Eiropas Komisija > ETST > Alternatīva strīdu izšķiršana > Austrija

Pēdējo reizi atjaunots: 13-12-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Alternatīva strīdu izšķiršana - Austrija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

Kādas ir galvenās iespējas strīdu ārpustiesas izšķiršanai Austrijā?   Kādas ir galvenās iespējas strīdu ārpustiesas izšķiršanai Austrijā?  
A. Šķīrējtiesas A.
B. Samierināšanas padomju procedūras strīdos par mājokļa jautājumiem B.
C. Starpniecība civillietās (īpaši ģimenes tiesībās) C.
D. Samierināšanas padome telekomunikāciju lietās D.
E. Vietējo iestāžu starpniecības biroji E.
F. Šķīrējtiesas un advokātu asociāciju samierināšanas centri F.

 

Kādas ir galvenās iespējas strīdu ārpustiesas izšķiršanai Austrijā?  

Parasti nošķir ārpustiesas procedūras strīdu risināšanai, kas ir ar likumu noteiktas, un tās, kas darbojas bez likumīga pamata.

Likumā paredzētā strīdu risināšana ietver „praetorian” risināšanu, kas notiek ar tiesu iesaistīšanos un līdzdalību, bet rezultātā tiesas lēmumu nepieņem. Saskaņā ar Austrijas Civilprocesa kodeksu „praetorian” risināšanas priekšnoteikums ir plānota prasība par esošajiem strīdiem, ko viena no pusēm atrisina, pieprasot tiesas palīdzību, lai censtos strīdu atrisināt izlīgstot ar tiesneša palīdzību un padomu.

Vēl viena iespēja strīdu ārpustiesas risināšanai ir izpildāma notariāla dokumenta sagatavošana. Sīkāka informācija par citām likumā minētajām iestādēm, kas ir iesaistītas alternatīvajā strīdu risināšanā, piemēram, šķīrējtiesām, samierināšanas padomēm mājokļu jautājumos, starpniecību civiltiesību jautājumos (īpaši ģimenes tiesībās), samierināšanas padomēm telekomunikāciju lietās un vietējo iestāžu starpniecības birojiem, sniegta turpmāk tekstā no A) līdz E) nodaļai. Papildus visām minētajām iestādēm profesionālu struktūru pārstāvji, piemēram, advokāti, valsts notāri, ārsti un civilie inženieri, ir starpnieki savu aroda biedru savstarpējos strīdos vai strīdos starp biedriem un viņu klientiem. F) nodaļā ir informācija par Austrijas Advokātu asociācijas šķīrējtiesām un samierināšanas padomēm.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Papildus visām šīm likumā noteiktajām metodēm ir vairākas ar likumu nesaistītas strīdu ārpustiesas risināšanas metodes vai metodes, lai izvairītos no strīda, īpaši patērētāju lietās. Tās ir ģilžu un tirdzniecības asociāciju neoficiālo sūdzību nodaļas, tirdzniecības kameru samierināšanas komitejas, samierināšanas padomes, kurās piedalās Patērētāju informācijas asociācija, samierināšanas birojs medicīniskās atbildības lietās un citi. Papildu informāciju par patērētāju aizsardzību un ārpustiesas iestāžu sarakstu un aprakstu Austrijā varat skatīt Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē: (http://ec.europa.eu/consumers/redress/out_of_court/adrdb_en.htm English).

Kopš 2003. gada 1. marta Austrijā darbojas arī samierināšanas padome strīdiem par Austrijas domēna „.at” izmantošanu. Tie ir strīdi par īpašumtiesībām uz domēniem „.at”, īpaši strīdi par tiesībām izmantot vārdu un tiesībām attiecībā uz identifikācijas kodiem, tirdzniecības zīmēm, intelektuālo īpašumu un konkurenci. Papildu informāciju (vācu un angļu valodā) var skatīt tīmekļa vietnē Deutsch - English.

Ir arī interneta ombuds, kas sniedz samierināšanās pakalpojumus strīdos un darījumos ar sūdzībām attiecībā uz labvēlīgākas tiesas izvēlēšanos, t.i., lai izvēlētos labvēlīgākas jurisdikcijas valsti lietā, kas saistās ar internetu. Ombuda pakalpojumi ir pieejami, samaksājot ikgadējo biedra naudu (pašreiz EUR 25). Papildu informāciju (vācu un angļu valodā) var atrast tīmekļa vietnē Deutsch.

