Eiropas Komisija > ETST > Alternatīva strīdu izšķiršana > Francija

Pēdējo reizi atjaunots: 17-07-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Alternatīva strīdu izšķiršana - Francija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


Pārskatu par alternatīvām strīdu risināšanas metodēm jūs ieguvāt, izlasot informāciju, kas apkopota informācijas lapā „ASR – vispārīga informācijaâ€�

Šajā jaunajā informācijas lapā mēģināsim jums dot praktisku informāciju par ASR Francijā.



 

SATURS

Vispirms, vispārīgos vārdos, kādas ir dažādās alternatīvās iespējas strīdu risināšanai Francijā? Vispirms, vispārīgos vārdos, kādas ir dažādās alternatīvās iespējas strīdu risināšanai Francijā?
Starpniecība Starpniecība
Samierināšana Samierināšana
Lielākajā daļā gadījumu jūs varat izvēlēties vienu vai otru no šiem dažādajiem alternatīvajiem strīdu risināšanas veidiem. Lai atrastu sīkāku informāciju, lūdzu, izvēlieties no zemāk minētā saraksta to situāciju, kādā jūs atrodaties: Lielākajā daļā gadījumu jūs varat izvēlēties vienu vai otru no šiem dažādajiem alternatīvajiem strīdu risināšanas veidiem. Lai atrastu sīkāku informāciju, lūdzu, izvēlieties no zemāk minētā saraksta to situāciju, kādā jūs atrodaties:
Konflikti starp patērētājiem un uzņēmumiem Konflikti starp patērētājiem un uzņēmumiem
Konflikti starp uzņēmumiem Konflikti starp uzņēmumiem
Konflikti starp darba ņēmējiem un darba devējiem Konflikti starp darba ņēmējiem un darba devējiem
Konflikti starp dzīves vietas saimniekiem un īrniekiem Konflikti starp dzīves vietas saimniekiem un īrniekiem
Ģimenes konflikti Ģimenes konflikti
Konflikti starp privātpersonām Konflikti starp privātpersonām
Citi specifiski gadījumi (piemēram, attiecības ar valsts iestādēm, veselības aizsardzības iestādēm, advokātiem, notāriem, utt.). Citi specifiski gadījumi (piemēram, attiecības ar valsts iestādēm, veselības aizsardzības iestādēm, advokātiem, notāriem, utt.).

 

Vispirms, vispārīgos vārdos, kādas ir dažādās alternatīvās iespējas strīdu risināšanai Francijā?

Francijā pastāv divu veidu alternatīvās iespējas strīdu risināšanai.

Starpniecība

Starpniecība ir definējama kā starpnieka rīcība, cenšoties savest abas puses kopā un palīdzot tām atrast risinājumu savstarpējam strīdam.

Starpniecība var notikt vai nu ārpus tiesas, vai arī tiesvedības laikā. Pēdējā gadījumā to regulē jaunā Civillikuma 131-1. iedaļa un tam sekojošie panti, un tā notiek tiesas pārraudzībā. Jebkurš tiesnesis, kura izskatīšanai ir iesniegta strīdīgā lieta, ar pušu piekrišanu var izmantot starpniecību: šim nolūkam viņš nozīmē starpnieku, trešo personu, kas ir kvalificēta, objektīva un neatkarīga. Starpniecības perioda ilgums nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus un tā konfidencialitāte tiek garantēta. Atlīdzības apmēru starpniekam nosaka tiesnesis un puses lemj par to, kurai ir jāizdara sākotnējā iemaksa procedūras sākumā, izņemot gadījumu, ja puses ir maznodrošinātas ar tiesībām uz juridisko palīdzību.

Ja starpniecības process notiek ārpus tiesas, attiecībā uz to vispārīgi noteikumi nepastāv.

Samierināšana

Samierināšana ir vienošanās, pie kuras puses nonāk vai nu pašas sarunu ceļā, vai arī ar trešās puses – samierinātāja - palīdzību. Samierināšanas mērķis ir izbeigt strīdu ar abu pušu akceptētu risinājuma līdzekļu palīdzību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Puses var izvēlēties samierināšanu pie samierinātāja ārpus tiesas, ja to strīds attiecas uz tiesībām, kuras tās var brīvi realizēt. Samierinātāji tiekas ar pusēm, kuras var izmantot palīgus. Viņi darbojas, ievērojot pilnīgu konfidencialitāti. Tas nozīmē, ka atskaites un paziņojumus, ko samierinātāji iegūst, nevar izmantot vai citēt vēlāk sekojošā lietas izskatīšanā tiesā bez pušu piekrišanas. Rakstveida vienošanās var kļūt tiesiski piemērojama, ja puses lūdz tiesai vienošanos apstiprināt.

Juridiskā ziņā samierināšana tiek definēta kā vienošanās, kas noslēgta starp lietas pusēm tiesneša aizgādībā tā, lai tiesas process var beigties ar risinājumu, kas panākts sarunu ceļā un kas nav tiesas instances uzspiests. Pirmās instances tiesa un vietējā tiesa ar pušu piekrišanu arī var nozīmēt samierinātāju. Tas ir brīvprātīgs tiesiskais palīgs, kas izvēlēts no saraksta, kuru izveidojis Apelācijas tiesas pirmais priekšsēdētājs saskaņā ar pirmās instances tiesas ierosinājumu. Samierināšana ir bezmaksas pakalpojums.

Pastāv divi mehānismi:

  • Iepriekšēja samierināšanas izmantošana pirms vēršanās pirmās instances tiesā un vietējā tiesā: prasības iesniedzējs mutiski vai rakstveidā vēršas pie tiesas darbinieka, kas pieņem iesniegumus. Ar parastas vēstules palīdzību tiesas darbinieks uzaicina puses ierasties. Ja samierināšana ir veiksmīga, ziņojums, kuru paraksta puses, tiesnesis un tiesas darbinieks, ir juridiski saistošs. Ja samierināšana nenotiek, lietu var vai nu nekavējoties izskatīt, ja puses piekrīt, vai var sagatavot kopsavilkumu vai paziņojums tiesas birojam atkarībā no prasības nopietnības un strīda rakstura. Praksē samierināšanas process notiek pie tiesneša vairumā pirmās instances tiesu.
  • Samierināšana, kas ar pušu piekrišanu nozīmēta tiesvedības laikā: pirmās instances tiesa un vietējā tiesa ar pušu piekrišanu var nozīmēt samierinātāju, lai panāktu samierināšanos. Viņš nosaka šī procesa ilgumu, kas nevar pārsniegt vienu mēnesi un kuru var pagarināt tikai vienu reizi. Samierinātājs tiekas ar pusēm, ievērojot pilnīgu konfidencialitāti. Gadījumā, ja tiek sagatavota rakstveida vienošanās, tā ir jāiesniedz tiesnesim apstiprināšanai. Neizdošanās gadījumā tiesvedību atsāk.

Likums par tiesvedības vadīšanu un plānošanu ļauj pirmās instances tiesai un vietējai tiesai uzdot pusēm tikties ar samierinātāju, lai tās tiktu informētas par samierināšanas procesa mērķiem un procedūru.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Samierināšana un starpniecība vienmēr ir izvēles.

Šīs kārtības nevar gūt sekmes bez abu pušu vienošanās. Tās var attiekties tikai uz tiesībām, kuras puses var brīvi realizēt.

Nav nepieciešams vērsties pie advokāta. Daži advokāti nodarbojas ar samierināšanu vai starpniecību ārpus tiesas.

Advokāta sniegta juridiskā palīdzība tiesas uzraudzībā var būt pieejama pirmstiesas strīdu risināšanas procedūrām (1991. gada 10. jūlija likuma 10. nodaļa) un starpniecībai. Citos gadījumos, ja par starpniecību ir jāmaksā, izmaksas tiek sadalītas starp pusēm (salīdz. „Aide judiciaire – Informations généralesâ€�) (Juridiskā palīdzība – Vispārīga informācija).

Alternatīvajiem strīdu risināšanas veidiem, kas beidzas ar strīda atrisināšanu, proti, savstarpēju piekāpšanos, par kuru vienojušās puses, lai izbeigtu savu strīdu, juridisku spēku var piešķirt pirmās instances priekšsēdētājs (jaunā Civilprocesa kodeksa 1441-4. nodaļa). Tādā veidā šīm vienošanām ir tāds pats juridiskais spēks kā spriedumam. Citos gadījumos vienošanai ir tāda pati vērtība kā līgumam starp pusēm. Ja vienošanās netiek ieviesta, puse, kas to pieprasa, var iesniegt strīdu izskatīšanai tiesā.

Līgumiska vienošanās starp pusēm, paredzot strīdu risināšanu, piemērojot alternatīvu strīdu risināšanas mehānisma izmantošanu, parasti nav aizliegta. Šāda vienošanās ir jāpilda pusēm. Tomēr, šāda vienošanās nav atļauta, ja tajā iekļautais nosacījums izmantot šo mehānismu izslēdz jebkādu iespēju vērsties parastā tiesā, jo tā atņemtu personas tiesības vērsties tiesā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Lielākajā daļā gadījumu jūs varat izvēlēties vienu vai otru no šiem dažādajiem alternatīvajiem strīdu risināšanas veidiem. Lai atrastu sīkāku informāciju, lūdzu, izvēlieties no zemāk minētā saraksta to situāciju, kādā jūs atrodaties:

Konflikti starp patērētājiem un uzņēmumiem

Kā norādīts lapā “ Modes alternatifs de résolution des conflits - Droit communautaireâ€� (“Alternatīva strīdu risināšana – ES tiesībasâ€�), Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē ir publicēts saraksts ar visu dalībvalstu ārpustiesas institūcijām, kuras nodarbojas ar patērētāju tiesību strīdiem. Šis saraksts dos jums praktisku informāciju, kas nepieciešama, lai izlemtu, izmantot vai neizmantot kādu no šīm institūcijām: institūciju struktūru, darbības sfēru, procedūras veidus, izmaksas un kontaktinformāciju. Jums var būt nepieciešams vērsties kādā ārpustiesas institūcijā, kas nodarbojas ar tādu patērētāju tiesību strīdu risināšanu, kura atrodas kādā citā dalībvalstī. Lai atrastu, tieši kurā institūcijā jums vajadzētu vērsties, jūs varat izmantot tīmekļa vietni réseau EEJ-Net vai tīmekļa vietni réseau FIN-NET dansk - Deutsch - ελληνικά - English - español - français - italiano - Nederlands - português - suomi - svenska attiecībā uz strīdiem, kas skar finanšu pakalpojumus.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pastāv Francijas valsts izveidotā struktūra patērētāju strīdu ārpustiesas risināšanai:
  • Boîte postale (P.O. Box) 5000 – 75000 Paris – France.

Tā ir vienas pieturas iestāde, kas sniedz informāciju un palīdzību patērētājiem, un palīdz atrisināt ar patērētāju tiesībām saistītus strīdus. Tā département līmenī apvieno patērētāju asociācijas, profesionālas organizācijas un valsts iestādes (département Konkurences, patērētāju lietu un viltojumu novēršanas birojs). Šis mehānisms ir bez maksas. Lai iegūtu vairāk informācijas, skatīt Direction générale de la Concurrence, de la Consommation et de la Répression des Fraudes français vietni (Konkurences, patērētāju lietu un viltojumu novēršanas birojs).

Ja lieta saistīta ar apdrošināšanu, apdrošināšanas uzņēmumu grupas ir izveidojušas starpniecības hartas, pamatojoties uz kurām neatkarīgs starpnieks sniedz savu viedokli par strīdu starp apdrošināto un apdrošinātāju. Lietu šim starpniekam var nodot ar vēstuli (bet vēlama ir ierakstīta vēstule ar paziņojumu par saņemšanu). Starpnieks ir pakļauts sacensības principam. Ja starpniecība nedod rezultātus, lietu var iesniegt tiesā divu gadu laikā, parasti, sākot ar to dokumentu, kas bija sākotnējais strīda iemesls.

Noderīgas adreses:

  • Médiation assurance (Starpniecības apdrošināšanas jautājumos) 11, rue de la Rochefoucault F-75009 PARIS
  • Centre de documentation et d’information de l’assurance (Apdrošināšanas dokumentācijas un informācijas centrs) (CDIA) 26, boulevard Haussmann F-75311 Paris Cedex 09

Lietās, kas skar bankas, Valūtas un finanšu likuma L 312-1-3. iedaļas mērķis ir piešķirt likumīgu statusu starpniekiem banku lietās un paplašināt viņu darbības lauku. Šī strīdus risināšanas kārtība ir bezmaksas un starpniekam lēmums lietā jāpieņem divu mēnešu laikā kopš dienas, kad tā viņam ir nodota; ierobežojumu periodi šajā laikā ir apturēti.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Konflikti starp uzņēmumiem

Tirdzniecības strīdu lietās starpniecība vai samierināšana var tikt realizēta kā parādīts iepriekš.

Konflikti starp darba ņēmējiem un darba devējiem

Strīdu izskatot Rūpniecisko strīdu tiesā, kas ir specializēta tiesa, kura izskata strīdus starp darba devējiem un darba ņēmējiem, process ietver obligātu samierināšanas fāzi samierināšanās birojā. Šo procedūru regulē Nodarbinātības likuma L. 511-1. un R. 516. iedaļa, kā arī turpmākie panti. Ja puses nonāk pie vienošanās, tā jāapraksta oficiālā ziņojumā. Ja pusēm neizdodas vienoties, strīda risināšana turpinās.

Konflikti starp dzīves vietas saimniekiem un īrniekiem

Katrā département pastāv samierināšanas komisija, kas nodarbojas ar lietām, kuras attiecas uz mājokļu īri. Ja strīds attiecas uz īres cenām, tad lieta pirms tās iesniegšanas tiesā ir obligāti jānodod šai komisijai. Par šo procedūru nav jāmaksā. Jebkuru strīdu par telpu stāvokli, garantijas depozītiem, cenām un remontiem arī var nodot šai komisijai. Šīs komisijas darbību regulē 2001. gada 19. jūlija Dekrēts Nr. 2001-653.

Ja lieta attiecas uz komerciālo telpu īri, pastāv līdzīgas komisijas, pie kurām vērsties vienmēr ir izvēles jautājums. Tās ir samierināšanas komisijas, kas nodarbojas ar komerciālo telpu īri. Šo komisiju darbību regulē Komerclikuma L. 143-35. iedaļa un 1988. gada 9. maija Dekrēts Nr. 88-694. Tās ir kompetentas izskatīt lietas, kuras attiecas uz nesaskaņām par īres maksas noteikšanu, kad tiek atjaunoti īres līgumi.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ģimenes konflikti

Starpniecība ģimenes jautājumu lietās ir ģimenes saišu veidošanas vai pārveidošanas process, kas koncentrējas uz iesaistīto pušu neatkarību un atbildību situācijās, kuras ietver attiecību pārtraukšanu vai šķiršanos, iesaistot objektīvu, neatkarīgu, kvalificētu trešo pusi bez lēmuma pieņemšanas tiesībām - starpnieku ģimenes lietās, kas, organizējot konfidenciālas tikšanās, veicina saskarsmi starp ģimenes locekļiem un nodrošina pareizu strīda vadīšanu ģimenes paredzētajās robežās visā tā dažādībā un daudzveidībā.

Starpniecība nevar skart tiesības, kuras puses nedrīkst brīvi realizēt (piem., paternitātes noteikšana). Šī strīdu risināšanas metode šķiet īpaši piemērota tad, kad lēmumos ir jāņem vērā iesaistīto cilvēku tiesas izdevumus un nepieciešamību saglabāt ģimenes saites pēc šķiršanās procesa.

Tiesiskajā jomā process tiek regulēts (skatīt augstāk). Ārpus tiesiskās jomas pašreiz tiek izstrādāti tiesību akti par diploma izveidošanu speciālistiem ģimenes lietu starpniecībā.

Konflikti starp privātpersonām

(skatīt augstāk)

Citi specifiski gadījumi (piemēram, attiecības ar valsts iestādēm, veselības aizsardzības iestādēm, advokātiem, notāriem, utt.).

Daudzām institūcijām ir arbitrs. Francijas ombuds (médiateur de la République français) ir kompetents izskatīt jautājumus par attiecībām starp varas institūcijām un to vēlētājiem. Pirms nodot lietu ombudam, vispirms obligāti jāvēršas attiecīgajās iestādēs, lūdzot paskaidrojumu vai apstrīdot lēmumu un jāpārliecinās, ka nesaskaņas vēl joprojām pastāv. Lietas nodošanas izskatīšanai kārtība nav tieša - lieta ir jāiesniedz ar parlamenta locekļa palīdzību. Tomēr, ombuda pārstāvji var arī atrisināt daudzas problēmas tieši un ātri.

Attiecībā uz lietām, kas skar veselības aizsardzību, reģionālās samierināšanas komisijas, kas nodarbojas ar medicīnas negadījumiem, tika izveidotas ar 2002. gada 4. marta Likumu Nr. 2002-303 par pacientu tiesībām un veselības aizsardzības sistēmas kvalitāti.

Attiecībā uz strīdiem, kuros nepieciešama advokāta līdzdalība, klienti, kuru mērķis ir panākt miermīlīgu risinājumu, var rakstveidā vai pat ar ierakstītu vēstuli ar paziņojumu par saņemšanu iesniegt lietu Advokātu kolēģijas prezidentam. Ja vienošanās netiek panākta, var uzsākt tiesvedību parastā kārtība.

Strīdus ar notāriem var iesniegt departamenta Notāru palātas prezidentam rakstveidā vai pat ar ierakstītu vēstuli ar paziņojumu par saņemšanu. Ja netiek panākts miermīlīgs risinājums, lietu var iesniegt tiesā.

Cita informācija

  • Ministère de la Justice français (Tieslietu ministrija)
  • Service-Public – le portail de l’Administration française Deutsch - English - español - français (Valsts dienests – Francijas valsts pārvaldes portāls)

« Alternatīva strīdu izšķiršana - Vispārīgas ziņas | Francija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 17-07-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste