Navigation path

Sākumlapa Kontaktinformācija Vietnes plāns

Par pilsoņu iniciatīvu

Atrast iniciatīvu

Ierosināt iniciatīvu

  • RSS
Bieži uzdotie jautājumi

Vispārīgi jautājumi un atbildes par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI)

  1. Kāda ir atšķirība starp EPI un lūgumrakstu?
  2. Vai pilsoņu iniciatīvas pastāv arī dalībvalstīs?
  3. Vai pilsoņi, izmantojot EPI, var prasīt, lai tiktu pārskatīti Līgumi?
  4. Vai ir kāds ES finansējums, kas paredzēts EPI organizatoriem?
  5. Vai var nākt klajā ar iniciatīvu, kura ir pretēja citai aktuālai iniciatīvai? Vai var vairākkārt iesniegt vienu un to pašu iniciatīvas priekšlikumu?
  6. Vai organizatori var atsaukt pilsoņu iniciatīvas priekšlikumu?

Priekšdarbi un pilsoņu komitejas izveide

  1. Saskaņā ar noteikumiem komitejā ir jābūt pārstāvjiem no septiņām dažādām dalībvalstīm. Vai tajā arī ir jābūt septiņu dažādu valstu pilsoņiem, vai tomēr dažiem pārstāvjiem var būt viena un tā pati pilsonība?
  2. Vai ārpussavienības valstu pilsoņi var organizēt pilsoņu iniciatīvu un būt pilsoņu komitejas locekļi?
  3. Kādas ir prasības attiecībā uz pilsoņu komitejas locekļu vecumu?
  4. Vai pilsoņiem jābūt reģistrētiem kā balsotājiem, lai viņi varētu būt pilsoņu komitejas locekļi?
  5. Cik pilsoņu komitejas locekļu ir jānorāda, lai reģistrētu iniciatīvas priekšlikumu?
  6. Vai Eiropas Parlamenta deputāti var būt pilsoņu komitejas locekļi?
  7. Kāds ir komitejas kontaktpersonu uzdevums?

Iniciatīvas priekšlikuma reģistrācija

  1. Kāda informācija ir vajadzīga, lai reģistrētu iniciatīvas priekšlikumu?
  2. Kādu informāciju publicē tīmeklī pēc iniciatīvas priekšlikuma reģistrēšanas?
  3. Kādā valodā var reģistrēt iniciatīvas priekšlikumu?
  4. Vai Komisija tulko iniciatīvas priekšlikumus?
  5. Kādi pārsūdzības līdzekļi ir pilsoņu komitejas rīcībā tad, ja Komisija atsakās reģistrēt viņu iniciatīvas priekšlikumu?
  6. Kur var atrast informāciju par ierosinātajām iniciatīvām, kuras Komisija ir reģistrējusi?

Atbalsta paziņojumu vākšana

  1. Kad organizatori var sākt vākt paziņojumus par atbalstu viņu iniciatīvas priekšlikumam? Cik ilgs laiks atvēlēts vākšanai?
  2. Vai organizatori var izmantot vienu un to pašu veidlapu, lai vāktu parakstus no visiem ES pilsoņiem?
  3. Vai veidlapām ir jābūt tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kur tiek vākti paziņojumi par atbalstu? Vai ir kādas prasības attiecībā uz valodu?
  4. Minimālais atbalsta paziņojumu skaits ir jāsavāc vismaz septiņās dalībvalstīs. Kas notiek ar paziņojumiem par atbalstu, kas savākti tajās dalībvalstīs, kur šis minimālais skaits nav sasniegts?
  5. Cik veciem ir jābūt ES pilsoņiem, lai viņi varētu parakstīt iniciatīvu?
  6. Vai ES pilsoņiem ir jābūt reģistrētiem kā vēlētājiem, lai viņi varētu parakstīt iniciatīvu?
  7. Vai ārpussavienības valstu pilsoņi, kuri dzīvo ES, drīkst parakstīt iniciatīvu?
  8. Ja persona ir vienas dalībvalsts pilsonis, bet dzīvo citā dalībvalstī, kurā dalībvalstī pieskaitīs šīs personas paziņojumu par atbalstu?
  9. Vai ES pilsoņi, kuri dzīvo aiz ES robežām, drīkst parakstīt iniciatīvu? Kurā dalībvalstī pieskaitīs viņu paziņojumus par atbalstu?
  10. Vai pilsoņi, kuri izsaka atbalstu kādai iniciatīvai, var būt droši, ka viņu datus neizmantos kādam citam mērķim?
  11. Vai organizatori drīkst glabāt parakstītāju datus turpmākai informācijas izplatīšanai?

Elektroniskās vākšanas sistēmas sertificēšana, ko veic valsts kompetentā iestāde

  1. Vai iedzīvotāji var būt pārliecināti, ka iniciatīvas parakstīšana internetā ir droša?
  2. Vai organizatori var izmantot vairākas vākšanas sistēmas (piemēram, katrai valsti atsevišķu)?
  3. Vai organizatori var izmantot vienu un to pašu elektronisko vākšanas sistēmu visām dalībvalstīm?
  4. Vai organizatori var prasīt, lai kompetentā valsts iestāde sertificē viņu elektronisko vākšanas sistēmu pirms viņu iniciatīvas priekšlikuma reģistrēšanas Komisijā?
  5. Kādā formātā organizatori paziņojumus par atbalstu, kas savākti internetā, var nosūtīt kompetentajām valsts iestādēm verificēšanai?
  6. Kādi pārsūdzības līdzekļi ir organizatoru rīcībā tad, ja kompetentā valsts iestāde neizsniedz sertifikātu viena mēneša laikā?

Komisijas izveidotā programmatūra elektroniskajām vākšanas sistēmām

  1. Kur var atrast informāciju un padomu par Komisijas izstrādāto programmatūru?
  2. Vai ir iespējams modificēt Komisijas izveidoto programmatūru?

Atbalsta paziņojumu pārbaude, kuru veic kompentās valsts iestādes

  1. Kāda informācija parakstītājiem ir jāsniedz savos paziņojumos par atbalstu?
  2. Kā atbalsta paziņojumus pārbauda?
  3. Kādi pārsūdzēšanas līdzekļi ir organizatoru rīcībā tad, ja valsts kompetentās iestādes neizsniedz sertifikātus trīs mēnešu laikā?

Pilsoņu iniciatīvas iesniegšana Komisijai

  1. Vai organizatoriem ir jānosūta Komisijai visi paziņojumi par atbalstu?

Izvērtēšana, ko veic Komisija, un Komisijas atbilde

  1. Ja Komisija, reaģējot uz pilsoņu iniciatīvu, nolemj izstrādāt tiesību akta priekšlikumu, kas notiek pēc tam?
  2. Kas notiek, ja Komisija nolemj nesekot pilsoņu iniciatīvā izteiktajam aicinājumam? Vai tādā gadījumā ir kādi pārsūdzības līdzekļi?




Vispārīgi jautājumi un atbildes par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI)

  1. Kāda ir atšķirība starp EPI un lūgumrakstu?
    Tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam, kuras jau bija paredzētas iepriekšējos Līgumos, nav pielīdzināmas ar Lisabonas līgumu ieviestajai pilsoņu iniciatīvai.
    • Lūgumrakstus var iesniegt Savienības pilsoņi, kā arī fiziskas vai juridiskas personas, kas dzīvo kādā dalībvalstī vai kurām ir tur reģistrēts birojs, kā individuāli, tā kopā ar citiem pilsoņiem vai personām.
    • Lūgumrakstiem ir jābūt par jautājumiem, kuri ietilpst Eiropas Savienības darbības jomā un kuri tieši skar lūgumraksta (piem., sūdzības) iesniedzējus.
    • Lūgumrakstus adresē Eiropas Parlamentam kā pilsoņu tiešajam pārstāvim ES līmenī.
    • Attiecībā uz lūgumrakstiem nav prasību par minimālo parakstītāju skaitu vai par to, cik plašam ir jābūt atbalstam dažādās ES valstīs.
    • Savukārt pilsoņu iniciatīva dod iespēju pilsoņiem tieši aicināt Komisiju, lai tā ierosina jaunus tiesību aktus tad, ja tos pietiekami plaši atbalsta visā Eiropas Savienībā.

    Vairāk par lūgumrakstiem Eiropas Parlamentam.
  2. Vai pilsoņu iniciatīvas pastāv arī dalībvalstīs?

    , lielākajā daļā dalībvalstu valsts, reģionu vai vietējā līmenī. Tās ļoti atšķiras darbības jomas un procedūras ziņā.

    Piemēri pilsoņu iniciatīvām dalībvalstīs
    Austrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Ungārija.

    Piemēri pilsoņu iniciatīvām reģionu mērogā
    Austrija, Nīderlande, Spānija, Vācija, Zviedrija.

    Piemēri pilsoņu iniciatīvām vietējā mērogā
    Belģija, Itālija, Luksemburga, Slovēnija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija.

    Aiz ES robežām
    ASV, Šveice u.c.

  3. Vai pilsoņi, izmantojot EPI, var prasīt, lai tiktu pārskatīti Līgumi?

    Nē. Līgumā noteikts, ka pilsoņu inicatīva drīkst attiekties tikai uz jautājumiem, par kuriem, pēc pilsoņu ieskata, ir vajadzīgs Savienības tiesību akts, lai tiktu izpildīti Līgumi.

  4. Vai ir kāds ES finansējums, kas paredzēts EPI organizatoriem?

    Nē. Šim nolūkam nav paredzēts nekāds ES finansējums.

  5. Vai var nākt klajā ar iniciatīvu, kura ir pretēja citai aktuālai iniciatīvai? Vai var vairākkārt iesniegt vienu un to pašu iniciatīvas priekšlikumu?

    . Šajā sakarībā nav nekādu ierobežojumu.

  6. Vai organizatori var atsaukt pilsoņu iniciatīvas priekšlikumu?

    , jebkurā laikā, kamēr viņi atbalsta paziņojumus nav nosūtījuši kādai valsts kompetentajām iestādēm verificēšanai.

    Atsaukums ir neatgriezenisks. Attiecībā uz atsauktu iniciatīvas priekšlikumu procedūru nevar atsākt, un visi savāktie atbalsta paziņojumi tiek anulēti un zaudē spēku.

    Iniciatīvu priekšlikumi, kas iezīmēti kā atsaukti, joprojām būs redzami šīs vietnes sadaļā par neaktuālajām iniciatīvām.

Priekšdarbi un pilsoņu komitejas izveide

  1. Saskaņā ar noteikumiem komitejā ir jābūt pārstāvjiem no septiņām dažādām dalībvalstīm. Vai tajā arī ir jābūt septiņu dažādu valstu pilsoņiem, vai tomēr dažiem pārstāvjiem var būt viena un tā pati pilsonība?

    Svarīgi ir tas, kurā valstī viņi dzīvo. To ņem vērā. Viņu pilsonība var būt tāda pati vai atšķirīga.

  2. Vai ārpussavienības valstu pilsoņi var organizēt pilsoņu iniciatīvu un būt pilsoņu komitejas locekļi?

    Nē. Pilsoņu komitejas locekļiem ir jābūt ES pilsoņiem (kādas dalībvalsts pilsoņiem).

  3. Kādas ir prasības attiecībā uz pilsoņu komitejas locekļu vecumu?

    Pilsoņiem jābūt vismaz 18 gadus veciem, izņemot Austrijas pilsoņus vai pastāvīgos iedzīvotājus (Austrijā balsot var no 16 gadu vecuma). Proti, viņiem jābūt pietiekami veciem, lai drīkstētu balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

  4. Vai pilsoņiem jābūt reģistrētiem kā balsotājiem, lai viņi varētu būt pilsoņu komitejas locekļi?

    Nē. Viņiem ir jābūt sasniegušiem vecumu, no kura var piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās (skatiet iepriekšējo jautājumu).

  5. Cik pilsoņu komitejas locekļu ir jānorāda, lai reģistrētu iniciatīvas priekšlikumu?

    Komisija izskatīs informāciju tikai par septiņiem locekļiem, kuri dzīvo septiņās dažādās dalībvalstīs (Eiropas Parlamenta deputāti netiek ņemti vērā). Tāpēc reģistrācijas veidlapā ir jānorāda tikai šie septiņi locekļi.

  6. Vai Eiropas Parlamenta deputāti var būt pilsoņu komitejas locekļi?

    Jā. Tomēr viņus nevar pieskaitīt, lai izpildītu prasību par septiņiem pilsoņiem, kuri dzīvo septiņās dažādās dalībvalstīs. Tāpēc viņi nevar būt to septiņu locekļu vidū, kas minēti reģistrācijas veidlapā.

  7. Kāds ir komitejas kontaktpersonu uzdevums?

    Kontaktpersonas (pārstāvis un vietnieks) ir tiesīgas izteikties un rīkoties komitejas vārdā.

    Visas procedūras gaitā viņi nodrošina saziņu starp komiteju un Eiropas Komisiju, pirmām kārtām rūpējoties, lai Komisija saņemtu visus ar ierosināto iniciatīvu saistītos iesniegumus.

    Abām šīm personām būs pieejams organizatoru konts, un tās saņems visas tām adresētās Komisijas vēstules.

Iniciatīvas priekšlikuma reģistrācija

  1. Kāda informācija ir vajadzīga, lai reģistrētu iniciatīvas priekšlikumu?
    • Pilsoņu iniciatīvas priekšlikuma nosaukums (lielākais 100 rakstzīmes).
    • Priekšlikuma būtība jeb priekšmets (lielākais 200 rakstzīmes).
    • Pilsoņu iniciatīvas priekšlikuma mērķi, kuru labā Komisija aicināta rīkoties (lielākais 500 rakstzīmes).
    • Līgumu noteikumi, par kuriem organizatoriem ir viedoklis, ka tie attiecas uz viņu ierosināto rīcību.
    • Pilsoņu komitejas septiņu locekļu personas dati (pilns vārds, uzvārds, pasta adrese, pilsonība un dzimšanas datums), īpaši norādot pārstāvi un viņa vietnieku, kā arī viņu e-pasta adreses.
    • dokumenti, kas apliecina pilsoņu komitejas septiņu locekļu pilnu vārdu, uzvārdu, pasta adresi, valstspiederību un dzimšanas datumu,
    • Visi avoti, kas sniedz finansējumu un atbalstu pilsoņu iniciatīvai (kas ir zināmi reģistrēšanās laikā) un kuru sniegtās palīdzības apjoms gadā no viena sponsora pārsniedz 500 eiro.

    Organizatori var (tas nav obligāti):
    • norādīt iniciatīvas tīmekļa vietnes adresi (ja tāda ir),
    • pievienot pielikumu (maksimālais pieļaujamais apjoms 5 MB), kur sniegta sīkāka informācija par pilsoņu iniciatīvas priekšlikuma būtību jeb priekšmetu, mērķiem un kontekstu, un
    • tiesību akta projektu (maksimālais pieļaujamais apjoms 5 MB).
  2. Kādu informāciju publicē tīmeklī pēc iniciatīvas priekšlikuma reģistrēšanas?

    Visu saturu, kas ir saistīts ar iniciatīvas priekšlikumu (nosaukumu, priekšmetu, mērķus, Līgumu noteikumus, kurus organizētāji uzskata par atbilstīgiem un svarīgiem, un visu pārējo sniegto informāciju), un iniciatīvas atbalsta un finansējuma avotus.

    No organizatoru personas datiem publicē vienīgi kontaktpersonu (pārstāvja un vietnieka) pilnos vārdus un uzvārdus un viņu e-pasta adreses.

    Plašāk paziņojumā par personas datu aizsardzību

  3. Kādā valodā var reģistrēt iniciatīvas priekšlikumu?
  4. Vai Komisija tulko iniciatīvas priekšlikumus?

    Nē. Pašu organizatoru ziņā ir pārtulkot savu iniciatīvas priekšlikumu visās vēlamajās valodās.

    Kad ir apstiprināta reģistrācija vienā no oficiālajām valodām, organizatori var Komisijai iesniegt savas iniciatīvas priekšlikuma tulkojumus citās ES oficiālajās valodās (vismaz nosaukuma, iniciatīvas būtības jeb priekšmeta un mērķu tulkojumus). Komisija pārbaudīs, vai salīdzinājumā ar nosaukuma, priekšmeta un mērķu formulējumu oriģinālvalodā nav acīmredzamu un būtisku neatbilstību, un tikai pēc tam tos augšupielādēs reģistrā.
  5. Kādi pārsūdzības līdzekļi ir pilsoņu komitejas rīcībā tad, ja Komisija atsakās reģistrēt viņu iniciatīvas priekšlikumu?

    Lēmumam par reģistrēšanu vai nereģistrēšanu ir tiesisks pamatojums. Tāpēc to var apstrīdēt. Ja Komisija atteiksies iniciatīvu reģistrēt, organizatorus informēs par iemesliem un visiem tiesiskās un ārpustiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kuri ir viņu rīcībā.

    Tostarp par iespēju ierosināt lietu ES Tiesā vai iesniegt sūdzību (par administratīvu kļūmi) Eiropas Ombudam.
  6. Kur var atrast informāciju par ierosinātajām iniciatīvām, kuras Komisija ir reģistrējusi?

    Negatīvās atbildes, kuras Komisija sniegusi saistībā ar ierosinātajām iniciatīvām, kurām netika izpildīti reģistrācijas noteikumi, kas paredzēti Regulā par pilsoņu iniciatīvu, skatiet te.

Atbalsta paziņojumu vākšana

  1. Kad organizatori var sākt vākt paziņojumus par atbalstu viņu iniciatīvas priekšlikumam? Cik ilgs laiks atvēlēts vākšanai?
    Viņi var sākt tajā dienā, kad saņemts apstiprinājums, ka Komisija iniciatīvas priekšlikumu ir reģistrējusi.

    No iniciatīvas priekšlikuma reģistrēšanas dienas organizatoriem ir viens gads, lai savāktu paziņojumus par atbalstu.

  2. Vai organizatori var izmantot vienu un to pašu veidlapu, lai vāktu parakstus no visiem ES pilsoņiem?

    . Organizatoriem jālieto katrai dalībvalstij sava veidlapa, to izvēloties atkarībā no tā, no kuras valsts ir parakstītājs. Tas nozīmē, ka visiem, kas parakstījušies vienā un tajā pašā veidlapā, jābūt no vienas un tās pašas dalībvalsts.

    Katrā veidlapā organizatoriem vispirms jānorāda, kurai dalībvalstij tā tiks nosūtīta. Tikai tie pilsoņi, kuri drīkst parakstīties šai dalībvalstij, drīkst izmantot šo veidlapu.

  3. Vai veidlapām ir jābūt tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kur tiek vākti paziņojumi par atbalstu? Vai ir kādas prasības attiecībā uz valodu?

    Organizatori drīkst vākt paziņojumus jebkurā dalībvalstī un jebkurā oficiālajā ES valodā.

    Tomēr informācijai, kuru veidlapā sniedz par iniciatīvas priekšlikumu (Regulas III pielikuma 5. līdz 7. punkts), jābūt vienā no valodām, kurās iniciatīvas priekšlikums publicēts šajā vietnē.

  4. Minimālais atbalsta paziņojumu skaits ir jāsavāc vismaz septiņās dalībvalstīs. Kas notiek ar paziņojumiem par atbalstu, kas savākti tajās dalībvalstīs, kur šis minimālais skaits nav sasniegts?

    Šos paziņojumus par atbalstu, protams, pieskaitīs parakstītāju skaitam, lai sasniegtu viena miljona mērķi, bet attiecīgās dalībvalstis neņems vērā attiecībā uz prasību par ceturtdaļu dalībvalstu.

  5. Cik veciem ir jābūt ES pilsoņiem, lai viņi varētu parakstīt iniciatīvu?

    Pilsoņiem jābūt vismaz 18 gadus veciem, izņemot Austrijas pilsoņus vai pastāvīgos iedzīvotājus (Austrijā balsot var no 16 gadu vecuma). Proti, viņiem jābūt pietiekami veciem, lai drīkstētu balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

  6. Vai ES pilsoņiem ir jābūt reģistrētiem kā vēlētājiem, lai viņi varētu parakstīt iniciatīvu?

    Nē. Viņiem tikai ir jābūt sasniegušiem vecumu, no kura var piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās (skatiet iepriekšējo jautājumu).

  7. Vai ārpussavienības valstu pilsoņi, kuri dzīvo ES, drīkst parakstīt iniciatīvu?

    Nē. Parakstīties drīkst tikai ES pilsoņi (kādas dalībvalsts pilsoņi).

  8. Ja persona ir vienas dalībvalsts pilsonis, bet dzīvo citā dalībvalstī, kurā dalībvalstī pieskaitīs šīs personas paziņojumu par atbalstu?
    Atkarībā no tā, kādus datus prasa šīs dalībvalstis, šī persona, iespējams, var izvēlēties vienu vai otru dalībvalsti, paturot prātā, ka tā drīkst parakstīties par iniciatīvu tikai vienreiz. Pēc datiem, kurus šī persona sniedz savā atbalsta paziņojumā (piemēram, pases numura vai uzturēšanās kartes numura) noteiks, kurai dalībvalstij pieskaitāms šīs personas paziņojums par atbalstu.
    Piemērs
    Austrijas pilsonis, kurš dzīvo Igaunijā, var
    • aizpildīt Igaunijai domāto veidlapu (norādot pilnu vārdu(-us), uzvārdu(-us), adresi, dzimšanas vietu un pilsonību). Tādā gadījumā viņa atbalsta paziņojumu pārbaudīs un tāpēc arī pieskaitīs Igaunijā,
    • vai aizpildīt Austrijai domāto veidlapu (norādot papildus iepriekš minētajiem datiem personas identifikācijas dokumenta numuru no saraksta, kuru pieņem Austrija un kurš ir pieejams Regulas III pielikuma C daļā (pases vai personas apliecības numuru)). Tādā gadījumā viņa atbalsta paziņojumu pārbaudīs un tāpēc arī pieskaitīs Austrijā.

    Jebkurā gadījumā pilsoņi drīkst parakstīt iniciatīvu tikai vienu reizi.
  9. Vai ES pilsoņi, kuri dzīvo aiz ES robežām, drīkst parakstīt iniciatīvu? Kurā dalībvalstī pieskaitīs viņu paziņojumus par atbalstu?

    Tas ir atkarīgs no dalībvalsts, kuras pilsoņi viņi ir.

    Atkarībā no attiecīgās dalībvalsts izvirzītajām prasībām viņiem var būt vai nu atļauts, vai aizliegts parakstīties. Tas ir tā tāpēc, ka dažas dalībvalstis nevar pārbaudīt savu ārpussavienības valstīs dzīvojošo pilsoņu paziņojumus par atbalstu.

    Tiem, kuri drīkst parakstīties, paziņojumus par atbalstu pieskaitīs viņu pilsonības dalībvalstī.

  10. Vai pilsoņi, kuri izsaka atbalstu kādai iniciatīvai, var būt droši, ka viņu datus neizmantos kādam citam mērķim?

    Pilsoņu iniciatīvas regula paredz, ka visas iesaistītās personas — organizatori, dalībvalstis un Komisija — pilnībā nodrošina datu aizsardzību pilsoņu iniciatīvas organizēšanas un turpmākās norises laikā.

    Personas datu aizsardzības jomā spēkā esošā likumdošana attiecas uz personas datu apstrādi, kuru veic pilsoņu iniciatīvas vajadzībām. Datu apstrādes uzraudzītāji, kas šajā gadījumā ir organizatori, par katru kaitējumu, kuru tie nodara, ir atbildīgi saskaņā ar piemērojamo valsts likumdošanu, un tiks sodīti par jebkuru Regulas pārkāpumu.

  11. Vai organizatori drīkst glabāt parakstītāju datus turpmākai informācijas izplatīšanai?

    Nošķirti no datiem, kas sniedzami oficiālajā veidlapā, datus var izmantot vienīgi tam, lai izteiktu atbalstu iniciatīvas priekšlikumam atbilstīgi Regulas par pilsoņu iniciatīvu 12. panta 3. punktam. Tomēr organizatori drīkst lūgt parakstītājiem, lai viņi atsevišķi sniedz savu kontaktinformāciju; to drīkst izmantot attiecīgo personu informēšanai ar nosacījumu, ka tiek ievērota personas datu aizsardzības likumdošana.

Elektroniskās vākšanas sistēmas sertificēšana, ko veic valsts kompetentā iestāde

  1. Vai iedzīvotāji var būt pārliecināti, ka iniciatīvas parakstīšana internetā ir droša?

    Paziņojumu par atbalstu vākšana tīmeklī drīkst sākties tikai tad, kad attiecīgo elektronisko vākšanas sistēmu sertificējusi kompetentā valsts iestāde.

    Sertificēšanas gaitā pārbauda, vai sistēma atbilst minimālajām drošības un tehniskajām prasībām, kas izvirzītas Regulas par pilsoņu iniciatīvu 6. pantā. Proti, iestādēm jāpārbauda, vai sistēma atbilst detalizētajām tehniskajām specifikācijām, kas iekļautas Komisijas Īstenošanas regulā Nr. (ES) 1179/2011 lar ko nosaka tehniskās specifikācijas vākšanas tiešsaistes sistēmām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu.

    Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad organizētāji izmanto Komisijas izveidotas atklātā pirmkoda lietojumprogrammas.

  2. Vai organizatori var izmantot vairākas vākšanas sistēmas (piemēram, katrai valsti atsevišķu)?

    Jā. Tomēr viņiem būs jāgādā, ka katru sistēmu sertificē atsevišķi.

  3. Vai organizatori var izmantot vienu un to pašu elektronisko vākšanas sistēmu visām dalībvalstīm?

    Jā. Šī sistēma būs jāsertificē vienreiz, un tas būs jādara tai dalībvalstij, kurā datus glabās.

  4. Vai organizatori var prasīt, lai kompetentā valsts iestāde sertificē viņu elektronisko vākšanas sistēmu pirms viņu iniciatīvas priekšlikuma reģistrēšanas Komisijā?

    . Tomēr, pieprasot sertificēšanu, viņiem būs jānorāda ierosinātās iniciatīvas precīzs nosaukums.

    Tomēr tas, ka elektroniskā vākšanas sistēma ir sertificēta kā atbilstīga, neietekmē Komisijas lēmumu par attiecīgā iniciatīvas priekšlikuma reģistrāciju.

  5. Kādā formātā organizatori paziņojumus par atbalstu, kas savākti internetā, var nosūtīt kompetentajām valsts iestādēm verificēšanai?

    Organizatori atbalsta paziņojumus var nosūtīt kompetentajām valsts iestādēm drukātus vai elektroniski. Internetā savāktos atbalsta paziņojumus var izdrukāt un tad nosūtīt pa pastu vai arī nosūtīt elektroniski, izmantojot tādus drošus līdzekļus kā šifrētas datnes, kas saglabātas kompaktdiskā (CD-ROM). Var izmantot arī XML datnes, ja tādas pieņem attiecīgā valsts iestāde. Komisijas izstrādātās lietojumprogrammas ļauj eksportēt paziņojumus par atbalstu XML formātā.

  6. Kādi pārsūdzības līdzekļi ir organizatoru rīcībā tad, ja kompetentā valsts iestāde neizsniedz sertifikātu viena mēneša laikā?

    Organizatori var izmantot valstī paredzētos pārsūdzības līdzekļus. Viņi var vērsties valsts administratīvajās vai tiesu iestādēs (tostarp pie valsts vai reģiona tiesībsarga (ombuda)).

    Organizatori arī var iesniegt sūdzību Eiropas Komisijai par ES tiesību aktu neievērošanu.

Komisijas izveidotā programmatūra elektroniskajām vākšanas sistēmām

  1. Kur var atrast informāciju un padomu par Komisijas izstrādāto programmatūru?

    Programmatūras pēdējā versija ir publicēta JoinUp, kur varat atrast arī iepriekšējās versijas, kā arī noderīgu informāciju un dokumentus par programmatūras lejupielādi un pārvaldīšanu (ja jums vajadzīga dokumentācija, skatiet sadaļu “e-Library”). Turklāt sadaļās “Forums” un “News & blogs” varat uzdot jautājumus par šo programmatūru, kā arī atrast citu lietotāju uzdotos jautājumus un atbildes uz tiem.

  2. Vai ir iespējams modificēt Komisijas izveidoto programmatūru?

    Komisijas izstrādātā programmatūra nodrošina paziņojumu par atbalstu elektroniskai vākšanai vajadzīgās funkcijas atbilstīgi Regulas par pilsoņu iniciatīvu noteikumiem. Tomēr organizatori, iespējams, vēlas šīs programmatūras elementus labāk pielāgot savām vajadzībām. Tā kā šī ir atklātā pirmkoda programmatūra, visus tās elementus var modificēt.

    Taču organizatoriem, kas vēlas izmantot programmatūras modificētu versiju, ir jānodrošina, lai tā joprojām atbilstu Regulas par pilsoņu iniciatīvu 6. panta 4. punktam un attiecīgajām tehniskajām specifikācijām (sk. Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1179/2011).

    Tad, ja ir izmainīta jebkura no programmatūras svarīgākajām funkcijām, vairs nav garantijas, ka tā atbilst iepriekšminētajām prasībām, un kompetentā valsts iestāde sertificēšanas procedūru veiks tā, it kā sistēmā nebūtu izmantota Komisijas izstrādātā programmatūra (programmatūras pakotne ir sagatavota, izmantojot jaucējkodu, ko valsts kompetentā iestāde var pārbaudīt, lai pārliecinātos, ka sertifikācijai iesniegtā versija nav izmainīta). Tomēr datubāzes līmeņa elementus (piemēram, ievadīto datu automātiskās pārbaudes procedūras noteikumus) var izmainīt, neapdraudot atbilstību Regulai.

Atbalsta paziņojumu pārbaude, kuru veic kompentās valsts iestādes

  1. Kāda informācija parakstītājiem ir jāsniedz savos paziņojumos par atbalstu?

    Tas, kādi dati jāsniedz, atkarīgs no tā, no kuras ES dalībvalstis viņi ir. Tas tā ir tāpēc, ka parakstītāju paziņojumus par atbalstu verificē dalībvalstis, tās arī apliecina katrā valstī savākto derīgo paziņojumu skaitu. Līdz ar to datiem jābūt tādiem, kas pēc dalībvalstu ieskatiem ir nepieciešami, lai varētu verificēt paziņojumus par atbalstu.

    Prasītie dati varētu būt šādi: vārds, uzvārds, adrese, datums un dzimšanas vieta, pilsonība un vairākās dalībvalstīs arī personas identifikācijas numurs.

    Dažās dalībvalstīs neprasa visus šos datus (piemēram, netiek prasīta pilna adrese, dzimšanas vieta vai datums).

    Lai precīzi noskaidrotu attiecīgās prasības, skatiet divas atbalsta paziņojumu paraugveidlapas Regulas par pilsoņu iniciatīvu III pielikumā (A un B daļa).

    Skatiet III pielikuma C daļu , lai iepazītos ar to dokumentu un / vai numuru sarakstu, kurus pieņem katra dalībvalsts, kurā tiek prasīts personas identifikācijas numurs.

  2. Kā atbalsta paziņojumus pārbauda?

    Organizatoriem paziņojumu par atbalstu veidalpas jānosūta kompetentajām valsts iestādēm. Tās veiks piemērotas pārbaudes, lai apliecinātu savākto derīgo paziņojumu skaitu. Šādas pārbaudes var tikt veiktas nejaušas izlases veidā.

  3. Kādi pārsūdzēšanas līdzekļi ir organizatoru rīcībā tad, ja valsts kompetentās iestādes neizsniedz sertifikātus trīs mēnešu laikā?

    Organizatori var izmantot valstī paredzētos pārsūdzības līdzekļus. Viņi var vērsties valsts administratīvajās vai tiesu iestādēs (tostarp pie valsts vai reģiona tiesībsarga (ombuda)).

    Organizatori arī var iesniegt sūdzību Eiropas Komisijai par ES tiesību aktu neievērošanu.

Pilsoņu iniciatīvas iesniegšana Komisijai

  1. Vai organizatoriem ir jānosūta Komisijai visi paziņojumi par atbalstu?

    , izmantojot organizatoru kontu, kas atrodas šajā tīmekļa vietnē, viņiem tikai jānosūta iesnieguma veidlapa, kā arī visu no valsts kompetentajām iestādēm saņemto sertifikātu kopijas, kas apliecina, ka ir sasniegts prasītais atbalsta paziņojumu skaits.

Izvērtēšana, ko veic Komisija, un Komisijas atbilde

  1. Ja Komisija, reaģējot uz pilsoņu iniciatīvu, nolemj izstrādāt tiesību akta priekšlikumu, kas notiek pēc tam?

    Uz Komisijas priekšlikumu attiecas attiecīga likumdošanas procedūra.

    Priekšlikumu izskata un tad pieņem likumdevējs (parasti Eiropas Parlaments un Padome vai atsevišķos gadījumos tikai Padome), un tikai tad tas iegūst likuma spēku.

  2. Kas notiek, ja Komisija nolemj nesekot pilsoņu iniciatīvā izteiktajam aicinājumam? Vai tādā gadījumā ir kādi pārsūdzības līdzekļi?

    Nē. Atšķirībā no lēmumiem par reģistrēšanu šī lēmuma pamatā ir politiska analīze, kuru Komisija veic par iniciatīvas būtību, un tas nav apstrīdams.

    Pilsoņu iniciatīva ir darba kārtību veidojoša iniciatīva, kas uzliek Komisijai par pienākumu nopietni izvērtēt pilsoņu prasības, bet Komisijai nav obligāta pienākuma tās izpildīt.

    Tomēr, ja Komisija nolems, ka nerīkosies, tā visiem saprotamā veidā izskaidros savus apsvērumus un motīvus.