Lapas augšmalaLapas augšmala

A. Šķīrējtiesas

Austrijas Civilprocesa kodeksa 577. - 618. nodaļu piemēro visām šķīrējtiesas procedūrām, kas notiek Austrijas šķīrējtiesās. Kodekss nosaka vispārējo likumu par šķīrējtiesām, nediferencējot valsts un starptautiskās procedūras vai darījumu strīdus un citus jautājumus. Ir arī īpaši noteikumi attiecībā uz grupām, kam ir vajadzīga īpaša aizsardzība, piemēram, patērētāji un nodarbinātie.

Principā visus prasījumus attiecībā uz īpašumu, ko var izskatīt parastajās tiesās, var atrisināt ar šķīrējtiesas līguma palīdzību. Prasījumus, kas nav saistīti tikai ar īpašumu, var atrisināt, izmantojot šķīrējtiesu, ja puses spēj panākt vienošanos. Tomēr prasījumus, kas izriet no atsevišķām tiesiskajām sfērām, nevar objektīvi atrisināt šķīrējtiesā (galvenokārt prasījumus, kas ietver ģimenes tiesības un tiesības uz mājokli).

Šķīrējtiesu var iesaistīt lēmuma pieņemšanā tikai tad, ja puses par to vienojas. Šķīrējtiesas līgumam ir jāattiecas uz īpašu juridisku strīdu vai turpmākajiem strīdiem, kas var rasties no īpašām juridiskām attiecībām.

Galvenokārt puses var neatkarīgi lemt par lietām, kas ir jāskata šķīrējtiesā. Tās var brīvi lemt, vai izmantot procedūrā savus noteikumus vai īpašus procesuālos noteikumus, ja vien nav kādas obligātās prasības par pretējo. Obligātās prasības paredz principu nodrošināt taisnīgumu pret pusēm un to, ka ikvienai pusei ir tiesības būt uzklausītai. Puses tiesības uz pārstāvību, ko īsteno tās izvēlēta persona, ir neaizskaramas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Parasti šķīrējtiesas process beidzas ar lēmumu, kam ir tāds pats mērķis un sekas kā spriedumam parastā civillietā. Kad pusēm nolēmums ir nodots, tam ir juridisks spēks un to drīkst izpildīt pēc noteikta laikposma. Nolēmums ir izpildrīkojums, ko vajadzības gadījumā tiesas var izpildīt.

Šķīrējtiesas lēmumu konkrētu, Civilprocesa kodeksā minētu iemeslu dēļ, kas nav atceļami, var atcelt parastā tiesa, ja ir iesniegta prasība par lēmuma atcelšanu. Šie iemesli ir tiesības noliegums uz lietas izskatīšanu tiesā, pienācīgas piekrišanas trūkums lietas izskatīšanai šķīrējtiesā, obligāto šķīrējtiesas noteikumu pārkāpums, obligāto šķīrējtiesas un procesuālo sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpums (ordre public), objektīva pamata neesamība šķīrējtiesai un sabiedriskās kārtības pārkāpums (ordre public) attiecībā uz materiālajām tiesībām.

Noderīgas saites

  • Austrijas tiesību akti Deutsch - English federālajā juridiskās informācijas sistēmā
  • Austrijas Federālā Tieslietu ministrija Deutsch - English - français
  • Austrijas Tirdzniecības kameras Starpiestāžu šķīrējtiesa Deutsch - English

B. Samierināšanas padomju procedūras strīdos par mājokļa jautājumiem

Atsevišķos strīdos attiecībā uz Likumu par mājokļu bezpeļņas asociācijām (Wohnungsgemeinnützigkeitsgesetz) vai 2002. gada Likumu par īpašumu, kas ir jāizlemj tiesā bezstrīda procesā, ja attiecīgajās vietējās iestādēs ir samierināšanas padomes, kas izskata īres tiesību strīdus, pirms lietu var nodot tiesā ir jāuzsāk vietējās samierināšanas procedūras. Vietējās iestādēs Grācā, Insbrukā, Klāgenfurtē, Leoben, Lincā, Mürzzuschlag, Neunkirchen, Zalcburgā, St Pölten, Stockerau un Vīnē pašreiz ir šādas iespējas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Īres likums var attiekties uz uzturēšanas un uzlabojumu veikšanu, noslēgto īres līgumu likumību vai papildu izdevumu sadali.

Šādos procesos ir obligāti jāiesniedz lietas šķīrējtiesā attiecībā uz nomu vienā no vietējo iestāžu teritorijām, kurā ir šķīrējtiesa. Tādēļ šādas lietas var iesniegt tiesā tikai tad, ja tās iepriekš ir bijušas iesniegtas vietējās iestādes samierināšanas padomē un samierināšanas padome jau ir pieņēmusi lēmumu, vai ja process nav noslēdzies trīs mēnešu laikā.

Lietas izskatīšana samierināšanas padomē principā notiek aiz slēgtām durvīm. Protokoli ir pieejami tikai procesā iesaistītajām pusēm. Turklāt atsevišķiem dokumentiem pieeja ir liegta. Minētais attiecas uz gadījumiem, kad lietu saturs varētu radīt kaitējumu vienas puses vai trešās personas likumīgajām interesēm. Tas attiecas arī uz tiem gadījumiem, kad vietējo iestāžu funkcijas ir apdraudētas vai tādējādi notiktu iejaukšanās tiesvedībā.

Pārstāvība ar advokāta palīdzību ir atļauta, bet tā nav obligāta.

Iesniegumus, prasības, paziņojumus, sūdzības un citus ziņojumus var sūtīt ar jebkādiem pieejamiem tehniskajiem līdzekļiem, tostarp izmantojot telegrāfu, teleksu, automātisku datu pārsūtīšanu vai citus tehnoloģiskos līdzekļus. Iesniegumus var arī sūtīt elektroniski, ja attiecīgajā samierināšanas padomē ir atbilstošs tehniskais aprīkojums.

Tomēr vairumā gadījumu lietas ir jāizskata. Pusēm ir jāierodas personīgi (nevis tikai ar advokāta pārstāvību), jo viņu ierašanās personīgi arī rosina atrisināt strīdu ar izlīgumu. Parasti tas grūtības neradīs, jo samierināšanas padomes process notiek vietējās iestādes teritorijā, kur atrodas īrētais īpašums.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Samierināšanas process īres lietās ir bez maksas.

Ja strīdā neizdodas panākt izlīgumu, samierināšanas padomei ir jāpieņem lēmums iesniegtajā lietā. Ja viena no pusēm nav apmierināta ar samierināšanas padomes lēmumu, puse drīkst pieprasīt, lai lietu nodod tiesai četru nedēļu laikā pēc samierināšanas padomes lēmuma nodošanas. Samierināšanas padomes lēmums zaudē spēku, kad lieta ir nodota tiesā. Abas puses drīkst iesniegt prasību tiesā arī tad, ja process samierināšanas padomē nav noslēdzies trīs mēnešu laikā. Tiklīdz ir savlaicīgi iesniegts šāda veida pieprasījums, samierināšanas padomei savs process ir jāpārtrauc.

Ja neviena no pusēm nav iesniegusi lietu tiesā četru nedēļu laikā pēc samierināšanas padomes lēmuma nodošanas, samierināšanas padomes lēmums kļūst galīgs. Tad tiek izdots izpildraksts un nav iespējams šo īres jautājumu nodot tiesā; šajā brīdī vienīgās pieejamās pārsūdzēšanas tiesības un tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir tie, kas paredzēti izpildes procedūrā.

Noderīgas saites

  • Vīnes pilsēta Deutsch - English
  • Grāca - dzīvošana un ceļošana pilsētā Deutsch - English

C. Starpniecība civillietās (īpaši ģimenes tiesībās)

Šeit mēs aplūkojam strīdu risināšanu, kas ietilpst parasto tiesu jurisdikcijā. Civiltiesību starpniecības likums (Zivilrechts-Mediations-Gesetz, BGBl I 2003/29) nosaka detalizētus noteikumus par starpniecību strīdos, kas ietilpst parasto civillietu tiesu jurisdikcijā. Starpniecība šī likuma nozīmē tiek īstenota tikai tad, ja starpnieks ir kvalificēts speciālists, kas izmanto atzītas metodes.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Likumā paredzēts, ka starpniekam ir jābūt objektīvam un uzmanīgam sarunās ar pusēm, neizturoties labvēlīgāk pret vienu no tām (viņa attieksmei jābūt vienādai pret visiem). Par starpniecības procesa struktūru principā lemj strīda puses, un šis starpniecības nolīgums nosaka procesa principus. Starpniecības sarunu saturs ir slepens visiem dalībniekiem un saskaņā ar Civilprocesa kodeksa (ZPO) 320(4). nodaļu starpniekus nedrīkst izsaukt kā lieciniekus nevienā turpmākajā juridiskajā tiesas procesā. Uz starpniekiem attiecas juridiskās saistības par slepenu informāciju. Ja viņi pārkāpj savu pienākumu turēt informāciju slepenībā, viņiem saskaņā ar krimināllikumu izvirzīs apsūdzību. Par starpniekiem drīkst būt tikai tās personas, kas ir iekļautas īpašā sarakstā. Tas garantē to, ka viņiem ir vajadzīgā speciālā kvalifikācija.

Juridiskā pārstāvība nav obligāta, bet puses drīkst pārstāvēt advokāts, ja vien nav bijusi citāda vienošanās.

Starpniecības mērķis ir panākt pušu vienprātību, izmantojot starpnieka saziņas metodes. Tādēļ starpnieku uzdevumu veikšana, izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus, būtu sarežģīta. Starpnieku pakalpojumu izmantošana ir saistīta ar obligātām izmaksām. Starpnieka pakalpojumu izmaksas nav atkarīgas no lietas apjoma strīdā, bet starpnieka patērētā laika. Starpniecības izmaksas principā tiek sadalītas dalībnieku starpā. Strīda puses vienojas par izmaksu sadalīšanu tiesas procesa gaitā. Principā nav noteikuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu. Ģimenes lietās Federālā veselības, ģimenes un jauniešu lietu ministrija var piešķirt pabalstu atkarībā no ģimenes ienākumiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tā kā starpniecības procedūra ir brīvprātīga, puses to var pārtraukt jebkurā brīdī un lietu var iesniegt parastā tiesā. Saskaņā ar Likuma par starpniecību civillietās 22. nodaļu starpniecība pārtrauc likumīgo ierobežojumu un citus laika ierobežojumus, lai ļautu saistīt tiesības un prasības, kas saistītas ar attiecīgo starpniecību, ja starpniecība sākas un to veic reģistrēts starpnieks. Tātad likumā noteiktais ierobežojums un citi laika ierobežojumi sākas tikai pēc tam, kad ir beidzies starpniecības process.

Starpniecības procesa mērķis ir panākt vienprātību pušu vidū. Šo vienprātību tiesa izpildīt nevar; tas ir ieteikts risinājums, uz kura pamata tiesa var vēlāk balstīt savu lēmumu. Pat pēc risinājuma izstrādāšanas starpniecības procesā puses var jebkurā laikā iesniegt lietu parastā tiesā.

Noderīgas saites

  • Austrijas tiesību akti Deutsch - English federālajā juridiskās informācijas sistēmā
  • Austrijas Federālā Tieslietu ministrija Deutsch - English - français 

D. Samierināšanas padome telekomunikāciju lietās

Padome izskata strīdus par komunikāciju pakalpojumiem. Procedūru galvenokārt izmanto strīdos par norēķināšanos vai izmaksām, bet var arī izmantot par sūdzībām saistībā ar piedāvāto pakalpojumu kvalitāti. Sūdzības var iesniegt gan patērētāji, gan ietekmes grupas. Tomēr samierināšanas procedūra nav obligāta.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Sīku informāciju par strīdu risināšanas procedūru var skatīt 2003. gada likumā par telekomunikācijām (TKG 2003). TKG 122. nodaļa paredz izveidot regulējošu iestādi, lai izstrādātu noteikumus par strīdu risināšanas procedūru.

Strīdu var atrisināt alternatīvi tikai tad, ja visas dažādās iesaistītās puses iesniedz rakstisku iesniegumu samierināšanas padomē, RTR-GmbH, ja visi citi mēģinājumi rast risinājumu ir bijuši nesekmīgi. Līdzdalība procedūrā ir brīvprātīga visām attiecīgajām pusēm, un sarunas var pārtraukt jebkurā brīdī, nenorādot nekādus iemeslus.

Jebkurā tiesvedības posmā iesniedzējus var pārstāvēt advokāts vai jebkāda uzticības persona. Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem var pieprasīt pilnvarot vārdā nosauktu personu veikt šo procesu, kā arī piedalīties sarunās un vienoties par abpusēji pieņemamu risinājumu.

Puses drīkst iesniegt savus argumentus rakstiski vai elektroniskā veidā. Tas arī attiecas uz dokumentu nodošanu. Pamatojoties uz abu pušu izteiktajiem argumentiem un tehniskā speciālista viedokli, kam ir prasīta konsultācija, samierināšanas padome izstrādā ierosināto risinājumu, kuru puses var parakstīt un nosūtīt atpakaļ samierināšanas padomei noteiktā laika periodā. Ja risinājumu nenosūta, samierināšanas padome var izsaukt visus dalībniekus uz mutisku izskatīšanu, ja tā uzskata to par lietderīgu un ja iesniedzējs neiebilst. Samierināšanas padomes ieteikums ir tikai ierosinājums un nav izpildāms. Tomēr, ja abas puses dod savu rakstisku piekrišanu par ieteikumu, tā var pieprasīt izpildīt risinājumu saskaņā ar individuālu tiesību aktu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Samierināšanas procedūra ir bezmaksas, bet katra no strīda pusēm sedz sava advokāta honorāra izdevumus. Ja iesniedzējs nav patērētājs, samierināšanas padome var viņam pieprasīt samaksāt faktiskos izdevumus. Nav noteikuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu, bet zināmos apstākļos patērētājiem kompensē ceļa izdevumus.

Puses drīkst iesniegt lietu tiesā jebkurā brīdī procesa gaitā vai pat pēc tā beigām. Ja samierināšanas padomē ir saņemts iesniegums, rēķina samaksas datums tiek atlikts līdz procesa beigām.

Noderīgas saites

  • Austrijas tiesību akti Deutsch - English federālajā juridiskās informācijas sistēmā
  • Regulators bezvadu un telekomunikāciju jomā Deutsch - English GmbH

E. Vietējo iestāžu starpniecības biroji

Vietējo iestāžu starpniecības biroji ir valsts iestādes, kas izveidotas vietējā mērogā. Tām nav atļauts pieņemt lēmumus; to uzdevums ir mēģināt atrisināt atsevišķus jautājumus strīda pušu starpā, tai skaitā finanšu prasījumus, tiesības uz precēm un kustamo mantu, robežstrīdus, īpašumtiesību strīdus vai jautājumus, kas skar personas apmelošanu. Iesniegums vietējo iestāžu starpniecības birojā ir brīvprātīgs.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Vietējo iestāžu starpniecības biroji tiek izveidoti pēc rajona iestāžu ieteikuma. Pašreiz starpniecības biroji darbojas sešās Austrijas federālajās zemēs.

Vietējo iestāžu starpniecības birojos parasti strādā trīs uzticības personas, kuras ievēl vietējā padome. Saskaņā ar likuma prasībām nevar glabāt atrisināšanas procesu protokolus, kas notiek vietējo iestāžu starpniecības birojos.

Puses var brīvi izvēlēties, vai ierasties uz procesu personīgi vai pilnvarot kādu, kas tās pārstāvēs. Nav obligātas prasības par pārstāvību ar advokāta palīdzību. Pusēm nav obligāti jāpiedalās procesā, bet ir savlaicīgi jāiesniedz atvainošanās par neierašanos.

Vietējo iestāžu starpniecības birojam ir jāuzklausa abas puses. Process ir mutisks; nav noteikumu par procesa veikšanu, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

Procedūra ir bez maksas.

Ja lietu neizdodas atrisināt, to var iesniegt parastā tiesā. Process nerada nekādus šķēršļus noilguma vai citiem termiņiem.

Risinājumam, kas sasniegts ar vietējo iestāžu starpniecības biroja palīdzību, ir tādas pašas sekas kā tiesas risinājumam, un tādēļ tas ir izpildāms saskaņā ar tiesu izpildes procesu.

F. Šķīrējtiesas un advokātu asociāciju samierināšanas centri

Šķīrējtiesās un advokātu asociāciju samierināšanas centros var griezties tie, kas vēlas rast alternatīvus strīda risinājumus attiecībā uz civillietām, komerclietām un ekonomiskām lietām, kā arī īres lietām. To izmantošana ir brīvprātīga.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Advokātu asociācijām Austrijā katrai ir savi noteikumi par šķīrējtiesas un samierināšanas procesu īstenošanu, un šķīrējtiesas vai samierināšanas procesus atsevišķā šķīrējtiesā vai samierināšanas centrā veiks saskaņā ar attiecīgās asociācijas noteikumiem. Samierināšanas procedūras kārtība likumā nav noteikta; informāciju par šķīrējtiesas procedūrām, lūdzu, skatīt A) nodaļā iepriekš.

Līgumiskas vienošanās, kas paredz centienus panākt alternatīvu strīda risinājumu līdz iesniegšanai tiesā, ir saistošas šķīrējtiesas procedūrā, bet ne samierināšanas procedūrā.

Samierināšanas procedūrā piedalās advokāti, un šķīrējtiesneši piedalās šķīrējtiesas procesā, kas notiek samierināšanas centros vai šķīrējtiesās, ko izveidojušas Austrijas advokātu asociācijas. Samierinātāju un šķīrējtiesnešu pienākums ir veikt savus pienākumus pilnībā neatkarīgi un objektīvi vislabākajā veidā saskaņā ar savām zināšanām un spējām un ievērojot savu advokāta profesionālo pienākumu. Uz viņiem attiecas slepenības nosacījums attiecībā uz visu to, ko viņi dzird, veicot savus pienākumus, un viņiem atklāti jāpaziņo par visiem apstākļiem, kas varētu apdraudēt viņu neatkarību vai objektivitāti attiecībā uz pusēm.

Lai arī juridisko pārstāvju vai konsultantu dalība samierināšanas procesā vai šķīrējtiesā ir pilnībā iespējama, nav juridiskas prasības to īstenot. Nav noteikuma par juridisko palīdzību.

Procesa izmaksas samierināšanas centrā un samierināšanas nodevas aprēķina saskaņā ar honorāru tabulu, ko var saņemt attiecīgajā advokātu asociācijā. Principā katrai pusei ir jāsedz savas izmaksas (piemēram, samierināšanas izmaksas, pārstāvības un konsultāciju izmaksas, izdevumi tulkotājiem un tulkiem). Tomēr puses var sagatavot brīvu iekšēju vienošanos par izmaksu sadalīšanu.

Procesa izmaksas šķīrējtiesā un šķīrējtiesneša vai šķīrējtiesnešu grupas izdevumus aprēķina saskaņā ar šķīrējtiesas honorāriem. Tos nosaka saskaņā ar strīda vērtību un aprēķina saskaņā ar izmaksu apjomu, kas saistīts ar šķīrējtiesas noteikumiem, ko izstrādājusi attiecīgā advokātu asociācija. Izmaksu un izdevumu atlīdzināšanu nosaka saskaņā ar to, kurš lietā uzvar, ja vien nav bijusi citāda vienošanās šķīrējtiesas līgumā vai šķīrējklauzulā.

Samierināšanas procesā samierināšanas centrā, ko izveidojusi Austrijas advokātu asociācija, puses drīkst vienoties ar samierinātāju, kas protokolē samierināšanas iznākumu. Šī vienošanās ir saistoša, bet ne izpildāma. Apelācija par atbilstību ir jāiesniedz valsts tiesā vai šķīrējtiesā. Izpildi var pieprasīt vēlāk parastā kārtībā.

Austrijas advokātu asociācijas šķīrējtiesas lēmums ir izpildāms pēc izpildes perioda beigām. Pēc tam izpildi var pieprasīt parastā kārtībā (papildinformāciju skatīt A nodaļā).

Noderīga saite

  • Vispārīgā informācija ir pieejama Deutsch Austrijas advokātu asociācijas konfederācijas tīmekļa vietnē (pakalpojumi/ šķīrējtiesa), kam ir arī saites uz atsevišķu advokātu asociāciju tīmekļa vietnēm.

« Alternatīva strīdu izšķiršana - Vispārīgas ziņas | Austrija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 13-12-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste