Eiropas Komisija > ETST > Alternatīva strīdu izšķiršana > Kopienas tiesību akti

Pēdējo reizi atjaunots: 06-08-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Alternatīva strīdu izšķiršana - Kopienas tiesību akti

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


Pēdējo precizēto tekstu lūdzu skatīt English

Eiropas Savienība izrāda ļoti lielu interesi par alternatīvu strīdu izšķiršanu.

Eiropas Komisija 2002. gada aprīlī publicēja darba dokumentu par alternatīvu strīdu izšķiršanu. Komisija 2004. gada jūlijā organizēja Vidutāju rīcības kodeksa English PDF File (PDF File 118 KB) izstrādi, kuru apstiprināja un pieņēma daudzi starpniecības speciālisti, un 2004. gada oktobrī pieņēma un iesniedza Eiropas Parlamentam un Eiropadomei projektu pamatdirektīvai par starpniecību.

Zaļā grāmata, Rīcības kodekss un direktīvas projekts ir daļa no Eiropas Kopienas pašreizējā darba brīvības, drošības un tiesiskuma telpas ieviešanā un jo īpaši tiesiskuma nodrošināšanā. Komisija uzskata, ka starpniecības un citu alternatīvas strīdu izšķiršanas (ASI) veidu izmantošanas veicināšana ir lietderīga strīdu atrisināšanā un palīdz novērst problēmas, kas saistītas ar uztraukumu, laika patēriņu un izmaksām saistībā ar tiesas procesu, un tādējādi praktiski palīdz iedzīvotājiem nodrošināt savas tiesības.

Saskaņā ar Vīnes rīcības plānu 1998. gadā un Tamperes Eiropadomes secinājumiem 1999. gadā Tieslietu un iekšlietu ministru padome aicināja Komisiju pēc pastāvošā stāvokļa izvērtēšanas un plašu apspriežu īstenošanas par veicamajiem pasākumiem iesniegt Zaļo grāmatu par alternatīvu strīdu izšķiršanu civillietās un komerclietās, izņemot starpniecību. Iespējai vispārīgi vai specifiskās jomās noteikt pamatprincipus, kas sniegs nepieciešamās garantijas tam, ka strīdu izšķiršana ārpustiesas kārtībā nodrošina pienācīgu drošības pakāpi tiesvedībā, ir jābūt prioritārai.

Zaļajā grāmatā Komisija atgādināja, ka šādu strīdu izšķiršanas veidu izstrāde nav uzskatāma par līdzekli nepilnību novēršanai tiesu darbībā, bet gan par alternatīvu, konsensuālāku sabiedriskā miera uzturēšanas un konfliktu risināšanas un strīdu izšķiršanas veidu, kas daudzos gadījumos būs piemērotāks par strīdu izšķiršanu, ko veic trešā persona, piemēram, tiesas vai šķīrējtiesas.

Alternatīvās strīdu izšķiršanas veidi, piemēram, starpniecība, ļauj pusēm atjaunot dialogu un pārrunu ceļā panākt reālu risinājumu strīdā, novēršot konfliktu un konfrontāciju, kā rezultātā uzvarētājs var būt tikai viens, bet otrs - zaudētājs. Tam ir neapšaubāmi liela nozīme, piemēram, ģimenes strīdos, bet, iespējams, to var sekmīgi izmantot, risinot daudzus citus strīdu veidus. 

Lapas augšmalaLapas augšmala

Starpniecību arvien biežāk izmanto sarežģītu komerciālu strīdu risināšanai, kad puses, vēloties atrisināt konfliktu, vienlaikus vēlas arī saglabāt pēc iespējas ilgstošākas komerciālās attiecības.

 To arvien biežāk izvēlas strīdos saistībā ar negadījumiem medicīnā, kad, īstenojot starpniecību, var panākt novatoriska risinājuma pieņemšanu konfliktos, kas bieži ir ļoti delikāti, un sniegt radošus līdzekļus, ko tiesas, iespējams, nespēj nodrošināt.

Zaļā grāmata ietver daudz informācijas, un tajā ir iztirzāts plašs jautājumu loks, tādējādi tās mērķis ir iepazīstināt pēc iespējas vairāk cilvēku ar šiem daudzos gadījumos jaunajiem strīdu risināšanas veidiem. Tā ir jo īpaši paredzēta prāvniekiem, tiesnešiem un juristiem.

Zaļās grāmatas galvenais mērķis bija sniegt atbildes uz delikāto jautājumu par to, kā līdzsvarot elastības nepieciešamību un vajadzību garantēt rezultātu kvalitāti, kā arī atbilstību tiesu procedūrām. Tajā ir arī uzsvērti līdzšinējie sasniegumi un iniciatīvas šajā jomā gan dalībvalstīs, gan Kopienā.

Visbeidzot, publicējot Zaļo grāmatu, Komisija sekmēja dalībvalstīs un starptautiskā mērogā notiekošās pārrunas par labāko veidu, kā panākt to, ka alternatīvai strīdu risināšanai ir nodrošināti vislabākie iespējamie apstākļi.

Zaļajā grāmatā iztirzātais 21 jautājums attiecas uz dažādu alternatīvas strīdu izšķiršanas veidu galvenajiem elementiem, piemēram, noteikumi par nolīgumiem izmantot ASI, problēmas, kas saistītas ar noilguma termiņiem, nepieciešamība ievērot konfidencialitāti, piekrišanas spēkā esamība, no šiem procesiem izrietošo nolīgumu efektivitāte, jo īpaši attiecībā uz izpildi, vidutāju un citu trešo personu apmācība, viņu akreditācija un noteikumi, kas reglamentē minēto personu atbildību.

Rīcības kodekss English PDF File (PDF File 118 KB)

Rīcības kodeksā ir izklāstīta virkne tiesību normu, ko var piemērot starpniecības praksē un ko var ievērot starpniecības organizācijas. To izstrādāja sadarbībā ar daudzām organizācijām un personu loku, kurā ir kvalificēti praktizējošie vidutāji un citas personas, kuras interesē starpniecības attīstība Eiropas Savienībā. Kodeksu pieņēma 2004. gada jūlija sanāksmē, kurā piedalījās minētie speciālisti, un Komisija bija ļoti gandarīta par iespēju piedalīties un palīdzēt šajā procesā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Starpniecības direktīvas priekšlikums

Komisāru kolēģija 2004. gada oktobrī pieņēma Komisijas priekšlikumu un nekavējoši nosūtīja to Eiropas Parlamentam un Padomei. Priekšlikumu sagatavoja, pamatojoties uz Zaļo grāmatu, pēc plašām apspriedēm ar personām, kas saistītas ar starpniecību. Sagatavošanas process un Rīcības kodeksa izstrādes process notika vienlaicīgi, un daudzas personas piedalījās abos procesos.

Direktīvas priekšlikuma mērķis ir veicināt starpniecības izmantošanu, nodrošinot noteiktu tiesisko noteikumu pieejamību dalībvalstu tiesību sistēmās. Minētie noteikumi attiecas uz jomām, kas saistītas ar konfidencialitāti attiecībā uz starpniecības procesu un vidutājiem liecinieku statusā, strīdu risināšanas nolīgumu izpildi starpniecības rezultātā, darbību noilguma termiņu apturēšanu starpniecības procesa laikā, tādējādi novēršot iespējamos šķēršļus starpniecības izmantošanai un necenšoties reglamentēt vai saskaņot dalībvalstu tiesību aktus, kas veicina vidutāju apmācību un rīcības noteikumu pieņemšanu, lai konsekventi nodrošinātu starpniecības kvalitāti visā Savienībā.

Komisija cer, ka samērā drīz direktīvu varēs apstiprināt un pieņemt, lai sniegtu iespējamu turpmāku stimulu konsekventi attīstīt starpniecības īstenošanu visā Eiropas Savienībā un tādējādi faktiski uzlabotu tiesiskuma nodrošināšanu Eiropas iedzīvotājiem visās dalībvalstīs.

Zaļajā grāmatā ir minēti arī vairāki līdzšinējie sasniegumi

Vairākos Kopienas instrumentos un priekšlikumos tieši vai netieši jau ir ieteikta alternatīva strīdu izšķiršana. Daudzos minētajos dokumentos dalībvalstīm ir ieteikts ieviest ASI vai vismaz veicināt tās ieviešanu un funkcionēšanu.

Tālāk sniegti daži piemēri.

