Eiropas Komisija > ETST > Alternatīva strīdu izšķiršana > Čehija

Pēdējo reizi atjaunots: 28-02-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Alternatīva strīdu izšķiršana - Čehija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Alternatīvie strīdu izšķiršanas veidi Čehijas Republikā 1.
1.1. Šķīrējtiesa 1.1.
1.2. Finanšu šķīrējtiesa 1.2.
1.3. Ombuds 1.3.
2. Jūs varat izmantot iepriekšminētās alternatīvas strīdu izšķiršanas metodes vairumā situāciju. Lai saņemtu papildinformāciju, izvēlēties attiecīgā strīda veidu zemāk minētajā sarakstā. 2.
2.1. Strīdi starp uzņēmumiem un klientiem 2.1.
2.1.1. Šķīrējtiesa 2.1.1.
2.1.2. Finanšu šķīrējtiesnesis 2.1.2.
2.2. Uzņēmēju strīdi 2.2.
2.3. Darbinieku un darba devēju strīdi 2.3.
2.4. Ģimenes strīdi 2.4.
2.5. Personu strīdi 2.5.
2.6. Citi īpaši strīda veidi 2.6.

 

1. Alternatīvie strīdu izšķiršanas veidi Čehijas Republikā

1.1. Šķīrējtiesa

Šķīrējtiesas process notiek, piedaloties pusēm, pamatojoties uz rakstisku vienošanos, kurā puses apliecina, ka strīdu izšķirs iecelta neatkarīga puse. Tas var būt ārštata šķīrējtiesnesis (jebkura pilngadīga rīcībspējīga persona, kas pārzina juridiskos jautājumus) vai pastāvīga šķīrējtiesa (Čehijas Republikā, piemēram, Rozhodčí soud při Hospodářské komoře ČR a Agrární komoře ČR ceština - Deutsch - English) (Čehijas Republikas Ekonomikas kameras un Čehijas Republikas Lauksaimniecības kameras šķīrējtiesa).

Šādu alternatīvu strīda izšķiršanas veidu var izmantot civilstrīdos par īpašumu. Pamatā tas ir paredzēts lietām, kurās ar maksājumu tiek nodotas tiesības (piemēram, īpašumtiesības pirkuma līgumā) vai aktīvi. Šajā kategorijā ir iekļauti strīdi par komercīpašumu (piemēram, strīdi, kas izriet no īres līgumiem), darba attiecību strīdi (izriet no negodīgas darba līgumu pārtraukšanas vai algas pieprasījumiem) un ģimenes strīdi (ieskaitot uzturlīdzekļu maksāšanu pilngadīgo personu vidū). Tomēr šķīrējtiesu nevar izmantot tādu strīdu izšķiršanā, kas izriet no lēmumu izpildes vai saistībā ar konkursu rīkošanu vai kompensāciju.

Lapas augšmalaLapas augšmala

1.2. Finanšu šķīrējtiesa

Šī ir iestāde, kas izšķir strīdus starp finanšu pakalpojumu sniedzējiem (bankām, krājbankām un citām organizācijām, kas veic naudas pārskaitījumus vai ar kura starpniecību notiek naudas pārskaitījums) un to klientiem vai starp maksāšanas līdzekļu (piemēram, kredītkaršu) lietotājiem un izdevējiem.

1.3. Ombuds

Šī iestāde izskata pašiniciatīvas sūdzības saistībā ar strīdiem ar valdības iestādēm.

Ombuds palīdz cilvēkiem, pret kuriem iestādes ir rīkojušās pretlikumīgi vai kas nav ievērojušas tādas demokrātiskas valsts principus, kurā ievēro likuma varu. Lai arī ombuds nevar grozīt vai noraidīt valdības nodaļu lēmumus, tas var ieteikt veikt korektīvu darbību, ja atklāj to negodīgu rīcību.

2. Jūs varat izmantot iepriekšminētās alternatīvas strīdu izšķiršanas metodes vairumā situāciju. Lai saņemtu papildinformāciju, izvēlēties attiecīgā strīda veidu zemāk minētajā sarakstā.

2.1. Strīdi starp uzņēmumiem un klientiem

Kā jau minēts informācijas lapā “Alternatīvā strīdu izšķiršana - Kopienas tiesību akti”, Komisija savā mājas lapā ir publicējusi plašu to cilvēku sarakstu, kas dalībvalstīs piedāvā alternatīvus klientu strīdu risinājumus. Šajā informācijas lapā jūs atradīsiet informāciju, kas palīdzēs jums izlemt, kuru alternatīvu strīdu izšķiršanas veidu izmantot. Jūs arī atradīsiet informāciju par to struktūru, ietvertajām sfērām, procedūrām, izdevumiem un citu informāciju. Šis saraksts ir atrodams šādā tīmekļa vietnē Deutsch - English - français.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Jūs drīkstat sazināties ar alternatīvu strīdu izšķiršanas iestādi, kas atrodas citā dalībvalstī. Lai uzzinātu precīzi, ar ko tieši šādās lietās sazināties, apmeklējiet Eiropas ārpustiesu tīkla par pārrobežu strīdu izšķiršanu (EEJ-Net) tīmekļa vietni vai tīmekļa vietni FIN-NET dansk - Deutsch - ελληνικά - English - español - français - italiano - Nederlands - português - suomi- svenska lietās saistībā ar finanšu pakalpojumiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Čehijas Republikā šos strīdus drīkst izšķirt ar šķīrējtiesas palīdzību un atsevišķās nozarēs finanšu strīdus var izšķirt finanšu šķīrējtiesa.

2.1.1. Šķīrējtiesa

Šķīrējtiesas pakalpojumus šajā sfērā ir iespējams izmantot visos strīdos, jo to lielākā daļa ietilpst īpašuma strīdu kategorijā, kā minēts iepriekš. Tipiska strīda pamatā varētu būt pārdošanas līgums.

Šķīrējtiesas noteikumi ir izklāstīti Likumā Nr. 216/1994 Sb., Nr. 216/1994 Sb. par šķīrējtiesas procedūru un šķīrējtiesas lēmumu izpildi, kas pēc tam ir grozīti ceština.

Šķīrējtiesas process notiek, pamatojoties uz rakstisku arbitrāžas vienošanos, ko noslēdz puses (mutiska vienošanās arī ir pieņemama ar noteikumu, ka puses to rakstiski apstiprina, kad tiek nodots šķīrējtiesas rīkojums).

Klientam ir jānoslēdz rakstiska vienošanās ar uzņēmēju (arbitrāžas vienošanās pants), kurā noteikts, ka visus strīdus, kas izriet no īpašas vienošanās (piemēram, pārdošanas līgums, līgums par darba apstākļiem, utt.) izšķirs šķīrējtiesa. Ja strīds ir saistīts ar lietu, kas ietilpst pašreizējā arbitrāžas vienošanās pantā, šo jautājumu tiesas izšķirt nevar. Tomēr iesniedzējs var vērsties tiesā, ja lietu skata šķīrējtiesnesis saskaņā ar pušu vienošanos.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Uz šķīrējtiesnešiem attiecas noslēpumu glabāšanas pienākums, kas nodrošina, ka informācija, ko strīda puses vēlas paturēt slepenībā, tiek aizsargāta.

Šķīrējtiesneši drīkst vest sarunas par vienošanos ar telegrammas, teleksa vai jebkāda cita elektroniskā sakaru līdzekļa palīdzību, kas ļauj tiem nosūtīt savu ziņu un iecelt cilvēkus, lai apspriestu vienošanos. Pašu tiesvedību arī drīkst veikt ar šo līdzekļu palīdzību, ja puses piekrīt.

Šķīrējtiesas procesā pusēm nav jābūt juridiski pārstāvētām. Puses sedz tiesvedības izmaksas.

Lēmums šķīrējtiesas procesā (lēmums) ir galīgs, saistošs un izpildāms ar juridisku līdzekļu palīdzību (arests). Šķīrējtiesneša lēmumu var noraidīt tikai juridiski noteiktu iemeslu dēļ. Tie ir tehniski iemesli, piemēram, ja šķīrējtiesnesis nav kompetents pieņemt lēmumu (t.i. šķīrējtiesnesis, kas nav pilngadīgs, vai kura pilnvaras rīkoties kā šķīrējtiesnesim ir atceltas vai ierobežotas), šķīrējtiesnesis nav saņēmis iepriekšēju pilnvaru no pusēm, utt. Tiesas rīkojums, kas noraida šķīrējtiesneša lēmumu, ir jāiesniedz triju mēnešu laikā no dienas, kurā šis lēmums tika nodots pusei, kas ir pieprasījusi anulējumu.

Jūs atradīsiet atsauci uz pilnvaru deleģēšanu nodaļā par Ieteicamo arbitrāžas vienošanās pantu redakciju līgumos ceština Čehijas Republikas Ekonomikas kameras un Čehijas Republikas Lauksaimniecības kameras šķīrējtiesas tīmekļa vietnē.

Citas noderīgas tīmekļa vietnes: šķīrējtiesa ceština

Lapas augšmalaLapas augšmala

2.1.2. Finanšu šķīrējtiesnesis

Klienti tam var iesniegt savus pieteikumus par strīdiem ar bankām un citām finanšu iestādēm saistībā ar naudas pārskaitījumu atvieglošanu vai nosacījumu, maksāšanas līdzekļu, piemēram, kredītkaršu vai citu bankas pakalpojumu izmantošanu. Finanšu šķīrējtiesneša pakalpojumus drīkst arī izmantot, ja bankas neveic klientu pieprasītos darījumus vai veic tos ar nokavēšanos vai kļūdaini. Vēl viens tipisks gadījums, kurā izmanto alternatīvu strīda izšķiršanas veidu, ir klienta kredītkaršu ļaunprātīga izmantošana. Finanšu šķīrējtiesnesis ir kompetents pieņemt lēmumu lietās, ja pārskaitījuma summa nepārsniedz EUR 50000. Kopš Čehijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā Čehijas finanšu šķīrējtiesnesis ir atbildīgs par strīdu izšķiršanu saistībā ar darījumiem eiro Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomiskajā zonā.

Tiesas procesu finanšu šķīrējtiesneša klātbūtnē un tā darbības pilnvaras reglamentē 2002. gada 9. maija likums Nr. 229/2002 PDF File (PDF File) Coll. (kas stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī) par finanšu šķīrējtiesnešiem.

Finanšu šķīrējtiesnesi ieceļ Čehijas Republikas parlaments, un tam ir jābūt personai ar labu reputāciju un atbilstīgu kvalifikāciju, un pieredzi. Uz viņu attiecas noslēpumu glabāšanas pienākums par informāciju, ko viņš ir saņēmis darbības laikā. Tādējādi tiek panākts, ka tiesas process notiek godīgi un konfidenciāla informācija ir aizsargāta.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Šķīrējtiesas izmantošana nav obligāta. Citus strīda izšķiršanas līdzekļus, ieskaitot tradicionālu tiesas procesu, var izmantot kā alternatīvus veidus. Tādēļ nav iespējams uzsākt tiesvedību pie finanšu šķīrējtiesneša, ja tiesa jau ir lēmusi par to pašu lietu vai tiesvedība tiesā jau notiek. Tas pats attiecas, ja strīds tiek iesniegts vai jau ir iesniegts izskatīšanai finanšu šķīrējtiesnesim vai tas ir bijis citu šķīrējtiesas tiesvedību priekšmets.

Klients, kas ir īpašas finanšu iestādes klients vai maksājumu elektronisko līdzekļu turētājs, drīkst uzsākt tiesvedību.

Tiesvedību drīkst uzsākt arī elektroniski ar droša elektroniskā paraksta palīdzību. Ir arī iespējams uzsākt tiesvedību ar teleksa, faksa vai sabiedriskā datu tīkla palīdzību bez moderna elektroniskā paraksta ar nosacījumu, ka iesniegums par tiesvedības uzsākšanu tiek parakstīts triju dienu laikā vai nu rakstiski vai ar moderna elektroniskā paraksta palīdzību. Iesniegumu arī drīkst rakstīt uz šķīrējtiesneša izsniegtas veidlapas. Noklikšķiniet šeit ceština PDF File (PDF File 174 KB) , lai saņemtu standarta veidlapu , vai šeit ceština, lai saņemtu elektronisku veidlapu.

Pašu tiesvedību drīkst veikt no attāluma vai nu rakstiski vai ar elektronisko līdzekļu palīdzību, bet šķīrējtiesnesis var pieprasīt, lai puses iesniedz mutiskus paskaidrojumus.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Puses var nebūt juridiski pārstāvētas. Tiesvedība ar nodokli aplikta netiek. Katra puse sedz savus izdevumus, izņemot tulkojumu, par ko maksā finanšu iestāde. Tas attiecas uz tulkošanu valodā, kurā iesniedzēja vienošanās ar iestādi ir noslēgta, vai tajā valodā, kurā viņš vai viņa parasti ar iestādi sazinās rakstiski. Iesniedzējs ir tiesīgs saņemt tulkošanas pakalpojumu.

Šķīrējtiesnesis pieņem lēmumu katrā lietā, kurš tiek nodots pusēm personīgi. Iebildumi pret lēmumu ir jāiesniedz pienācīgā, likumīgā veidā. Puses drīkst iesniegt pamatotus iebildumus 15 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Ir iespējams atteikties no tiesībām izdarīt iebildumus. Iebildumu iesniegšana nozīmē atcelšanu. Šķīrējtiesneša lēmums par iesniegtajiem iebildumiem lēmumu atstāj spēkā vai groza. Lēmuma par iebildumiem rakstisku kopiju nogādā pusēm un uzskata par galīgu. Šis lēmums ir juridiski saistošs, un nekādi turpmāki iebildumi nav atļauti. Lēmums tiesām ir jāizpilda saskaņā ar Civilprocesa kodeksu, kad ir pagājis īstenošanas termiņš. Ja lēmumā termiņš skaidri noteikts nav, tas ir izpildāms brīdī, kad tas kļūst juridiski saistošs.

Ja klients nav apmierināts ar to, kā finanšu šķīrējtiesnesis strīdu ir izšķīris, viņš lietu var iesniegt tiesā. Attiecīgajai finanšu iestādei arī ir tiesības to darīt. Ja tiesā uzsāk tiesvedību, šķīrējtiesas tribunālā iesniedz strīdu, panāk vienošanos par lietas nokārtošanu ārpus tiesas un atsauc iesniegumu pirms lēmums kļūst juridiski saistošs; tad šis lēmums kļūst par spēkā neesošu.

Citas noderīgas tīmekļa vietnes: finanšu šķīrējtiesnesis ceština

Lapas augšmalaLapas augšmala

2.2. Uzņēmēju strīdi

Uzņēmēji var izmantot šķīrējtiesas palīdzību, jo īpaši izšķirot strīdus par īpašumu. Skatīt iepriekš sīkāku informāciju par šādu alternatīvu strīda izšķiršanas veidu.

Ja uzņēmējam ir strīds ar banku, viņš drīkst izmantot finanšu šķīrējtiesneša pakalpojumus. Lai uzzinātu vairāk par nosacījumiem, kādos šādu alternatīvu strīda izšķiršanas veidu efektīvi var izmantot, skatīt punktu iepriekš par strīdiem uzņēmumu un klientu vidū.

2.3. Darbinieku un darba devēju strīdi

Šāda veida strīdā var izmantot šķīrējtiesas palīdzību lietās, kas saistītas ar darba attiecībām (negodīga darba līguma pārtraukšana, algu pieprasīšana, utt.). Noklikšķiniet šeit, lai saņemtu sīkāku informāciju par šķīrējtiesas izmantošanu.

2.4. Ģimenes strīdi

Šajā sfērā ir iespējams izmantot šķīrējtiesas palīdzību tikai kā alternatīvu strīda izšķiršanas veidu un arī tad tikai atsevišķos strīdos, kas saistās ar īpašumu un atbilst nosacījumiem, kas noteikti Likumā Nr. 216/1994 Coll. par šķīrējtiesas tiesas procesu un šķīrējtiesas lēmumu izpildi ceština. Tas saistīts ar to, ka šķīrējtiesas palīdzību nevar izmantot, piemēram, laulības šķiršanas lietā. Praksē šķīrējtiesas izmantošana, šķiet, vispiemērotākā ir strīdos par uzturlīdzekļu maksāšanu pilngadīgu personu vidū vai vienošanos par laulāto kopīpašumu. Noklikšķiniet šeit, lai saņemtu sīkāku informāciju par šķīrējtiesām.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2.5. Personu strīdi

Personas var arī izmantot šķīrējtiesu, lai izšķirtu strīdus par īpašumu. Skatīt iepriekš, lai iegūtu informāciju par šādu alternatīvu strīda izšķiršanas veidu.

2.6. Citi īpaši strīda veidi

Ja līdz šim šajā informācijas lapā strīda veids īpaši nav minēts, tas, iespējams, ir personu un valdības strīds. Šādos gadījumos jums ir jāizmanto ombuda pakalpojumi.

Ombuda statusu un pilnvaras reglamentē 1999. gada 8. decembra likums Nr. 349/1999 Coll. par ombudu ceština.

Ombuds palīdz cilvēkiem, pret kuriem iestādes ir rīkojušās pretēji likumam vai nav ievērojušas tādas demokrātiskas valsts principus, kurā ievēro likuma varu.

Sūdzība var būt par valdības nodaļām vai citām administratīvām iestādēm, kas atbild par visu valsti, un nodaļām, kas tām ziņo (piemēram, zemesgrāmatu nodaļa, nodarbinātības aģentūras un finanšu nodaļas), pašvaldību iestādēm, kas izpilda valdības rīkojumus, policiju (izņemot, protams, izmeklēšanas grupas), armiju, Radio un televīzijas apraides padomi, cietumiem un aizturēšanas centriem, oficiālajām aprūpes vai aizsargājošas aizbildniecības iestādēm, sanatorijām un sabiedrības veselības apdrošināšanas aģentūrām.

Ombudam nav pilnvaru sūdzības nodot parlamentam, Republikas prezidentam un valdībai, augstākajam revīzijas birojam, Čehijas Republikas izlūkošanas dienestiem, iestādēm, kas ir atbildīgas par krimināllietu tiesvedību, valsts prokuroriem un tiesām, izņemot valsts tiesu administrāciju.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ombudu izvēlas Čehijas parlaments no kandidātiem, ko izvirza prezidents un Senāts. Ombuda darbība nav savienojama ar Republikas prezidenta, parlamenta deputāta, senatora vai tiesneša un visu sabiedrisko administratīvo darbību veikšanu. Ombuds nedrīkst būt politiskas partijas vai kustības biedrs. Pie tam Ombuds nedrīkst iesaistīties citās apmaksātās darbībās, izņemot savu privāto aktīvu pārvaldīšanu vai zinātnisko, izglītības, publikāciju, literāra vai mākslinieciska rakstura darbību ar noteikumu, ka tā netraucē viņa iespējām veikt savu darbību un neapdraud Ombuda biroju vai ticību ombuda neatkarībai vai objektivitātei. Ombudam arī ir jāglabā slepenībā informācija, kurai tas var piekļūt, veicot savus pienākumus. Tas arī attiecas uz laiku pēc viņa darbības termiņa beigām, kā arī uz ombuda biroja darbiniekiem. Valdības nodaļas, ieskaitot tās, kas ir atbildīgas par krimināllietu tiesvedību, ir tiesīgas apskatīt ombuda lietas un ar Ombuda atļauju drīkst tās likvidēt, ja ir likumīgs pamats to darīt. Ja Ombuds atļauju atsaka, tiek prasīts Deputātu palātas priekšsēdētāja apstiprinājums. Tas garantē, ka ar Ombuda biroja apskatītajām lietām rīkojas objektīvi un konfidenciāli.

Cilvēkiem, kas pie ombuda vēršas paši pēc savas iniciatīvas, nav jābūt juridiski pārstāvētiem.

Noklikšķiniet šeit ceština, lai iesniegtu sūdzību ombudam elektroniski vai nosūtītu e-pasta ziņojumu uz šādu adresi.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Par ombudam iesniegto sūdzību nav jāmaksā.

Ombuds veic pārbaudi neatkarīgi no tā, vai tiesa ir lēmusi par attiecīgajiem jautājumiem vai arī tiesvedība vēl notiek, bet šajos gadījumos viņam ir tiesības atsevišķas sūdzības neizskatīt ("atlikt").

Ja savas izmeklēšanas laikā Ombuds neatrod nevienu pierādījumu par likuma pārkāpumu vai citu nodarījumu, viņš attiecīgi ziņo prasītājam un iesaistītajai iestādei.

Ja viņš konstatē, ka šādi pārkāpumi ir notikuši, attiecīgo iestādi lūdz 30 dienu laikā iesniegt savus komentārus. Ja, atbildot uz šo aicinājumu, attiecīgā iestāde apstiprina, ka tā ir veikusi vai veic korektīvu darbību, un ja Ombuds uzskata, ka ar šiem pasākumiem pietiek, viņa lēmums ir jāpaziņo prasītājam un attiecīgajai iestādei. Visos citos gadījumos ombudam pēc pieprasīto komentāru saņemšanas vai pēc noteiktā termiņa beigām par šādu komentāru iesniegšanu ir jāpaziņo prasītājam un attiecīgajai iestādei par savu galīgo lēmumu; šajā lēmumā būs arī priekšlikums veikt korektīvās darbības.

Galvenokārt ombuds var ieteikt šādas darbības:

  1. uzsākt tiesvedību, lai lēmumu, rīcību vai valdības procedūru pārskatītu, ja ombudam ir iespējams šādu tiesvedību uzsākt;
  2. veikt pasākumus, lai novērstu bezdarbību;
  3. saukt pie disciplinārās atbildības vai veikt līdzīgu darbību;
  4. iesniegt apsūdzību krimināllietā, par likumpārkāpumu vai citu administratīvo pārkāpumu;
  5. atmaksāt zaudējumus vai iesniegt prasījumu par zaudējumiem.

Attiecīgajai iestādei ombudam ir jāpaziņo par veiktajām korektīvajām darbībām 30 dienu laikā no galīgā lēmuma saņemšanas dienas. Ja iestāde savas saistības nepilda un neveic korektīvu darbību vai ja ombuds uzskata, ka tās veiktā darbība ir nepietiekama, viņam ir divas iespējas – ziņot augstākai iestādei vai, ja šādas iestādes nav, valdībai, vai informēt sabiedrību.

Vēršanās pie ombuda neietekmē sūdzētāja tiesības uzsākt juridisku darbību tiesā.

Citas noderīgas tīmekļa vietnes: Ombuds ceština - Deutsch - English - français

« Alternatīva strīdu izšķiršana - Vispārīgas ziņas | Čehija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 28-02-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste