KLP skolām

Eiropas
Kopējā
Lauksaimniecības
PolitikaKLP

Rūpes par
mūsu saknēm

KLP fakti: vai zinājāt?

  • Kopējā Lauksaimniecības Politika ir viena no visintegrētākajām politikām ES.
  • Pašreiz lauksaimniecība un lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozare veido 46 miljonus darbavietu un 6 % Eiropas IKP.
  • Vidēja ES ģimene tērē aptuveni 15 % savu mēneša ienākumu pārtikai, kas ir uz pusi mazāk, nekā pirms 50 gadiem.
  • Lauksaimnieki pārvalda vairāk nekā pusi Eiropas zemes, tādējādi viņiem ir nozīmīga loma tās dabas resursu aizsardzībā.

KLP mūsu dzīvē

Liela daļa no tā, ko mēs patērējam ikdienā, sākot ar pienu, maizi un gaļu, līdz pat dārzeņiem, eļļai un apģērbam, nāk no kādas saimniecības.

Lauksaimniecība ir mūsu ikdienas dzīves pamatā, tā ir vitāli svarīga ekonomikai un sabiedrībai. Un lauksaimniecība nevar pastāvēt bez lauksaimniekiem. Viņi saražo kvalitatīvu, nekaitīgu pārtiku vairāk nekā 500 miljoniem ES pilsoņu. Viņi arī palīdz cīnīties pret klimata pārmaiņām un saglabāt lauksaimniecības daudzveidību.

ES iestādes 2013. gada jūnijā vienojās par KLP reformu, lai risinātu nākotnes problēmas. Tās jaunākā versija atbalsta Eiropas lauksaimniekus, lai viņi varētu apmierināt mūsu prasības attiecībā uz pārtiku, vidi un laukiem, un, to darot, varētu sev nodrošināt pietiekami lielus ienākumus.

KLP pēc 2013. gada

Veselīga, nekaitīga pārtika par pieņemamu cenu

Vai zinājāt, ka katru gadu mūsu lauksaimnieki saražo 10 miljonus tonnu ābolu, 140 miljonus tonnu piena un 300 miljonus tonnu labības, kas ir tikai daži piemēri?

KLP atbalsta lauksaimniekus visā Eiropā, lai viņi varētu saražot mums vajadzīgo pārtiku.

To panāk, atbalstot lauku saimniecības un lauksaimniecības prakses dažādās ES valstīs un reģionos — no lielām līdz ģimenes saimniecībām, un no tradicionālām līdz pat bioloģiskām.

Tā ciena lauksaimniecības tradīciju plašo daudzveidību, kas Eiropas valstu virtuves un pārtikas produktus padara slavenus visā pasaulē.

Tīrāka vide

Vai zinājāt, ka noteiktas saimniecību daļas (ganības, buferjoslas u.c.) ne vien veido ainavu, bet ir nozīmīgas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un cīņā pret klimata pārmaiņām? KLP palīdz lauksaimniekiem saglabāt 5 % viņu zemes kā ekoloģiski nozīmīgas platības.

Mēs uzticam lauksaimniekiem rūpēties par dabas resursiem, tādiem kā augsni un ūdeni, un aizsargāt bioloģisko daudzveidību gan mūsu, gan nākamo paaudžu labā. Labi pārvaldīti lauki, kas atbalsta dzīvo dabu, ir izturīgāki pret klimata pārmaiņām un būtiski svarīgi nekaitīgas, uzturvielām bagātas pārtikas ražošanai.

Jaunā KLP palīdz lauksaimniekiem darīt vairāk, lai aizsargātu vidi. Tā sasaista 30 % ieņēmumu atbalsta, ko viņi saņem ar KLP starpniecību, ar ilgtspējīgām lauksaimniecības praksēm , tādām kā kultūru dažādošana un ekoloģisko teritoriju saglabāšana. Papildu finansējums ir piešķirts arī bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam.

Dzīves pilni lauki

Vai zinājāt, ka lauksaimniecība un lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozare veido 46 miljonus darba vietu un 6% Eiropas IKP ?

Lauksaimniecība — tās ir arī lauku kopienas un cilvēki, kuri tajās dzīvo un strādā. Puse ES iedzīvotāju dzīvo laukos. Ja nebūtu saimniecību vai lauksaimnieku, būtu apdraudēta visa lauku teritoriju ekonomiskā struktūra.

Jaunā KLP īpašu uzmanību pievērš tam, lai lauksaimniekiem visā ES palīdzētu nodrošināt lauku dzīvotspēju. Tā lauksaimniekiem palīdz modernizēt viņu saimniecības un veikt ieguldījumus ne tikai pārtikas ražošanā vien, jo īpaši ar lauku attīstības programmu starpniecību.

Mūsdienās arvien mazāk jauniešu nodarbojas ar lauksaimniecību. Tikai 6 % Eiropas lauksaimnieku ir jaunāki par 35 gadiem. Jaunā KLP šo nodarbošanos padara pievilcīgāku, izmantojot īpašas shēmas, kas atbalsta jaunos lauksaimniekus viņu darbības pirmajos piecos gados.

KLP vēsture

ES Kopējā Lauksaimniecības Politika (KLP) tika izveidota 1962. gadā nolūkā palielināt pārtikas ražošanu Eiropā, kas bija cietusi kara un bada gados…

Monika Šalenburga (Monique Schalenbourg) skaidro savam mazdēlam:

„Emīl, šis ir tavs vecvecvectēvs. Kara gados cilvēki cieta badu. Mums bija jāpabaro ciemata iedzīvotāji un ļaudis, kas mēroja tālu gabalu līdz saimniecībai un lūdza pārtiku. Pēc kara mēs sākām izmantot traktorus, un tas mums ļāva saražot daudz vairāk…”

Citāts no video Three Generations of Farmers („Trīs lauksaimnieku paaudzes”)[1].


[1] Skatīt šo video šeit:

www.capexhibition.eu/generations-of-farmers/story-of-three-generations-of-farmers.html

Lejupielādēt daiļliteratūras publikāciju šeit:

http://bookshop.europa.eu/en/the-story-of-three-generations-of-farmers-pbKF3111393/