Valsts atbalsts – Ievads

Valsts atbalsta noteikumu lauksaimniecîbas nozarç pamatâ ir trîs daþâdas perspektîvas. Pirmkârt, valsts atbalsta noteikumu principi lauksaimniecîbâ atbilst konkurences politikas pamatprincipiem. Otrkârt, valsts atbalsta noteikumiem lauksaimniecîbâ jâbût saskaòâ ar Kopienas kopçjo lauksaimniecîbas un lauku attîstîbas politiku. Visbeidzot, noteikumiem ir jâatbilst Kopienas starptautiskajâm saistîbâm, jo îpaši PTO Lauksaimniecîbas nolîgumam.

Atbilstîgi šîm perspektîvâm ir pieòemti atsevišíi daþi juridiski instrumenti, kas ir spçkâ tikai lauksaimniecîbas nozarç. Lauksaimniecîbas nozare ir definçta kâ Lîguma I pielikumâ norâdîto produktu raþošana un tirdzniecîba. No otras puses daþi no Kopienas konkurences politikas juridiskajiem instrumentiem nav attiecinâmi uz valsts atbalstu lauksaimniecîbas nozarç, piemçram, de minimis atbalsta noteikumi.

Šajâ lapâ ir piedâvâta informâcija par pašlaik spçkâ esošajiem valsts atbalsta instrumentiem. Turklât jûs atradîsiet saites uz citâm vietnçm un saitçm, kas saistîtas ar Komisijas lçmumiem par valsts atbalstu.

Valsts atbalsts – Vispârçja informâcija

Brîvas un netraucçtas konkurences sistçmas uzturçšana ir viens no Eiropas Kopienas pamatprincipiem. Kopienas politika attiecîbâ uz valsts atbalstu tiecas nodrošinât brîvu konkurenci, efektîvu resursu piešíiršanu un Kopienas tirgus vienotîbu, tajâ pašâ laikâ ievçrojot Eiropas Savienîbas starptautiskâs saistîbas.

Lîguma 33. pantâ ir formulçti kopçjâs lauksaimniecîbas politikas mçríi. Izstrâdâjot kopçjo lauksaimniecîbas politiku un konkrçtus tâs piemçrošanas veidus, jâòem vçrâ lauksaimnieciskâs darbîbas îpatnîbas, kas izskaidrojamas ar lauksaimniecîbas struktûru un daþâdu lauksaimniecîbas reìionu struktûras un dabas atšíirîbâm, un ar to, ka vajadzîgie pielâgojumi jâveic pakâpeniski un ka lauksaimniecîba ir nozare, kas ir cieši saistîta ar tautsaimniecîbu kopumâ.

Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 spçkâ stâšanâs rosinâja iniciatîvu pârskatît, atjauninât un konsolidçt Komisijas ievçrotos noteikumus, izvçrtçjot dalîbvalstu priekšlikumus valsts atbalsta piešíiršanai lauksaimniecîbas nozarç un piemçrojot ar EK Lîguma 87. panta 2. un 3. punktu izveidotos atbrîvojumus. Komisija 2006. gadâ pçc daudzpusçjas apspriešanâs ar dalîbvalstîm pieòema jaunas visaptverošas Kopienas pamatnostâdnes valsts atbalstam lauksaimniecîbas nozarç, kuras stâjâs spçkâ 2007. gada 1. janvârî.

Gâdâjot par jauniem, skaidri noteiktiem principiem, kas bûtu piemçroti daþâdiem atïauta valsts atbalsta veidiem, pamatnostâdnçs tika ievçrotas jaunâs tendences lauksaimniecîbas politikâ un jo îpaši vajadzîba, no vienas puses, uzlabot un veicinât lauksaimniecîbas produktu kvalitâti un, no otras puses, saglabât lauku vides tradicionâlo mantojumu.

Jauno pamatnostâdòu izejas punkts ir nosacîjums, ka jebkuram valsts atbalstam lauksaimniecîbas nozarç ir jâatbilst Kopienu kopçjai lauksaimniecîbas un lauku attîstîbas politikai un Kopienas starptautiskajâm saistîbâm, jo îpaši PTO Lauksaimniecîbas nolîgumam. Jebkâds valsts atbalsts, kas traucç kopçjâm tirgus organizâcijâm, ir aizliegts, jo dalîbvalstis, pieòemot kopâjo tirgus organizâciju noteikumus, ir nolçmušas nepieïaut, ka vienpusçji atbalsta pasâkumiem traucçtu Kopienas atbalstam attiecîbâ uz produktu cenâm.

Turklât saskaòâ ar Eiropas Kopienu tiesas noteiktajiem principiem valsts atbalstam ir jâdod reâls ieguldîjums noteiktu reìionu atdsevišíu saimniecisko darbîbu attîstîbâ. Valsts atbalsts, kas domâts tikai saòçmçja finasiâlâs situâcijas uzlabošanai, neparedzot paša saòçmçja lîdzdalîbu, nekad nav uzskatâms par atbilstošu EK Lîgumam.

Šo vispârçjo principu kontekstâ pamatnostâdnçs ir raksturoti galvenie atbalsta veidi, kurus Komisija var pieòemt, kâ arî atbalsta piešíiršanas nosacîjumi. Tos var apkopot šâdi:

• atbalsts ieguldîjumiem saimniecîbâs parasti pieïaujams, neparsniedzot 40% no attaisnotajiem izdevumiem vai 50% mazâk labvçlîgos apgabalos; daþreiz atbalsts atïauts lielâkâ apmçrâ, ja ieguldîjumi saistîti ar tradicionâlâs ainavas saglabâšanu, saimniecîbas çku nodošanu par labu sabiedrîbas interesçm vai arî ar vides, dzîvnieku labturîbas vai higiçnas uzlabošanu;
• no šî brîþa turpmâk atbalstu ieguldîjumiem, kas attiecas uz lauksaimniecîbas produktu apstrâdi un tirdzniecîbu, regulçs rûpniecîbas nozarei piemçrojamie valsts atbalsta noteikumi. Tomçr kopumâ atbalsta intensitâte bûs augstâka nekâ tie ir rûpniecîbas nozarç;
• atbalsts, kas piešíirts attiecîbâ uz lauksaimnieku brîvprâtîgi îstenotiem agrovides un citiem vides aizsardzîbas pasâkumiem;
• atbalsts, lai kompensçtu nelabvçlîgus nosacîjumus mazâk labvçlîgajos apgabalos;
• atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem darbîbas uzsâkšanai;
• atbalsts agrâkai aiziešanai pensijâ, laiksaimniecisko darbîbu vai raþošanas, pârstrâdes vai tirdzniecîbas izbeigšanai;
• atbalsts raþotâju grupu izveidei;
• atbalsts,lai kompensçtu zaudçjumus, ko lauksaimniskajai raþošanai vai raþošanas lîdzekïiem radîjušas dabas katastrofas vai ârkârtas apstâkïi, nelabvçlîgi laika apstâkïi vai dzîvnieku un augu slimîbu uzliesmojumi, un atbalsts, ko piešíir pasâkumiem, kas sekmç šâdu risku apdrošinâšanu;
• abalsts augstas kvalitâtes lauksaimniecîbas produktu raþošanai un tirdzniecîbai, tehniskâs palîdzîbas nodrošinâšani raþotâjiem un mâjlopu ìençtiskâs kvalitâtes uzlabošani;
• atbalsts îpašai palîdzîbai attâlajiem reìioniem un Egejas jûras salâm;
• Natura 2000 maksâjumi un maksâjumi, kas saistîti ar Direktîvu 2000/60/EK;
• atbalsts standartu ievçrošanas nodrošinâšanai;
• atbalsts lauksaimniecîbas produktu reklamçšanai;
• atbalsts saistîbâ ar akcîzes nodokïa atbrîvojumu saskaòâ ar Direktîvu 2003/96/EK (enerìijas un elektronenerìijas aplikšana ar nodokli);
• atbalsts meþa nozarei.

Papildus šîm kategorijâm, kuras îpaši atrunâtas pamatnostâdnçs, atbalstu var arî piešíirt saskaòâ ar Kopienas nostâdnçm pçtniecîbas un attîstîbas jomâ, grûtbâs nonâkušo saimniecîbu glâbšanai un restrukturizâcijai, kâ arî nodarbinâtîbas atbalstîšanai.

Komisijas lîmenî îpašas ar valsts atbalstu lauksaimniecîbâ saistîtas lietas ir Lauksaimniecîbas ìenerâldirektorâta kompetencç.

Ar valsts atbalstu lauksaimniecîbâ jâsaprot visa veida valsts atbalstu,ieskaitot atbalsta pasâkumus, kurus finansç parafiskâlo nodevu veidâ, ko piešíir saskaòâ ar darbîbâm lauksaimniecîbas produktu raþošanas, pârstrâdes un tirdzniecîbas jomâ.

„Lauksaimniecîbas produkti” ir: produkti, kas uzskaitîti Lîguma I pielikumâ, produkti, kas apzîmçti ar KN kodu 4502, 4503 un 4504 (koría izstrâdâjumi), pârstrâdâti lauksaimniecîbas produkti, kas iegûti no raþošanas procesa atliekâm, tâdi kâ piena un piena produktu atdarinâšanai vai aizstâšanai paredzçtie produkti, izòemot produktus, uz kuriem attiecas Padomes 1999. gada 12. decembra Regula (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecîbas un akvakultûras produktu tirgus kopçju organizâciju.

Ievads

Tiesîbu akti

Veidlapas

Komisijas lçmumi

Atbrîvojuma regula (EK) Nr. 1857/2006

Jaunâs dalîbvalstis: Esošais atbalsts

Valsts atbalsta reìistrs

Rezultâtu apkopojums

Skatît arî:

EK Konkurences ìenerâldirektorâts

Eiropas Kopienu Tiesa

Ja jums ir jautâjumi, lûdzam sazinâties ar mums.

E-pasts:
AGRI-STATE-AIDS@ec.europa.eu
fax:
++32 2-2962151
Tâlruòa numurs:
++32 2-2965725