Eiropas Komisija > ETST > Alternatīva strīdu izšķiršana

Pēdējo reizi atjaunots: 28-02-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Alternatīva strīdu izšķiršana - Vispārīgas ziņas

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


Strīdus var izšķirt, nevēršoties tiesā.

Jums ir strīds ar uzņēmumu, pārdevēju, jūsu darba devēju, pat jūsu ģimenes locekli jūsu valstī vai ārzemēs. Ja jūs nevarat šo strīdu draudzīgi izšķirt, jūs, protams, varat vērsties tiesā, tomēr jūs varat izmantot arī citas strīdu izšķiršanas procedūras, piemēram, starpniecību vai samierināšanu.

Dažreiz likums vai tiesa nosaka, ka jums jāizmanto alternatīvie strīdu izšķiršanas veidi, bet visbiežāk strīda puses pašas izvēlas tā risināšanas veidu. Alternatīvās strīdu izšķiršanas metodes var palīdzēt atrisināt jūsu problēmas, iesaistot neitrālu un kvalificētu trešo personu. Alternatīvai strīdu izšķiršanai ir dažādas formas atkarībā no tā, kā tiek iesaistīta trešā persona.

  • Atsevišķos gadījumos trešā persona palīdz pusēm vienoties, formāli nemaz neizpaužot savu viedokli par to vai citu iespējamo strīda risinājumu.

Šajos procesos, kas pazīstami kā „samierināšana” vai „starpniecība”, puses tiek lūgtas uzsākt vai atsākt dialogu un izvairīties no konfrontācijas. Puses pašas izvēlas strīda izšķiršanas metodes un aktīvi izrāda centienus panākt tām vispiemērotāko risinājumu. Šīs metodes ir plašākas par vienkāršu tiesisku nostāju un ļauj rast personalizētu risinājumu, kas atbilst strīda raksturam. Šī pieeja, kas pamatojas uz vienprātību, palielina iespējas, ka pēc strīda izšķiršanas  puses spēs uzturēt normālas darījumu un personiskās attiecības.

  • Citos gadījumos trešā persona rod risinājumu un piedāvā to pusēm.
    • Jo īpaši patērētāju strīdos pastāv dažādi alternatīvie strīdu izšķiršanas veidi, kuros risinājumu rod trešās personas.
    • Dažreiz trešās personas sniedz ierosinājumus, kurus puses var pieņemt vai nē.

Skandināvijas valstīs šādā veidā darbojas „Patērētāju sūdzību padomes”. Patērētājs, kurš ir iesniedzis sūdzību vienā no šādām padomēm, ja piedāvātais risinājums viņu neapmierina, vēlāk var vērsties tiesā.

    • Dažreiz trešā persona pieņem lēmumu, kas tirgotājam ir saistošs.

Dažreiz to dara „ombudi”, kas ir izveidoti tādās jomās kā banku un apdrošināšanas pakalpojumi. To lēmumi ir saistoši uzņēmumiem, kas ir piedalījušies procesā. Ja patērētājs nav apmierināts ar lēmumu, viņš var vērsties ar prasību tiesā.

  • Vēl citos gadījumos, kas vairāk atbilst parastajam tiesas procesam, trešo personu dēvē par „šķīrējtiesnesi” un viņš pieņem lēmumu, ar kuru strīds tiek izšķirts.

Lēmumu, kas ir saistošs abām strīda pusēm, var pieņemt saskaņā ar likumu vai taisnprātības apsvērumiem. Šķīrējtiesneša lēmumam ir izpildāma sprieduma statuss, kas nozīmē, ka par izšķirto strīdu vairs nevar sniegt prasību tiesā. Tādēļ bieži uzskata, ka šķīrējtiesa nav alternatīvs strīdu izšķiršanas veids. Pastāv Kopienas un starptautisko tiesību instrumenti, kas regulē alternatīvos strīdu izšķiršanas veidus vai mudina tos izmantot. Papildu informācijai uzklikšķiniet uz ikonu „Kopienas tiesības” vai „Starptautiskās tiesības”.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 28-02-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste