūlītēju īstenošanu piespiedu kārtā (ZPO 794. panta 1. punkta 5. apakšpunkts).

Vienošanās, kas panākta valsts pārvaldītā vai valsts atzītā samierināšanas birojā EGZPO 15.a panta nozīmē, līdzīgi kā mierizlīguma gadījumā, kas panākts tiesā, nozīmē izpildrakstu, uz kura pamata var veikt piespiedu īstenošanu (ZPO 794. panta 1. punkta 1. apakšpunkts).

« Alternatīva strīdu izšķiršana - Vispārīgas ziņas | Vācija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 02-11-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste