Lauksaimniecība un lauku attīstība

Lauku attīstība 2014.–2020. gadā

Lauku attīstība 2014.–2020. gadā

Lauku attīstība 2014.–2020. gadā
Lauku attīstība 2014.–2020. gadā

ES lauku attīstības politika palīdz ES lauku apvidiem atrisināt dažādas ekonomiskās, vides un sociālās problēmas, ar kurām saskaramies 21. gadsimtā. Lauku attīstības politiku bieži sauc par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) “otro pīlāru”. Tā papildina lauksaimniekiem paredzēto tiešo maksājumu sistēmu un lauksaimniecības tirgu pārvaldības pasākumus (tā dēvēto “pirmo pīlāru”). Lauku attīstības politikā vairāki mērķi ir tādi paši kā citiem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF).

ES lauku attīstības politiku finansē, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), kura rīcībā 2014.–2020. gada periodā ir 100 miljardi eiro. Katrai ES valstij no fonda tiek piešķirti finanšu līdzekļi uz 7 gadiem. Šie līdzekļi piesaistīs arī dalībvalstu publiskā sektora finansējumu – veselu 61 miljardu eiro.

 

Šajā laikposmā 28 dalībvalstīs darbojas 118 dažādas lauku attīstības programmas, no kurām 20 ir vienotas valsts programmas, bet 8 dalībvalstis ir izvēlējušās risinājumu ar divām vai vairākām (reģionālajām) programmām.

 

ES lauku attīstības programmu sistēma

Dalībvalstis un reģioni izstrādā savas lauku attīstības programmas, pamatojoties uz to teritorijā pastāvošajām vajadzībām un pievēršoties vismaz četrām no pavisam sešām kopīgajām ES prioritātēm:

 

  • veicināt zināšanu pārnesi un inovāciju lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku apvidos,
  • uzlabot visu veidu lauksaimniecības rentabilitāti un konkurētspēju un sekmēt inovatīvas lauksaimniecības tehnoloģijas un meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu,
  • veicināt pārtikas aprites organizēšanu, dzīvnieku labturību un riska pārvaldību lauksaimniecībā,
  • atjaunot, saglabāt un uzlabot ar lauksaimniecību un mežsaimniecību saistītās ekosistēmas,
  • veicināt resursu efektīvu izmantošanu un atbalstīt pāreju uz klimata pārmaiņām sagatavotu mazoglekļa ekonomiku lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē,
  • veicināt sociālo iekļautību, nabadzības mazināšanu un ekonomisko attīstību lauku apvidos.

 

Lauku attīstības prioritātes ir iedalītas prioritārajās jomās. Piemēram, resursefektivitātes prioritāte ietver prioritārās jomas “samazināt siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisijas lauksaimniecībā” un “veicināt oglekļa uzglabāšanu un piesaisti lauksaimniecībā un mežsaimniecībā”. Savās lauku attīstības programmās dalībvalstis un reģioni nosaka kvantitatīvos mērķus šajās prioritārajās jomās. Tad tās izklāsta, ar kādiem pasākumiem šie mērķi tiks sasniegti un cik daudz līdzekļu tās piešķirs katram pasākumam. Vismaz 30 % no katras lauku attīstības programmas finansējuma jāatvēl pasākumiem, kas attiecas uz vidi un klimata pārmaiņām, un vismaz 5 % – LEADER.  Vairāk par iecerētajiem ESIF rezultātiem uzzināsit Atklāto datu platformā un katras lauku attīstības programmas faktu lapās.

 

Lauku attīstība – ES investīciju stratēģijas daļa

Sākot no 2014. gada, dalībvalstīm jāsagatavo partnerības nolīgums, kurā jāparedz visu ES strukturālo investīciju finansējuma (ESIF) koordinēšana katrā valstī. Eiropas Komisija un ES dalībvalstis arī sadarbojas ar Eiropas Investīciju banku (EIB) un veido finanšu instrumentus ELFLA ietvaros. Lauku attīstības politikas īstenošana un ietekme tiek rūpīgi pārraudzīta un izvērtēta. Plašākas ziņas par atsevišķiem projektiem ir atrodamas Eiropas Lauku attīstības tīkla (ENRD), Eiropas Inovācijas partnerības (EIP) tīkla vietnēs un tīmekļa vietnē “Uz rezultātu virzīts ES budžets”.EUbudget4results