  • Komisiju interesē ASI veidu vispārīgie finanšu aspekti. Komisija 2002. gada 18. jūlijā ierosināja direktīvu dansk - Deutsch - ελληνικάEnglish - español - français - italiano - Nederlands - português - suomi - svenska PDF File (PDF File 85 KB)par tiesisko palīdzību, kas nosaka, ka, lai atbalstītu trūcīgās personas strīdu risināšanas alternatīvo veidu izmantošanā, tiesiskās palīdzības izmantošana noteiktos apstākļos varētu tikt attiecināta uz ārpustiesas procedūrām.
  • Saistībā ar ģimenes attiecībām Komisija centās veicināt alternatīvu strīdu izšķiršanu regulas priekšlikumā, kuru publicēja 2002. gada 3. maijā, par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību.
  • Attiecībā uz patērētāju strīdiem elektroniskajā tirdzniecībā alternatīvās strīdu izšķiršanas nozīme ir uzsvērta gan Direktīvā 2000/31/EK par elektronisko tirdzniecību, gan Padomes un Komisijas kopīgajā deklarācijā dansk - Deutsch - ελληνικά - English - español - français - italiano - Nederlands - português - suomi - svenska PDF File (PDF File 61 KB), ko sagatavoja, kad tika pieņemta Briseles I regula par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās.
  • Direktīvā 98/10/EK par atvērta tīkla nodrošināšanas (ONP) piemērošanu balss telefonijai un par universāliem telekomunikāciju pakalpojumiem konkurences vidē ir noteikts, ka dalībvalstīs „ir jābūt viegli pieejamām un principā nesadārdzinātām procedūrām, lai taisnīgi, caurskatāmi un savlaicīgi izšķirtu šādus strīdus”.
  • Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) ir paredzēta ārpustiesas struktūrām speciālistu strīdu risināšanai.
  • Direktīvas priekšlikumā, ko iesniedza 2001. gada 13. martā, par elektrības un dabasgāzes tirgu Komisija nepārprotami aicināja dalībvalstis ieviest procedūras strīdu izšķiršanai starp piegādātājiem un patērētājiem, ievērojot principus, ko tā noteica 1998. gada 30. marta ieteikumā par patērētāju strīdiem (skatīt tālāk).

Dažās nozarēs Komisijas veikums ir lielāks nekā tikai alternatīvas strīdu izšķiršanas ieviešanas veicināšana. Tā centās uzlabot alternatīvās strīdu izšķiršanas kvalitāti un efektivitāti attiecībā uz patērētāju strīdiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Alternatīvās strīdu izšķiršanas kvalitāte

Kopienā nodrošina, lai tiktu diferencētas divas galvenās alternatīvas strīdu izšķiršanas kategorijas, kas pieejamas, lai palīdzētu patērētājiem atrisināt strīdus ar tirgotājiem.

  • Procesi, kuros trešās personas palīdz pusēm vienoties, nesniedzot oficiālu atzinumu par kādu no iespējamiem strīda risinājumiem.

Komisija ir uzņēmusies iniciatīvu nodrošināt to, ka patērētāju strīdu ārpustiesas risināšanas procedūrās tiek ievēroti vairāki noteikti principi. Komisija 2001. gada 4. aprīlī publicēja ieteikumu par procedūrām, kurās trešā persona nesniedz atzinumu par risinājumu, bet vienkārši palīdz pusēm rast tām vispiemērotāko risinājumu. Šajā ieteikumā ir noteikti četri principi: objektivitāte, atklātums, efektivitāte un taisnīgums.

  • Procedūras, kurās trešā persona rod risinājumu un piedāvā to pusēm.

Komisija ir uzņēmusies iniciatīvu nodrošināt, ka šajās procedūrās tiek ievēroti vairāki noteikti principi.

Komisija 1998. gada 30. martā publicēja ieteikumu par procedūrām, kurās trešā persona faktiski atrisina pušu strīdu veidā, kas pēc pušu ieskatiem tām var būt saistošs. Šis ieteikums attiecas arī uz šķīrējtiesu patērētāju strīdos. Tajā ir ietverti septiņi pamatprincipi: neatkarība, caurskatāmība, iztiesāšanas princips, uzklausot abas puses, efektivitāte, likumība, brīvība un pārstāvniecība. Dalībvalstīm pieprasīts sniegt to par patērētāju strīdu ārpustiesas risināšanu atbildīgo institūciju sarakstu, kuras tās uzskata par atbilstošām Komisijas ieteikumam. Šos valstu sarakstus darīja zināmus Komisijai, un ar tiem var iepazīties Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta Deutsch - English - français (DG SANCO) tīmekļa vietnē.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Alternatīvās strīdu izšķiršanas efektivitāte

Komisija ir izveidojusi divus tiesu iestāžu Eiropas līmeņa tīklus, kuriem ir kopīgs mērķis veicināt ārpustiesas procedūru pieejamību patērētājiem pārrobežu strīdu risināšanai gadījumos, kad tirgotājs ir reģistrēts dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā dzīvo patērētājs. Tiem ir kopīgs mērķis, bet tie funkcionē atšķirīgi:

  • Eiropas ārpustiesas tīkls ECC-Net English ir struktūra, kas nodrošina patērētājiem palīdzību un informāciju; to veido katrā dalībvalstī, kā arī Norvēģijā un Islandē esošie kontaktpunkti. Visi šie kontaktpunkti īsteno informācijas centra funkcijas 400 iestādēm, ko dalībvalstis uzskata par atbilstošām abu Komisijas ieteikumu prasībām par principiem, kas piemērojami iestādēm, kuras atbildīgas par patērētāju strīdu noregulēšanu ārpustiesas ceļā.
  • Ārpustiesas sūdzību tīkls finanšu pakalpojumiem FIN-NET Deutsch - English - français apvieno aptuveni trīsdesmit valsts iestādes, kas ir atbildīgas par strīdu ārpustiesas izšķiršanu saistībā ar Komisijas pirmo ieteikumu. FIN-NET ļauj patērētājiem, kuri saskaras ar problēmu finanšu pakalpojumu nozarē (bankas, apdrošināšana, ieguldījumi) tieši piekļūt strīdu ārpustiesas izšķiršanas līdzeklim.

Konkrētu iniciatīvu veicināšana

Papildus visiem šiem normatīva rakstura dokumentiem Eiropas Savienība finansiāli atbalsta dažas iniciatīvas, jo īpaši patērētāju strīdu risināšanai tiešsaistē. Komisija finansiāli atbalstīja ECODIR English - français (Elektroniskā patērētāju strīdu izšķiršanas platforma), proti, elektroniskas strīdu izšķiršanas platformas, darbības uzsākšanu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Atsauces dokumenti

  • Atbilžu kopsavilkums Deutsch - English - français PDF File (PDF File 120 KB) attiecībā uz Zaļo grāmatu par alternatīvu strīdu izšķiršanu
  • Zaļā grāmata English PDF File (PDF File 280 KB) par alternatīvu strīdu izšķiršanu civiltiesībās un komerctiesībās
  • Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva Nr. 2002/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos
  • Padomes 2003. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 2201/203 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 44/2001 lietās, kas saistītas ar uzturēšanu
  • Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību)
  • Padomes un Komisijas kopīgā deklarācija dansk - Deutsch - ελληνικά - English - español - français - italiano - Nederlands - português - suomi - svenska PDF File (PDF File 61 KB) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās
  • Direktīva 98/10/EK par atvērta tīkla nodrošināšanas (ONP) piemērošanu balss telefonijai un par universāliem telekomunikāciju pakalpojumiem konkurences vidē
  • Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva)
  • Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam „Enerģijas iekšējā tirgus pabeigšana”
  • Komisijas 2001. gada 4. aprīļa ieteikums par principiem attiecībā uz ārpustiesas struktūrām, kas iesaistītas patērētāju strīdu vienprātīgā atrisināšanā
  • Komisijas 1998. gada 30. marta ieteikums par principiem, kas piemērojami institūcijām, kuras atbildīgas par patēriņa strīdu ārpustiesas noregulēšanu
  • Eiropas Vidutāju rīcības kodekss English PDF File (PDF File 118 KB)
  • Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noteiktiem starpniecības aspektiem civillietās un komerclietās

« Alternatīva strīdu izšķiršana - Vispārīgas ziņas | Kopienas tiesību akti - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 06-08-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste